Lai mudinātu novārtā pamestu ēku īpašniekus rīkoties un risināt situāciju, Rīgas domes īpašuma departaments ierosina piemērot graustiem nekustamā īpašuma nodokli vismaz 3% apmērā, kā arī vairākas reizes palielināt maksimālo administratīvo atbildību.

Kā ziņots, Rīgas domes Īpašuma departaments Rīgā ir saskaitījis 452 būves, kas pilnīgi vai daļēji atzīstamas par graustiem, no tām 109 atrodas uz sabrukšanas robežas, apdraudot sabiedrisko drošību un kārtību. Iepazīstinot Rīgas domes Īpašuma komitejas deputātus ar Rīgas graustu apzināšanas rezultātiem, departamenta speciālisti norādīja, ka steidzami nepieciešams panākt, lai bīstamo ēku īpašnieki nekavējoties nodrošinātu bīstamo konstrukciju nostiprināšanu vai demontāžu, bet nepieciešamības gadījumā nodrošinātu piespiedu izpildes procedūru atbilstoši Rīgas domes lēmumam. Vēl 138 graustiem Rīgā nepieciešama konservēšana, sakārtošana vai nojaukšana, tomēr pašvaldība plāno iejaukties tad, kad to stāvoklis radīs draudus sabiedriskajai drošībai un kārtībai.

Lielākoties par graustiem Rīgā uzskatāmas privātiem īpašniekiem piederošas ēkas, taču arī valsts un pašvaldība grēko ar īpašumu uzturēšanu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

No teju 650 īpašumiem, kas iekļauti Rīgas vidi degradējošo objektu sarakstā, 30 objektu īpašniece ir valsts, 11 – Rīgas pašvaldība. Ne visi šie īpašumi atzīti par graustiem, daļa vēl tiek vērtēta. Par graustiem – lielākoties B kategorijas, kas nozīmē, ka tā ir cilvēku drošību apdraudoša būve potenciāli bīstamā tehniskajā stāvoklī – uzskatāmi 10 valstij piederoši objekti, no kuriem daži ir nozīmīgi, un trīs pašvaldības būves, izriet no informācijas pašvaldības speciāli izveidotā mājaslapā par vidi degradējošām būvēm. Vienu no tām – ēku Apuzes ielā, kas, spriežot pēc cilvēku balsojuma šajā mājaslapā, ir visnīstākais grausts pilsētā, kurš būtu jāsakārto pirmām kārtām –, Rīgas dome sola nojaukt līdz šī gada beigām.

Atzīmējot divsimto slavenās Borodinas kaujas gadskārtu, netālu no Maskavas tūkstošiem vēstures entuziastu Krievijā sarīkojuši tās rekonstrukciju. Pasākumā piedalījās arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kas aicināja valsts iedzīvotājiem kļūt vienotākiem.

Borodinas kauja notika 1812. gadā, un tā bija viena no Napoleona Krievijas kampaņas nozīmīgākajām epizodēm. Kaujā gāja bojā vairāki tūkstoši krievu un franču karavīru, bet pārliecinošu uzvaru neguva neviena puse. Krievijā kauja tiek uzskatīta par nozīmīgu uzvaru, kas apgrūtināja tālākos Napoleona plānus.

Pēc kaujas Napoleons ieņēma Maskavu, bet Krievijas impērijas karaspēks sekmīgi pārgrupējās. Vēlāk franči bija spiesti uzsākt atkāpšanos, kuras laikā no aukstuma un bada gāja bojā lielākā daļa Napoleona armijas.

Kaujas rekonstrukcijā piedalījās vairāk nekā trīs tūkstoši entuziastu gan no Krievijas, gan no Francijas, un to novēroja vairāk nekā 160 tūkstoši skatītāju. Borodinas kauja notika 7. septembrī.

44 graustu īpašniekiem, kuriem piederošie īpašumi ierindoti A, B un C graustu kategorijās, tiks piemērota dubulta nekustamā īpašuma nodokļa likme jeb 3 % no būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības. To piektdien, 6. jūnijā, nolēma Rīgas domes Īpašuma departamentā izveidotā darba grupa.

Kopumā darba grupa izskatīja 62 objektus, graustu sarakstu papildinot ar diviem jauniem privātīpašumā esošiem graustiem Balasta dambī 3 un Matīsa ielā 64. Lēmumi par paaugstināta nodokļa piemērošu pieņemti 44 gadījumos, 11 graustiem, kas ierindoti D kategorijā, nodokļa likme netiks paaugstināta, sešus graustus nolemts apsekot atkārtoti. Savukārt viens no graustiem, Jēkabpils ielā 19, ir nojaukts un tika izsvītrots no graustu saraksta.

Kā stāsta Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs, saskaņā ar iepriekšējo sanāksmju protokoliem, Īpašuma departaments jau ir sagatavojis un nosūtījis 23 graustu īpašniekiem administratīvos aktus, kuros īpašniekus informē par tiem piederošās vidi degradējošās, sagruvušās vai cilvēku drošību apdraudošās būves aplikšanu ar nekustamā īpašuma nodokļa likmi trīs procentu apmērā no būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības. Saskaņā ar Administratīvā procesa likumu šis administratīvais akts stājas spēkā septītajā dienā pēc tā nosūtīšanas. Graustu īpašnieki to var apstrīdēt mēneša laikā no spēkā stāšanās dienas, iesniedzot sūdzību Rīgas domes priekšsēdētājam. Patlaban septiņu graustu īpašnieki ir administratīvos aktus pārsūdzējuši.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(363).jpg

Katru reizi, kad tiek aizskarta problēma saistībā ar graustiem Rīgas pilsētā, kā spilgtākais piemērs tiek pieminēts vēsturiskais kultūrgrausts uz Marijas un Elizabetes ielas stūra.

Kādreiz to, protams, varēja uzskatīt par vienu no skaistākajiem galvaspilsētas centra namiem, taču diemžēl jau kopš deviņdesmitajiem gadiem runa ir par objektu, kurš grauj pilsētvidi, izskatās drausmīgi, turklāt apdraud garāmgājēju dzīvību, jo tā īsti nav skaidrības, kurā brīdī kaut kas var uzkrist uz galvas. Vienkārši sakot, šobrīd runa ir par narkomānu, bezpajumtnieku un citu deklasētu elementu komūnu, kurā laiku pa laikam kaut kas deg, apdraudot arī apkārtējo ēku drošību.

Paaugstinātā īpašuma nodokļa likme galvaspilsētas graustiem likusi to īpašniekiem sākt tos sakārtot.

No šā gada īpaši paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likme 3% apmērā no būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības var tikt piemērota graustiem. Ar paaugstinātu nodokli Rīgā tiek aplikti A, B, un C kategorijas grausti (apzīmē objektu bīstamības pakāpi: A - bīstamākais), savukārt D kategorijas grausti ar to netiek aplikti.

Kā atzīst Rīgas domes Īpašuma departaments, paaugstinātā likme ir bijis stimuls graustu īpašniekiem domāt par sava īpašuma sakārtošanu. Līdz pagājušajam gadam sakārtoti septiņi objekti, bet kopš pagājušā gada augusta - vēl 61 objekts. Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs teic, ka paugstinātās likmes piešķiršana graustiem nav mērķis pašvaldībai nopelnīt, bet ir instruments, kā sekmēt graustu sakārtošanu. «Atšķirībā no citiem atbildības veidiem tam ir pastāvīga ietekme, un nevar izvairīties no maksāšanas nekā citādi, kā tikai sakārtojot īpašumu.»

Aptuveni divu gadu laikā Rīgā ir nojaukti vai sakārtoti 138 grausti, tostarp pilnībā demontēti 59 pašvaldībai piederoši objekti, liecina Pilsētas īpašuma komitejas apkopotie dati.

Līdz gada beigām tiks nojauktas vai sakārtotas vēl 11 pašvaldībai piederošas ēkas dažādos galvaspilsētas rajonos. Piemēram, Mangaļsalas ielā 1, Rankas ielā 12, Ūdens ielā 27, Uzvaras bulvārī 20, Daugavpils ielā 19, Buru ielā 15A, Hāmaņa ielā 4, Mildas ielā 6, Slokas ielā 41A, Pakalniešu ielā 25 un Bruņinieku ielā 5.

Apkopojot aktuālo informāciju par iedzīvotāju sūdzībām un izvērtējot objektu vizuālo un tehnisko stāvokli, ir izveidots saraksts arī ar privātīpašumā esošiem graustiem, par kuriem ir plānots sagatavot Rīgas domes lēmumus par piespiedu sakārtošanu. Šo graustu adreses ir Jēzusbaznīcas ielā 17, Pērnavas ielā 22 un 28, Hospitāļu ielā 55, Jūrmalas gatvē 71, Krišjāņa Barona ielā 84, Kalnciema ielā 2A, Jaunciema gatvē 150, Matīsa ielā 65A, 67 un 71, Umurgas ielā 2.

Jūnijā gaidāmā divsimtgade kopš vienas no pasaules vēsturē visizdaudzinātākajām kaujām izraisījusi Vaterlo mazpilsētā drudžainu gatavošanos šīm svinībām, tās iedzīvotājiem cerot, ka tagad miegainajai Briseles priekšpilsētai izdosies «atgūt» savu nosaukumu, kas vairāk tiek asociēts ar vienu no Londonas dzelzceļa stacijām vai tiltiem, vai pat ar zviedru popgrupas ABBA dziesmu.

Kādreizējais zemkopju ciematiņš, kas atrodas 25 kilometrus uz dienvidiem no Briseles un kurā šobrīd mīt 30 000 iedzīvotāju, pasaules vēsturē iegājis kā vieta, kur norisinājās pēdējā izcilā Francijas karavadoņa un imperatora Napoleona kauja, pēc kuras mūža nogali viņam nācās aizvadīt vientuļā nometinājumā nemīlīgajā Svētās Helēnas salā.

Taču, tuvojoties jūnija otrajā pusē gaidāmajām grandiozajām svinībām, no katra pilsētiņas veikala skatloga uz garāmgājējiem noraugās daudzi baltos zirdziņos sasēduši mazi Napoleoniņi vai imperatora ģīmetnes, kurās viņš attēlots tradicionālajā trīsstūrenē.

Pēc gadiem ilgas relatīvas aizmirstības Vaterlo, šķiet, beidzot iegūs Eiropā aizvien populārākā vēsturiskā tūrisma iecienīta galamērķa statusu.

Ukrainas austrumu daļas pilsētā Mariupolē, kur piektdien kauja starp separātistiem un Ukrainas karavīriem prasīja vairāku cilvēku dzīvības, atkal dzirdams šāvienu un sprādzienu troksnis, ziņo pilsētas medijs 0629.

Virs pilsētas pašvaldības ēkas, kas vakarnakt aizdegās, atkal ceļas dūmu mākonis.

Db.lv jau ziņoja, ka 9. maijā Mariupolē piektdien aizvadīta asiņaina kauja starp Ukrainas pretterorisma karavīriem un prokrieviskajiem separātistu kaujiniekiem. Apšaudēs kopumā miruši vismaz septiņi cilvēki, bet ievainoti – 39 cilvēki, ziņo Ukrainas varasiestādes. Apšaudes, izmantojot automātiskos ieročus sākušās jau piektdienas rītā, un kauja turpinājās līdz naktij. Sadursmes iemesls bija Iekšlietu ministrijas pārvaldes ēka, ko bija ieņēmuši bruņoti separātisti ar dažu vietējo likumsargu atbalstu. To mēģināja atbrīvot Ukrainas drošības dienesta spēki. Neilgi pirms pusnakts 9. maijā izcēlās ugunsgrēks Mariupoles domes ēkā. Zināms, ka ugunsnelaime sākusies ēkas augšējos stāvos.

Austrumukrainas pilsētas Doņeckas centrā, kur vakar tika iznīcināti vismaz simts bruņoti kaujinieki, kas bija ieņēmuši lidostu, trešdien notiek apšaude. Tiek izmantoti arī ložmetēji, vēsta informācija sociālajos tīklos.

Apšaudes notiek pilsētas Kijevas un Vorošilovskomas rajonā.

«Īsāk sakot – kauja notiek visā Kijevas rajonā. Traumatoloģija, Ukrainas drošības dienests, lidosta, ogļu raktuves – visur notiek apšaudes,» liecina ieraksts mikroblogošanas vietnē Twitter.

Tāpat tiek ziņots, ka virs Ukrainas Drošības dienesta ēkas riņķo lidmašīna, kuru mēģina apšaudīt no lielkalibra ložmetējiem. To savā Twitter ierakstā apstiprina BBC žurnāliste Olga Ivšina. «Riņķo lidmašīna. Kaut kur pie Drošības dienesta ēkas darbojas lielkalibra ložmetēji. Šķiet, ka šauj debesīs,» teikts viņas ierakstā Twitter.

Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Kuģniecības nodaļas vadītājs šodien dosies apskatīt Rīgā, Bolderājas apkaimē, netālu no Daugavgrīvas mola jūras krastā izskaloto vēsturisko kuģa vraku, informēja Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja muzejpedagoģe Solvita Kokina.

Viņa pastāstīja, ka par kuģa vraku uzzināja trešdienas, 4.jūlija, vakarā, saņemot zvanu un bildes no aculiecinieka Artūra Nikolājeva, savukārt ceturtdien muzeja pārstāvis devās aplūkot vraku klātienē.

«Visticamāk, ka vraks ir no liela kuģa, par ko liecina smagnējās brangas jeb ribas. Taču ir grūti pateikt, vai tas ir mūsu pašu kuģis vai ārzemju, jo savienojumu vietas ir no koka, kas liecina par 17. vai vēlāku gadsimtu. Lai noskaidrotu precīzas detaļas, nepieciešami speciālisti, kas uz vietas izmērītu un precizētu. Jādomā arī, kā vraku saglabāt, un ko ar to darīt tālāk,» skaidroja Kokina.

Viņa uzsvēra, ka, ja kuģis ir no ozola vai jebkura kokmateriāla, tad, izcelts no ūdens, tas sāktu strauji bojāties. «Iepriekš, 1930.gados, kad tika atrasts Rīgas upē noslīkušais kuģis, tās detaļas tika apstrādātas ar ķimikālijām, lai varētu ilgstoši saglabāt. Taču muzeja Kuģniecības nodaļā nemācēja teikt, vai ir tāds speciālists, kas varētu tagad apstrādāt kuģa vraku,» teica Kokina.

Gada laikā Rīgā sakārtots 61 grausts, no tiem nojaucot 53 objektus, liecina Rīgas domes Īpašuma departamenta apkopotā informācija, ar kuru šodien iepazinās Pilsētas īpašuma komiteja. Pērnā gada 15. augustā Pilsētas īpašuma komiteja uzdeva departamentam sākt sistemātisku cīņu ar graustiem.

Gada laikā Rīgā ir pilnībā pabeigta 22 pašvaldības objektu demontāža, bet vēl 12 atrodas izpildes procesā. Triju objektu nojaukšanu apgrūtina tas, ka ar atbildīgajām iestādēm un komercsabiedrībām vēl nav līdz galam saskaņota inženierkomunikāciju atslēgšana.

Tāpat gada laikā, sadarbojoties ar īpašniekiem, sakārtoti 34 objekti, no tiem 31 ēka ir nojaukta, bet trīs – atjaunotas. Rīgas dome ir pieņēmusi lēmumus par 16 bīstamāko privātīpašniekiem piederošo objektu piespiedu sakārtošanu. Trijos gadījumos īpašnieki paši nojaukuši avārijas stāvoklī esošās būves vai tās sakārtojuši, vēl trijos gadījumos objektu nojaukšanu piespiedu kārtā veicis Īpašuma departaments, pārējos gadījumos darbi vēl nav pabeigti.

Trīs mēnešu laikā Rīga atbrīvosies vēl no pieciem graustiem, no kuriem divi ir privātīpašums, bet trīs - pašvaldības īpašums. Tā lemts Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas sēdē, kur tika akceptēti lēmumi par vairāku graustu piespiedu sakārtošanu vai nojaukšanu.

Viens no privātajiem graustiem, kurš īpašniekiem būs jāsakārto piespiedu kārtā, ir nekustamais īpašuma Jāņa Čakstes gatvē 48, kas pieder SIA Ziepniekkalna nami. Grausts ir dzīvojamās mājas jaunbūve, kas jau vairākus gadus ir avārijas stāvoklī, tā ilgstoši netiek apsaimniekota un nav arī iekonservēta. Turklāt ēka un teritorija nav noslēgta un ir brīvi pieejama ikvienam, līdz ar to ir apdraudēta sabiedriskā kārtība un drošība. Papildus jāņem vērā, ka graustam blakus atrodas daudzstāvu dzīvojamās mājas un veikali, kas rada paaugstinātu risku cilvēku drošībai.

Rīgas dome nirāda, ka nepabeigtās celtniecības objekts ir arī grausts Rīnūžu ielā 16. Tas nav norobežots, logu un durvju ailes nav noslēgtas, grausts ir brīvi pieejams trešajām personām, kā arī ir sākušies nesošo konstrukciju bojājumi. Ēka kopumā atrodas avārijas stāvoklī.

Pirmsavārijas stāvoklī esoša trīsstāvu ēka Torņakalna ielā 2 tiks sakārtota vai nojaukta piespiedu kārtā – šādu Rīgas domes lēmuma projektu šodien akceptējusi Pilsētas īpašuma komiteja.

Ēka – bijušais ražošanas korpuss – ir brīvi pieejama, tajā mēdz uzturēties nepiederošas personas, tā rada draudus apkārtējiem un degradē pilsētas ainavu. Ēkas tuvumā atrodas vairākas būvbedres. Ēkas īpašniekam mēneša laikā jānodrošina ēkas nepieejamība un jāinformē Īpašuma departaments par izvēlēto ēkas sakārtošanas veidu – konservāciju vai demontāžu, sešu mēnešu laikā jāizstrādā nepieciešamā dokumentācija un jāuzsāk ēkas sakārtošanas un būvbedru aizbēršanas darbi, kuri jāpabeidz deviņos mēnešos.

Ja termiņi netiks ievēroti, graustu nojauks par Rīgas domes līdzekļiem, tos piedzenot no īpašnieka.

Grausti Ieriķu ielā 5 k-1 un Pētersalas ielā 12 tiks nojaukti – šādus Rīgas domes lēmumu projektus par piespiedu sakārtošanu akceptējusi Pilsētas īpašuma komiteja.

Grausti Ieriķu ielā līdzās iepirkšanās centram Domina ir kādreizējā ēdināšanas kombināta Vefietis ēka, noliktava, garāža un baseins. RD norāda, ka būves jau ilgstoši netiek apsaimniekotas, tās ir brīvi pieejamas un nav norobežotas, lai izslēgtu nepiederošu personu iekļūšanu, apdraud sabiedrisko drošību un degradē pilsētas ainavu. Īpašniekam četru mēnešu laikā jāizstrādā nepieciešamā dokumentācija un divu nākamo mēnešu laikā jāveic demontāžas darbi.

Savukārt Pētersalas ielas graustus veido trīs administratīvās ēkas, katlumāja, vairākas garāžas un šķūņi. Būves daļēji nodegušas, izdemolētas, atrodas avārijas stāvoklī un ir bīstamas apkārtējiem, informē RD. Dažas no ēkām ir pašvaldības un privātpersonas kopīpašums, dažas – bezsaimnieka manta. Īpašuma departamentam trīs mēnešu laikā jāizstrādā nepieciešamā dokumentācija un vēl trīs mēnešu laikā grausti jānovāc.

Mārupe varētu būt interesanta investoriem, kas iegādājas dzīvokļus izīrēšanai - īres cenas ir līdzīgas kā Rīgas centrā, bet iegādes cenas ir salīdzinoši zemākas. Līdz ar to ir lielāka atdeve no ieguldījuma, biznesa portālam db.lv stāsta «Baltic Sotheby`s International Realty» pārdošanas konsultante Evita Pudane.

«Mārupe nekad nav pozicionēta kā industriāla teritorija, tomēr tādi priekšnosacījumi kvalitatīvas investīciju vides attīstībai kā Rīgas un lidostas tuvums un sakārtota infrastruktūra ir veicinājuši investīciju piesaisti novadā,» komentē Mārupes novada domes pārstāve Uva Bērziņa.

E. Pudane norāda, ka Mārupes mājokļu tirgū 2018. gada pirmajā pusē vērojams neliels sarukums pret iepriekšējo gadu gan tirgus aktivitātē, gan darījumu kopējā vērtībā. Trīs aplūkotajos nekustamā īpašuma tirgus segmentos - dzīvokļi, privātmājas un zeme, darījumu skaits samazinājies no 241 līdz 223 pirkumiem. Līdz ar to darījumu kopējā vērtība sarukusi no 17,9 miljoniem eiro līdz 17,4 miljoniem eiro. Līdzīgi arī Mārupes mājokļu premium segmenta apgrozījums nedaudz samazinājies no iepriekšējā gada pirmo sešu mēnešu līmeņa. 2018. gada pirmajā pusgadā darījumi ar vērtību virs 150 000 eiro kopā veidoja 5,8 miljonu eiro apgrozījumu (6,4 miljoni eiro attiecīgajā periodā 2017. gadā). Līdz šim šogad ir noslēgti par diviem darījumiem vairāk nekā atbilstošajā periodā gadu iepriekš: 32 darījumi 2018. gadā, 30 darījumi 2017. gadā.

Kauguros pieprasītas ir mājas ar zemi, bet tādas iegādāties ir gandrīz neiespējami. Nekustamā īpašuma tirgus piedāvā «monstrus» jeb padomju laika ēkas vai graustus. Investoriem Jūrmalas «pelēkais zirdziņš» Kauguri nav interesanti, stāsta nozares eksperti.

Kauguros ir pieprasītas mājas ar zemi. «Ļoti pieprasītas ir mājas no 100 līdz 150 kvadrātmetriem ainaviskā vietā ar nelielu zemes gabalu, bet to piedāvājumā nav. Vienīgais, ko nekustamā īpašuma tirgus piedāvā, ir padomju laika «monstri» vai grausti. Kauguros pārdošanā ir tikai sērijveida dzīvokļi, ir daži jaunie projekti, bet šie dzīvokļi reti nonāk kopējā tirgū,» saka Inga Freija, SIA «Arco Real Estate» konsultante.

Savrupmājas, kuras ir no 150 līdz 200 kvadrātmetru platībā, Kauguru centrā ap izglītības iestādēm ir cenu diapozonā no 165 līdz 200 tūkstošiem eiro. Savukārt, līča pusē īpašumu cenas ir no 230 līdz pat 370 tūkstošiem eiro. Zemes cenas ļoti atkarīgas no vietas un pieejamām komunikācijām. «Jūrmala ir specifiska - jo tuvāk jūrai, jo zemes cenas ir augstākas. Visumā pircēji varētu būt gatavi pirkt zemesgabalus privātmājas apbūvei cenu robežās no 15 000 līdz 30 000 eiro,» stāsta Lauris Ceplītis, SIA «City Real Estate» konsultants.

Ķekavas novada nekustamā īpašuma tirgū dominē savrupmāju zemes iegāde.

Pērn notikuši 270 darījumi. Dārgākā savrupmāju zeme pārdota Katlakalnā, sasniedzot teju 40 eiro/m2 ar kopējo darījuma summu 110 000 eiro, biznesa portālam db.lv pastāstīja nekustamā īpašuma eksperti.

«Vērā ņemama ir savrupmāju iegādes intensitāte, un šajā segmentā ievērojamākais ir teju miljonu eiro vērtais darījums. Šis īpašums atrodas skaistā Daugavas krastā, ar lielu telpu un zemes platību. Savukārt, darījumi ar viszemāko pārdošanas cenu notikuši dārzu saimniecību rajonos. Protams, jāmin arī interese par dzīvokļu iegādi un jaunu projektu attīstība Baložos,» komentē Anita Feldmane, VAS «Valsts nekustamie īpašumi» eksperte.

Viņa gan norāda uz to, ka «Rail Baltica» plāni un valsts galvenā autoceļa projekta «E67/A7 Ķekavas apvedceļš» īstenošana «dažu labu privātmājas mežmalu var pārvērst par ceļmalu vai dzelzceļa trasi».

Pēdējā laikā uz Cēsīm pārvācas daudzi jauni cilvēki, taču viņi ne vienmēr grib pieņemt vēsturiski izveidoto kārtību. Kā liecina dati, Cēsīs pieprasījums pēc dzīvojamās platības ir augsts, tas ir izraisījis arī cenu kāpumu, kas ne vienmēr attaisno izvirzītās vēlmes. Paredzams, ka nākotnē varētu pieaugt pieprasījums pēc jaunākiem un kvalitatīvākiem dzīvokļiem, biznesa portālam db.lv pastāstīja Ģirts Beikmanis, SIA «CDzP» valdes loceklis.

Lielākais namu pārvaldīšanas uzņēmums Cēsīs ir SIA «CDzP», kurš jau 2000. gadu sākumā katrai mājai atsevišķi veica savu finanšu uzskaiti, izdalīja uzņēmuma sniegto pakalpojumu administratīvās izmaksas. Šāda nostāja dzīvokļu īpašniekiem ļāva iesaistīties pārējo pakalpojumu izvērtēšanā un pašiem noteikt, kā tiek uzkopta teritorija un cik tiek ieguldīts mājas remontā. Rezultātā lielākajā daļā Cēsu daudzdzīvokļu namu iekšējo koplietošanas telpu uzkopšanu veic paši īpašnieki, daļa māju īpašnieku paši organizē arī sētnieka un zāles pļaušanas pakalpojumus.

Ģirts Beikmanis stāsta, ka gan namu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas cenas, gan sniegto pakalpojumu apjoms starp pārvaldniekiem ir atšķirīgs. Namu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas izmaksas ir no padsmit centiem par vienu kvadrātmetru līdz pat pusotram eiro. Pārsvarā katrai mājai ir noteikta sava pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa, jo dzīvokļu īpašnieki ar savu lēmumu regulē mājas remonta uzkrājumu, mājas remontos veikto investīciju atmaksas apjomu. Visbiežāk tie ir māju atjaunošanai ņemtie kredīti.

Samazinoties bezdarbam un uzlabojoties ekonomiskajai aktivitātei, Bauskas pilsētā 2018. gadā ir novērota paaugstināta aktivitāte dzīvokļu darījumu skaita ziņā, kas ir veicinājis arī vidējo cenu pieaugumu. Ir reģistrēti daži spekulatīvie darījumi ar lielām savrupmāju zemes teritorijām, pircēju vidū ir arī ārvalstnieki, biznesa portālam db.lv stāsta Vineta Vigupe VAS «Valsts nekustamie īpašumi», Nekustamā īpašuma portfeļa vadības pārvaldes direktore.

V. Vigupe stāsta, ka Bauskas pilsēta ir bijusi pievilcīga arī naudas plūsmu nesošai komercēku iegādei un īpašumu darījumu cenas liecina par interesi pieteikties uz termiņuzturēšanās atļauju (TUA) Latvijā, kas sniedz iespēju brīvi pārvietoties Šengenas zonā. Zemes gabalu darījumi privātmāju būvei ir maz vai praktiski nenotiek. Bauskas novada pašvaldība pēdējā gada laikā ir iegādājusies ievērojamas zemes teritorijas dzīvojamā fonda apbūvei. Arī komercbanku meitu uzņēmumi ir aktīvi turpinājuši izpārdot savu nekustamo īpašumu portfeli Bauskas pilsētā un novadā.

Viktors Svirkovskis, SIA «Latio» Zemgales reģiona Jelgavas nodaļas nekustamo īpašumu aģents informē, ka Bauskas nekustamo īpašumu tirgu var raksturot kā mēreni aktīvu. Vienistabas dzīvokļu cenas ir robežās no 7 000 līdz 15 000 eiro, bet divistabu līdz 25 000 eiro. Darījumi ar trīs un četru istabu dzīvokļiem notiek samērā reti, ko daļēji ietekmē arī tāds faktors kā augstie maksājumi par siltumpatēriņu. Paneļu konstrukcijas piecstāvu mājās trīsistabu un četristabu dzīvokļu cenu diapazons ir līdz 28 000 eiro. Dārgāk tiek piedāvāti dzīvokļi pilsētas centrā, specprojektu mājās un ar ļoti labu vai pat ar ekskluzīvu remontu, kā arī dzīvokļi jaunos projektos un renovētajās mājās. Dzīvokļu cenas renovētajās mājās ir robežās no 370 līdz 480 eiro par kvadrātmetru, atkarībā no telpu platības un tehniskā stāvokļa.

«Jelgava ir pastāvīgā attīstībā esoša pilsēta ar sakārtotu infrastruktūru un vidi, tai ir ērta satiksme ar galvaspilsētu. Nemitīgi notiek kultūras un izklaides pasākumi, kas piesaista tūristus no Latvijas un ārvalstīm. Pateicoties Latvijas Lauksaimniecības universitātei, Jelgava ir studentu pilsēta un studenti arī aktīvi pērk un īrē dzīvesvietas studiju laikā, daļa no viņiem paliek pilsētā pēc tam uz dzīvi,» runājot par Jelgavas nekustamā īpašuma tirgu, biznesa portālam db.lv akcentē Viktors Svirkovskis, SIA «Latio » Jelgavas nodaļas nekustamā īpašuma aģents.

Nekustamā īpašuma izmaksas Jelgavā ir atkarīgas no ēku tehniskā stāvokļa, atrašanās vietas. «Viennozīmīgi Jelgava attīstās kā industriāla pilsēta. Pakāpeniska ekonomisko aktivitāšu palielināšanās pozitīvi ietekmē situāciju darba tirgū – pieaug nodarbinātība un samazinās bezdarbs,» stāsta Ilze Neimane, Jelgavas pilsētas pašvaldības pārstāve.

V. Svirkovskis norāda, ka Jelgavas nekustamā īpašuma tirgu var raksturot kā stabilu. Visaktīvāk tiek pārdoti vienas un divu istabu dzīvokļi. Šādu dzīvokļu vidējā cena ir ap 500 eiro kvadrātmetrā, bet tās amplitūda no 300 līdz 800 eiro kvādrātmetrā. Pārvaldīšanas izmaksas (NĪP) Jelgavā ir caurmērā 0,30 eiro kvadrātmetrā, bet apkures izmaksas ir atkarīgas no renovācijas un uzskaites sistēmas. Savrupmāju segmentā pieprasītas ir nelielas līdz 120 kvadrātmetrus lielas mājas ar cenu no 50 000 līdz 80 000 eiro. Pieprasīta ir arī kvalitatīva privātās apbūves zeme ar labām piebraukšanas iespējām, visām inženierkomunikācijām (elektrība, ūdens, kanalizācija, gāze). Tipiskākā šādu zemesgabalu cena ir līdz 15 eiro kvadrātmetrā, bet reizēm sasniedz pat 25 eiro kvadrātmetrā.

Austrumukrainas pilsētā Mariupolē piektdien aizvadīta asiņaina kauja starp Ukrainas pretterorisma karavīriem un prokrieviskajiem separātistu kaujiniekiem. Apšaudēs kopumā miruši vismaz septiņi cilvēki, bet ievainoti – 39 cilvēki, ziņo Ukrainas varasiestādes.

Apšaudes, izmantojot automātiskos ieročus sākušās jau piektdienas rītā, un kauja turpinājās līdz naktij. Sadursmes iemesls bija Iekšlietu ministrijas pārvaldes ēka, ko bija ieņēmuši bruņoti separātisti ar dažu vietējo likumsargu atbalstu. To mēģināja atbrīvot Ukrainas drošības dienesta spēki.

Neilgi pirms pusnakts 9. maijā izcēlās ugunsgrēks Mariupoles domes ēkā. Zināms, ka ugunsnelaime sākusies ēkas augšējos stāvos.

Jau piektdien pa dienu Maripoles ielās tika novērota bruņutehnika ar Ukrainas karogiem. Izskanējušas ziņas arī par papildu «zaļo cilvēciņu» sūtīšanu uz Mariupoli no Doņeckas, radot bažas, ka Maripole kļūs par kaujas epicentru.

Doņeckas Starptautiskajā lidostā nogalināto separātistu skaits ir pārsniezis simtu, un atsevišķi avoti vēsta par diviem simtiem nogalināto. Sociālajos tīklos tiek ziņots, ka Doņeckas morgi ir pārpildīti.

Viens no morgiem ziņo par vismaz 45 nogalinātiem separātistiem. Fotogrāfijas no morga ievietota arī šī raksta galerijā. Brīdinām, ka attēlos redzami vardarbīgā nāvē miruši cilvēki!

Teroristi ir sagrābuši morgu Kaļiņinas slimnīcā. ziņo Novosti Donbasa.

Pilsētas mērs paziņojis, ka sadursmju laikā miruši vismaz divi civiliedzīvotāji.

Armija paziņojusi, ka savā kontrolē gatava atgūt arī citus teroristu pārņemtus punktus. Naktī uz otrdienu kauja izcēlusies arī uz Ukrainas-Krievijas robežas, kur bruņoti kaujinieki no Krievijas puses ieradušies ar automātiskajiem ieročiem un granātām.

Db.lv jau rakstīja, ka naktī uz pirmdienu bruņoti teroristi pārņēma kontroli Doņeckas lidostā. Kijeva uz Doņeckas lidostu nosūtīja savus armijas spēkus, ieskaitot helikopterus un iznīcinātājus. Vispirms tika raidīti brīdinājuma šāvieni, kuriem atbildē sekoja šāvieni no separātistu puses, incidentam pāraugot apšaudē. Aculiecinieki ziņoja, ka pirmdien jau pa dienu virs lidostas pacēlies melnu dūmu mākonis. Galerijā augstāk varat aplūkot fotogrāfijas, kas netālu no lidostas iemūžinātas pirmdien. Attēlos redzami prokrieviskie kaujinieki un Ukrainas militārā tehnika virs lidostas.

Krievijas armija Ukrainā apšauda Zaporižjas AES un tajā izcēlies ugunsgrēks, piektdienas rītā savā "Telegram" kanalā paziņoja Enerhodaras pilsētas mērs Dmitro Orlovs.

Iepriekš bija ziņots, ka pie Zaporižjas AES jau vairāk nekā stundu turpinās sīvas kaujas starp Krievijas armiju un Ukrainas bruņotajiem spēkiem, kas aizsargā šo Eiropā lielāko atomelektrostaciju.

"Draudi pasaules drošībai. Ienaidniekam nepārtraukti apšaudot Eiropas lielākās AES ēkas un energoblokus, ir aizdegusies Zaporižjas AES!" paziņoja Orlovs.

Zaporižjas apgabala Enerhodaras pilsētai, kurā atrodas Zaporižjas AES, trešdien pietuvojās Ukrainā iebrukušais Krievijas karaspēks. Pretī ienaidniekam izgāja iedzīvotāji, kas to neielaida pilsētā.

Mērs Orlovs ceturtdien paziņoja, ka pilsētai tuvojas vairāk nekā 100 Krievijas smagās tehnikas vienību kolonna. Viņš vēlāk piebilda, ka blokpostenī šajā pilsētā notiek kauja, ienaidnieka šāviņi trāpījuši dzīvojamos namos un vienā no tiem izcēlies ugunsgrēks, un ir ievainotie civiliedzīvotāju vidū.

Ziemassvētku brīvdienās iedzīvotāji plāno apmeklēt kultūras pasākumus vai ceļot uz ārvalstīm, liecina Swedbank Insurance veiktais pētījums.

19% iedzīvotāju norādījuši, ka plāno apmeklēt kultūras pasākumus, savukārt 17% dosies ārpus Latvijas, turklāt gandrīz puse no šiem cilvēkiem ārzemēs apciemos draugus vai radiniekus, secināts aptaujā. Vēl 15% dosies uz lauku mājām vai baudīs aktīvu atpūtu Latvijā.

No tiem respondentiem, kuri plāno ziemas brīvdienās doties ārpus Latvijas, neapciemojot tur draugus vai radiniekus, 24% izmantos kaimiņvalstu tūrisma piedāvājumu,12% dosies baudīt sauli uz kādu no siltajām zemēm, savukārt 6% dosies uz kādu slēpošanas kūrortu, bērniem piemērotā ceļojumā vai ārvalstīs apmeklēs pasaules mēroga mākslinieka koncertu vai izstādi.

Pēc airbaltic apkopotajiem datiem, vispopulārākais ceļotāju galamērķis Ziemassvētku un Jaungada brīvdienās ir Gaudi arhitektūras šedevru apvītā Barselona, kura cita starpā izceļas arī ar futbola klubu, kurā pēc daudzu domām spēlē pasaules labākais futbolists Lionels Mesija,