Otrdien paredzēts atsākt sarunas par Kipras atkalapvienošanos, cenšoties pielikt punktu vienam no ilgstošākajiem Eiropas konfliktiem, kas desmitgadēm ilgi stāvējis ceļā Turcijas vēlmei pievienoties Eiropas Savienībai (ES).
Kipras grieķu un turku kopienu līderi tiksies «neitrālajā zonā» - pamestajā Nikosijas lidostā, kuru tagad izmanto ANO miera uzturētāji. Tā būs viņu pirmā tikšanās pēdējo 18 mēnešu laikā.
Starptautiski atzītās grieķu pārvaldītās Kipras daļas prezidents Niks Anastasiads un pašpasludinātās Ziemeļkipras Turku Republikas (ZKTR) prezidents Dervišs Eroglu pilnvarojuši ANO vēstnieku nolasīt kopīgo paziņojumu, kurā izklāstīti risinājuma pamatprincipi.
Taču turpmākās sarunas, kuras paredzēts uzticēt abu kopienu ekspertu delegācijām, varētu ilgt mēnešiem.
Tajā pašā laikā, sarunu atsākšana jau radījusi draudus Kipras grieķu valdības stabilitātei.
Demokrātiskā partija, kas ietilpst pie varas esošajā centriski labējā koalīcijā, jau paziņojusi, ka abu pušu kopīgā deklarācija nav līdzsvarota un ka tajā vairāk ņemtas vērā turku intereses.
Partija piedraudējusi atstāt valdību, kas savukārt varētu apdraudēt vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem, kura tika panākta, glābjot Kipru no bankrota. Analītiķi gan pauž viedokli, ka Demokrātiskās partijas aiziešana no valdības neatstāšot nopietnu ietekmi uz Eiropas Savienības (ES) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) piešķirto aizdevumu.
Kipra ir sadalīta kopš 1974.gada, kad Turcijas karaspēks okupēja salas ziemeļu trešdaļu, reaģējot uz toreizējās Atēnu militārās huntas atbalstīto apvērsumu, kura mērķis bija apvienošanās ar Grieķiju.
2004.gadā ar ANO starpniecību tika panākta vienošanās par salas atkalapvienošanos, taču referendumā, kas vienlaicīgi notika abās Kipras kopienās, grieķi šo vienošanos noraidīja, kamēr vairākums turku balsoja par.
Pēc vienošanās izgāšanās grieķu pārvaldītā Kipras daļa, kas ir starptautiski atzīta, pievienojās ES, kamēr ZKTR, kuru atzīst vienīgi Ankara, joprojām atrodas faktiskā starptautiskā izolācijā.