Grāmatu nams Valters un Rapa dažu stundu laikā paaugstināja cenu L. Lapsas un K. Jančevskas grāmatai Kampējs. Stāsts par Andri Šķēli un vērdiņu.

Šorīt Valterā un Rapā grāmata maksāja 10,29 Ls, bet jau pēcpusdienā tās cena uzlēca līdz 12,99 Ls. Db painteresējās, vai šāds cenas kāpums būtu skaidrojams, piemēram, ar pircēju lielo atsaucību. Grāmatu nama galvenās prečzines Mārītes Mucenieces sniegtā atbilde pārsteidza.

«Īstenībā ir tā, ka uz šo jautājumu es jums negribētu sniegt atbildi. Es saprotu, ka jūs esat lietas kursā, bet es negribētu komentārus sniegt,» tā M. Muceniece. Pēc viņas teiktā, Valtera un Rapas vadība esot ārzemēs, tāpēc Db nevarēšot ar viņiem sazināties. Savādā reakcija uz pavisam vienkāršu jautājumu vedina domāt, ka patiesais cenas paaugstināšanas iemesls ir cits.

Latvija ir pirmā valsts Eiropā, kur top inovatīva sarunu botu platforma valsts un pašvaldību iestāžu vajadzībām.

To izstrādā Kultūras informācijas sistēmu centrs (KISC), izmantojot valsts pārvaldes valodas tehnoloģiju platformas Hugo.lv iestrādnes un resursus. Projekta rezultātā saskaņā ar plāniem valsts pārvaldes iestādes iegūs mūsdienīgu rīku saziņai ar sabiedrību, bet iedzīvotāji – iespēju ērti saņemt atbildes uz viņus interesējošiem jautājumiem.

Sarunu boti (čatboti) šobrīd ir strauji augoša mākslīgā intelekta joma – virtuālie sarunu biedri arvien plašāk tiek izmantoti, lai sniegtu atbildes uz klientu jautājumiem gan biznesā, gan arī valsts pārvaldē. Viens no celmlaužiem šajā jomā Latvijā ir Uzņēmumu reģistrs, kura sarunu bots UNA sniedz rakstiskas atbildes uz iestādes klientu uzdotajiem jautājumiem par komersantu, uzņēmumu reģistrēšanu, likvidēšanu un dokumentu virzību. Tāpat jāpiemin Cēsu Mākslas festivāla Kaizala saziņas platformā strādājošais sarunu bots @VENDIS, kas šovasar festivāla apmeklētājiem sniedza atbildes par to, kas notiek festivālā, kur novietot auto, kur paēst u. c.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa šodien četrus žurnālistes Ilzes Jaunalksnes telefona sarunu noklausīšanās krimināllietā apsūdzētos finanšu policistus atzina par vainīgiem dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā un piesprieda viņiem naudas sodus. Diviem bijušajiem policistiem jāšķiras no 25 tūkstošiem latu.

Četriem finanšu policijas darbiniekiem, kurus apsūdzēja par nelikumīgu žurnālistes Ilzes Jaunalksnes telefona sarunu noklausīšanos, tiesa atzinusi par vainīgiem un piespriedusi tiem naudas sodu.

Savukārt Aldim Klemem, kurš vienīgais no apsūdzētajiem bija atzinis savu vainu, piespriests 3600 latu liels naudas sods un aizliegums vienu gadu ieņemt amatus valsts pārvaldē.

I. Jaunanalksne par viņas telefona sarunu noklausīšanos no valsts jau iztiesājusi 100 tūkstošu latu lielu kompensāciju par viņas sarunu nelikumīgu noklausīšanos. Žurnāliste gan prasīja 300 tūkstošus, taču tiesa šādu summu neatzina par pamatotu.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis AS Latvenergo slēgt līgumu par Pļaviņu un Ķeguma HES rekonstrukcijas darbiem, liecina IUB informācija.

Pēc uzņēmuma Alstom Hydro France (Alstom) iesniegtās sūdzības izskatīšanas par Latvenergo rīkoto Pļaviņu un Ķeguma hidroelektrostaciju (HES) hidroagregātu rekonstrukcijas darbu iepirkumu IUB aizliedzis Latvenergo slēgt iepirkuma līgumu sarunu procedūrās.

IUB iesnieguma izskatīšanas komisijas lēmumā teikts, ka Alstom 2012.gada 10.decembrī IUB iesniedza iesniegumu par Latvenergo rīkotajām sarunu procedūrām, apstrīdot sarunu procedūru kandidātu atlases rezultātus. Alstom norādīja, ka uzņēmums tika izslēgts no turpmākās dalības abās sarunu procedūrās. Lēmumā Latvenergo norādījis, ka Alstom nav iesniedzis pilnīgu informāciju vai slēpis daļu no svarīgas informācijas, tāpēc Alstom esot centies maldināt Latvenergo un līdz ar to ir pārkāpis kandidātu atlases nolikumā noteikto obligāto prasību, ka kandidāts ir sniedzis visu prasīto informāciju tā kvalifikācijas novērtēšanai un sniegtā informācija ir patiesa.

Video vietne YouTube laidusi klajā ilgi gaidīto ikmēneša maksas abonementu Music Key.

Abonementu cenas būs, sākot no 7,99 ASV dolāriem (6,40 eiro) mēnesī. Pircēji iegūs pieeju arī Google Play All Access, kas ļauj bez ierobežojumiem straumēt un lejupielādēt mūziku.

Pagaidām izdota bezmaksas izmēģinājuma versija, kurai var piekļūt tikai ielūgumus saņēmušie «lielākie mūzikas fani», teikts YouTube paziņojumā.

Music Key ir konkurents Spotify, Rdio, Beats Music un citiem līdzīgiem pakalpojumiem, kuros līdz šim bija pieejami tikai audioieraksti, bet ne video.

Music Key izlaišanu aizkavēja YouTube nespēja vienoties ar neatkarīgo ierakstu kompāniju apvienību, kas līguma nosacījumus uzskatīja par neizdevīgiem. Trešdien atklātībā nonāca ziņas, ka vienošanās tomēr panākta.

Uzņēmumi SIA Rīgas karte un SIA Telemātikas sistēmas iesnieguši sūdzības Iepirkumu uzraudzības birojā saistībā ar Liepājas pilsētas pašvaldības pārtraukto sarunu procedūru par tiesībām nodrošināt bezkontakta maksājumu karšu pieņemšanu.

Kā stāsta SIA Rīgas karte pārstāvji, 18.martā Liepājas pilsētas pašvaldība izsludināja sarunu procedūru par tiesībām nodrošināt bezkontakta maksājumu karšu pieņemšanu.

18.jūlijā SIA Rīgas karte iesniegusi IUB iesniegumu par sarunu procedūras uzaicinājumā iekļautajām prasībām. 15.augustā, izskatot iesniegto sūdzību IUB nolēma aizliegt Liepājas pilsētas pašvaldībai slēgt iepirkuma līgumu sarunu procedūrā par tiesībām nodrošināt bezkontakta maksājumu karšu pieņemšanu bez grozījumu veikšanas sarunas procedūras uzaicinājumā un atcelt sarunu procedūras uzaicinājuma 1.pielikumā noteiktās prasības attiecībā uz komercnoslēpuma statusa piemērošanu visai tehniskajai specifikācijai, kā arī specifiskās prasības, kurās ir iekļautas norādes uz AS SEB banka.

Sarunu procedūrā starp trim atkritumu apsaimniekotājiem Rīgas dome «sadalījusi» arī atlikušos 4% Rīgas teritorijas, ceturtdien žurnālistiem pavēstīja Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR).

Sarunu procedūrā pieteikušies bija trīs no līdzšinējiem četriem atkritumu apsaimniekotājiem - SIA «Clean R», «Eco Baltia vide» un «Lautus». Pirmie divi uzņēmumi līdz šim apsaimniekoja jau aptuveni 88% Rīgas teritorijas, savukārt «Lautus» - aptuveni 8%. Tas nozīmē, ka sarunu procedūrā «jāsadala» bija aptuveni 4%, kurus līdz šim apsaimniekoja SIA «Pilsētvides serviss». Pārsvarā «Pilsētvides serviss» apsaimniekojis kapsētas un privātmājas.

Pēc mēra teiktā, 96% iedzīvotāju, kuriem nemainās līdzšinējie atkritumu apsaimniekotāji, nekas nav jādara un jauni līgumi nav jāpārslēdz. Visiem šiem iedzīvotājiem paliek līdzšinējie tarifi un nekādas citas izmaiņas nav gaidāmas.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) noraidījis Spānijas uzņēmuma «Patentes Talgo S.L.» («Talgo») sūdzību par AS «Pasažieru vilciens» elektrovilcienu iepirkumu un atļāvis slēgt līgumu ar Čehijas uzņēmumu «Škoda Vagonka» («Škoda»), liecina IUB publicētais Iesnieguma izskatīšanas komitejas lēmums.

IUB vadītāja Dace Gaile norādīja, ka «Talgo» vairs šajā iepirkumā «uz tā paša pamata» sūdzību iesniegt nevar.

«Es vairs nevaru iedomāties, ko viņi [«Talgo»] vēl varētu izdomāt,» teica Gaile, piebilstot, ka, protams, šo lēmumu vēl var pārsūdzēt tiesā.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) aģentūrai LETA pauda gandarījumu par to, ka «esam pavirzījušies soli tuvāk jaunu elektrovilcienu iegūšanai».

Arī viņš atzina, ka vēl ir iespējams pārsūdzības tiesā, «bet šis ir labs solis uz priekšu, lai mēs šos vilcienus iegūtu».

Lēmumā teikts, ka «Talgo» iesniegums par «Pasažieru vilciena» rīkotās sarunu procedūras rezultātiem ir nepamatots, tāpēc nav pamata atcelt šo lēmumu. IUB atļāvis «Pasažieru vilcienam» slēgt iepirkuma līgumu ar sarunu procedūrā «Piepilsētas pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegāde un personāla apmācība» izraudzīto uzvarētāju «Škoda» un atstājis spēkā iepirkuma komisijas lēmumu par sarunu procedūras rezultātiem.

Iepirkumu Uzraudzības birojs (IUB) ļāvis atstāt negrozītu Liepājas pilsētas pašvaldības iepirkumu komisijas lēmumu pārtraukt konkursu par tiesībām nodrošināt bezkontakta maksājumu karšu pieņemšanu, liecina informācija IUB mājaslapā.

Db.lv jau rakstīja, ka uzņēmumi SIA Rīgas karte un SIA Telemātikas sistēmas iesniedza sūdzības IUB saistībā ar Liepājas pilsētas pašvaldības pārtraukto sarunu procedūru.

Kā stāsta SIA Rīgas karte pārstāvji, 18.martā Liepājas pilsētas pašvaldība izsludināja sarunu procedūru par tiesībām nodrošināt bezkontakta maksājumu karšu pieņemšanu. 18.jūlijā SIA Rīgas karte iesniegusi IUB sūdzību par sarunu procedūras uzaicinājumā iekļautajām prasībām. 15.augustā, izskatot iesniegto sūdzību, IUB nolēma aizliegt Liepājas pilsētas pašvaldībai slēgt iepirkuma līgumu sarunu procedūrā par tiesībām nodrošināt bezkontakta maksājumu karšu pieņemšanu bez grozījumu veikšanas sarunas procedūras uzaicinājumā un atcelt sarunu procedūras uzaicinājuma 1.pielikumā noteiktās prasības attiecībā uz komercnoslēpuma statusa piemērošanu visai tehniskajai specifikācijai, kā arī specifiskās prasības, kurās ir iekļautas norādes uz AS SEB banka.

Komisija, kas valsts aģentūrā Jaunie Trīs brāļi izveidota sarunu procesa nodrošināšanai ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas potenciālajiem būvniekiem, sagatavojusi sarunu noteikumus, liecina sniegtā informācija medijiem. Vienlaikus ar sarunu procesa organizēšanu, tiek gatavoti grozījumi likumā par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanu.

Tie Ministru kabineta rīkojumā uzskaitītajām uzņēmēju apvienībām – Nacionālo būvkompāniju apvienībai, kurā ietilpst A/S RBSSKALS, SIA Skonto Būve un SIA Re & Re, juridisko personu apvienībai SIA PBLC, SIA Moduls Rīga un SIA PB Fasādes un juridisko personu apvienībai A/S Merko Ehitus un SIA Merks - tiks nosūtīti rīt, kad arī oficiāli sāksies sarunu process.

Atbilstoši noteikumiem, sarunas tiks organizētas vairākos posmos, izvērtējot gan būvnieku tehnisko kapacitāti būvdarbu veikšanai, gan atbilstību augstajiem pretkorupcijas standartiem, kas izriet no Kultūras ministrijas un aģentūras sadarbības ar Sabiedrību par atklātību – Delna.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izsludinātajās sarunu procedūrās pieteikušies pa vienam pretendentam, kas interesi par iepirkumiem izrādījuši jau iepriekš, Db uzzināja ministrijā.

Savu dalību IZM izsludinātajā sarunu procedūrā «Valsts izglītības informācijas sistēmas 2.kārtas izveide un uzturēšana» pieteicis viens pretendents RIX Technologies ar apakšuzņēmējiem Datorzinību centrs un Softikom.

Savukārt IZM sarunu procedūrā «Skolu portāla informācijas sistēmas 2. kārtas izstrāde, ieviešana un uzturēšana» piedāvājumu iesniedzis Datorzinību centrs ar apakšuzņēmējiem iSoftSolutions, RIX Technologies un DPA.

IZM paskaidro, ka ņemot vērā, ka projekti ir apjomīgi un sarežģīti, lai izpildītu prasības, iesniegtie piedāvājumi paredz vairāku uzņēmumu sadarbību, kas arī nolikumā netika liegts.

Trim miljoniem Eiropas Savienības (ES) pilsoņu, kas dzīvo Lielbritānijā, nav pamata bažām par nākotni, atklātā vēstulē ES pilsoņiem atkārtoti apliecinājusi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja.

Kā aģentūru LETA informēja Lielbritānijas vēstniecībā Latvijā, Meja vēstulē pauž lepnumu par to, ka vairāk nekā trīs miljoni ES pilsoņu ir izvēlējušies apmesties uz dzīvi un pelnīt savu iztiku Lielbritānijā, piebilstot, ka augstu vērtē šo cilvēku lielo ieguldījumu gan valsts ekonomiskajā izaugsmē, gan sabiedriskajā dzīvē, gan kultūrā un valsts dzīvē kopumā. «Es apzinos, ka mūsu valsts daudz zaudētu, ja jūs to pamestu, un es vēlos, lai jūs paliekat,» norādījusi Meja.

«Tāpēc jau kopš paša sarunu sākuma par Lielbritānijas izstāšanos no ES esmu paudusi konsekventu nostāju attiecībā uz jūsu tiesībām – jūsu tiesību aizsardzība līdztekus ES dalībvalstīs dzīvojošo Lielbritānijas pilsoņu tiesībām vienmēr ir bijusi mana galvenā prioritāte,» teica premjere.

Latvijā audzis sarunu karšu izmantotāju skaits, visvairāk jeb 700 tūkst. ir Zelta Zivtiņai.

Vislielākā artava sarunu karšu jomā ir mobilo sakaru operatoram Tele2, jo Zelta Zivtiņai (ZZ) šobrīd ir mazliet vairāk nekā 700 tūkst. klientu. Lai arī ir novērojama zināma mainīgā daļa, DB atzīmē Zelta Zivtiņas zīmola vadītāja Alise Avota, ZZ karšu skaits ir saglabājies stabils jau vairākus gadus. Taču kopējais iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās, līdz ar to var secināt, ka sarunu kartes iedzīvotāji izmanto aktīvāk. Arī Latvijas Mobilā telefona (LMT) viceprezidents Ingmārs Pūķis DB norāda, ka pēdējā laikā ir vērojams LMT sarunu kartes OKartes lietotāju skaits pieaugums. Savukārt Bites karti ik mēnesi uzsāk lietot par 40% vairāk klientu, nekā tas bija gada sākumā, DB stāsta Bite Latvija mārketinga vadītāja Kristīne Britāne. Kopumā Latvijā ir aptuveni 2,55 milj. mobilo sakaru lietotāju. Sarunu karšu artava no kopējā mobilo sakaru lietotāju skaita varētu būt aptuveni 35-40%. «Latvijā sarunu kartes iedzīvotāji izmanto daudz vairāk nekā vidēji Eiropā,» DB sacīja Latvijas Telekomunikāciju asociācijas izpilddirektors Jānis Lelis.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis pārbaudi par iespējamu kukuļņemšanu un Rīgas pašvaldības uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) amatpersonu iespējamu piedalīšanos korupcijas shēmās, kas saistītas ar pēdējos trīs gados notikušajiem autopacēlāju nomas iepirkumiem gandrīz 600 000 eiro vērtībā, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Jauns – 478 001 eiro vērts – iepirkums noslēgsies pirmdien, 14. septembrī, un, kā liecina Dienas rīcībā esošie sarunu ieraksti, kas veikti RNP autopacēlāju iepirkumu vairākkārtējā uzvarētāja SIA Autopac telpās, šīs firmas īpašnieks atbildīgajām pašvaldības amatpersonām varētu būt ieteicis konkrētu prasību ietveršanu nolikumā, lai izslēgtu pretendentus.

RNP apsaimniekotie pašvaldības daudzdzīvokļu nami ir jāuztur un jāremontē, fasādes drūp, jumti sāk tecēt, un šos remontdarbus nav iespējams veikt bez autopacēlāja, kas objektā paceļ materiālus, tehniku un strādniekus. Pēdējos četros RNP konkursos par paceļamo mehānismu nomu ir uzvarējusi SIA Autopac, ar kuru pēdējos trīs gados noslēgti līgumi kopsummā aptuveni par 598 000 eiro.

Atklātība par algu var gan paātrināt atlases procesu, gan samazināt tās elastību.

Atalgojums vienmēr ir bijis starp jutīgākajiem jautājumiem darba tirgū. «Treknajos» gados darba devēji bija spiesti iesaistīties algu «vairāksolīšanā», jo kvalificēti speciālisti varēja diktēt savus noteikumus. Savukārt tagad uzņēmumi meklē jauno «līdzsvara punktu», lai ar piedāvāto algu nepārmaksātu, bet arī neatbaidītu vērtīgus potenciālos darba kandidātus. Neziņa par to, kā mainījies atalgojuma līmenis, valda arī starp darba meklētājiem.

Vai šādā situācijā abām pusēm dzīvi neatvieglotu atklātība par atalgojuma apmēru jau personālatlases sākumposmā? Speciālistu domas par to dalās.

Darījums ir darījums

Ministru kabinets trešdien atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iniciatīvu izsludināt ārkārtas situāciju atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgā.

Ar valdības rīkojumu Rīgas domei uzlikts par pienākumu vienoties ar tiem komersantiem, kas apliecinājuši gatavību nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, par pakalpojumu sniegšanas turpināšanu no 15.septembra, ievērojot visus tos administratīvos un finansiālos nosacījumus, balstoties uz kuriem jau patlaban ir noslēgti līgumi starp esošajiem komersantiem un pašvaldību.

Tāpat tiek uzdots līdz 13.septembrim izsludināt un noslēgt sarunu procedūru, lai nodrošinātu sadzīves atkritumu apsaimniekošanu tajā Rīgas pilsētas administratīvās teritorijas daļā, kurā, komersanti nav gatavi nodrošināt pakalpojumu sniegšanu pēc 14.septembra. Tas nozīmē, ka sarunu procedūra jāveic par teritoriju, kas aptver aptuveni 12% Rīgas.

Būvkompāniju apvienībām, kas turpina dalību sarunu procesā par Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvdarbu veikšanu, trešdien, 2.aprīlī ir jāiesniedz valsts aģentūrā Jaunie Trīs brāļi tehniskie un finanšu piedāvājumi, liecina sniegtā informācija medijiem.

Tos, atbilstoši sarunu procesa nosacījumiem, ir uzaicināti iesniegt divi pretendenti – Nacionālā būvkompāniju apvienība, kurā ietilpst A/S RBSSKALS, SIA Skonto Būve un SIA Re & Re, un piegādātāju apvienība SIA PBLC, SIA Moduls Rīga un SIA PB Fasādes.

Trešais pretendents, ar kuru atbilstoši Ministru kabineta lēmumam tika uzsākts sarunu process, – piegādātāju apvienība A/S Merko Ehitus un SIA Merks, tika atzīts par neatbilstošu pretkorupcijas principiem, kas Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektā noteikti saskaņā ar trīspusējo līgumu starp Kultūras ministriju, valsts aģentūru Jaunie Trīs brāļi un Sabiedrību par atklātību – Delna.

AS «Pasažieru vilciens» 241,889 miljoni eiro vērto līgumu ar Čehijas uzņēmumu «Škoda Vagonka» («Škoda») par elektrovilcienu piegādi varēs slēgt pēc tam, kad valdība apstiprinās iepirkuma finansējumu, pastāstīja «Pasažieru vilciens» valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.

Kā ziņots, Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) noraidījis Spānijas uzņēmuma «Patentes Talgo S.L.» («Talgo») sūdzību par «Pasažieru vilciens» elektrovilcienu iepirkumu un atļāvis slēgt līgumu ar «Škoda».

«Mēs protams esam ļoti gandarīti. Un visa iesaistītā komanda ir saņēmusi atzinību, ka darbs ir veikt kvalitatīvi,» teica Grigulis.

Jautāts, kad «Pasažieru vilciens» slēgs līgumu ar «Škoda», Grigulis teica, ka svarīgi ir saprast, kurā brīdī «Pasažieru vilciens» varēs saņemt finansējumu līguma tālākai virzībai. Šis jautājums jāskata Ministru kabinetā un ir Satiksmes ministrijas un Finanšu ministrijas kompetencē, pauda uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.

Satiksmes ministrija (SM) rosinājusi no iepriekš Skanstes tramvajam paredzētā Eiropas Savienības (ES) finansējuma 49 miljonus eiro novirzīt AS «Pasažieru vilciens» elektrovilcienu iegādei, pastāstīja ministrijas pārstāve Iveta Kancēna.

SM uzsākusi diskusijas ar Finanšu ministriju (FM) par iespējām pieejamo ES finansējumu novirzīt Liepājas un Daugavpils pašvaldībām tramvaju sliežu infrastruktūras attīstībai, kā arī atbalstīt jaunu pasažieru elektrovilcienu iegādi. Izvērtējot Daugavpils un Liepājas iesniegtās potenciālo projektu koncepcijas, SM sagatavojusi priekšlikumu FM par papildu Kohēzijas fonda finansējuma, katrai no pašvaldībām novirzot 10 miljonus eiro tramvaju infrastruktūras turpmākai attīstībai.

Lai varētu turpināt SM priekšlikuma tālāku virzību un uzsāktu argumentētas sarunas ar Eiropas Komisiju (EK), vispirms ir jānoslēdz diskusijas ar FM un jāsaņem valdības konceptuāls atbalsts konkrētai rīcībai, tādēļ SM par finansējuma izmantošanas alternatīvām un izvēlēto risinājumu informēs Ministru kabinetu (MK), sagatavojot un virzot izskatīšanā MK attiecīgu informatīvo ziņojumu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizdomās par kukuļņemšanu no būvfirmas īpašnieka Madara Radžeļa aizturējis Dobeles novada pašvaldības iepirkumu komisijas priekšsēdētāju Lailu Šereiko, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB 15.jūlijā sākts kriminālprocess par to, ka Dobeles novada iepirkumu komisijas priekšsēdētāja Šereiko, iespējams, laikā no 2019.gada janvāra līdz jūlijam pieņēmusi kukuļus no SIA «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»'» par sniegto atbalstu Dobeles novada iepirkumu procedūrās, kā arī veikusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

KNAB rīcībā esošie audioieraksti, liecības, dokumenti un priekšmeti dodot pamatu pieņēmumam, ka Dobeles novada pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Šereiko, būdama iepirkumu komisijas priekšsēdētāja, esot pieņēmusi kukuļus no «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» dažādu materiālu labumu veidā.

Birojam ir aizdomas par ne mazāk kā 2000 eiro vērtu tirdzniecības centra «Rīga Plaza» dāvanu karšu pieņemšanu no Šereiko puses. Tāpat KNAB ir aizdomas, ka šonedēļ Jelgavā automašīnā amatpersona no «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» un «Igate Būve» valdes locekļa Radžeļa pieņēma kukuli 2500 eiro apmērā, lai neliktu šķēršļus un atbalstītu abus uzņēmumus iepirkumos.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lietā par iespējamu korupciju Dobeles novada pašvaldībā veicis kratīšanu uzņēmumā «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» un nopratinājis uzņēmuma darbiniekus.

«Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» un uzņēmuma «Igate Būve» pārstāvis Jānis Stundiņš aģentūru informēja, ka uzņēmuma kolektīvam joprojām nav zināms, cik un kādi darbinieki nopratināti, jo procesā iesaistītie precīzi pilda likuma prasības par pirmstiesas informācijas neizpaušanu.

Par kratīšanām uzņēmuma kolektīvam pagājušajā nedēļā neesot bijusi ne jausma, jo tās veiktas ārpus darba laika un pat naktī.

KNAB radītā publicitāte uzņēmumam sagādājusi pārsteigumus ar pilnīgi negaidītu informāciju un daudz apjukuma, taču plašāku informāciju uzņēmums nevarot izpaust.

Būvfirmas īpašnieks Madaris Radželis neatzīst kukuļdošanu un cer, ka izmeklēšanas gaitā tiešām atklāsies un noskaidrosies fakti, nevis tikai aizdomas. «Šim nolūkam visi sadarbojas ar izmeklēšanas iestādi, respektējot tās pienākumus un uzdevumus,» norādīja Stundiņš, gan nekomentējot, vai Radželim piemērots aizdomās turētā statuss.

Igaunijā prokurors prasa piespriest trīs mēnešu ilgu cietumsodu uzņēmējam Andusam, Suklesam, kurš tiek vainots sava bijušā biznesa partnera Tullio Libika slepkavības organizēšanā.

Sukless esot veicis 1 000 eiro lielu priekšapmaksu slepkavas starpniekam, kurš patiesībā bijis slepenpolicists, kurš izmantojis segvārdu Lembits Varess, vēsta BBN.

Tiesas ieraksti liecina, ka pirmo reizi Sukless un Varess tikušies 2010. gada 19. augustā kādā kafejnīcā. Kopumā abi tikušies divas reizes, un tiesas rīcībā ir audioieraksti, kuros ierakstīta abu saruna tikšanās laikā.

Ierakstā dzirdams, kā Sukless jautā Varesam, vai viņš būtu ieinteresēts pieņemt šo darbu. Varess Igaunijas uzņēmējam sarunājis tikšanos ar kādu lietuvieti Alekseju Siljavinu, kurš arī bijis slepenpolicists un izmantojis segvārdu. Sukles nodevis Siljavinam sava biznesa partnera Libika fotogrāfijas, informāciju par Libika paradumiem un dienas gaitām, kā arī 1 000 eiro lielu priekšapmaksu.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēc Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) aizlieguma ir pārtrauksi abas sarunu procedūras valsts izglītības informācijas sistēmu jomā, liecina IUB dati.

Tas ministrijai bija jādara, jo IUB, izskatot IT uzņēmuma Datakom sūdzības par IZM vēlreiz izsludinātajām sarunu procedūrām «Skolu portāla informācijas sistēmas (SPIS) 2. kārtas izstrāde, ieviešana un uzturēšana» un «Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS) 2.kārtas izveide un uzturēšana», atzina, ka IZM ir pieļāvusi būtiskus iepirkuma procedūras pārkāpumus, bez kuru novēršanas nav pieļaujama līguma slēgšana.

Db jau rakstīja, ka izgāzušies arī otrreiz IZM izsludinātie iepirkumi, lai gan ministrija iepriekš solīja, ka visas nepilnības otrreiz izsludinātajās sarunu procedūrās tiks novērstas.

Pēc teju divus gadus ilgas sarunu procedūras SIA «Rīgas mikroautobusu satiksme» (RMS) atkal ieguvusi tiesības galvaspilsētā nodrošināt mikroautobusu satiksmi, noskaidroja aģentūra LETA.

Kā aģentūru LETA informēja RS pārstāvis Viktors Zaķis, pašreizējā līguma vērtība ir 96 miljoni eiro, bet termiņš astoņi gadi. RMS un RS sadarbība ilgst no 2012.gada, kad tika noslēgts sadarbības līgums par 25 miljoniem eiro. Tas paredzēja pakalpojumus sniegt piecus gadus - līdz 2018.gada 30.aprīlim.

Jaunais līgums paredz nodrošinās 13 minibusu un septiņus ekspresbusu maršrutus.

Zaķis atgādināja, ka uzņēmums sarunu procedūru par paaugstināta servisa pakalpojumu sniegšanu Rīgas pilsētas sabiedriskā maršrutu tīklā izsludināja 2016.gada vasarā. Sarunu procedūras laikā tika izvēlēti divi pretendenti - RMS un personu apvienība, kuras sastāvā bija «Liepājas autobusu parks» un «Nordeka».