Pirmo reizi 74 diasporas pārstāvju biznesa idejas sākušas dalību Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā, lai tās noslīpētu par eksportspējīgām, inovatīvām precēm vai pakalpojumiem, kas spētu mērogoties ar pasaules ražojumiem.

Martā izsludinot jaunu dalībnieku uzņemšanu LIAA biznesa ideju kalvēs – inkubatoros – pirmo reizi tika uzrunāta Latvijas diaspora ārvalstīs, aicinot pieteikties tiešsaistes pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai. "Mūsu rīcībā ir pasaules līmeņa programma, kura ir veidota, iedvesmojoties no jaunuzņēmumu biznesa kultūras un darba metodoloģijas, un ir praksē pārbaudīta vairāku gadu garumā. Tāpēc bija vēlme ar to dalīties arī ārpus Latvijas robežām, dodot iespēju tautiešiem jebkurā pasaules vietā sākt biznesu Latvijā, tādējādi uzturot īpašo saiti ar dzimteni," saka Arta Krūze, Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos.

Mazais bizness Latvijā ieņem ļoti svarīgu lomu, ko apliecina Lursoft finanšu dati par mikro un mazo uzņēmumu apgrozījumu, samaksātajiem nodokļiem, kā arī nodarbināto skaitu.

Veicot datu analīzi, Lursoft secinājis, ka Latvijā reģistrēti 108,16 tūkstoši uzņēmumu, kas nodarbina mazāk nekā 50 darbiniekus un kuri 2019.gadā apgrozījuši mazāk nekā 10 milj. eiro vai arī kuru bilances kopsumma bijusi mazāka par 10 milj. eiro.

Atbilstoši Eiropas Komisijas regulas definīcijai, šie uzņēmumi klasificējami kā mikro un mazie komersanti. Rēķinot pret kopējo Latvijā reģistrēto aktīvo uzņēmumu skaitu, mazais bizness veido lielāko daļu jeb 98,65% no visiem uzņēmumiem.

Analizējot mazā biznesa īpatsvaru reģionos, jānorāda, ka it visās teritorijās mikro un mazie uzņēmumi veido vairāk nekā 98% no kopējā reģistrēto uzņēmumu skaita. Savukārt, rēķinot uzņēmumu sadalījumu pa reģioniem, vairāk nekā puse, t.i., 51,09% no visiem uzņēmumiem reģistrēti Rīgā un vēl 20,09% Pierīgā.

Neatkarīgi no tā, vai cilvēks ir apveltīts ar plašu iztēli un spēj radīt jaunas idejas kaut miegā, vai arī ir nepieciešams izmantot dažādas metodes, lai veicinātu radošās izpausmes cilvēka iztēlē, ir svarīgi izvērtēt ikvienu biznesa ideju un novērtēt tās ilgtspēju. Vai arī Tevi interesē, kādi ir labākie biznesa ideju un iespēju avoti, kur atrast šīs iespējas, lai uzsāktu savu biznesu, un kā attīstīt idejas, kuras radušās? Turpini lasīt Kimbi.lv sagatavoto rakstu un uzzini!

Gadu gaitā nemainīgs ir palicis fakts, ka nereti cilvēki vēlas uzsākt savu personīgo biznesu, un tas ir raksturīgi gan tiem, kuriem ir pieejams starta kapitāls, gan tiem, kuriem tas vēl ir jāiegūst. Idejas, kuras īstenot, ir dažādas, un tās iespējams atrast ik uz soļa. Galvenais, kas jāatceras - nepieciešams strādāt ar sevi, lai iemācītos šīs iespējas saskatīt un realizēt. Raksta turpinājumā minēti 5 avoti, kur atrast savu ilgi meklēto biznesa ideju kādam produktam vai pakalpojumam. Lasi un iepazīsties, kādi tie ir!

##Sāc ar sevi!

Visvieglākais veids, kā smelties idejas savam biznesam, ir, analizējot un izpētot savas stiprās puses, talantus un prasmes, tādējādi ielūkojoties sevī un izmantojot to, ko daba ir devusi. Lai neapstātos idejas realizēšanas pusceļā slinkuma vai garlaicības dēļ, ir vērts izvēlēties ideju no savu interešu loka, kas uzturēs Tevī adrenalīnu un vēlmi ideju realizēt.

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Biznesa informācijas centrs Magnetic Latvia Rīgas lidostā ir jau gadu. Tas ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Andra Ozola EXPO redzējums un reizē jautājums par kopēju Latvijas zīmolu

2018. gada februārī LIAA direktors A. Ozols telpas atklāšanā sacīja: «Lidostā tagad ir savs EXPO, vieta, kur sevi parādīt!» A. Ozolam desmit gadus tā arī neizdevās iegūt kontroli par EXPO izstāžu rīkošanu un Rīgas lidostā bija iespēja radīt savu zīmolu Magnetic Latvia. Stāsts par Biznesa informācijas centru Magnetic Latvia vienlaikus ir arī stāsts par cīņu, kurā A. Ozols visādām metodēm pierāda, ka viņam ir taisnība.

Pēc starptautiskā kraha

A. Ozola paziņojums pērn uzrunā medijiem bija ievērības cienīgs un nebija gluži kļūmīga amatpersonas pārteikšanās. Tas izriet gan no LIAA un aģentūras direktora iepriekšējās darbības, gan no zīmola Magnetic Latvia veidošanas pirmsākumiem. Sauklis Magnetic Latvia savu augšupeju sāka 2015. gadā, kad Eksporta forumā LIAA amatpersonas ar īpašu skubu sāka lielīt iestādes lomu eksporta veicināšanā, pārstāvniecības Pekinā, Šanhajā, Singapūrā un citviet Āzijā, kā arī sāka virzīt ideju, ka tas viss būtu liekams zem viena zīmola – Magnetic Latvia. Vēlāk, 2017. gadā, sekoja ieteikums zīmolu lietot arī citām valsts iestādēm, pašvaldībām un uzņēmumiem kā kopēju Latvijas zīmolu. Vienlaikus 2015. gads Latvijas vēsturē iezīmējas arī ar to, ka valdība nolēma valsts paviljonu EXPO izstādē Milānā neuzstādīt. Tobrīd sabiedrībā virsroku uz brīdi guva viedoklis, ka piedalīšanās starptautiskajās EXPO izstādēs ir jāpārtrauc, ka tas ir novecojis un sevi izsmēlis projekts un Latvijai ir vajadzīgs kas cits, savs un tepat. Par to liecina daudz ierakstu sociālajos tīklos. 2017. gadā apstākļi mainījās un Astanā, Kazahstānā, notika mazais EXPO. Latvija par spīti tam, ka valsts finansējuma nebija, izstādē piedalījās. Tieši togad A. Ozols un LIAA ierosināja zīmolu Magnetic Latvia piedēvēt praktiski visam Latvijā radītajam, visam, kas mums ir labs. To apstiprina arī LIAA interneta portāls Labs of Latvia, kurā šā gada februārī tika palaists zīmols Magnetic Latvia.

Šobrīd Latvijā aizvien pamanāmāka kļūst jauna uzņēmēju paaudze – tie ir atvērti cilvēki, kuri ir gatavi riskēt un nebaidās no neveiksmēm. Līdztekus šiem uzņēmējiem aizvien aktīvāki kļūst arī mentori – pieredzējuši biznesa nozares pārstāvji, kuri ir gatavi dalīties pieredzē un sniegt atbalstu. Ja man savulaik būtu bijis mentors, kas sniedz padomu un atbalstu, mana uzņēmējdarbība šobrīd pavisam noteikti būtu citā līmenī.

Sniegt citiem to, kā pietrūkst pašiem

Ideja par to, ka nepieciešama vieta, kurā tiktos jaunie uzņēmēji ar idejām un pieredzējušie - ar praksē pārbaudītām zināšanām, radās konkursa «Biznesa nakts» laikā, kad tika dots uzdevums – attīstīt Biznesa inkubatoru. Konkursa ietvaros 24 stundu laikā tapusī ideja, kas ieguva 2. vietu, šobrīd ir izaugusi līdz pieprasītam pakalpojumam – gan no topošo, gan no pieredzējušo uzņēmēju puses. Idejas tapšana sakrita ar laiku, kad pati dibināju savu uzņēmumu. Arī maniem kolēģiem – idejas līdzautoriem – bija savi uzņēmumi, tāpēc mēs ļoti labi izjutām, kā trūkst jaunajiem biznesa vides iekarotājiem. Mēs gribējām citiem sniegt to, kā pietrūka mums pašiem.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) turpinās biznesa inkubatoru 2020.gada pavasara uzņemšana, kuros var pieteikties jaunie uzņēmēji un biznesa ideju autori pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai.

Iedrošinot uzņēmējus un biznesa ideju autorus, savā uzņēmējdarbības pieredzē dalās trīs LIAA biznesa inkubatoru inkubācijas programmas dalībnieki - "Coffee Pixels", Laima Jurča un "Gizzo".

Coffee Pixels - batoniņi veselīgākai kafijas patērēšanai

Strādājot kafijas industrijā, SIA "Solid Coffee" līdzdibinātājs Raivis Vaitekūns uzzināja, cik atkritumu rada kafijas piegādes ķēde - no kafijas audzētavas fermā līdz pat kafijas dzērienam tasītē. Tad arī tika uzsākti meklējumi labākajam risinājumam, kas varētu novērst kafijas nozares radīto piesārņojumu vismaz lietotāja posmā. Tā kā uzņēmuma komandai bija labas zināšanas par kafiju, arī kvalitātes standarti bija augsti. Iepriekš iegūtā kompetence kafijas jomā ļāva radīt produktu, kas ir ne tikai videi draudzīgs, bet arī kvalitatīvāks par alternatīvām tirgū. Uzņēmums sāka saņemt komplimentus no cilvēkiem par produkta kvalitāti, un "Coffee Pixels" komanda saprata, ka idejai ir labs potenciāls, turklāt ļoti lielā nozarē.

Pārliecinājies, ka cilvēkiem ideja patīk, Arturs Gailītis arī šovasar piedāvā vakariņas uz plosta, kas peld vienā no Latvijas gleznainākajiem ezeriem - Kāla ezerā.

Maltīti sešās kārtās turpat uz plosta gatavo un pasniedz Latvijā pazīstami šefpavāri. «Priekšnoteikums ir oriģinalitāte un spēja radīt ko jaunu un nebijušu. Par ēdienkarti katram pasākumam atbild pavārs, veidojot to pēc saviem uzskatiem, sajūtām un vēlmēm. Katram savs rokraksts,» stāsta vakariņu Vakars uz ezera idejas autors.

«Noticēt pašam sev, kad citi tev netic! Pārliecināt partnerus, šefpavārus, ka projekts būs veiksmīgs,» šos kā lielākos izaicinājumus, īstenojot projektu, min A. Gailītis. Viņš uzskata, ka konkurence šajā jomā Latvijā ir ļoti maza. Ir ideja doties arī Igaunijas un Lietuvas virzienā.

«Ideja radās pagājušā gada februārī. Dažādu apstākļu sakritības dēļ atgriezos uz dzīvi Madonā. Man tuviem draugiem ir īpašums pie Kāla ezera - vieta, kur tagad notiek mūsu pasākumi. Manuprāt, Kāla ezers ir skaistākais Latvijā. Tur var smelties spēku ikdienai, mieru prātam. Vienu vakaru, ciemojoties pie draugiem, radās ideja par vasaras terases izveidi. Vēlāk ideja transformējās no terases par plostu, uz kura tiek aicināti Latvijas labākie šefpavāri servēt vakariņas ezera vidū,» skaidro A. Gailītis. No idejas rašanās brīdim līdz plostam pagājuši daži mēneši. «Patiesībā biļetes uz pasākumu sākām tirgot, kad plosta vēl nebija. Redzot cilvēku atsaucību, straujo rezervāciju pieplūdumu, nekas cits neatlika kā «dabūt to gatavu»,» viņš smaidot saka.

Maiznīcas Liepkalni īpašnieku Dagni Čākuru neliek mierā ideja par Latvijas padomju laika pērles – restorāna kompleksa Sēnīte augšāmcelšanu, D. Čākurs atzina biznesa portālam db.lv.

Interesi par kompeksu radījusi nekustamo īpašumu kompānija, kura piedāvājusi to iegādāties. Liepkalnu saimnieks pāris reizes kompleksu apskatījis klātienē, piesaistījis arī būvekspertu, lai saprastu kāds ir kompleksā ietlipstošo ēku stāvoklis. Secināts, ka vienai no būvei ir caurs jumts un tā nomaiņa arī būtu pirmais veicamais darbs, lai ēku saglabātu. «Tā kā tie nav tukši salmi, es esmu papētījis situāciju un gatavs iesaistīties, lai kaut ko darītu lietas labā,» viņš atzīmē.

Komplekss sastāv no trīs zemes gabaliem. Tā kā Sēnītes reanimēšana vēl ir tikai idejas līmenī, nav skaidrība par konkrētu īpašumu iegādi. Pēc D. Čākura teiktā kopējās investīcijas – iegādes un atjaunošanas, lēšamas aptuveni 2 miljonu eiro apmērā. «Pārdošanas summa nav tāda, kā 2007.-2008. gadā, tā ir paceļama,» viņš saka. Sludinājumu portāla ss.lv arhīvā atrodamais sludinājums, kas ievietots šī gada februārī, liecina, ka tiek pārdots investīciju objekts Inčukalna novadā - bijušā restorāna Sēnīte komplekss. Īpašumu, kas sastāv no ēkas, ar kopējo lietderīgo platību 3310,8 m2 un zemesgabala 1,582 ha platībā, tirgo par 580 tūkstošiem eiro. Norādīts, ka kompleksā ietilpst vēl divi zemes gabali - 1,38 un 0,252 ha platībā.

Zīmola Divas pēdas apģērbi palīdz jaunajām māmiņām, arī barojot mazuli ar krūti, izskatīties skaisti un sievišķīgi.

Specializētas kleitas, tunikas, džemperi, krekliņi, džemperkleitas – apģērbs, kurā jaunā māmiņa savu mazuli var pabarot, esot kino, kafejnīcā, sēžot parkā uz soliņa vai pat koncertā un neuztraucoties par mulsinošiem un neērtiem brīžiem. Tāds ir Sanitas Olderes - Haitinas biznesa mērķis. Piedzīvots gan arī sāpīgs brīdis – biznesa ideja nokopēta mēnesi pēc laišanas tirgū.

Meklējot sirdslietu

«Man šī ideja neienāca prātā nejauši vai kā atklāsme. Tā bija daudzu iepriekš veikto soļu un lēmumu rezultāts,» stāsta S. Oldere - Haitina.

Pēc Latvijas Universitātes absolvēšanas, iegūstot bakalaura grādu ekonomikā un maģistra grādu vadībzinātnē ar novirzienu mārketings, viņa strādājusi dažādās vietās kā biroja vadītāja, kā pārdošanas un mārketinga vadītāja, tomēr jutusi, ka šis darbs nedod dzīvē prieku. «Manā dzīvē pienāca brīdis, kad visam bija jāmainās. Pilnīgi visam! Dzīvei, domāšanai, darbam. Iestājos «bezdarbniekos» Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA). Vienā no tikšanās reizēm ar konsultantu, kārtējo reizi izskatot piedāvātos variantus biroja darbiem («Jums taču ir tāda pieredze un izglītība,» man teica.), lūdzu piedāvāt man kursus, lai varu paplašināt savu redzesloku, iegūt jaunu profesiju un atrast savu sirdslietu. Tas bija pagrieziena moments manā dzīvē. Pateicoties NVA atbalstam, saņemot gan pabalstu, gan arī kompensāciju ceļa izdevumiem un katru dienu braucot no Ādažiem uz Rīgu, deviņos mēnešos apguvu drēbnieces profesiju,» stāsta jaunā uzņēmēja.

Mārketings un reklāma ir tikai neliela daļa no strukturizētas uzņēmējdarbības šodienas digitālajā vidē. Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos arvien vairāk uzņēmumu pievērš lielāku uzmanību biznesa vadības un pārvaldības risinājumiem uzņēmējdarbībā.

“Dienas Biznesa” organizētā meistarklase “Kā padarīt biznesu veiksmīgāku” ļaus iepazīt nozares ekspertu dotos piemērus, kuros veiktās metodes palīdzējušas sasniegt praktiskus un vērā ņemamus rezultātus, kā arī saņemt atbildes uz jautājumiem, kas skar biznesa vadību un tās risinājumus. 22. septembrī “Dienas Biznesa” trešajā un noslēdzošajā šā gada tiešsaistes meistarklasē runāsim par investīcijām uzņēmējiem, pārvaldību un atbalstu biznesa attīstībai, biznesa efektivitāti un uzņēmēju pieredzi.

Meistarklasē uzstāsies:

Elvis Kvalbergs, “Excellent Latvia” valdes loceklis, – IT jomas profesionālis ar 20 gadu pieredzi, no kuriem 15 gadus pievērsies ERP programmatūru un grāmatvedības risinājumiem, lai palīdzētu dažādu nozaru uzņēmumiem paaugstināt darba efektivitāti un produktivitāti.

Capital Handling stratēģiskās plānošanas un attīstības direktors Romāns Krupjaņko intervijā stāsta par biznesa aviācijas iezīmēm, par to, kādus pakalpojumus tā patlaban piedāvā klientiem visā pasaulē un kādas ir Latvijas nozares spēlētāju priekšrocības Eiropas kontekstā.

Kā tika izveidota Jūsu kompānija, ar ko viss sākās?

Šā gada aprīlī mūsu kompānija svinēja 7 gadu jubileju. Capital Handling pārvaldītā bāze bija pirmā šāda veida bāze Rīgā un Baltijas valstīs. Tā tika atvērta vēl agrāk, jau 2010.gadā. Mēs sākām gandrīz no nulles un šajā laikā esam jau paspējuši daudz paveikt. Īsā laikā uzņēmums Latvijā ir spējis kļūt par vienu no šīs nozares līderiem.

Kompānijas pirmsākumi meklējami 2008.gadā, kad tika nopirkta ēka lidostas teritorijā, ko iepriekš izmantoja DHL. 2010.gadā tika atvērts pirmais termināls Baltijas valstīs un biznesa aviācijas angārs.

2012.gadā tika izveidota kompānija Capital Handling, kas nodarbojās ar biznesa aviācijas pakalpojumu sniegšanu. 2013.gadā tika uzbūvēts papildu apsildāms angārs biznesa lidmašīnu uzglabāšanai un apkalpošanai. 2016.gadā Capital Handling pievienojās Latvijas Aviācijas asociācijai.

SIA Focusd ražo šaušanas treniņu analīzes sistēmu Trace, kas ietver pie šautenes piestiprināmu ierīci un programmatūru, kas analizē rezultātus

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

SIA Focusd vadītājs Valērijs Silins savulaik ir nodarbojies ar šaušanas sportu. Viņš zināja, ka ir treniņierīces, kas paredzētas, lai sportisti varētu trenēties un iegūt papildu datus, izmantojot datortehnoloģijas, tāpēc viņam radās doma paskatīties, kas notiek šajā tirgū. Veicot tirgus analīzi, komanda saprata, ka tirgus ir liels un interesants. Sešu mēnešu laikā uzņēmums izstrādāja pirmo prototipu, ko palaida tirgū, un secināja, ka tam ir pieprasījums. «Sākums bija diezgan interesants. Pagājušā gada 31. martā palaidām mājaslapu un nelielu informāciju internetā tematiskajos šaušanas forumos. Diennakts laikā bija pirmie astoņi apmaksātie pasūtījumi,» teic Valērijs. Šobrīd uzņēmumam jau ir 300 klientu un šogad sasniegts vairāk nekā 100 tūkst. eiro apgrozījums. Līdz gada beigām plānots apgrozīt 300 tūkst. eiro. «Šobrīd ir pagājis aktīvs gads, kad esam tirgū. Agrāk bija izteikts monopols, un cilvēki nezināja ne par vienu citu, bet tagad mūsu uzņēmums jau kļūst atpazīstams arī starptautiski,» saka Valērijs.

Šogad ergonomisko aproču ražotājs Uppo vēlas pārdot pirmās 5000 vienības, bet nākotnes mērķis ir iekļūt lielajās ārzemju veikalu ķēdēs Eiropā un ASV

Uppo (SIA Panonia Group) ražo ergonomiskas aproces plaukstām, lai palīdzētu datorlietotājiem nepārpūlēt rokas. «Pagājušā gada vasarā apmeklēju Latvijas Mākslas akadēmijas diplomandu dienas. Tur satiku Lieni Gustu, kurai bija ideja par ergonomisku aproci. Tā kā man, strādājot Komercializācijas reaktorā, jau bija pieredze, kā idejas pārvērst pārdodamos produktos, savukārt viņai bija ideja, izlēmām to attīstīt kopā,» saka Ģirts Ozoliņš, Uppo (SIA Panonia Group) līdzīpašnieks. Viņu piesaistīja tas, ka aproce ir vienkārša, bet funkcionāla. Ģirtam pašam, strādājot ar datoru, ir bijušas veselības problēmas, kas saistītas ar roku pārpūli. Dizainerei Lienei šī ideja radusies, jo arī viņa pati saskārusies ar rokas locītavas sāpēm un bija izmēģinājusi dažādus līdzekļus, bet nekas neesot līdzējis. «Šī aproce ir masveida produkts, jo mēs primāri plānojam iet biznesa segmentā (B2B), nevis strādāt ar privātpersonām. Veidojam sadarbību ar korporatīvajiem klientiem, kur aproce varētu tikt izmantota gan kā korporatīvā dāvaniņa, gan reklāmas suvenīrs. Meklējam arī sadarbības iespējas ar dažādiem izplatītājiem, mazumtirgotājiem, lai tiktu lielajās veikalu ķēdēs,» teic Ģirts.

Lai saņemtu atbalstu vai piesaistītu investīciju fondus, jaunuzņēmumiem ir jāsasniedz noteikts izaugsmes līmenis. Dažādām platformām vai lietotnēm ir jāsasniedz noteikts lietotāju skaits, tikai tad iespējams pretendēt uz atbalstu, tāpēc bieži vien nepietiek tikai ar labu ideju.

Nepieciešama arī spēcīga komanda, kas spēj skaidrot ideju, sekmējot sabiedrības interesi. T.s. pūļa finansējums, piesaistot daudzus nelielus investorus – privātpersonas, var kalpot kā atspēriena punkts Latvijas jaunuzņēmumiem, lai sasniegtu nākamo attīstības stadiju.

Ja analizējam jaunuzņēmumus, kuru pamatā ir ideja par lietotni, tad jāuzsver, ka investīciju fondi iesaistās, kad produkts jau ir gatavs, “palaists” un sasniedzis noteiktu lietotāju skaitu. Katram fondam var būt atšķirīgas prasības – 10 000 lietotāju vai pat 30 000, kas ir normāli, jo fondi ik dienas saņem daudz idejas. Attiecīgi rodas jautājums – kā jaunuzņēmumu dibinātājiem nonākt līdz attiecīgajam līmenim? Šeit der atcerēties, ka spēks bieži vien ir spējā apvienoties kopīgam mērķim, tāpēc risinājums var būt arī daudzu nelielu investoru - līdzīpašnieku piesaiste. Esam Latvijas uzņēmums ar vairāk nekā 100 līdzīpašniekiem - cilvēki var iegādāties kapitāldaļas un šie līdzekļi tiek investēti uzņēmumā. Esam pārliecinājušies, ka cilvēki Latvijā ir gatavi noticēt labām idejām un kopīgiem spēkiem radīt lielas lietas. Mūsu valstī ir radoši un talantīgi cilvēki, kuri spēj radīt idejas ar ļoti augstu potenciālu un pievienoto vērtību, un arī cilvēki, kuri spēj to saskatīt. Šobrīd vērojama ļoti liela interese tieši par dažādām lietotnēm, tostarp par attiecību aplikāciju “Matchful”, taču joprojām esam atvērti jauniem līdzīpašniekiem, piedāvājot iegādāties sākot no desmit kapitāldaļām.

Šā gada pirmajā pusgadā Altum apstiprināto aizdevumu skaits biznesa uzsācējiem pieaudzis par 43 %, salīdzinot ar līdzīgu laika periodu pirms pandēmijas – 2019. gadā.

2021. gada pirmajā pusgadā Altum apstiprinājis aizdevumus par kopējo summu 7,43 miljoni eiro. Populārākās nozares, kurās izsniegti aizdevumi uzņēmējdarbības uzsākšanai: lauksaimniecība (37%), pakalpojumi (32%) un ražošana (20%).

“Salīdzinot ar laiku pirms pandēmijas, ievērojami augusi arī biznesa pieteikumu kvalitāte. Arvien retāk saņemam “ātro ideju” pieteikumus, bet novērojam to, ka biznesa uzsācēji kļūst radošāki ideju izstrādē, ilgāk un rūpīgāk izlolo savu ideju, paši meklē papildu finansējumu, un tikai tad piesakās Altum aizdevumam,” stāsta Jēkabs Krieviņš, Altum valdes loceklis.

“Ik gadus Altum biznesa uzsācējiem izsniedz aptuveni septiņus, astoņus miljonus eiro biznesa uzsākšanai. Lai arī šogad pieprasījums pēc biznesa uzsākšanas ir ievērojami audzis, jāuzsver, ka Altum iespējas palīdzēt biznesa uzsācējiem ir daudzkārt lielākas.”

Ventspils Augstskolā norisinājies projekta "CREAzone 2.0." otrais apmācību posms "PITCH IN", kur tikās 21 jaunietis no Kuldīgas, Rēzeknes un Jēkabpils, lai ekspertu un mentoru vadībā ģenerētu jaunas biznesa idejas un tās pičotu.

Ventspils Augstskolas Mūžizglītības centrs kopš 2018. gada septembra īsteno Interreg V-A Latvijas - Lietuvas programmas 2014. - 2020.gadam projektu Nr. LLI-186 "CREAzone 2.0.". Projekta mērķis ir izplatīt uzņēmējdarbību rosinošas idejas jauniešu vidū un palīdzēt izveidot 3-4 jaunuzņēmumus radošo industriju un ar tām saistītajās jomās.

Projekta otrais posms, tā dēvētais "PITCH IN", ir hakatona tipa apmācības, kura mērķis ir biznesa ideju ģenerēšana, kā arī biznesa idejas īstenošanai nepieciešamās komandas izveide un tās publiska prezentēšana. Divu dienu garumā Ventspils Augstskolā jaunieši no Kuldīgas, Rēzeknes un Jēkabpils meklēja atbildes uz jautājumiem, kur meklēt veiksmīgu biznesa ideju un kā to konkretizēt, ģenerēja konkrētas biznesa idejas, kā arī veidoja komandas un vieslektoru vadībā apguva, kā pičot savu biznesa ideju.

Latvijā vairums jeb 63% iedzīvotāju uzskata, ka sarežģītākais posms biznesa uzsākšanā ir finansējuma un kapitāla piesaiste, liecina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un kompānijas "Norstat" veiktais pētījums.

Tikmēr nepilna puse jeb 44% respondentu norāda, ka sarežģītākais posms biznesa uzsākšanā ir nodokļi un nodevas. Savukārt gandrīz trešdaļa jeb 31% iedzīvotāju par sarežģītāko posmu uzskata licences un atļaujas.

Aptuveni katrs ceturtais jeb 23% cilvēku kā sarežģītāko norāda biznesa plāna sagatavošanu. Tam seko biznesa ideju ģenerēšana un formulēšana, ko minējis gandrīz katrs piektais respondents jeb 22% cilvēku.

"Topošajiem uzņēmējiem nepieciešams saprast, vai biznesa ideja ir īstenošanas vērta. Bieži sākumā kapitāls un finansējums nemaz nav nepieciešams. Konkursā "Ideju kauss" pieredzējuši uzņēmēji un lektori soli pa solim palīdz pretendentiem sagatavot biznesa plānu, veikt pirmos aprēķinus. Principā konkursa "Ideju kauss" gaitā dalībnieki pilnveido zināšanas un attīsta ideju, lai varētu to prezentēt finanšu institūcijām vai potenciālajiem investoriem," skaidro LIAA Inovāciju motivācijas programmas vadītāja Sarmīte Karlsone.

Šajā pavasarī 339 jaunie uzņēmēji pieteikušies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatora inkubācijas programmai un 515 pirmsinkubācijas programmai.

No tiem 80 pieteikumi ir no ārzemēs dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem.

2020. gada rudenī tika saņemti 533 pieteikumi, bet 2020. gada pavasarī – 501 pieteikums. Šajā pavasarī LIAA inkubācijas programmā pieteikušies 339 jauni uzņēmēji un 515 biznesa ideju autori pirmsinkubācijas programmā, kas kopā veido 854 pieteikumus. Salīdzinot ar iepriekšējo pietiekšanos 2020. gada rudenī, kopējais pieteikumu skaits palielinājies par 65 %, kas apliecina, ka pandēmijas laikā interese par savas uzņēmējdarbības attīstību ir pieaugusi.

LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova pieteikumu skaitu komentē šādi: “Ar katru gadu redzam, ka LIAA biznesa inkubatora programmas kļūst populārākas un biznesa ideju autori un jaunie uzņēmēji piesakās, lai izmantotu LIAA biznesa inkubatora programmu sniegtās iespējas sava biznesa attīstīšanai. Šo programmu popularitāti un potenciālo dalībnieku interesi veicina inkubatoru dalībnieku rezultāti, par kuriem runā gan LIAA, gan pašu uzņēmumu sasniegumi pasaulē – spējot konkurēt globālā līmenī, tā arī sasniegtie eksporta apjomi. Pēdējos 3 gados biznesa inkubatoru dalībnieku eksporta apjomi sasnieguši vairāk nekā 125 milj. EUR.”

Zīmols "Straumbergs hats" vēlas sasniegt cepuru valkātājus pasaulē.

"Ideja radās gluži vienkārši no zinātkāres par to, kā rodas cepures? Cepures radīšanas procesu sāku pētīt caur internetā pieejamiem resursiem, lēnām nonācu līdz domai, ka ir vienkārši jāpamēģina darīt. Tālākais būtībā ir trial and error pieeja, mēģinot un labojot kļūdas," biznesa portālam db.lv stāsta zīmols "Straumbergs hats" cepuru meistars Kārlis Bergs.

Par uzņēmējdarbību ideja radās vēl pēc pusotra gada, kad pirmie eksperimenti jau bija izmēģināti uz draugiem un cepuru izgatavošanas tehnika - uzlabota. Kopumā vēl joprojām zīmols ir tikai ceļa sākumā, atzīst cepuru meistars.

Lai gan pirmā ideja par cepurēm "dzima" K.Bergam, tomēr "Straumbergs hats" ir ģimenes uzņēmums, kuru K.Bergs izveidojis kopā ar sievu Aneti Straumi-Bergu. No abu uzvārdu salikuma arī veidojies nosaukums.

Pirmajā Latvijas notariāta hakatonā Go2SmartNotary uzvarējusi ideja par personas ātru identificēšanu, informē pasākuma rīkotāji.

Hakatonā 48 stundu intensīvā darbā komanda, kurā bija notāri un IT speciālisti, izstrādāja programmu, kas tiešsaistes konsultācijā 10 sekunžu laikā pēc identifikācijas dokumenta fiksēšanas kamerā veic datu apkopošanu par personu no visiem iespējamiem reģistriem un datu bāzēm.

«Pašlaik zvērināts notārs klienta identitātes noteikšanai on-line konsultācijā velta gandrīz 2 minūtes laika. WILLI 4.0. risinājums paredz, ka tas varēs notikt 10 sekundēs. Līdz ar to tehniskām darbībām veltītais laiks samazinātos, lai, tiekoties on-line konsultācijā, gan zvērināts notārs, gan klients laiku varētu veltīt pašam darījumam,» prezentējot ideju un hakatonā paveikto, uzsvēra WILLI 4.0. komandas kapteinis zvērināts notārs Agris Jaunpujēns.

Ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tehnoloģiju biznesa centra programmas "Prototech" atbalstu tapuši seši prototipi šobrīd tik aktuālajā viedās enerģētikas nozarē.

LIAA Tehnoloģiju biznesa centra vadītājs Andrejs Berdņikovs uzsver, ka enerģētiskās neatkarības kontekstā viedā enerģētika ir ļoti nozīmīga. Šobrīd ikviens piedzīvo energoresursu dārdzību – jebkurš risinājums, kas sniedz kaut nelielu ietaupījumu, ir būtisks ieguvums. "Projekti viedās enerģētikas jomā efektivizē procesus, kā arī ir videi draudzīgāki. Vairāki viedās enerģētikas risinājumi, ko atbalstījām programmā, domāti mājsaimniecībām, bet ir arī tādi, kas efektīvāk pielietojami pie nelielām ražotnēm. Un ir arī divējāda pielietojuma risinājumi, kurus var izmantot gan civiliem, gan militāriem mērķiem", saka A. Berdņikovs.

"Prototech" programmā uzņēmēji savu prototipu izstrādei varēja saņemt līdz 15 tūkstošiem eiro. Viņš uzsver, ka šāda summa bieži vien ir pietiekama, lai izstrādātu prototipu informācijas tehnoloģiju jomā, bet fizisku produktu gadījumā tas ne vienmēr ir gana. "Tāpēc es priecājos, ka bija viedās enerģētikas projekti, kam arī ar tik mazu finansējumu izdevās nonākt pie daudzsološiem prototipiem," piebilst A. Berdņikovs.

2012. gadā dibinātā autolīzinga kompānijas Mogo, kas īsā laikā pārtapa multinacionālā un globālā uzņēmumā Eleving Group, veiksmes stāsts ir gan biznesa idejā, gan finanšu piesaistē, kur dominējošā loma ir obligāciju finansējumam.

Par uzņēmuma attīstību un izmantotajiem finanšu instrumentiem desmitgades garumā līdz 150 miljonus vērtai obligāciju emisijai un tās refinansēšanai Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma finanšu direktors Māris Kreics. Materiāls tapis sadarbībā ar vietējā kapitāla banku - Signet Bank, aktīvāko kapitāla tirgus konsultantu Latvijā.

Eleving Group pirmsākumos bija Mogo Finance. Pastāstiet, lūdzu, īsi par uzņēmuma vēsturi un attīstību kopš tā dibināšanas! Kā izveidojās grupa, un kas tam pamatā?

Eleving Group aizsākumi ir meklējami 2012. gadā, kad tolaik ar Mogo Finance zīmolu uzsākām lietotu automašīnu finansēšanu Latvijā. Jaunā biznesa pamata ideja bija pavisam vienkārša – sniegt iespēju cilvēkiem iegādāties 9-10 gadus vecas automašīnas, proti, tādas, kuras vidējais patērētājs reāli var atļauties. Pirms vairāk nekā desmit gadiem tradicionālās bankas īsti nerāvās šādas kategorijas automašīnas finansēt, tādēļ mēs redzējām brīvu nišu, kuru ar savu produktu varētu nosegt. Pats biznesa modelis nav nekāda inovācija, jo līzings un atgriezeniskais līzings ir labi pazīstami kreditēšanas produkti jau izsenis. Inovācijas drīzāk bija šī produkta piedāvājumā, kas nozīmēja, ka spējām izteikt piedāvājumu jebkuram klientam, kurš pie mums ierodas atbilstoši viņa maksātspējai un vajadzībām. Tāpat inovatīva pieeja bija riska novērtēšanas metodē, kur jau tobrīd izmantojām mašīnmācīšanos un ar to saistītos algoritmus datu apstrādei.

Šoruden par darbības uzsākšanu Latvijā paziņoja kārtējais Lietuvas fintech uzņēmums – Arcapay. Atšķirībā no daudziem citiem nozares uzņēmumiem Arcapay orientējas nevis uz privātpersonām, bet biznesa klientiem, īpaši uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar importu un eksportu.

Uz sarunu par uzņēmuma plāniem Latvijā un fintech nozares attīstību Baltijā uz sarunu aicinājām Arcapay vadītāju Marusu Bausis (Marius Bausys).

Fintech ir visai plašs jēdziens. Kāda ir jūsu biznesa niša – ar ko tieši nodarbojaties?

Arcapay specializējas ārvalstu valūtu pārrobežu maksājumu pakalpojumu sniegšanā biznesa klientiem. Esam elastīgi un maksājumu risinājumus nepārtraukti pilnveidojam, atbilstoši starptautiskā biznesa aktualitātēm un klientu vajadzībām. Esam izveidojuši tiešsaistes platformu ar plašu valūtu portfeli un dažādām konvertācijas iespējām, nodrošinot ātrus bezmaksas pārrobežu maksājumus. Platformu izveidojām atsaucoties mazo un vidējo uzņēmumu interesei pēc elastīgiem valūtu konvertēšanas brokeru risinājumiem.

Marta sākumā Krišjāņa Barona ielā, Rīgā, tiks atvērta pirmā zero waste jeb bezatkritumu kafejnīca.

Café M izveidotāji Ulla Milbreta un Johans Safrajs (Yohann Saffray) iegūto pieredzi Singapūrā un Francijā atveduši uz Latviju, lai to iedzīvinātu Rīgā.

Pēdējos desmit gadus U.Milbreta ir veltījusi darbam muguras smadzeņu traumu jomā, bijusi prom no Latvijas. Tagad viņa kopā ar vīru – francūzi Johanu – un meitu ir atgriezusies. «Man vienmēr bija vēlme atgriezties. Es nebraucu prom, lai dzīvotu ārzemēs, bet devos prom, lai gūto pieredzi atvestu atpakaļ. Pirmo reizi vēlējos atgriezties mājās jau pēc doktorantūras, bet tad atradu darbu Singapūrā. Sapratām, ka jāizveido kaut kas, kas varētu šeit darboties. Aptuveni 80% cilvēku dzer kafiju, un ideja bija, ka caur kafiju varētu pasniegt to, ka ir iespējams dzīvot bez atkritumiem. Primārā ideja nav atvērt kafejnīcu, bet caur to stāstīt sabiedrībai to, kā var dzīvot zaļāk,» uzsver U. Milbreta. «Ar Café M projekta palīdzību vēlamies parādīt, ka šobrīd pasaulē jau eksistē daudzi inovatīvi risinājumi, kā piekopt videi draudzīgāku dzīvesveidu arī uzņēmumu līmenī, ka nepieciešamās izmaiņas atkritumu daudzuma samazināšanā neprasa nedz lielus finansiālus ieguldījumus, nedz arī kompromisu ierastajā ikdienas komfortā,» viņa akcentē.