Veids, kā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārvalda nekustamo īpašumu un nodrošina ar to valsts iestādes, Valsts kontrolei (VK) liek šaubīties, vai valsts intereses tiek vērtētas augstāk par valsts kapitālsabiedrības interesēm.

Latvijā Finanšu ministrija (FM) ir atbildīga par valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas politikas izstrādi. Tās dibinātā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" ir atpazīstamākais, bet ne vienīgais valsts nekustamā īpašuma pārvaldītājs valstī, informē VK.

Valsts kontrole veiktajā revīzijā konstatēja būtiskus trūkumus gan politikas veidošanā, gan arī īpašumu pārvaldīšanā. 2006.gadā pieņemtās Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcijas īstenošana noslēgusies jau 2020.gadā, bet no iecerētā sasniegta tikai daļa.

Valstij pieder liels skaits nekustamo īpašumu ar visdažādāko pielietojumu, un vienlaikus nekustamais īpašums ir viens no pamata resursiem, kas nepieciešams valsts institūciju funkciju veikšanai. Valsts kontroles veiktās revīzijas fokusā šoreiz bija VNĪ pārvaldīšanā esošie birojiem paredzētie valsts un VNĪ nekustamie īpašumi.

Tā kā Sandras Brāles (attēlā) profesionālā ikdiena saistīta ar sabiedriskajām attiecībām, bet pamatizglītība komunikācijas zinātnē bija iegūta pirms laba laika, bijis tikai likumsakarīgi pilnveidoties un turpināt studijas augstākā līmenī, izvēloties Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) maģistra studiju programmu Stratēģiskā un sabiedrisko attiecību vadība.

Kāpēc nolēmāt studēt tieši šajā studiju programmā?

Viens no noteicošajiem izvēles kritērijiem bija daudzpusīgais un modernais RSU studiju programmas Stratēģiskā un sabiedrisko attiecību vadība piedāvājums, kas vērsts ne tikai uz sabiedriskajām attiecībām, bet arī līderības un vadības stratēģijām. Turklāt RSU docētāji ir pieredzes bagāti profesionāļi un eksperti.

Tāpat man bija būtiski, lai studiju programmas saturs ir mūsdienīgs un atbilstošs aktuālajām komunikācijas tendencēm un lai studiju laiks būtu pavadīts pēc iespējas kvalitatīvāk.

Ne mazāk svarīga bija iespēja apvienot studijas ar darbu, jo man nebūtu iespējas pakārtot savu profesionālo ikdienu lekcijām trīs vai četrus vakarus nedēļā, tāpēc lekciju plānojums piektdienu vakaros un sestdienās bija ļoti pieņemams.

Globālās pretkorupcijas koalīcijas «Transparency International» veidotajā Korupcijas uztveres indeksā 2018.gadā Latvijas pozīcijas nav uzlabojušās, liecina organizācijas publicētā informācija.

Pērn Latvijai indeksā piešķirti 58 punkti, kas mūsu valstij devuši 41.vietu 180 vērtēto valstu vidū. Arī 2017.gadā Latvijai indeksā bija 58 punkti, kas togad deva 40.vietu, 2016.gadā - 57 punkti un 44.vieta, bet 2015.gadā - 56 punkti. «Transparency International» partneri Latvijā «Delna» bija izvirzījuši mērķi, lai 2020.gadā Latvija indeksā sasniegtu vismaz 70 punktus.

Pērn Latvijas rādītājs indeksā bijis tāds pat kā Spānijai un Gruzijai.

«Delna» uzskata, ka jaunākie rezultāti liecina par Latvijas nespēju panākt progresu cīņā ar korupciju un ir nopietns signāls un izaicinājums jaunajai valdībai. Indeksu veidojošo datu analīze rādot, ka progresa trūkums joprojām ir tiesībaizsardzības iestāžu kapacitātē atklāt un iztiesāt korupcijas lietas, kurās iesaistītas amatpersonas. Pēdējos gados Latvijā ir sāktas krimināllietas par kukuļdošanu, tirgošanos ar ietekmi, nelikumīgu partiju finansēšanu un nelegāli iegūtu līdzekļu legalizāciju, bet tās vēl nav iztiesātas, līdz ar to sodu sistēma nemazina nesodāmības izjūtu, vērtē «Delna».

#ASV Baltais nams ceturtdienas vakarā paziņoja, ka gatavojas federālās valdības darba apturēšanai.

ASV Baltais nams ceturtdienas vakarā paziņoja, ka gatavojas federālās valdības darba apturēšanai pusnaktī uz piektdienu, jo Kongress ir sastapies ar šķērsli savos centienos pieņemt likumprojektu par valdības finansēšanu.

Dažas stundas pirms pašreizējā valdības īstermiņa finansējuma izbeigšanās republikāņu senators Rends Pols bloķēja ātra Senāta balsojuma sarīkošanu par kompromisa likumprojekta izskatīšanu.

Baltā nama Pārvaldības un budžeta birojs «pašlaik gatavojas asignējumu pārtraukumam», paziņoja šī biroja amatpersona, kas vēlējās saglabāt anonimitāti.

Šī amatpersona gan aicināja likumdevējus «bez vilcināšanās» pieņemt budžeta likumprojektu un nodot to parakstīšanai ASV prezidentam Donaldam Trampam, tomēr ir maz ticams, ka tas varētu notikt līdz pusnaktij uz piektdienu.

Maizes un konditorejas izstrādājumu ražotāja SIA «Liepkalni» izsludinātajā ideju konkursā par restorānu kompleksa «Sēnīte» restaurāciju, pārbūvi un teritorijas attīstīšanu iesniegtas kopumā piecas idejas, bet par uzvarētāju atzīta arhitekta Jāņa Ruciņa piedāvātā koncepcija, pastāstīja «Liepkalnu» valdes priekšsēdētājs Dagnis Čākurs.

Konkursa mērķis bija iegūt piemērotāko risinājumu restorāna «Sēnīte» ēku kompleksa restaurācijai, pārbūvei un teritorijas attīstīšanai.

Čākurs teica, ka konkursā iesniegtās attīstības ideju koncepcijas novērtēja «Liepkalnu» izveidotā žūrija piecu cilvēku sastāvā. Žūrijā bija pārtikas zinātņu doktors Ivo Līdums, kinorežisors Ivars Zviedris, Rūjienas mākslas skolas direktors Jānis Galzons ar asistentu fotogrāfu Aigaru Lapiņu, kā arī divi eksperti no Latvijas Arhitektu savienības. Iesniegtās attīstības ideju koncepcijas vērtētas pēc idejas oriģinalitātes, mākslinieciskās kvalitātes, funkcionalitātes, kā arī objekta plānojuma atbilstības videi un izmantošanas mērķim.

Ministru kabineta komiteja šodien noraidīja Iekšlietu ministrijas (IeM) izstrādāto koncepcijas projektu par vienota fizisko personu reģistra izveidi.

Šādi valdības komiteja lēma, ņemot vērā, ka koncepcija varētu radīt papildu administratīvo slogu, kā arī tās ieviešanai vajadzētu samērā lielu finansējumu.

Ārlietu ministrijai bija iebildumi par personu datu aktualizāciju, jo jau patlaban esot problēmas ar valstspiederīgo iedzīvotāju datu aktualizāciju ārvalstīs, tāpēc ministrija uzskata, ka problēmas būs arī ar ārvalstnieku datu aktualizāciju.

Savukārt Finanšu ministrija pauda uzskatu, ka nav lietderīgi dublēt uzdevumus ar citām iestādēm.

Noraidīt koncepcijas projektu ieteica arī IeM valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane, skaidrojot, ka minētā reģistra izveide nebūs ministrijas prioritāte, līdz ar to arī finansējums netiks prasīts kā prioritārai vajadzībai.

Easy Wine un Easy Beer koncepcijas restorāniem Rīga kalpo kā eksperimentāla laboratorija, kurā pieslīpēt produktu, lai pēc tam to pārdotu ārvalstīs.

Pašlaik Rīgā ir izveidoti četri restorāni, kuru nosaukumā ietverts vārds «easy», pirmais pirms trim gadiem atvērts Easy Wine, kam pa šo laiku piepulcējušies vēl trīs citi tīkla restorāni – Vecrīgā esošie Easy Beer un Easy Bar&Kitchen, kā arī lidostā Rīga esošais Easy Wine Rix. Kopumā tajos strādā 65 darbinieki.

Salīdzinot ar citām Eiropas galvaspilsētām, Rīgā nav daudz tūristu. «Tāpēc, ja Rīgā šādas koncepcijas bizness spēj strādāt ar plus zīmi, tad citās Eiropas pilsētās tas būs veiksmīgs modelis,» uzskata Pēteris Ozols, restorānu tīkla pārvaldīšanas uzņēmumu izpilddirektors. Viņš ēdināšanas jomā strādā jau 25 gadus, to laikā sniedzis padomus un vadījis vairāku ēdināšanas vietu atvēršanu. Karjeras sākumposmā viņš kopā ar šefpavāru Mārtiņu Rītiņu atvēris Vincentu, bet pēc tam darbojies dažādos projektos kopā ar Andreju Žagaru, kā arī roku rokā ar Hotel Bergs komandu savulaik atvēris šīs viesnīcas restorānu.

Rīgas Centrāltirgus būs nepieciešami vairāki desmiti miljoni eiro, bet konkrētāka summa būs zināma pēc attīstības koncepcijas izstrādes un projektēšanas darbiem, kad arī būs zināms apjoms, intervijā sacīja pašvaldības SIA "Rīgas nami" valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže.

"Būvniecības izmaksas pēdējā laikā strauji mainās, tādēļ spekulēt ar kaut kādiem cipariem tagad nebūtu pareizi. Skaidrs arī tas, ka tas būs ilgtermiņa ieguldījumu plāns, jo gada divu laikā to visu nevarēs sakārtot," teica Sleže.

Viņa arī neprognozēja, kādos termiņos Centrāltirgus būs sakārtots. Sleže skaidroja, ka turpmākajos piecos gados "Rīgas nami" darīs visu, lai primārās vajadzības Centrāltirgū būtu izpildītas un tirgus būtu labā ekspluatējamā stāvoklī.

Šobrīd "Rīgas nami" strādā pie Centrāltirgus attīstības plāna, jo jau ilgstoši konkrētas vīzijas Centrāltirgum nav bijis.

"Tirgi Eiropā ļoti mainās, un mainās arī to funkcijas. Centrāltirgus ir lielākais tirgus Eiropā ar segtajiem paviljoniem, un ar to ļoti lepojamies, bet, augot konkurencei, ir skaidrs, ka piecus lielus paviljonus mēs vairs nevaram turpināt izmantot tikai pārtikas tirdzniecībai. Līdz ar to tirgus atgriežas pie tām funkcijām, kas bija pirms kādiem 100 gadiem, kad tas kļūst par vietu, kur cilvēkiem satikties, izklaidēties, baudīt kultūru, izmantot kādus pakalpojumus, tostarp sportot. Šīs funkcijas var būt ļoti dažādas," stāstīja Sleže.

Saskaņojot plānu par jauno veselības aprūpes finansēšanas modeli, risinājums sasaistīt veselības aprūpes saņemšanu ar valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām atbalstu nav guvis, liecina Veselības ministrijas (VM) atzinums valdības vadītājam Valdim Dombrovskim (V).

19.martā, izskatot VM sagatavoto koncepcijas projektu par jauno veselības aprūpes finansēšanas modeli, kas paredz sasaistīt plānveida veselības aprūpes saņemšanu ar nodokļu nomaksu, valdība nolēma šo jautājumu novirzīt papildu saskaņošanai ar Finanšu ministriju (FM), Tieslietu ministriju, Labklājības ministriju un Valsts kancelejas juristiem. Viņiem kopīgi bija jāizstrādā vēl viens alternatīvs modelis sistēmai - veselības aprūpes sasaiste ar sociālās apdrošināšanas iemaksām, kā to vēlas FM.

«Tā kā sociālais budžets ir nodalīts no vispārējā budžeta un šie ieņēmumi netiek novirzīti veselības aprūpei arī caur kopējiem budžeta ieņēmumiem, tad sanāksmes dalībnieku ieskatā nav atbalstāms koncepcijas risinājuma variants, kurš paredz plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu sasaistīt ar faktu, vai par personas gūtajiem ieņēmumiem ir aprēķināta valsts sociālās apdrošināšanas iemaksa,» teikts VM atzinumā.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) šodien sēdē nolēmusi veidot jaunu, vienotu sabiedrisko mediju, kas darbosies ar vienotu redakcionālo sistēmu, sacīja NEPLP locekle Aija Cālīte-Dulevska.

Jau ziņots, ka darba grupa, kas strādā pie vienotā sabiedriskā medija koncepcijas jaunās redakcijas, vienojās virzīt trīs modeļus.

Pirmais modelis paredzēja saglabāt divas atsevišķas institūcijas - Latvijas Televīziju (LTV) un Latvijas Radio, bet tiktu veidota vēl trešā, kas bāzētos uz multimediju platformu. Otrs modelis paredzēja veidot jaunu, vienotu sabiedrisko mediju, kas darbotos ar vienotu redakcionālo sistēmu. Trešais modelis paredzēja veidot apvienotu ziņu dienestu, bet pārējo saturu iepirkt no neatkarīgajiem producentiem.

Cālīte-Dulevska stāstīja, ka NEPLP šodien izvēlējās otro modeli, tomēr vispirms tiks īstenots pirmais modelis.

Rīgas domes Satiksmes un transporta komitejas deputāti sēdē pirmdien uzklausīja plānus līdz gada beigām aktualizēt Rīgas velosatiksmes attīstības koncepciju.

Tas tiek darīts, lai nodrošinātu velosatiksmei piemērotas infrastruktūras tīkla attīstību, sekojot ilgtspējīgas un pēctecīgas plānošanas principiem, kā arī, lai pilnveidotu un atjaunotu veloinfrastruktūras tīklu pieejamo finanšu līdzekļu ietvaros, kā arī ņemot vērā ielu teritorijai rezervēto telpu.

“Rīgas velosatiksmes attīstības koncepcijas aktualizēšana pilsētai ir ļoti būtiska, attīstot velo un citu mobilitātes veidu izmantošanu. Iedzīvotāju pārvietošanās paradumi nepārtraukti mainās un satiksmes infrastruktūras attīstībai ir ne tikai jāiet tiem līdzi, bet jāspēj tos paredzēt. Atjaunotā koncepcija apkopos gan būtiskākos galamērķus pilsētā, gan noteiks mērķtiecīgu velostatīvu izvietojumu, gan arī ņems vērā “RailBaltic” radītās iespējas veloinfrastruktūras izveidē,” sacīja Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītājs Olafs Pulks.

VAS «Latvijas Pasts» atvēris pirmo jaunas koncepcijas pasta nodaļu, kas ieguvusi ne vien jaunu vizuālo izskatu, bet arī izmaiņas apkalpošanā. Turpmāk Rīgas 10.pasta nodaļā klienti tiks apkalpoti pie stāvletes, bet pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai tiks izmantotas digitālās tehnoloģijas.

Pārmaiņu ieviešanā šajā nodaļā investēti aptuveni 80 000 eiro. Iepriekš pārmaiņas piedzīvoja arī Rīgas 84.pasta nodaļa, kas atrodas Purvciemā, un tā tika pārveidota par uzņēmuma mācību pasta nodaļu, kur jauno darbinieku apmācības notiek inovatīvā veidā – darba vidē pašā nodaļā.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns uzskata, ka daudz produktīvākas un ikdienas videi pietuvinātākas ir jauno darbinieku apmācības reāli strādājošā pasta nodaļā. Tāpēc pirmais solis uzņēmuma apkalpošanas kultūras maiņai bija 84.pasta nodaļas modernizācija, izveidojot to par jauno darbinieku apmācības vietu, bet turpinājums – jaunas koncepcijas iedzīvināšana Rīgas 10.pasta nodaļā pašā pilsētas centrā.

Ministru kabineta (MK) komiteja šodien atbalstīja jauna sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepciju un nolēma virzīt to izskatīšanai valdības sēdē.

Kultūras ministrijas iesniegtais rīkojuma projekts paredz atbalstīt koncepcijas otro variantu, kas piedāvā Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio (LR) apvienošanu. Juridiskā apvienošana paredzēta līdz 2015.gada 1.janvārim.

Kā norādīts koncepcijas kopsavilkumā, jaunā sabiedriskā medija uzturēšana piecos gados līdz 2018.gadam izmaksās aptuveni 89,2 miljonus latu, investīcijas medija un tehnoloģiju platformās, ēku rekonstrukcijā, darbinieku apmācībās u.c. ir paredzētas aptuveni 28,7 miljonu latu apmērā.

Kopumā nepieciešamais papildu finansējums turpmākajiem pieciem gadiem apvienotajam medijam tiek lēsts 29,4 miljonu latu apmērā. Savukārt papildu valsts budžetā būtu nepieciešami aptuveni 17,7 miljoni latu, no kuriem 12 miljoni jau ir iekļauti Nacionālajā attīstības plānā.

Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais koncepcijas projekts par Uzticamo uzņēmumu sarakstu šobrīd paredz lielo uzņēmumu «baltā» saraksta izveidi, uzskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Kā vēstīts, valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Finanšu ministrijas sagatavotais koncepcijas projekts par Uzticamo uzņēmumu sarakstu. Tā mērķis ir radīt sistēmu, kurā uzņēmumi no valsts puses saņem īpašu attieksmi. Koncepcijas projekts paredz iespējamos saraksta veidošanas principus un darbības mehānismu.

Kā stāstīja Endziņš, LTRK kopumā atbalsta virzienu un ideju, ka tiek noteikti uzņēmumi, pret kuriem ir labāka attieksme. Taču, runājot par izstrādāto projektu, LTRK vadītājs norādīja, ka tajā ir viena būtiska problēma - tajā ietverti kritēriji, kas atbilst lieliem uzņēmumiem. Kā raksturoja Endziņš, tas ir lielo uzņēmumu «baltais» saraksts.

Pagājušā gada pēdējā dienā Valsts kancelejas vadītājs, kura paspārnē ir arī Operatīvās vadības grupa, uzrunāja tirgotājus un aicināja “visiem būt gataviem ieguldīties”, uzņemoties papildu pienākumus un atbildību Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanai, tādējādi radot drošus nosacījumus veikalu atvēršanai, nodrošinot godīgu konkurenci nozarē.

Tirdzniecības nozares dalībnieki, t.sk. arī mēs - DEPO, izprotot kopējās epidemioloģiskās situācijas nopietnību un atsaucoties minētajam aicinājumam, aktīvi piedalījāmies “Drošas tirdzniecības koncepcijas” izstrādē, kuru koordinēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

Paturot prātā to, ka Covid-19 vīrusa klātbūtne, visticamāk, būs ilgstoša, kopīgi meklējām risinājumus, lai visas tirdzniecības vietas spētu nodrošināt drošus iepirkšanās apstākļus ne tikai šodien, bet arī ilgtermiņā. Uzskatām, ka nozarei šos risinājumus izdevās atrast.

Neskatoties uz mūsu nozares dalībnieku dažādību un atšķirīgajām iespējām, mums izdevās solidāri vienoties par “Drošas tirdzniecības koncepciju”, lai gan šo drošības prasību ieviešana dažbrīd šķita kā neiespējamā misija. Daudziem tirgotājiem visu prasību ievērošana tik tiešām ir milzīgs izaicinājums, tāpēc ierobežojumu apmēru un kontroles mehānismus salāgojām ar tirdzniecības platību izmēriem.

«Ir apsveicama jebkura šāda veida uzņēmējdarbības vides atbalstīšana no valsts pārvaldes puses, īpaši ja tas attiecas uz birokrātijas samazināšanu un sadarbības procesu atvieglošanu,» pauž a/s Cēsu alus valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone Zatlere.

Uzticamo uzņēmumu saraksta ieviešanā ir svarīgs tieši šī saraksta izveides posms, lai tas ir caurspīdīgs un atlases kritēriji visiem uzņēmējiem zināmi, saprotami un sasniedzami, norāda viņa.

Arī Aldaris uzteic ieceri palīdzēt tiem uzņēmumiem, kas godīgi maksā nodokļus un izpilda saistības pret valsti: «Ideja tiešām ir apsveicama un ilgi ko tādu gaidījām. Tikai jācer, ka tā tiks pareizi realizēta saskaņā ar visiem normatīvajiem aktiem un neradīsies neparedzēti sarežģījumi un pārpratumi, kā citreiz ar lieliski iecerētiem projektiem un idejām tas ir gadījies,» komentē Aldara pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Līdz ar Ziemas saulgriežu laiku, noslēgusies projekta “Melnsila kvartāls III” jaunbūves Kristapa ielā būvniecība, un 10 dzīvokļu dzīvojamā māja ir nodota ekspluatācijā.

Būvniecība tika uzsākta 2022. gada oktobrī, un, ievērojot tradīciju, 2023. gada pavasarī norisinājās spāru svētki. Investīcijas projektā ir aptuveni divi miljoni eiro.

Jaunā desmit dzīvokļu dzīvojamā ēka ar mūsdienīgo arhitektūru un košo fasādes krāsu iekļaujas tik dažādajā Āgenskalna apbūvē. Projekta koncepcijas galvenā būtība - radīt īpašus, ilgtspējīgus un energoefektīvus mājokļus prasīgiem klientiem - estētiem, kas novērtē gan dzīvokļu pārdomāto plānojumu, gan 3.0 m griestu augstumu, kā arī interjera risinājumu smalkās detaļas.

Jaunbūve izteiksmīgi papildina ēku ansambli, kuru veido kopā ar divām restaurētajām ēkām un labiekārtoto, apzaļumoto un slēgto pagalmu ar bērnu rotaļu laukumu, auto novietnēm. Seši no dzīvokļiem ir divlīmeņu apartamenti ar atsevišķām ieejām un privātu ārtelpu, sniedzot tādas priekšrocības, kas raksturīgas privātmājai. Mājas trešajā stāvā ir četri dažādu platību vienlīmeņa dzīvokļi ar plašām terasēm un skatu uz Alīses ielas ūdenstorni.

Tūrisma attīstības valsts aģentūra izsludinājusi konkursu par reklāmas kampaņas koncepcijas un reklāmas izstrādi 2012. – 2014.gadam Somijai, Zviedrijai, Lietuvai un Igaunijai.

Paredzamā līgumcena bez PVN ir 60,66 tūkst. Ls, bet interesenti savus piedāvājums var iesniegt līdz 15.septembrim, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības mājaslapā.Iepirkumā arī minēts, ka tas tiek finansēts no Eiropas Reģionālās attīstības fonda darbības programmas līdzekļiem.

Jāatgādina, ka iepriekšējos konkursos uzvarēja reklāmas aģentūra Mooz!, kuras 95% akciju pieder Ērikam Stendzeniekam. Piemēram, konkursā par reklāmas kampaņu koncepcijas un reklāmas kampaņas 2011.-2013. gadam izstrādāšanu Krievijai. Šī iepirkuma līgumcenu ir 42,62 tūkst. Ls.

Arī konkursā par reklāmas kampaņu koncepcijas un reklāmas kampaņas 2011.-2013. gadam izstrādi Vācijai par uzvarētāju noteikts SIA Mooz!. Iepirkuma līgumcena arī 42,62 tūkst. Ls, liecina informācija TAVA mājaslapā.

Rīgas mikromobilitātes drošības komisijas sēdē deputāti vienojušies par Rīgas velosatiksmes attīstības koncepcijas aktualizēšanu, informē Rīgas dome.

Rīgas velosatiksmes attīstības koncepcija 2015.-2030.gadam ir dokuments, kas nosaka attīstības virzienus un mērķus integrētai velosatiksmes attīstībai Rīgas ielu plānojumā. Koncepcija balstās uz trīs galvenajiem attīstības virzieniem - velosatiksmes infrastruktūru, plānošanu un vadību, kā arī uz velosatiksmes popularizēšanu un izglītību.

Kā norādīja komisijas vadītāja, deputāte Agnese Logina, šī brīža koncepcijas redakcija nepilnīgi ataino pilsētas izaicinājumus un aktuālās problēmas, tāpēc tā jau ir novecojusi. Komisija ir vienojusies aicināt Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentu un Satiksmes departamentu šo dokumentu aktualizēt.

"Līdz šim veloinfrastruktūras ieviešana un plānu realizācija Rīgā ir notikusi ļoti lēni un neviendabīgi. Tas saistīts gan ar paviršu sekošanu līdzi plānošanas dokumentiem, gan ar finansējuma trūkumu. Kopš 2015. gada pilsētas attīstības plāni un vīzija ir krietni mainījusies un tagadējā dokumentā ir jāiekļauj gan "RailBaltica" būvniecības ietekme, gan arī RFF fonda projekti, kas būtiski mainīs pilsētu. Esošā velokoncepcija nav vairs pietiekami ambicioza un neatbilst pašreizējai situācijai. Ja mēs gribam sasniegt Gēla mobilitātes vīziju Rīgā, tad arī velosatiksmes jomā ir jāstrādā pēc pārdomāta plāna," skaidroja A.Logina.

Reklāmas aģentūras Mooz! radošais direktors Ēriks Stendzenieks vaino Dziesmu svētku logotipa konkursa uzvarētājus plaģiātismā, tikmēr konkurenti un konkursa rīkotājs norāda - vienāds koncepcijas virziens ir pašlaik aktuāls visā pasaulē.

Papildināts viss teksts.

Iepirkumu konkursā «XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku vizuālās identitātes māksliniecisks risinājums» uzvarējis BrandBox piedāvājums, kurš paredz, ka katrs varēs izveidot savu logotipu, nodziedot kādu no latviešu tautasdziesmām.

Reklāmas aģentūras Mooz! radošais direktors Ē. Stendzenieks norāda, ka uzvarējušais darbs ir «faktiski identisks» viņa pārstāvētā uzņēmuma Mooz! iesniegtajam piedāvājumam, raksta 7guru.lv. Savukārt BrandBox vadītājs Ēriks Šulcs apvainojumus noliedza un Db.lv norādīja, ka «nav pārsteigumu, ka konkursā ir iesniegti vairāki darbi ar vienādu koncepcijas virzienu un tas apliecina šī logotipa radīšanas veida aktualitāti».

Satiksmes ministrija gribētu interneta sistēmu iedarbināt jau uz Saeimas vēlēšanām, bet daļa IT ekspertu aizvien norāda uz būtiskiem drošības riskiem.

Lai nākamgad rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās pilsoņi varētu nobalsot, neizejot no mājām, Satiksmes ministrija (SM) atkārtoti virza valdībā vēl pērnā gada nogalē izstrādāto interneta vēlēšanu koncepciju, DB pastāstīja SM valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.

Jāņem vērā tas, ka koncepcijas projektā ir norādīts – interneta vēlēšanu sistēmas izstrāde ir plānota līdz 2014. gada 31. decembrim, taču SM gribētu, lai sistēma tiktu iedarbināta daudz ātrāk. Gala lēmums un termiņš būs jāpieņem valdībai, šodien SM koncepcijas projektu skatīs Ministru kabineta komiteja (MKK).

«Izstrādātā koncepcija ir jāizmet miskastē,» DB sacīja Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas (LATA) biedrs Māris Alberts, piebilstot, ka studentu maģistra darbi šajā tēmā ir krietni profesionālākā līmenī nekā izstrādātā koncepcija. Pērnā gada rudenī, kad tika apturēta interneta vēlēšanu koncepcijas virzība, premjers sacīja, ka atbalsts tiks sniegts tikai tādā gadījumā, ja procesu atbalstīs vismaz viena nozares profesionālā asociācija, atceras M. Alberts, tāpēc viņš cer, ka premjers turēsies pie solītā.

Ministru kabineta komiteja šodien nolēma tālākai apstiprināšanai valdībā virzīt koncepciju par veselības obligāto apdrošināšanu, kas paredz sasaistīt veselības aprūpi ar nodokļu nomaksu.

Veselības ministrija (VM) piedāvā divus jaunus veselības aprūpes finansēšanas modeļus. Viens no tiem paredz saglabāt pašlaik spēkā esošo veselības aprūpes finansēšanas sistēmu, sasaistot tiesības uz veselības aprūpi ar nodokļu nomaksu. Šajā gadījumā plānveida veselības aprūpes pakalpojumus varētu saņemt personas, par kuru gūtajiem ienākumiem ir aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) vai arī valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (VSAI). Kā norāda VM, vēl jāvienojas, kurš aprēķināšanas fakts - IIN vai VSAI - tiktu ņemts vērā.

Otrs piedāvājums ir obligātā veselības apdrošināšana, ieviešot veselības nodokli 3,65% apmērā, nodalot to 4% apmērā no spēkā esošās IIN likmes. Tādējādi tiesības saņemt no valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus tiktu sasaistītas ar valsts veselības apdrošināšanas obligāto iemaksu nomaksu vai paziņošanu par aprēķināšanu.

Ministru kabinets (MK) otrdien, 10. aprīlī, pieņēmis zināšanai Finanšu ministrijas sagatavotu informatīvo ziņojumu par valsts akciju sabiedrības Latvijas dzelzceļš dāvinājumu jeb ziedojumu Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centram 200 tūkstošu latu apmērā un nodibinājumam Latvijas Bērnu fonds 50 tūkstošu latu apmērā.

Lēmums par ziedojumu piešķiršanu vēl jāpieņem finanšu ministram Andrim Vilkam.

Dāvinājums Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centram paredzēts tādu kultūras projektu īstenošanai kā XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki.

Savukārt dāvinājums Latvijas Bērnu fondam ir paredzēts sociālās palīdzības veicināšanas projektu īstenošanai, lai varētu veikt rehabilitācijas centru materiāli tehniskās bāzes uzlabošanu Allažu bērnu un ģimeņu atbalsta centrā, Zantes ģimeņu krīžu centrā, Vidzemes reģionālajā atbalsta centrā Dardedze, Talsu sieviešu un bērnu krīžu centrā, Dobeles sociālo pakalpojumu centrā, Ventspils krīžu centrā ģimenēm ar bērniem Paspārne, kā arī Latgales reģionālajā atbalsta centrā Rasas pērles.

2019. gadā laikā pārveidoti desmit un atvērti divi jauni skaistumkopšanas, mājsaimniecības un higiēnas preču mazumtirdzniecības uzņēmuma AS "Drogas" veikali, kuru dizains veidots atbilstoši jaunajai koncepcijai.

Aizvadītā gada beigās Latvijā kopumā darbojās 20 jaunās koncepcijas "Drogas" veikali. "Veikalu rekonstrukcija un jaunās koncepcijas ieviešana ir vērienīgs projekts, kuru sākām 2017. gada nogalē, rekonstruējot "Drogas" veikalu tirdzniecības centrā "Galerija Centrs". Veikalu rekonstrukciju turpināsim arī 2020. gadā, arvien palielinot jaunās koncepcijas veikalu skaitu," stāsta Ilze Kirstuka-Ščeglova, AS "Drogas" Mārketinga un sabiedrisko attiecību direktore.

Ejot līdzi laikam un sekojot aktuālākajām tendencēm digitālajā jomā, 2019. gadā īpaša uzmanība pievērsta e-veikala Drogas.lv attīstībai. "Interneta veikals, kas darbojas paralēli reālajām tirdzniecības vietām, jau kļuvis par pašsaprotamu uzņēmuma sastāvdaļu un ērtu platformu, kur iepirkties. Arī šajā jomā esam ņēmuši vērā mūsu klientu ieteikumus un vēlmes, lai iepirkšanās e-veikalā būtu maksimāli ērta visos tās posmos - no preču izvēles līdz piegādei. Prieks, ka klienti ir to novērtējuši - Drogas.lv nupat atzīts par 2019. gada labāko interneta veikalu skaistumkopšanas kategorijā," norāda I. Kirstuka-Ščeglova.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja sēdē atbalstīja priekšlikumu piešķirt finansējumu 39,32 tūkst. Ls apmērā no Rīgas infrastruktūras fonda, lai varētu virzīt tālāk projektu par gājēju ielu sistēmas izsveidošanas izvērtēšanu un pamatotu priekšlikumu sniegšanu gājēju ielas attīstības koncepcijas realizēšanai Tērbatas, Kr. Barona un Vaļņu ielās.

Par atbildīgo iestādi gājēju ielas attīstības koncepcijas izvērtēšanā nozīmēts Pilsētas attīstības departaments.

Kā liecina pieejamā informācija domes informācijas sistēmā, departaments ir veicis situācijas apzināšanu un piedāvā organizēt attīstības koncepcijas tehniski un vizuālo materiālu izstrādi.

Projekta pieteikumā arāi atzīmēts, ka jau ilgstoši tiek apspriests jautājums par nepieciešamību izveidot gājēju zonas Vecrīgā un arī ārpus Vecpilsētas tādējādi veicinot ekonomisko aktivitāti. Projekts paredz teritorijas labiekārtošanas izmaksu-ieguvumu analīzes (tehniski ekonomiskā pamatojuma) veikšanu, lai noteiktu šī risinājuma ekonomisko pamatotību un atbilstošu vizuālo materiālu izstrādāšanu.