Rīgā plānots nojaukt 18 pašvaldībai piederošus graustus, kā arī piespiedu kārtā nojaukt vai sakārtot sešus privātīpašumā esošus graustus. Šādu Rīgas domes lēmumu akceptēja Pilsētas īpašuma komiteja.

Pašvaldībai piederoši grausti ir dažādi angāri, noliktavas, darbnīcas, pagrabi, šķūņi, garāžas u.tml. Būves atrodas avārijas stāvoklī, ilgstoši netiek izmantotas, degradē pilsētas estētisko vidi un apdraud apkārtnes iedzīvotājus.

Valmieras ielā 41 atrodas izdegusī dzīvojamā ēka, divi daļēji sabrukuši šķūņi un garāža, to apkārtne nav nožogota un ir brīvi pieejama. Ja divu mēnešu laikā netiks izstrādāta nojaukšanai nepieciešamā dokumentācija un uzsākti demontāžas darbi, tos paveiks par Rīgas pašvaldības līdzekļiem, piedzenot iztērēto naudu no īpašniekiem.

Pilsētas ainavu bojājot arī pamestā dzīvojamā ēka Skaistkalnes ielā 17, kas tāpat nav noslēgta un apdraud apkārtējos, turklāt atrodas pie ielas. Ja īpašnieki mēneša laikā nebūs vērsušies ar iesniegumu par būves nojaukšanas uzdevuma vai plānošanas un arhitektūras uzdevuma izsniegšanu ēkas renovācijai vai rekonstrukcijai, vai četru mēnešu laikā neveiks ēkas demontāžu vai konservāciju, Īpašuma departaments nodrošinās lēmuma piespiedu izpildi apjomā, kas nepieciešams, lai novērstu sabiedriskās drošības un pilsētas ainavas bojāšanu ilgtermiņā. Līdzekļus tāpat piedzīs no īpašniekiem.

Pirmajā sanāksmē darba grupa, kas lemj par rīcību ar vidi degradējošām, sabrukušām un cilvēka drošību apdraudošām būvēm, izskatījusi pirmos 27 graustus, lielākā daļa no kuriem atrodas vecpilsētā, un lēma par to aplikšanu ar nekustamā īpašuma nodokļa likmi.

Likums nosaka, ka pašvaldībām ir tiesības savos saistošajos noteikumos aplikt graustus ar dubultu nekustamā īpašuma nodokļa likmi - 3% apmērā no būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības, ko arī ir izdarījusi Rīgas pašvaldība. Ar šo nodokļa likmi tiks aplikti A, B, un C kategorijas grausti.

Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs uzver, ka situācija ar graustiem pilsētā lēnām, bet uzlabojas. Kā labs piemērs pieminams privātais grausts Rīgas pilsētas vēsturiskajā centrā - Cēsu ielā 37. Tas RD Īpašuma departamenta graustu sarakstā bija B kategorijas grausts, bet īpašnieki to konservēja, kā arī nosedza ar dekoratīvo sietu. Rezultātā darba grupa šo graustu pārcēla no B kategorijas uz D, un tam netiks piemērots nekustamā īpašuma nodoklis.

Rīgā pašlaik ir vairāk nekā četri ar pusi simtu ēku, ko varētu raksturot kā graustus, kā ēkas, kas apdraud drošību un degradē pilsētvidi. Daļa šo ēku ir jaunbūves.

Pavisam Rīgas domes Īpašuma departaments, sadarbojoties ar citām pašvaldības struktūrām un iedzīvotājiem, apsekojis vairāk nekā 600 ēkas.

Teju puse no visiem īpašumiem ir ar kultūrvēsturisku nozīmi, turklāt 25 objekti ir valsts un vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļi. Savukārt 42 apsekotie objekti ir jaunbūves, kuru būvniecība ir pārtraukta dažādās stadijās.

Veicot apsekojumu, piedāvāta sabiedrisko drošību un kārtību, kā arī ainavu bojājošo ēku klasifikācijas sistēma, ko pašvaldība turpmāk varētu izmantot. Tā ir saskaņota ar Rīgas pilsētas būvvaldi. Graustus piedāvāts iedalīt četrās kategorijās: A – sabiedrisko drošību un kārtību apdraudošas būves (šobrīd Rīgā 109 šādas ēkas); B – grausti, kas rada sabiedriskās kārtības apdraudējumu (138 ēkas); C un D kategorijā ierindotas pilsētas ainavu bojājošas būves (40 un 165 ēkas).

«Ielidojot Mumbajā, pirmais, ko ierauga, lidmašīnai vēl esot gaisā, ir vizuāli skaistas graustu rindas. Es vienmēr pret graustiem un to iedzīvotājiem esmu izturējies ar cieņu,» savā blogā raksta Reuters fotogrāfs.

Katrā metropoles pilsētā (vismaz Indijā) ir grausti, jo arvien vairāk cilvēku pārceļas uz pilsētām, meklējot labākas iespējas. Diemžēl ne visiem paveicas.

Mumbajā ir daudz graustu rajonu, no kuriem lielākais ir Dharavi. Faktiski tas ir arī viens no Āzijā lielākajiem graustu rajoniem.

«Es sāku fotografēt Dharavi graustus, kad pārcēlos uz Mumbaju pirms diviem gadiem. Es mēģināju izpētīt graustus - bloku pēc bloka, rindu pēc rindas. Es joprojām neesmu ticis pusē,» raksta fotogrāfs.

Mums jāmāk dzīvot tehnoloģiju laikmetā, izmantot to iespējas valsts un sabiedrības labklājības paaugstināšanai, uzsver foruma 5G Techritory programmu direktors Neils Kalniņš.

Tehnoloģiju attīstība šobrīd notiek ļoti straujā tempā, dažādi jauni risinājumi tiek prezentēti teju ik nedēļu. Šķiet, savā ziņā to visu sekmē arī 5G sniegtās iespējas. Arī Latvijā tiek radītas dažādas jaunas lietas, kas arī sekmīgi tiek ieviestas mūsu ikdienā. Kādi mēs izskatāmies uz pasaules fona tehnoloģiju attīstības jomā?

Kā valsts esam mazi kad tirgus izmērā, gan dažādās citās kategorijās, bet vienlaikus – maziņš tas nenozīmē, ka tas ir slikti, un Latvija, manuprāt, ir izcila gan tajos uzņēmumos, kas šeit darbojas tieši tehnoloģiju laukā, gan arī caur šo savu mazumu mēs iegūstam ļoti lielu spēju būt elastīgiem, tādējādi daudz ātrāk spējam reaģēt uz dažādām pārmaiņām un globāliem un lokāliem izaicinājumiem. Protams, te jānovelk zināmu robežu starp tehnoloģiju pasauli un ikdienas dzīvi, jo vienmēr varam skatīties pagātnē – uz nesakārtoto izglītības sistēmu vai ne tik viediem pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar Covid-19 apkarošanu vai enerģētikas nozari, kuru negatīvās sekas mēs šobrīd izjūtam – tie ir jautājumi, kurus vienmēr var kāds uzsvērt, norādot, ka nemaz tik sekmīgi mēs neesam un esam pēdējās vietās Eiropā.

Liepājas dome vērsusies tiesībsargājošajās instancēs, lai piedzītu no bijušā Karostas kultūras centra K@2 zaudējumus, kas domei radušies saistībā ar izdemolētajām bijušā kultūras centra ēkām un astoņu gadu laikā neiegūto nomas maksu.

Minimālā prasības summa ir 28 tūkstoši latu, taču papildus nāks klāt vēl izdevumi par ēku konservāciju, preses konferencē skaidroja Liepājas domes nekustamo īpašumu pārvaldes vadītājs Mārtiņš Tīdens. Prokuratūra atzinusi, ka konflikts starp abām pusēm vērtējams kā civiltiesisks strīds.

Dome K@2 pirms astoņiem gadiem iznomāja ēkas, toreiz Karostas graustus, paredzot, ka nomas maksas vietā biedrība veiks ieguldījumus īpašumu sakopšanā. Astoņus gadus biedrība to arī darīja, vienlaikus organizējot mākslas un sociālos projektus, piesaistot starptautisku finansējumu. K@2 vērtēja veiktos ieguldījumus vairāku simtu tūkstošu latu apjomā, savukārt pašvaldība uzsver, ka ēku rekonstrukcija klasificējama kā nelikumīga būvniecība. 2009. gada 5. maijā pašvaldība informēja biedrību un presi, ka izbeidz divus nomas līgumus, kas noslēgti ar K@2.

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Britu pētnieki apgalvo, ka atraduši pasaulē līdz šim lielākās bagātības – kādu Lielbritānijas kuģi, kuru nogremdējusi vācu zemūdene un uz kura lielā daudzumā atrodas dažādi dārgmetāli, ieskaitot zeltu, platīnu un dimantus, ziņo telegraph.co.uk.

Darbi saistībā ar nogrimušā kuģa izcelšanu tiek turēti slepenībā, taču zināms, ka tā pārvadātā krava tiks izcelta jau tuvākajā laikā.

Kuģis ar vērtīgo kravu savulaik bija devies uz ASV, lai samaksātu par atbalstu Otrā Pasaules kara laikā.

Rīgas domes sēdē atbalstīja Rīgas domes saistošos noteikumus "Par pašvaldības nodevu par pašvaldības infrastruktūras uzturēšanu un attīstību Rīgā", kas nosaka, ka pašvaldība vairs nepiemēros nodevu tādu būvju pārbūvei, kas ar pašvaldības institūcijas lēmumu klasificējas kā vidi degradējošās būves.

Tāpat šie noteikumi nosaka, ka fiziskām personām, kas īsteno jaunu būvniecību ieceres- mājokļu būvniecību-, būs jāmaksā nodeva 50% apmērā.

Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks uzver, ka šī ir vēl viena pašvaldības iniciatīva pilsētvides uzlabošanai un iedzīvotāju atbalstam, kas vēlas sakārtot vidi degradējušas ēkas vai būvēt savu privātmāju.

"Pārmaiņas ir nepieciešamas, lai veicinātu pilsētas ilgtspējīgu attīstību, kā arī motivētu rīdziniekus par privātmājas atrašanās vietu izvēlēties Rīgu. Tāpēc šodien domes sēdē tika atbalstīti saistošie noteikumi par pašvaldības nodevu nepiemērošanu degradējošām būvēm un atlaides piemērošanu jaunu mājokļu būvniecībai Rīgā, kas ir solis uz priekšu, lai palīdzētu nekustamo īpašumu saimniekiem atjaunot un sakārtotu graustus, veidot savu dzīvi mūsu pilsētā un uzlabot kopējo Rīgas tēlu, " atzīst Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Bijušā Karostas kultūras centra K@2 dibinātājs Karls Bjoršmarks uzskata, ka centra aktivitātes iznīdētas mērķtiecīgi, kā arī apgalvo, ka pēc pasūtījuma dedzināts viņa īpašums.

«[..] konkrēti tas izpaudās tā, ka tika iedarbināts administratīvais aparāts, un pēkšņi uzradās pašvaldības policija: te zāle nav nopļauta, tur kaut kādi gruži, žogi cauri... Līdz tam Karosta nevienu neinteresēja. Mēs iztikām bez Rožu ielas (tur atrodas Liepājas dome), viņi – bez mums. Kontaktējāmies pa tiešo ar ministriem, ar vēstniekiem, viņi brauca pie mums. Bet pēkšņi viss mainījās – nekas vairs nedrīkstēja notikt bez Rožu ielas ziņas,» intervijā jaundibinātajam portālam irliepaja.lv stāsta K. Bjoršmarks. Spiediens uz K@2 sācies piecus gadus pēc tā izveidošanas, kad bija jau paspēts paglābt vairākus Karostas graustus no sabrukšanas. «Vispirms zālīte un gruži, tad jau nopietnāk. Mums bija vasaras kafejnīca Pie apaļā galda. Nekā sevišķa, bet iecienīta. Visu laiku bijām tirgojuši alu, bet tad mainījās likumi, un vairs nebija atsevišķas licences alum un atsevišķas – stiprajiem dzērieniem, bet viena kopīga. Lai to dabūtu, vajadzēja īpašnieka atļauju, bet īpašnieks bija dome. Sākās visādas pārbaudes: VID, sanitārie dienesti. Licenci mēs nedabūjām,» tā K. Bjoršmarks.

Turpmāk galvaspilsētas graustus, kas tiks atzīti par bīstamiem, varēs nojaukt arī bez būvatļaujas. To paredz Rīgas domes apstiprinātā kārtībā, kādā sakārtojamas vai nojaucamas pilsētvidi degradējošas, sabrukušas vai cilvēku drošību apdraudošas ēkas Rīgā.

Noteikumi paredz, ja grausts ir tik sliktā stāvoklī, ka jebkurā brīdī var sabrukt, būvdarbus var sākt vēl pirms būvatļaujas saņemšanas. Proti, sertificētam būvinženierim pēc grausta tehniskās apsekošanas jānosaka neatliekami veicamie būvdarbi sabiedriskās drošības apdraudējuma novēršanai.

Noteikumos arī paredzēta kārtība, kādā grausti tiek apzināti un uzskaitīti, sakārtoti vai nojaukti, noteikta sadarbība starp pašvaldības struktūrvienībām graustu sakārtošanas procesā un iesaistīto institūciju – pašvaldības izpilddirekciju, Īpašuma departamenta un Rīgas pilsētas būvvaldes – kompetence.

Par Eiropas naudu demontēs graustus un rekonstruēs Daugavas krastmalu pie Spīķeriem.

Saimnieciskās darbības attīstībai traucē gan vietas nepievilcīgais tēls, gan ierobežotā infrastruktūra, atzīts Rīgas domes (RD) Pilsētas attīstības departamenta sagatavotajos materiālos, ko trešdien izskatīs RD Pilsētas attīstības komitejas deputāti.

Saimnieciskās darbības attīstībai traucē gan vietas nepievilcīgais tēls, gan ierobežotā infrastruktūra, atzīts Rīgas domes (RD) Pilsētas attīstības departamenta sagatavotajos materiālos, ko trešdien izskatīs RD Pilsētas attīstības komitejas deputāti.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Mazais mājokļa nodokļa slogs nenesīs būtiskus budžeta fiskālos ieguvumus, kā arī neveicinās nekustamā īpašuma spekulāciju samazināšanos.

Tādu viedokli Db.lv pauda Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

«Šis valdībā apstiprinātais nodokļa risinājums ar 0.1% likmi no kadastrālās vērtības pēc būtības nerisina esošās nodokļu sistēmas trūkumus – fiskālais ieguvums ir niecīgs un ekonomisko motivāciju tas arī īpaši neietekmēs. Fiskālais ieguvums 5-7 miljonu latu apjomā laikam komentārus neprasa…,» saka M. Kazāks. « Par motivāciju. Pirmkārt, ja nodokļa slogs ir tik mazs, tas neveicinās efektīvu mājokļu izmantošanu. Motivācija graustus sakopt un atgriezt tirgū būs maza. Arī iespējamo spekulāciju nākotnē tas būtiski nemazinās, jo īpašumu turēšanas izmaksas būs samērā nelielas. Otrkārt, ja ir problēmas ar nodokļu ieņēmumiem (un pieredze rāda, ka, piemēram, algu nodokļi tiek slēpti), tad ir nepieciešams pārvirzīt nodokļu slogu uz tādu nodokļu bāzi, kur izvairīšanās ir grūtāka. Nekustamais īpašums atbilst šādai kategorijai. Turklāt relatīvi viegli administrējams nekustamā īpašuma nodoklis var kalpot kā netiešs aizvietotājs relatīvi grūti administrējamam ienākumu nodoklim. Proti, ja nevaram iekasēt nodokļus ienākumu gūšanas brīdī, nodokli var paņemt brīdī, kad šie ienākumi tiek tērēti, šajā gadījumā iegādājoties vai uzturot nekustamo īpašumu,» iesaka M. Kazāks.

Rīgā sākta lielākā pašvaldībai piederošā grausta demontāža – Maskavas ielā 9. Pavisam Rīgā ir ap 500 objektu, ko varētu vērtēt kā graustus, informē Rīgas pilsētas Īpašuma departaments.

Tā kā ēkas atrodas uz privātīpašniekam piederoša zemesgabala, Rīgas dome līdz šim ik gadu bija spiesta tās īpašniekam maksāt 3000 latu lielu zemes nomas maksu (jeb 2,54% no īpašuma kadastrālās vērtības), kas uzskatāmi par zaudējumiem.

Rīgas dome bija izteikusi piedāvājumu zemes īpašniekam iegādāties šīs ēkas ar nosacījumu, ka tie normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā jānojauc gada laikā no pirkuma līguma spēkā stāšanās dienas, bet līdz nojaukšanas brīdim jāuztur tādā tehniskā, sanitārā un ugunsdrošā stāvoklī, kas nerada apdraudējumu sabiedrībai. Taču īpašnieks uz šiem priekšlikumiem neatsaucās un interesi izrādīja vienīgi par īpašuma maiņas iespējām, apmaiņā pieprasot citu, lielāku zemes gabalu, skaidro pašvaldības pārstāvji.

Rīgas dome apstiprinājusi projektu, kas paredz sākt atbrīvoties no Rīgas graustiem. Pašreiz plānots nojaukt divpadsmit graustus, kā arī deputāti pieņēma lēmumu par nepabeigtā celtniecības objekta - grausta Gunāra Astras ielā piespiedu demontāžu.

Pēc sagatavoto un jau pieņemto Rīgas domes lēmumu izpildes par būvju nojaukšanu Rīgas domes Īpašuma departamenta apzināto būvju uzskaitē paliks 32 pašvaldībai piederoši vai piekrītoši objekti un 13 objekti, kuriem piederība nav zināma.

Savukārt nepabeigtās celtniecības objekts G.Astras ielā 4 ir viens no Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā esošajiem visbīstamākajiem A kategorijas graustiem, tas atrodas dzīvojamo un publisko ēku kvartālā.

Dzelzsbetona karkasa būves celtniecība uzsākta 20. gs 90. gadu sākumā. Savulaik tajā bija plānots izvietot viesnīcu, taču ēkas būvniecība visu šo gadu laikā tā arī nav tikusi pabeigta.

Parādu piedzinējiem pērn bijuši ļoti dažādi rezultāti - vieni spējuši palielināt apgrozījumu, savukārt citiem darbības apjomi samazinājušies.

Kopumā TOP 10 parādu piedzinēju apgrozījums pērn samazinājies par 12% un bijis 4,99 milj. Ls apmērā. Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas apkopotie dati liecina, ka privātpersonu segmentā iesniegto lietu skaits palicis tādā pašā līmenī kā 2009. gadā, bet iesniegtā piedzenamā lietu kopējā summa no privātpersonām pieaugusi par 21%.

Linu nozare atkal un no jauna cenšas atsperties

Latvijā mēģina attīstīt divus linu audzēšanas un pārstrādes virzienus - eļļas un šķiedru.

Būve&Īpašums

Piedāvā burkānus un žagarus graustu problēmas risināšanai

44 graustu īpašniekiem, kuriem piederošie īpašumi ierindoti A, B un C graustu kategorijās, tiks piemērota dubulta nekustamā īpašuma nodokļa likme jeb 3 % no būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības. To piektdien, 6. jūnijā, nolēma Rīgas domes Īpašuma departamentā izveidotā darba grupa.

Kopumā darba grupa izskatīja 62 objektus, graustu sarakstu papildinot ar diviem jauniem privātīpašumā esošiem graustiem Balasta dambī 3 un Matīsa ielā 64. Lēmumi par paaugstināta nodokļa piemērošu pieņemti 44 gadījumos, 11 graustiem, kas ierindoti D kategorijā, nodokļa likme netiks paaugstināta, sešus graustus nolemts apsekot atkārtoti. Savukārt viens no graustiem, Jēkabpils ielā 19, ir nojaukts un tika izsvītrots no graustu saraksta.

Kā stāsta Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs, saskaņā ar iepriekšējo sanāksmju protokoliem, Īpašuma departaments jau ir sagatavojis un nosūtījis 23 graustu īpašniekiem administratīvos aktus, kuros īpašniekus informē par tiem piederošās vidi degradējošās, sagruvušās vai cilvēku drošību apdraudošās būves aplikšanu ar nekustamā īpašuma nodokļa likmi trīs procentu apmērā no būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības. Saskaņā ar Administratīvā procesa likumu šis administratīvais akts stājas spēkā septītajā dienā pēc tā nosūtīšanas. Graustu īpašnieki to var apstrīdēt mēneša laikā no spēkā stāšanās dienas, iesniedzot sūdzību Rīgas domes priekšsēdētājam. Patlaban septiņu graustu īpašnieki ir administratīvos aktus pārsūdzējuši.

Ārvalstu investoru šķirošana nekustamā īpašuma jomā pēc deguniem (pases) ir izdevīgs bizness politiķiem Latvijā, jo īpaši priekšvēlēšanu gaisotnē

Tas tāpēc, ka daļai ārzemju investoru, kuri vēlēsies iegūt termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā, varētu tikt izvirzītas papildu prasības (vairāk jāiegulda vai arī jāsamaksā vēl kāds papildu maksājums valsts kasē). Savukārt par citu ārzemnieku pirkumiem, izņemot atsevišķus īpatņus, neviens neliksies ne zinis.

Termiņuzturēšanās atļaujas apmaiņā pret nekustamo īpašumu iegādi bija un arī būs politiķu uzmanības degpunktā, visticamāk, visu 2014. gadu, jo ir paredzētas gan Eiroparlamenta, gan arī Saeimas vēlēšanas. Vēlētāju piesaistīšanai ir vajadzīga karsta tēma, uz kuras rēķina var zvejot balsis, un termiņuzturēšanās atļauju jautājums par tādu faktiski jau ir kļuvis. Politiķi gan tieši, gan netieši jau ir sākuši šo jautājumu izmantot savā politiskās pievilināšanas procesā. Vieni priecājas, ka tikuši vaļā no nelikvīdiem īpašumiem (atguvuši naudu, kas tērēta to iegādei), otri bažījas par vienas kategorijas ārzemniekiem izsniegtajām termiņuzturēšanās atļaujām un to iespējamo ietekmi uz Latviju. Šķiet, aptuveni 7400 ārzemnieku, kuri termiņuzturēšanās atļaujas saņēmuši par ieguldījumiem Latvijā, nevarētu būtiski mainīt Latvijas valsts politisko nostāju, kaut arī vairākums no tiem ir investējuši nekustamajā īpašumā. Jā, šis īpašums ir Rīgā (Vecrīgā), Jūrmalā un Pierīgā, reģionos nav un nav arī nekādu indikatoru, kas liecinātu, ka situācija varētu mainīties. Bet kas nekustamos īpašumus pērk reģionos? Ak, jā, tie taču nav tie investori, kuriem vajadzētu termiņuzturēšanās atļaujas, un viņi tā īsti politiķus neinteresē.

Šobrīd Rīgā kopumā ir 546 vidi degradējoši objekti (būves), kuras ir nonākušas Rīgas domes Īpašumu departamenta (RDĪD) redzeslokā.

No šīm būvēm 483 ir klasificētas kā A un B kategorijas grausti, bet C kategorijā ietilpst attiecīgi 63 ēkas. RDĪD vadītājs Oļegs Burovs DB skaidro, ka graustu skaits - aptuveni 550 - ir nemainīgs jau pēdējos sešus septiņus gadus. Tas tā nav tāpēc, ka īpašumi netiek sakārtoti, bet gan tāpēc, ka sakārtoto ēku vietā nāk jauni grausti. «Skaits nemainās, jo mēs visu laiku palielinām prasības. 2011. gadā, kad uzsākām cīņu ar graustiem, runājām tikai par tukšām mājām, ko šobrīd klasificējam kā A kategorijas graustus. Savukārt šobrīd jau kritiski skatāmies arī uz atsevišķiem fasādes elementiem, kas bojā pilsētvidi. Līdz ar to šis skaits nemainās,» skaidro O. Burovs. Tomēr dati rāda, ka ēkas tiek arī sakārtotas. Pēdējo sešu gadu laikā kopumā sakārtotas vai nojauktas ir 717 mājas. Visvairāk vidi degradējošo ēku ir Rīgas centrā, tomēr paaugstinātā NĪN likme un citi sodi liek šo ēku īpašniekiem tās sakārtot.

Šodien, 4.septembrī, Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisija klasificēja bijušās Radiotehnikas teritorijas būves kā graustus un piemēroja tiem paaugstināto nekustamā īpašuma nodokli, informē Rīgas dome.

Vidi degradējošu būvju komisija nolēma lielākai daļai no ēkām piešķirt A un B vidi degradējošu būvju klasifikāciju. Ēku īpašnieki nav nodrošinājuši būvju logu ailu noslēgšanu vai stiklojumu; nav novērsuši būves apdares materiālu plaisāšanu, nodrupšanu un eroziju, kas bojā ne tikai pilsētvidi, bet arī rada apdraudējumu sabiedrībai.

Komisija pagaidām vēl pārcēla lēmuma pieņemšanas termiņu par ēku Kurzemes prospektā 3, jo nepieciešams Rīgas pilsēta Būvvaldes apsekošanas atzinums. Tāpat komisija nolēma vēl nepiemērot paaugstināto nekustamā īpašuma nodokļa likmi administratīvajai ēkai Kurzemes prospektā 3C, jo ir saņemta informācija, ka ēkai tuvākajā laikā mainīsies īpašnieks. Neskatoties uz to, komisija administratīvo ēku klasificēja kā B kategorijas vidi degradējošu būvi un uz nākamo komisijas sēdi aicinās jaunos īpašniekus runāt par plānotajiem ēkas sakārtošanas darbiem.

Šodien, 15. jūnijā notika otrā darba grupas sēde, kurā lemj par rīcību ar vidi degradējošām, sabrukušām un cilvēka drošību apdraudošām būvēm Rīgā, tostarp par graustu aplikšanu ar dubultu nekustamā īpašuma nodokļa likmi - 3 % apmērā no būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības.

Kā informē darba grupas vadītājs Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs, šajā sanāksmē darba grupa lēma par 52 objektiem, no tiem 12 A, 12 B, 11 C un 17 D graustiem, un 38 objektu īpašniekiem Īpašuma departamenta speciālisti gatavos vēstules, lai informētu par aplikšanu ar paaugstināto nekustamā īpašuma nodokli.

Vienu no šodien izskatāmajiem objektiem - A kategorijas graustu Pakalniešu ielā 20 īpašnieki paši ir nojaukuši, tādēļ tas tika izslēgts no graustu saraksta.

Laika zobs pilsētas graustus nežēlo, tādēļ, apskatot vizualizācijas un apsekošanas slēdzienus un secinot par ēku stāvokļa pasliktināšanos, vairāk nekā 10 D kategorijas būvēm klasifikācija tika mainīta uz B kategoriju. Un tikai viens Ziemeļu rajona grausts no B kategorijas pārcelts uz D, līdz ar ko atbrīvots no nodokļa.

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komiteja pirmdien atbalstīja lēmumprojektus, ar kuriem tiek uzdots īpašniekiem sakārtot graustus Katrīnas ielā 1 un Mūkusalas ielā 44.

Būves Katrīnas ielā 1 un 1a ir sliktā tehniskā un vizuālā stāvoklī, ēkas un teritorija nav norobežotas ir brīvi pieejamas, tādējādi tiek radīti riski drošībai. Īpašumam ir piemērota paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa likme, tomēr tas sakārtošanas darbus nav veicinājis.

Lēmumprojekts paredz uzdot ēku īpašniecei ne vēlāk kā vienas nedēļas laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas veikt būvju norobežošanu, četru mēnešu laikā izstrādāt nepieciešamo dokumentāciju būvju sakārtošanai, saskaņot ar būvvaldi un sākt sakārtošanas darbus, kas pabeidzami ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas. Ja noteiktajā termiņā darbi netiks veikti, Rīgas domes Īpašuma departaments ēkas nojauks un izlietotos līdzekļus piedzīs no īpašnieces.

Šodien plānots sākt vienus no vērienīgākajiem šī gada ielu būvniecības darbiem Ventspils ostā - Ostas ielas izbūvi posmā no Ventas ielas līdz K.Valdemāra ielai 14, kas izmaksās teju 3,2 miljonus eiro.

Aptuveni 580 metru garumā gar Ventas krastu tiks izbūvēts jauns ielas posms, kas ietver jaunu ielas seguma konstrukcijas izbūvi, lietusūdens kanalizācijas, apgaismojuma un gājēju ietves izbūvi. Līdz ar ielas izbūvi plānots īstenot arī vēsturisko ostas darbnīcu teritorijas labiekārtošanas 1.kārtu. Plānots nojaukt teritorijā esošos graustus, izbūvēt jaunu segumu, kā arī izvietot vairākus vides objektus.

Objekti, kas šajā vietā tiks uzstādīti jau 1.darbu kārtā, noteikti būs Mīlestības bāka, kur savā īpašajā dienā varēs doties jaunlaulātie, un loču kuģis «Rota», kas ilgus gadus godam kalpojis Ventspils ostā.

Atklātajā konkursā par tiesībām veikt būvdarbus šajā teritorijā uzvarēja pretendents, kas piedāvāja zemāko cenu – SIA «Ostas celtnieks». Būvdarbu līgums noslēgts par gandrīz 3,2 miljoniem eiro.

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) pirmajā izsolē ar lejupejošu soli pārdevusi sešus degradētus valsts īpašumus, informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

Izsoles tika rīkotas, lai optimizētu valsts īpašumu portfeļa pārvaldību un ilgstoši neuzturētu īpašumus, kuri nav nepieciešami valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai nākotnē un nav efektīvi no valsts līdzekļu izlietojuma viedokļa.

VNĪ pirmajā izsolē ar lejupejošu soli tika pārdoti seši īpašumi reģionos. Lielākie no tiem - Jāņa muiža, divi īpašumi Priekuļu novada Jāņmuižā, Ozolu gatvē 3 un 5, kas atrodas uz privātas zemes. Par 5000 eiro pārdota bijusī skolas ēka, savukārt par 3700 eiro atsavināta blakus esošā bijusī kopmītnes ēka. Šo īpašumu uzturēšana Jāņmuižā valstij gadā izmaksā aptuveni 7000 eiro. Tāpat ar lejupejošās izsoles metodi par kopējo summu 1690 eiro atsavināti četri īpašumi - divi zemes gabali Rūjienas novadā (602 kvadrātmetru platībā Jaunā ielā 1 un 1571 kvadrātmetru platībā zeme Dzirnavu ielā 21A), garāžu boksi Jāņmuižā, Lauku ielā 10, kā arī 1/5 domājamā daļa no veikala Gaujienā.

Grausti Ieriķu ielā 5 k-1 un Pētersalas ielā 12 tiks nojaukti – šādus Rīgas domes lēmumu projektus par piespiedu sakārtošanu akceptējusi Pilsētas īpašuma komiteja.

Grausti Ieriķu ielā līdzās iepirkšanās centram Domina ir kādreizējā ēdināšanas kombināta Vefietis ēka, noliktava, garāža un baseins. RD norāda, ka būves jau ilgstoši netiek apsaimniekotas, tās ir brīvi pieejamas un nav norobežotas, lai izslēgtu nepiederošu personu iekļūšanu, apdraud sabiedrisko drošību un degradē pilsētas ainavu. Īpašniekam četru mēnešu laikā jāizstrādā nepieciešamā dokumentācija un divu nākamo mēnešu laikā jāveic demontāžas darbi.

Savukārt Pētersalas ielas graustus veido trīs administratīvās ēkas, katlumāja, vairākas garāžas un šķūņi. Būves daļēji nodegušas, izdemolētas, atrodas avārijas stāvoklī un ir bīstamas apkārtējiem, informē RD. Dažas no ēkām ir pašvaldības un privātpersonas kopīpašums, dažas – bezsaimnieka manta. Īpašuma departamentam trīs mēnešu laikā jāizstrādā nepieciešamā dokumentācija un vēl trīs mēnešu laikā grausti jānovāc.