Easy Wine un Easy Beer koncepcijas restorāniem Rīga kalpo kā eksperimentāla laboratorija, kurā pieslīpēt produktu, lai pēc tam to pārdotu ārvalstīs.
Pašlaik Rīgā ir izveidoti četri restorāni, kuru nosaukumā ietverts vārds «easy», pirmais pirms trim gadiem atvērts Easy Wine, kam pa šo laiku piepulcējušies vēl trīs citi tīkla restorāni – Vecrīgā esošie Easy Beer un Easy Bar&Kitchen, kā arī lidostā Rīga esošais Easy Wine Rix. Kopumā tajos strādā 65 darbinieki.
Salīdzinot ar citām Eiropas galvaspilsētām, Rīgā nav daudz tūristu. «Tāpēc, ja Rīgā šādas koncepcijas bizness spēj strādāt ar plus zīmi, tad citās Eiropas pilsētās tas būs veiksmīgs modelis,» uzskata Pēteris Ozols, restorānu tīkla pārvaldīšanas uzņēmumu izpilddirektors. Viņš ēdināšanas jomā strādā jau 25 gadus, to laikā sniedzis padomus un vadījis vairāku ēdināšanas vietu atvēršanu. Karjeras sākumposmā viņš kopā ar šefpavāru Mārtiņu Rītiņu atvēris Vincentu, bet pēc tam darbojies dažādos projektos kopā ar Andreju Žagaru, kā arī roku rokā ar Hotel Bergs komandu savulaik atvēris šīs viesnīcas restorānu.
Atšķirībā no klasiskiem restorāniem, Easy koncepcijas vietās apmeklētājs lielā mērā līdzdarbojas, pats veicot ēdienu pasūtījumu planšetē, un viesmīlis ir tikai ēdiena pasniedzējs un netīro trauku savācējs. Restorāna viesi paši gādā arī par to, ka dzēriena glāze tiek uzpildīta. Proti, ikviens viesis, ierodoties jebkurā no Easy tīkla restorāniem, saņem karti, kurā ir konkrēta naudas summa, ko var tērēt. Vīna un viskija restorānos tie ir 50 eiro, bet alus bārā 20 eiro. «Biznesa ideja radās, gan aprēķinot to, kas restorānu biznesā ir lielākās izmaksas, gan to, kāda ir pasaules prakse, ieviešot šajā jomā jaunākās tendences. Pie mums daudzas darbības viesi veic paši, līdz ar to mums ir iespēja par aptuveni 40% samazināt darbinieku skaitu, kas ir būtisks ieguvums, jo nozarē ir darbaspēka trūkums,» skaidro P. Ozols.
Tāpat fakts, ka cilvēki paši dodas pie dzērienu aparātiem un izvēlas sev tīkamāko, tiek uztverts kā sava veida izklaide. Pie aparātiem raisās sarunas un diskusijas, viesi nevis katrs sēž pie sava galdiņa, bet pārvietojas pa restorānu un sarunājas cits ar citu. Vasarās aptuveni 70% no Easy restorānu apmeklētājiem ir ārvalstu viesi, bet laika gaitā vietējo īpatsvars palielinās. «Mūsu problēma ir tā, ka vietējā publika īsti nav gatava doties uz Vecrīgu, jo valda stereotips, ka šajā pilsētas daļā restorānos ir augstas cenas, te tiek mānīti klienti, it īpaši ārvalstu viesi. Lēnām savu vietu vietējās publikas sirdī iemantojam. Turklāt pie mums notiek arī korporatīvie pasākumi, kuru laikā notiek gan dzērienu degustācijas, gan tiek spēlētas dažādas spēles, piemēram, vīna kazino,» viņš stāsta.
Restorāna atrašanās vietai Vecrīgā ir liela nozīme. Visi trīs Easy koncepcijas restorāni šajā ziņā ir labās pozīcijās, jo atrodas ielās, kurās par ārvalstu ciemiņu trūkumu nevar sūdzēties. Ārzemju viesi visbiežāk uzņēmuma restorānos iegriežas vienu reizi, savukārt vietējie – biežāk, līdz ar to jāspēj būt interesantiem arī viņiem un jāmaina sortiments. Vīna restorānā tas tiek mainīts vidēji reizi desmit dienās, bet alus restorānā piedāvājumā ir aptuveni 150 alus šķirnes, tostarp t.s. craft alus. «Sliktāka situācija ir lidostā Rīga esošajā restorānā, jo tam ir stratēģiski slikta atrašanās vieta un, iespējams, tur darbību beigsim,» neslēpj P. Ozols. Tāpat uzņēmumam ir plāns tuvākajā laikā atvērt vēl vienu restorānu, bet kāds būs tā akcents – vīns, alus vai vēl kāds cits dzēriens –, uzņēmuma pārstāvis vēl neatklāj.
Visu rakstu Saredz potenciālu franšīzei lasiet trešdienas, 22.augusta laikrakstā Dienas Bizness!
#11/22
Pēteris Ozols, restorānu tīkla pārvaldīšanas uzņēmumu izpilddirektors
#14/22
Pēteris Ozols, restorānu tīkla pārvaldīšanas uzņēmumu izpilddirektors
#19/22
Pēteris Ozols, restorānu tīkla pārvaldīšanas uzņēmumu izpilddirektors