Lai radītu iedzīvotājiem un videi draudzīgu mobilitāti, Vācijas vadībā sagatavota nodomu deklarācija starptautisko ātrvilcienu nakts vilcienu attīstībai un pievienošanos tai parakstījis arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Tādējādi kopā ar citiem Eiropas Savienības (ES) valstu transporta ministriem un Eiropas Komisiju arī Latvija apņēmusies veicināt nakts ātrvilcienu pakalpojumu attīstību.

Dzelzceļa transporta nozīmība Eiropas Savienībā tiek attīstīta, lai virzītos uz Zaļā kursa mērķiem. Ar šo deklarāciju tiek sniegts politiskais atbalsts jaunajai iniciatīvai Transeiropas Ekspresis, kas ir simbols Eiropas tālākai integrācijai un savienojamībai starp dažādām Eiropas pilsētām un kultūras vietām. Jaunā iniciatīva ir platforma, uz ko arī balstīt un attīstīt “Rail Baltica” satiksmi, lai nākotnē nodrošinātu efektīvu “Rail Baltica” pasažieru vilcienu iekļaušanos Eiropas kopējā dzelzceļa pārvadājumu tīklā.

Francijā piektdien - Parīzes olimpisko spēļu atklāšanas dienā - ātrvilcienu satiksmi daudzos maršrutos traucē sabotāžas akti, tostarp ļaunprātīgas dedzināšanas.

"Tas ir liela mēroga uzbrukums, lai paralizētu ātrvilcienu tīklu," aģentūrai AFP norādīja Francijas valsts dzelzceļa uzņēmumā SNCF, piebilstot, ka daudzi reisi nenotiks ne tikai piektdien, bet būs jāatceļ "vismaz visu nedēļas nogali, kamēr tiks veikti remontdarbi".

Sabotāžas akti notikuši aizvadītajā naktī.

Traucēta ātrvilcienu satiksme Atlantijas, ziemeļu un austrumu līnijās, informēja SNFC. Ietekmēta vilcienu satiksme ar Beļģiju un "Eurostar" vilcienu reisi uz Lielbritāniju pa tuneli zem Lamanša šauruma.

Tomēr dienvidaustrumu līnijā satiksme nav traucēta, jo sabotāžas aktu izdevies novērst.

Pēc SNFC sniegtās informācijas, traucēti apmēram 800 000 cilvēku ceļojumu plāni.

Ventspils šaursliežu dzelzceļā no 15.augusta kursēs unikāls jaunieguvums – restaurēta, gandrīz simtgadīga tvaika lokomotīve Ml 611.

Restaurētā lokomotīve pievienosies 1916.gadā ražotajai tvaika lokomotīvei Ml 631, tautā sauktai par Mazbānīti, informē Ventspils muzejs.

Ventspils šaursliežu dzelzceļš par visvairāk apmeklēto tūrisma objektu kļuvis pēc 2007.-2010.gadā īstenota Ventspils pašvaldības un Eiropas reģionālās attīstības fonda projekta Vienīgā Baltijas vēsturiski saglabātā 600 mm šaursliežu dzelzceļa kā kultūrvēsturiska objekta attīstība, kad notika 2,6 km garas jaunas – Kalna līnijas izbūve, veikta vēsturisko ēku repliku izbūve (Mazirbes un Pļavas stacijas, Aizputes Depo ēkas), palīgēku – vagonu nojumes, kases, ogļu iekraušanas vietas, divu pieturas punktu, estakādes un griezuļa izbūve.

Lai eiro ieviešana Latvijā noritētu maksimāli ērti, Latvijas bankas plāno nodrošināt, ka 2014. gada 1. janvārī, kad tiks ieviests eiro, jau pirmās pusstundas laikā 99% visu naudas izmaksu bankomātu spēs izdot eiro banknotes, informē Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) pārstāve Baiba Melnace.

Atlikušie pāris bankomāti atrodas telpās, kas 1. janvārī būs slēgtas, tādēļ klientiem nebūs pieejami. Paredzēts, ka pilnībā viss bankomātu tīkls būs pārslēgts darbam ar eiro līdz 2014. gada 2. janvārim.

Pēc LKA apkopotās informācijas, 2014. gada sākumā Latvijā septiņām bankām būs 1061 bankomāts ar naudas izmaksas funkciju (papildus darbosies arī 82 bankomāti tikai ar naudas iemaksas funkciju).

Tāpat, ņemot vērā, ka līdz 31. decembrim Latvijā likumīgs maksāšanas līdzeklis būs lati, daudzi bankomāti līdz pat šā gada pēdējai minūtei nodrošinās klientiem latu izsniegšanu.

Bankas atgādina, ka jebkuram Latvijas iedzīvotājam un uzņēmumam lētākā un ērtākā naudas nomaiņa no latiem uz eiro būs bezskaidrās naudas izmantošana, jo bezskaidras naudas nomaiņa banku kontos notiks automātiski latu/eiro maiņas brīdī stingri pēc oficiālā kursa, un turpmāk visi bezskaidrās naudas maksājumi tiks veikti tikai eiro. Veicot pirkumu apmaksu ar maksājumu karti, tas būs pierasti un saprotami, nebūs jāuztraucas, vai makā ir nepieciešamā summa eiro skaidrā naudā un vai atlikums ir izdots korekti.

Īstenojot «Rail Baltica» projektu, Baltijā, tostarp arī Latvijā tiks savienoti divu platumu sliežu ceļi – Baltijā esošais 1520 mm sliežu ceļš ar pārējās Eiropas 1435 mm sliežu ceļu.

Baltijas valstis nav pirmais gadījums, kad tiek savienoti divu platumu sliežu ceļi. Spānijā šāds risinājums darbojas jau vairākus desmitus gadu, un tas ir bijis veiksmīgs, VAS «Latvijas dzelzceļš» konferencē «Globālās transporta kustības izaicinājumi» sacīja Spānijas uzņēmuma ADIF starptautisko attiecību direktora vietnieks Hoakins Himenezs Otero. Pat ja šāda divu platumu savienošana šķiet ļoti sarežģīta, to ir iespējams izdarīt, un tas dod ieguvumus gan iedzīvotājiem, gan ekonomikai.

Kā piemēru viņš minēja pasažieru skaita palielināšanos, kas sākuši izmantot dzelzceļu kā galveno pārvietošanās veidu, nemaz nenojaušot, kurā brīdī brauciena laikā ir notikusi pārslēgšanās no viena platuma sliežu ceļa uz otru.

Latvijas bankas ir aplēsušas, ka skaidrās naudas latu nomaiņa pret eiro būs diezgan «smags» pasākums šī vārda tiešajā nozīmē, jo pašlaik Latvijā apgrozībā ir 53 tonnas latu banknošu un 1,1 tūkstotis tonnu monētu. Bankas aicina skaidro naudu iemaksāt kontā, jo tad latu nomaiņa uz eiro būs ērtāka un lētaka.

Jebkuram Latvijas iedzīvotājam un uzņēmumam lētākā un ērtākā naudas nomaiņa no latiem uz eiro būs bezskaidrās naudas izmantošana, informē Latvijas komercbanku asociācija. Bankas aicina iedzīvotājus jau tagad, bet it īpaši – nākamā gada otrajā pusē, pirms eiro ieviešanas, savas skaidrās naudas uzkrājumus un rezerves iemaksāt bankas kontā, tādējādi izvairoties no jebkādiem uztraukumiem un liekām darbībām naudas nomaiņai.

Jau vēstīts, ka otrdien Ministru kabinets akceptēja eiro ieviešanas likumprojektu, kas nosaka galvenos principus naudas nomaiņai Latvijā no latiem uz eiro no 2014. gada 1. janvāra. Tajā ir paredzēts, ka lata un eiro skaidrās naudas vienlaicīgas apgrozības periods būs divas nedēļas. Šajā laikā, iedzīvotāji varēs maksāt par pirkumiem un pakalpojumiem gan latos, gan eiro, bet atlikums tiks izdots tikai eiro. Latu skaidrās naudas nomaiņa uz eiro bez maksas bankās turpināsies sešus mēnešus, sākot ar eiro ieviešanas dienu, bet atsevišķās Latvijas Pasta nodaļās – vienu mēnesi. Pēc tam latus pret eiro bez termiņa ierobežojuma varēs nomainīt tikai Latvijas Bankā.

Pārvades sistēmas operators AS «Augstsprieguma tīkls» (AST) stiprinot elektroapgādes drošumu, nākamgad Rīgā plānots pārbūvēt trīs apakšstacijas un veikt 3,2 km gara kabeļa līnijas nomaiņu, tajā skaitā zem Daugavas. Kopējās investīcijas 2020. gadā vairāk nekā 8 milj. eiro.

«Viens no lielākajiem nākamā gada izaicinājumiem būs, 1975. gadā būvētās kabeļu līnijas nomaiņa, kas 1,1 km atrodas Daugavas gultnē. Kabeļu līnija savieno apakšstaciju «Torņakalns» ar apakšstaciju «Centrālā», kas atrodas netālu no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas. Augstspiediena eļļas izolācijas kabeli plānots nomainīt pret lielākas jaudas polimēru izolācijas kabeli, tādējādi palielinot caurlaides spēju. Kopējās kabeļa līnijas nomaiņā plānots ieguldīt 2,35 milj. eiro", par nākamgad plānotajiem darbiem stāsta AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

Nākamgad Rīgā plānots uzsākt un turpināt darbus pie trīs apakšstaciju pārbūves. Ieguldot 1,8 milj. eiro, tiks pabeigta apakšstacijas «Jāņciems» rekonstrukcija, kuras laikā tiks veikta arī transformatoru nomaiņa uz mūsdienīgākiem un dabai draudzīgākiem. Savukārt, ieguldot attiecīgi 1,74 milj. eiro un 1,73 milj. eiro, tiks uzsākta apakšstaciju «Mīlgrāvis» un «Šķirotava» pārbūve. Apakšstaciju «Šķirotava» plānots pārbūvēt par slēgta tipa apakšstaciju, nomainot transformatorus un uzstādot gāzizolētu slēgiekārtu. Šo abu objektu pārbūves darbi tiks turpināti 2021. gadā.

Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā, Rīgas Valsts 2.ģimnāzijā, Rīgas Valsts 3.ģimnāzijā, Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā un Āgenskalna Valsts ģimnāzijā kopumā par 4,4 miljoniem eiro līdz 2019.gada 1.septembrim uzlabos mācību vidi, liecina Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Investīciju plāns 2017.-2019.gadam.

Mācību vides uzlabošana piecās ģimnāzijā tiks veikta, nodrošinot ergonomiskas mācību vides ierīkošanu un inovatīvu informācijas un komunikāciju tehnoloģijas risinājumu ieviešanu. No 4,4 miljoniem eiro teju 2,6 miljonus eiro paredzēts piesaistīt no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondiem, bet 1,8 miljonus eiro tērēt no pašvaldības budžeta.

Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā 7.-12.klasēs 2016./2017.mācību gadā mācās 1067 skolēni, Rīgas Valsts 2.ģimnāzijā - 801 skolēns, Rīgas Valsts 3.ģimnāzijā - 815 skolēni, Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā - 698 skolēni un Āgenskalna Valsts ģimnāzijā - 857 skolēni.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments skaidro, ka valsts ģimnāzijās izglītojamo mācību sasniegumu vidējais procentuālais novērtējums centralizētajos eksāmenos ir augstāks nekā vidējais procentuālais novērtējums valstī. Šīs ģimnāzijas veic pedagogu tālākizglītības un metodiskā centra funkcijas, sniedz vispārējās izglītības iestādēm un pedagogiem metodisko atbalstu izglītības procesa organizēšanā pedagoģijas un skolvadības jautājumos, atbalsta izglītojamo sadarbību zinātniskās pētniecības jomā valsts un starptautiskā līmenī, pedagogi iesaistās valsts izglītības politikas un izglītības attīstības stratēģijas veidošanā (valsts pārbaudījumu vērtēšanā, izglītības satura izveidē, mācību literatūras izvērtēšanā) pašvaldību vai valsts līmenī.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Ieguldījums apgaismojumā ir visbiežāk īstenotās investīcijas uzņēmumu energoefektivitātes paaugstināšanai, liecina Dienas Biznesa veiktā uzņēmumu vadītāju aptauja. Investīcijas apgaismojuma nomaiņā 71,6% aptaujas dalībnieku nosauc kā reāli veiktos ieguldījumus energoefektīvos pasākumos. Nākamie biežākie ieguldījumi ir ēku siltināšanā un logu nomaiņā, ko veikuši 62,2% respondentu, bet 43,3% aptaujāto uzņēmumu norāda, ka investējuši apkures sistēmās

Dienas Biznesa veiktās aptaujas rezultāti parāda reālo situāciju, un tai ir loģisks ekonomisks pamatojums. Apgaismojums ir viens no visvienkāršāk īstenojamajiem energoefektivitātes pasākumiem, kura īstenošanai nepieciešamie ieguldījumi ir mazāki nekā citos, norāda Altum enerģētikas eksperts Edgars Kudurs. Apgaismojuma nomaiņā ieguldītie līdzekļi ātrāk tiek atpelnīti, tas pamudina uzņēmējus izšķirties tieši par šādu energoefektivitātes paaugstināšanas soli. Vienā vai divos gados var atmaksāties ieguldītā nauda, atzīst E. Kudurs. Ēku siltināšana un iekārtu nomaiņa ir finansiāli ietilpīgāki ieguldījumi, un to līdzekļu atmaksāšanās periods ir garāks, tādēļ uzņēmēji par šādiem pasākumiem izšķiras, kad redz finansiālas iespējas modernizāciju īstenot.

Gatavojoties eiro ieviešanai no 2014.gada, daudzi uzņēmumi Latvijā nav padomājuši par problēmām, ko varētu radīt izmaiņu veikšana grāmatvedības programmatūrā. Tas var radīt ne tikai papildu izmaksas, bet arī apgrūtināt uzņēmumu darbību. No valsts puses patlaban nav skaidri noteikts, kā sakarā ar eiro ieviešanu mainīsies grāmatvedības dokumenti, kas raisa bažas, vai programmatūru nomaiņa uzņēmumiem neradīs stresu un sarežģījumus, līdzīgi kā 2009. gadā pēc PVN likmes palielināšanas no 18% līdz 21%.

Uzņēmējiem jāatceras, ka grāmatvedības programmatūru pielāgošana eiro nenotiks automātiski vai pati no sevis, par to laikus jārūpējas pašiem, neatliekot izmaiņu veikšanu uz pēdējo brīdi. Paredzamās izmaksas grāmatvedības programmatūras nomaiņai uzņēmumiem būs atšķirīgas un atkarīgas no sadarbības formas ar tās izstrādātāju. Ja noslēgtais līgums paredz pilnu apkalpošanas servisu, programmatūras nomaiņa var notikt esošā līguma ietvaros. Taču daļai uzņēmumu par programmatūras nomaiņu būs jāmaksā papildus. Paredzamās izmaksas ir 20% līdz 30% no iegādātās programmatūras licences vērtības. Piemēram, uzņēmumam ar 10 darbiniekiem programmatūras nomaiņa varētu izmaksāt ap 400 - 500 latu, izmaiņu veikšanai vidēji lielā uzņēmumā nepieciešamas aptuveni divas nedēļas.

Investējot vairāk nekā 3 miljonus eiro, Babītes novada Piņķos realizēts līdz šim lielākais daudzdzīvokļu mājas renovācijas projekts energoefektivitātes programmas ietvaros.

1973. gadā būvētā piecu stāvu ēka ar 180 dzīvokļiem un kopējo platību 16 496 m2 tehniski un vizuāli bija nokalpojusi.

Renovācijā investēti 3 150 611 eiro, no kuriem 1 658 693 eiro ir bankas "Citadele" aizdevums, savukārt pārējā summa ir "ALTUM" grants jeb dāvinājums no ES fondu līdzekļiem daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmas ietvaros.

Pēc dzīvokļu īpašnieku biedrības "Saules 2" iniciatīvas uzsāktais mājas renovācijas projekts īstenots trīs gadu laikā.

Ineta Ventniece, biedrības "Saules 2" pārstāve, stāsta: "Mājai ziemas sezonā ilgstoši bija problēmas ar apkuri – vienā mājas pusē dzīvokļos ļoti karsts, savukārt otrā pusē nebija vairāk par 15 grādiem. Apkures sistēma bija novecojusi, un nepieciešamība to mainīt lielā mērā motivēja uzsākt ēkas renovāciju."

Rotaļlietu zīmola Lavendertoys radītāja Zane Gusta kopā ar vīru cer vēl šovasar uzņemt pirmos viesus rekreācijas centrā LavenderVilla.lv, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Tikai 15 km no Liepājas, priežu audzes vidū, 3,9 ha lielajā Mārsilu saimniecībā līdzās Gustu ģimenes mājai, suņu voljēram, dīķim, piknika vietām un diviem lavandas laukiem jau uzstādīts pirmais viesu namiņš. Tas ražots turpat – Grobiņas novadā, uzņēmumā VIA-S modular houses. Pavisam šādu namiņu Mārsilos būs trīs, un viss komplekss kopā veidos pamatu rekreācijas centram LavenderVilla.lv, stāsta projekta īstenotāja, SIA Zoovilla valdes priekšsēdētāja Zane Gusta. Rekreācijai – cilvēka fizisko, garīgo un emocionālo spēju atjaunošanai – šeit ir gandrīz ideāli apstākļi, uzskata idejas autore.

Dienas Bizness tikās ar Zani Gustu pirms trim gadiem, kad veikalos tikko parādījās viņas izlolotās rotaļlietas ar zīmolu Lavendertoys – lina auduma dzīvnieciņi, pildīti ar lavandas ziediem. Jau toreiz Zanei galvā rosījās domas par daudzveidīgas lavandu saimniecības izveidi, jo pēc vairākiem ASV un Anglijā pavadītiem gadiem Latvijas lauki jaunajai uzņēmējai likās piemērota vieta ģimenei. Gaidot meitiņu, rotaļlietas un lavandas radīja pozitīvas izjūtas un radošā ideja arī ātri kļuva populāra. Taču lavandas dzīvnieciņu veiksmes stāsts ir nesis Gustu ģimenei arī vilšanos – radās daudz pakaļdarinātāju, turklāt daudzi tirgotāji nebūt nesteidzās norēķināties, un uz samaksu nācies gaidīt pat gadu.

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars uzskata, ka viņa nomaiņa amatā neilgi pirms Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām būtu kā zirga nomaiņa skrējiena laikā.

Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta panorāma» Cimdars pauda, ka šajā situācijā viņam «nav iespējas sabremzēties, jo laiks [līdz EP vēlēšanām] ir ļoti īss, un jāstrādā ar pilnu jaudu».

Uz jautājumu, vai un kā CVK priekšsēdētāja nomaiņa šajā laikā varētu ietekmēt EP vēlēšanu norisi, Cimdaram bija grūti atbildēt, taču viņš pauda cerību, ka tas nekādu būtisku negatīvu ietekmi neradīs. Cimdars pagaidām arī esot pamats cerēt, ka jauna CVK vadītāja izraudzīšanās process būs atklāts un godīgs, saskaņā ar principu «lai uzvar labākais».

Lūgts komentēt politiķu viņam izteiktos pārmetumus par nepietiekamām inovācijām vēlēšanu procesā, Cimdars norādīja, ka tos vērtē kā nenopietnus, jo «tas ir parlamenta kompetencē, kurā brīdī un kā grozīt likumu». Viņš uzsvēra, ka pašai CVK nav likumdošanas iniciatīvas tiesību.

Turpinās darbi pie Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles ērģeļu restaurācijas un pakāpeniskas atjaunošanas - šobrīd tiek veikti mehānikas sakārtošanas darbi Hauptwerk daļā, informē Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcas atjaunošanas fonda vadītāja Kristīne Liepa.

Viņa skaidro, ka ērģelēm ir demontētas Hauptwerk velles, kas šobrīd tiek restaurētas darbnīcā Rīgā. Darbus veic IK Melbārža mūzikas instrumentu darbnīcas speciālisti ērģeļu restauratora Alvja Melbārža vadībā. Kamēr tiek veikti mehānikas sakārtošanas darbi instruments ir daļēji spēlējams, dievkalpojumu nodrošināšanai tas ir pietiekami, taču koncerti marta mēnesī netiek plānoti. Šo darbu posmu plānots pabeigt līdz marta beigām un Lieldienu dievkalpojumus varētu sagaidīt ar ērģeļu pilnu skanējumu.

Darbu sākumā tika veikta skalu un veļļu montāža, marķēšana un aizvešana uz darbnīcu. Darbnīcā tiek veikta ādas iepresēšana veļļu pleciņos, metāla leņķos, veļļu asīšu nostiprināšana vai nomaiņa. Arī defektu novēršana skaliem, oksidējušos stiepļu nomaiņa skalu galos, vītnīšu nomaiņa vertikālajos skalos, tūkojuma atjaunošana asīšu caurumos, «ķemmju» remonts, izdrupumu protezēšana. Kam sekos veļļu atvešana atpakaļ uz katedrāli, montāža un ērģeļu mehānikas regulēšana.

Atsevišķi dabasgāzes sadales sistēmas elementi ir fiziski un morāli novecojuši, tāpēc ir nepieciešama to nomaiņa.

To intervijā DB norāda AS Gaso valdes loceklis Aleksandrs Koposovs. Viņš uzsver, ka pēdējo piecu gadu laikā Gaso dabasgāzes sadales sistēmas drošības uzlabošanā un modernizēšanā ieguldījusi 27,5 miljonus eiro, nākamajā desmitgadē plānots investēt vēl vismaz 55 miljonus eiro.

A. Koposovs atzīmē, ka, lai veidotu drošu un pieejamu sadales sistēmas infrastruktūru, liela uzmanība ikdienā tiek pievērsta avārijas dienesta darbam, sadales sistēmas uzturēšanai, kā arī sabiedrības informēšanai par drošu dabasgāzes lietošanu.

Kā jūs kopumā vērtējat dabasgāzes sistēmas drošumu?

Latvijas dabasgāzes sistēmas drošums ir ļoti augstā līmenī, par to liecina fakts, ka vairākas desmitgades nav konstatēta neviena nopietna vai smaga avārija, kuras iemesls būtu meklējams sadales sistēmas defektos. Viena no Gaso prioritātēm ir drošas un pieejamas sadales sistēmas infrastruktūras nodrošināšana. Tas saistās gan ar infrastruktūras fizisko drošību, gan nepieciešamās jaudas nodrošināšanu. Jāatgādina, ka dabasgāze var būt ļoti bīstama lietošanā, radot postījumu cilvēkiem, īpašumam un videi, tādēļ mēs rūpējamies par to, lai dabasgāzes piegāde būtu droša.

Gadalaika maiņu Latvijā mēs uztveram kā pašsaprotamu parādību. Bieži vien divu nedēļu laikā gaisa temperatūras svārstības var sasniegt 15 grādus pēc Celsija, atvasaru nomaina pirmais sniegs, piejūras klimatu nomaina tropu karstums un tamlīdzīgi. Gadalaiku maiņas ir četras, tomēr ziemas atnākšanu visbiežāk pavada vairāk rūpju nekā citas gadalaiku maiņas. Latvijā strādājošie apdrošinātāji visvairāk rūpējas par autotransporta, personu veselības un īpašuma drošību. Katrā no šiem apdrošināšanas veidiem ziemas atnākšana ievieš korekcijas.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumiem no l. decembra līdz l. martam transportlīdzekļi, kuru pilna masa nepārsniedz 3,5 tonnas, kā arī to piekabes jāaprīko ar ziemas riepām. Minimālais riepu protektora dziļums mērīšanas zonā – 4 mm (1).

Pieredzējuši autovadītāji jau laicīgi nomaina riepas, pārbauda akumulatora bateriju, logu tīrītājus, uzpilda neaizsalstošu logu tīrīšanas šķidrumu utml. Uz autoceļiem samazinās vidējais kustības ātrums, arī autobraucēju kļūst mazāk. Gandrīz pilnībā nav vairs redzami motorolleri un motocikli uz autoceļiem. CSDD ir paredzējusi iespēju pārtraukt jebkura transporta līdzekļu reģistrāciju uz laiku (2).

Nākamajā nedēļā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā Gaiļezers sāksies veco liftu nomaiņa pret jauniem. Darbi izmaksās 923 904 eiro, informē slimnīcas pārstāve Aija Lietiņa.

Kopumā tiks nomainīti astoņi lifti, kas ir gandrīz 40 gadus veci. Jaunie lifti būs modernāki un ievērojami ātrāki.

Pašreizējie lifti kustas ar ātrumu 1 metrs sekundē, bet jaunie pārvietosies ar ātrumu 1,6 metri sekundē. Tāpat lifti tiks aprīkoti ar vienotu vadības sistēmu, kas nozīmē, ka, nospiežot izsaukšanas pogu pie jebkura lifta, atbrauks tas lifts, kurš attiecīgajā stāvā var nonākt visātrāk. Pacientiem lifts vairs nebūs ilgi jāgaida, un lifti dienas gaitā spēs pārvadāt lielāku cilvēku skaitu.

Liftu nomaiņa notiks pakāpeniski. Vispirms tiks demontēta un nomainīta puse liftu - divi lifti katrā ēkas pusē. Tikmēr pārējie divi lifti katrā ēkas pusē turpinās darbu. Liftu nomaiņu plānots pabeigt nākamā gada beigās.

Aprīļa vidū Rīgā, Purvciemā kādas daudzdzīvokļu ēkas pazemes stāvvietā automašīnai BMW X6 no virsbūves izgriezti un nozagti LED lukturi, pamatīgi sabojājot arī auto virsbūvi, liecina apdrošinātāju sniegtā informācija.

Zagto auto detaļu tirgus Latvijā joprojām ir pietiekami liels, lai auto detaļu zagļiem būtu interese zagt ne tikai auto spoguļus. Arī auto lukturi ir viena no trim zagļu iecienītākajām auto detaļām aiz auto spoguļiem un atpakaļgaitas sensoriem. Tāpat zagļi mēdzot zagt arī dekoratīvās uzlikas (moldingus), auto magnetolas un pat auto stūres.

«Visbiežāk auto lukturi tiek zagti, tos vienkārši noskrūvējot vai noņemot, taču šajā gadījumā zagļi izmantojuši netipisku metodi – lukturi izgriezti no automašīnas virsbūves, sabojājot gan sānu spārnus, gan motora pārsegu. Tas bija iespējams, jo automašīnai ir plastmasas spārni, kurus ir viegli sagriezt, nesabojājot pašus lukturus. Konkrētajā gadījumā automašīnas remonta izmaksas ir gandrīz 9000 eiro apmērā, no kuriem 5000 eiro ir abu LED lukturu nomaiņa,» informēja If Apdrošināšana Transporta atlīdzību daļas vadītājs Pāvels Valainis.

Virsnieku saieta nams Karostā, Liepājā kalpojis kā multifunkcionāls centrs. Sākot no krāšņām ballēm, kara flotes bāzes, slimnīcas, degradācijas līdz pat lēnai atdzimšanai. Lai nodrošinātu drošu un pastāvīgu ēkas izmantošanu, ēkas restaurācijai būtu nepieciešams piesaistīt aptuveni 12 miljonu eiro, taču pašlaik Aizsardzības ministrijas budžetā šādi līdzekļi nav paredzēti.

Kopš 1994. gada ēka atrodas Aizsardzības ministrijas īpašumā un šobrīd uzsākti darbi pie ēkas logu un durvju restaurācijas un nomaiņas, kā arī tiek veikta bēniņu pārsegumu siltināšana, kuru veic AS «Būvuzņēmums Restaurators». Kā arī šovasar plānots uzsākt ēkas Dienvidu terases un fasādes restaurāciju.

Aizsardzības ministrija ir izteikusi piedāvājumu Liepājas pilsētas pašvaldībai uzņemties nama tālāku atjaunošanu un izmantošanu. Ņemot vērā pašvaldības intereses trūkumu pārņemt ēkas apsaimniekošanu, sarunas patlaban neturpinās, un Aizsardzības ministrija, tāpat kā līdz šim, turpinās rūpēties par objekta tehnisko stāvokli un pakāpeniski atvēlēt līdzekļus objekta atjaunošanai, portālu db.lv informē Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta pārstāve Vita Briže.

Saldumu ražotājs SIA Staburadze ieviesusi jaunu šokolādes toršu ražošanas tehnoloģiju, kas ļauj pilnveidot izstrādājumu garšu, struktūru, kā arī veidot netipisku formu tortes, informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis.

«Jaunā šokolādes izsmidzināšanas metode ļauj gatavot jauna veida tortes. Latvijā plaša patēriņa segmentā līdzīgu piedāvājumu nav. Tā ļauj radīt produktus ar maigu, samtam līdzīgu faktūru. Pasaulē šāda veida produkti ir populāri desertu piedāvājumā restorānos. Šī metode arī ļauj piedāvāt tortes dažādās neklasiskās formās,» sarunā ar Nozare.lv sacīja R. Gulbis.

Viņš arī norādīja, ka pirmās ar jauno tehnoloģiju radītās tortes tirdzniecībā būs pieejamas šajās dienās Rimi, Maxima, Elvi un citos lielveikalu tīklos, kā arī AS Laima saldumu veikalos.

Tāpat R. Gulbis sacīja, ka turpmāk Staburadzes izstrādājumiem tiks izmantota jauna grafiskā identitāte un iepakojums, kurā ieguldīti 15 tūkstošus latu.

Pēdējos gados visā Eiropā novērojams diezgan straujš elektroauto popularitātes pieaugums. To veicina dažādu Eiropas Savienības (ES) valstu īstenotās atbalsta programmas. Piemēram, Eiropā kopumā aizvadītajā gadā jaunu elektrisko automašīnu skaita pieaugums salīdzinājumā ar 2022. gadu sasniedza gandrīz 20%.

Arī Latvijā, pateicoties dažādiem atbalsta pasākumiem jaunu elektroauto iegādei iedzīvotājiem, e-auto pieprasījums šajā laikā ir krietni pieaudzis.

Turpretī, ja runājam par uzņēmējiem, ilgu laiku viņiem nekāda ievērības cienīga atbalsta mehānisma nebija. Tikai pērnā gada maijā valdība apstiprināja grozījumus ES Atveseļošanas fonda atbalsta programmā energoefektivitātei, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai un elektroauto iegādei. Šis solis beidzot deva iespēju arī uzņēmējiem pretendēt uz atbalstu elektroauto iegādei. Savukārt šī gada 11. jūnijā tika izsludināta jau 7. atlases kārta finanšu attīstības institūcijas ALTUM sniegtajam atbalstam līdz 5000 vai 10 000 eiro apjomā programmas „Elektroauto iegādes garantija ar kapitāla atlaidi” ietvaros.

Igaunijas valsts dzelzceļa kravu pārvadātājs «Operail» un duālās degvielas sistēmas ražotājs SIA «DiGas» ir vienojušies par Baltijas valstīs pirmās sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) maģistrālās lokomotīves modernizāciju un pilotēšanu.

LNG lokomotīve vidēji nodrošina 30% ietaupījumu degvielas izmaksās un tai ir par 20% zemāki CO2 un par 70% zemāki kaitīgie cieto daļiņu un SO2 izmeši, salīdzinot ar parastu dīzeļlokomotīvi.

VAS «Operail» valdes priekšsēdētājs Rauls Toomsalu atklāja, ka uzņēmums līdzinvestēs 250 000 eiro pilotlokomotīvē, kura kravu pārvadājumu darbus varētu atsākt 2020. gada nogalē.

Ja pilotprojekts būs sekmīgs, kompānija apsver iespēju aprīkot visas tai piederošās maģistrālās lokomotīves ar LNG sistēmām, ziņoja valdes priekšsēdētājs. Kompānijas lēš, ka šāds projekts ļaus palielināt dzelzceļa transporta konkurētspēju salīdzinājumā ar citiem transporta veidiem, padarot dzelzceļa pārvadājumus ekoloģiskākus un ekonomiski izdevīgākus.

Atzīmējot 155 gadus kopš pirmās dzelzceļa līnijas atklāšanas Latvijā, VAS Latvijas dzelzceļš no šodienas līdz pat svētdienai pirmo reizi Latvijā rīko dzelzceļa transporta līdzekļu parādi, kas apskatāma Rīgā, Krustpilī un Daugavpilī, informē VAS Latvijas dzelzceļš.

Dzelzceļa transportlīdzekļu parāde tika atklāta šodien Rīgā, Centrālajā dzelzceļa stacijā (1.perons 11.ceļš) un būs apskatāma līdz plkst.21.

Tālāk parāde pa vēsturisko dzelzceļa līniju dosies uz Krustpils staciju, kur rīt, 21.maijā Muzeju nakts ietvaros dzelzceļa transporta līdzekļi būs apskatāmi no plkst. 15 līdz pat 1.00 naktī. Parāde noslēgsies svētdien, 22.maijā Daugavpils stacijā, kur lokomotīves un dzelzceļa darba mašīnas būs aplūkojamas no plkst.12 līdz 19.

Parādes laikā iespējams ne vien pirmo reizi Latvijā paviesoties lokomotīves iekšpusē, iejusties restorānvagona viesa godā, aplūkot iespaidīgās sliežu ceļu uzturēšanas darba mašīnas un Latvijā lielāko putekļusūcēju (jeb vakuuma iekrāvēju, kas savāc akmeņus un citus smagus priekšmetus vietās, kur tie traucē satiksmi), bet arī vērot grupas Dzelzs vilks uzstāšanos un izmēģināt ceļojumu spēli Dzelzceļa spēle. Toreiz un tagad.

No šā gada marta no darba Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcā (DLRR) atlaisti vairāk nekā 80 darbinieki, turklāt pastāv bažas, ka optimizācijas dēļ šajā uzņēmumā notiks strādājošo masveida atlaišana, vēsta Latvijas Radio. Kopumā uzņēmumā strādā vairāk nekā 500 cilvēku.

«Ar uzņēmumu būs cauri. Manu ceļamkrānu jau nojauca. Tagad tas ir igauņu nopirkts uzņēmums, viņi te saimnieko. Viens no tiem ir "Skinest". Mums Latgalē vairs nekā sava nav. Viss tiek izpārdots. Mums doma, ka šis uzņēmums bankrotēs, visu izpārdos un tam būs mūsu Daugavpils ķīmiskās šķiedras uzņēmuma liktenis. Vai izved iekārtas, nezinām, ja to dara, tad ļoti klusi,» stāstījis viens no uzņēmuma darbiniekiem.

«Agrāk mums te bija problēmas, jo tās sankcijas un nebija ražošanas, bet tagad, šķiet, sāk viss stabilizēties. Jau kaut kāda rosība notiek un galvenais, ka algas maksā,» stāstījis cits uzņēmuma darbinieks.