Iepriekšējos gados Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžeta plānošanā ir pieļautas kļūdas, kuru dēļ ir izveidojies iztrūkums mērķdotācijā pedagogu atalgojumam, secinājis Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.

Savukārt Finanšu ministrija (FM) norāda, ka iztrūkums radies iepriekš plānotu, bet nerealizētu pedagogu darba samaksas reformu dēļ.

^{Papildināta ar FM komentāru no 16. rindkopas.}

Iztrūkums ir izveidojies dēļ nekvalitatīvi veiktas budžeta plānošanas IZM un Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) Sadarbības memoranda nosacījumu izpildei. Kopējā iztrūkuma summa ir 6,04 miljoni latu.

Lai novērstu budžeta iztrūkumu un nodrošinātu mērķdotāciju pedagogu algām pilnā apmērā, tuvākajā laikā IZM virzīs izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu un vērsīsies Finanšu ministrijā ar lūgumu piešķirt papildus finansējumu mērķdotācijai, veicot budžeta grozījumus šāgada budžetā.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), vērtējot iespējas turpmākai augstākās izglītības finansēšanai, izskata variantu atteikties no budžeta un maksas studiju vietu sistēmas augstskolās, tā vietā ieviešot līdzmaksājumus vairumam studējošo.

Lai veicinātu augstākās izglītības pieejamību, kvalitāti un attīstību, IZM ir izstrādājusi projektu konceptuālajam ziņojumam par augstākās izglītības finansēšanu. IZM priekšlikums ir pakāpeniski, septiņu līdz desmit gadu laikā, pāriet uz pilnībā valsts finansētu augstāko izglītību, kā pārejas posmu ieviešot daļēji valsts finansēto (līdzmaksājuma) finansējuma sistēmu.

Ministrija apgalvo, ka tā piedāvā sociāli taisnīgāku modeli, kas paredz nevis budžeta un maksas vietas, bet gan daļēju valsts atbalstu visiem studējošajiem valsts augstskolās un pilnībā no valsts budžeta dotētu augstāko izglītību pēc sociālajiem kritērijiem koledžās un STEM, veselības aprūpes, pedagoģijas absolventiem.

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija (RPIVA) beigs pastāvēt ar šī gada 1.oktobri, šodien lēma Ministru kabinets (MK).

Jautājuma skatīšana valdībā tika pārcelta divas reizes, kopumā lemšanu par RPIVA likvidāciju, to pievienojot Latvijas Universitātei (LU), atliekot uz trim nedēļām. Lēmuma pieņemšanas atlikšanu koalīcijas partijas motivēja ar nepieciešamību gūt papildu informāciju no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), tostarp reaģējot uz tiesībsarga Jura Jansona norādītajām nepilnībām un neskaidrībām rīkojumprojektā, kā arī kopējā lēmuma virzīšanas procesā.

Lēmuma virzīšanas atcelšanu vairākkārt pieprasījusi arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), kā arī pati RPIVA, uzsverot, ka lēmums ir prettiesisks, kā arī sasteigts un nepārdomāts. Arī Latvijas Studentu apvienība (LSA) pēc ilgstošas lemšanas tomēr nolēma neatbalstīt IZM ieceri par RPIVA likvidāciju.

Valsts kontrole (VK) konstatējusi virkni pārkāpumu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) centrālā aparāta un padotības iestāžu darbinieku atlīdzības aprēķinos. Tāpat VK informējusi Ģenerālprokuratūru par iespējamiem tiesību normu pārkāpumiem divās izglītības iestādēs - profesionālās izglītības kompetences centra Kandavas Valsts lauksaimniecības tehnikums direktors veicis darbības, kas rada aizdomas par 4093 Ls piesavināšanos. Savukārt Murjāņu Sporta ģimnāzijas direktora darbība radījusi aizdomas, ka ir izšķērdēti budžeta līdzekļi 3100 Ls apmērā. Ministrija no iestāžu vadītājiem ir pieprasījusi paskaidrojumus, pēc kuru izvērtēšanas lems par dienesta pārbaudes ierosināšanu un disciplinārsoda piemērošanu.

Tāpat VK secinājusi, ka IZM centrālajā aparātā 97 darbiniekiem, kuri 2012. gada decembrī nav gājuši atvaļinājumā, piešķirti un izmaksāti atvaļinājuma pabalsti un veiktas sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas kopumā vismaz 21 073 latu apmērā.

Pārkāpumi konstatēti arī, aprēķinot un izmaksājot piemaksas par virsstundu darbu, atlaišanas pabalstus, aprēķinot darba samaksu par summēto darba laiku, par darbu svētku dienās u.c. gadījumos, noskaidrojusi VK. «Šiem jautājumiem tiks pievērsta īpaša uzmanība arī likumības revīzijā par pedagogu atlīdzību, ko Valsts kontrole sāks 3. jūnijā. Tādēļ izglītības darbinieki aicināti informēt VK par sasāpValsts kontrole (VK) konstatējusi virkni pārkāpumu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) centrālā aparāta un padotības iestāžu darbinieku atlīdzības aprēķinos. Piemēram, IZM centrālajā aparātā 97 darbiniekiem, kuri 2012. gada decembrī nav gājuši atvaļinājumā, piešķirti un izmaksāti atvaļinājuma pabalsti un veiktas sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas kopumā vismaz 21 073 latu apmērā. IZM pārstāvji norāda, ka apņēmušies līdz šā gada beigām ieviest visus VK sniegtos ieteikumus un skaidro, kā šāda situācija radusies.

Daļu no Veselības ministrijas (VM) e-veselības projekta izstrādājis tas pats uzņēmums, kurš izstrādāja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) neveiksmīgo skolas.lv projektu, liecina Nacionālā veselības dienesta sniegtā informācija.

e-veselības trīs projektu izstrādāšanā šobrīd ieguldīti 6 917 418 eiro, tomēr ceturtā projekta īstenošana izmaksās vēl 4 720 980 eiro. Kopumā pagājušajā gadā pabeigti trīs no četriem e-veselības projektiem. Pērnajā gadā pabeigts projekts par elektroniskās veselības kartes un integrācijas platformas izveidi, un tas izmaksājis 3 492 178 eiro.

Daļu no šī projekta jeb elektronisko veselības karti izstrādāja SIA Datorzinību centrs. Šī uzņēmuma apvienība kopā ar E-Synergy izstrādāja arī IZM projektu skolas.lv, kura izveidē un uzturēšanā beigās tika pazaudēti 3,5 miljoni eiro.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina mīkstināt vairākus Covid-19 ierobežojumus izglītībā, sportā un darbā ar jaunatni, ja tiek sasniegti konkrēti vakcinācijas rezultāti, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais dokuments par IZM priekšlikumiem Valsts kancelejas Starpinstitūciju sadarbības koordinācijas grupai un Veselības ministrijai (VM).

Ministrija piedāvā atļaut vakcinētām personām apmeklēt klātienē pasaules čempionāta hokeja spēles, kas Latvijā šogad norisināsies no 21.maija līdz 6.jūnijam.

Sporta jomā IZM rosina Starpinstitūciju sadarbības koordinācijas grupai un VM apsvērt iespēju atļaut vakcinētiem cilvēkiem individuāli apmeklēt iekštelpu sporta bāzes, fitnesa centrus, peldbaseinus, kā arī apmeklēt grupu nodarbības iekštelpās ar nosacījumu, ka vakcinēti ir arī pakalpojuma sniedzēja darbinieki.

Vakcinētiem sporta treneriem (pedagogiem) varētu atļaut vadīt individuālus un grupu sporta treniņus interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmu audzēkņiem arī iekštelpās, kā arī būtu atļaujams apmeklēt sporta sacensības kā dalībniekiem, sākot ar Sporta likumā noteiktā kārtībā atzīto sporta federāciju organizētām sporta sacensībām ārā un pakāpeniski arī iekštelpās.

Šobrīd Augstākās tiesas (AT) Senātā ir ierosināta kasācijas tiesvedība par Mežaparka estrādes pirmās kārtas tāmes publiskošanu, ko Administratīvā rajona tiesa bija apmierinājusi.

Stāsta pamatā ir pilnsabiedrības LNK, RERE kasācijas sūdzība, tomēr Dienas Biznesa interesi šajā tiesvedībā saista kopējās sekas, kas var iestāties, ja arī AT Senāts nospriež, ka tāmes jāpublisko, kas savukārt nozīmēs, ka, lai to nodrošinātu, ir jāmaina likumi.

Iepirkumos komercnoslēpums nav publisks

Patlaban iepirkuma dokumentu publiskošanu regulē Publisko iepirkumu likums (PIL), un vairākos pantos ir noteikts tas, kas nav pieejams visiem interesentiem Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) interneta vietnē jeb tā sauktajā Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS). Konkrēti jau runa ir par PIL 40. panta trešo daļu un 14. panta 2. daļu. Proti, PIL 40. pants runā par iepirkuma procedūras dokumentēšanu un iepirkuma procedūras dokumentu glabāšanu un 3. daļā pasaka: “Protokoli, kas atspoguļo iepirkuma norisi, ziņojums, iepirkuma procedūras dokumenti, izņemot piedāvājumus un pieteikumus, ir vispārpieejama informācija.” Savukārt PIL 14. pants vispārīgi pasaka, kāda informācija ir aizsargājama, 2. daļā norādot: “Paziņojot par iepirkuma līguma slēgšanu un informējot kandidātus un pretendentus, pasūtītājs nav tiesīgs atklāt informāciju, kuru tam kā komercnoslēpumu vai konfidenciālu informāciju nodevuši citi kandidāti un pretendenti.”

Jaunajā 2021./2022.mācību gadā no 1.septembra klātienes mācībās drīkstēs piedalīties tikai tie skolēni un izglītības darbinieki, kuri digitālā vai papīra formātā varēs uzrādīt sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu vai negatīvu Covid-19 testa rezultātu, savukārt pārējiem būs jārēķinās ar zināmām grūtībām un izaicinājumiem.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātos grozījumus noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, kuru mērķis ir noteikt tiesiskā regulējuma ietvaru izglītības un sporta procesa nodrošināšanai, sākot 2021./2022.mācību gadu klātienē. Kā norādīja IZM, turpmāk izglītības process īstenojams klātienē visās izglītības pakāpēs - tostarp vispārējā un augstākajā izglītībā.

Lai sāktu 2021./2022.mācību gadu un turpmāk nodrošinātu izglītības procesu epidemioloģiski drošā mācību vidē, divu metru distance nebūs jāievēro izglītības programmas apguvē vienā klasē, grupā vai kursā, tostarp dejās. Prasība tiek attiecināta arī uz starptautiskajām skolām.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno atkal izmantot neveiksmīgā projekta Skolas.lv izstrādātāja AS Datorzinību centrs pakalpojumus, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā publicētā informācija.

Datorzinību centrs uzvarējis IZM iepirkumā par Nacionālās zinātniskās darbības informācijas sistēmas izveidi, par ko plānots izmaksāt 287 314 eiro, teikts IZM mājaslapā.

Ministrija šajā konkursā bija saņēmusi divu uzņēmumu pieteikumus. Taču no dalības konkursā IZM izslēdza uzņēmumu AS Exigen Services Latvia, norādot, ka tā iesniegtais piedāvājums nav atbilstošs atsevišķām nolikumā noteiktajām pretendentu atlases prasībām. Rezultātā līdz tehniskā piedāvājuma vērtēšanai tika vien Datorzinību centrs, skaidroja IZM pārstāve Edīte Olupe.

Kā izriet no IZM mājaslapā publicētā iepirkuma nolikuma, pretendentiem bija jāiesniedz vismaz viena pozitīva atsauksme par katru pieredzes aprakstā norādīto sistēmu. Iepirkuma uzvarētājs noskaidrots atklātā konkursā, meklējot saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, kas atbilst iepirkuma procedūras dokumentos iekļautajiem kritērijiem.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina noteikt agrāku skolas gaitu sākšanas vecumu, paredzot, ka 1.klasē skolēni varētu doties jau sešu gadu vecumā, un vienlaikus nosakot, ka 1.klasē apgūstamo mācību programmu īstenos tās vispārējās izglītības iestādes, kuras attiecīgajā situācijā būs spējīgas nodrošināt sešgadīgiem bērniem nepieciešamo mācību vidi un šim darbam sagatavotus pedagogus.

Ministrija sagatavojusi grozījumus Vispārējās izglītības likumā, tajos atkārtoti piedāvājot iespēju bērniem skolas gaitas sākt jau sešu gadu vecumā, izmaiņas paredzot ieviest no 2018.gada 1.septembra. Iepriekš IZM ar šādu piedāvājumu startēja pagājušā gada septembrī, taču toreiz nepietiekami izdiskutētā iecere neguva atbalstu.

Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais likumprojekts nosaka obligātās pirmsskolas apguvi viena gada garumā un līdz ar to arī obligātās pamatizglītības apguves sākšanu no sešiem gadiem, saglabājot vecākiem iespēju pamatotas nepieciešamības gadījumā obligātās pamatizglītības apguvi sākt gadu vēlāk, proti, no septiņu gadu vecuma. Patlaban normatīvajos aktos noteikts, ka obligātās pirmsskolas izglītības programmu īstenošana notiek no piecu gadu vecuma divu gadu laikā.

Valdība otrdien, atbalstot izmaiņas iestādes nolikumā, pauda atbalstu ministra Roberta Ķīļa lēmumam reorganizēt Izglītības un zinātnes ministriju (IZM).

Šis jautājums tika pieteikts tikai valdības sēdes sākumā. Ķīlis norādīja, ka tas jāskata steidzami, lai var sākt ministrijas reorganizāciju.

Izmaiņas IZM nolikumā paredz, ka valsts sekretāra vietnieks vienlaikus varēs būt arī departamenta direktors, kuram var būt vietnieki. Grozījumi nolikumā arī noteic, ka ministrijas struktūrvienības turpmāk būs departamenti un patstāvīgās nodaļas, atsakoties no līdzšinējās struktūrvienības ‒ departamenta nodaļas.

Līdz ar valdības atbalstu grozījumiem iestādes nolikumā IZM varēs praktiski ķerties klāt reorganizācijai.

Tādējādi iecerēts būtiski samazināt vadītāju līmeni, jo valsts sekretāra vietnieki turpmāk būs arī departamentu direktori. Paredzēts, ka līdzšinējo divu valsts sekretāra vietnieku vietā turpmāk būs pieci ‒ katrs būs atbildīgs par savu departamentu.

Kāds sakars finansējuma problēmām pašvaldībās ar telekomunikāciju iepirkumiem? No vienas puses, plaši apspriestie finansiālie izaicinājumi Latvijas pašvaldībās ir saistīti ar ierobežotiem resursiem un pamatotu izmaksu pieaugumu dažādās pozīcijās, no otras puses – mēs nevaram ignorēt jau ilgstošu atsevišķu pašvaldību nesaimniecisko pieeju mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumos, lieki šķērdējot valsts un iedzīvotāju naudu.

Citiem vārdiem sakot, ir pašvaldības, kas, nesaimnieciski organizētu un konkurenci ierobežojošu iepirkumu rezultātā jau gadiem pārmaksā par mobilo sakaru pakalpojumiem.

Mobilo sakaru pakalpojumi ir pamatvajadzība, lai pašvaldības varētu pilnvērtīgi un efektīvi pildīt savas funkcijas. Latvijā ir trīs mobilo sakaru pakalpojumu sniedzēji, kas saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas veiktajiem pakalpojumu – zvanu, SMS saziņu un mobilā interneta – kvalitātes mērījumiem – var nodrošināt tos augstā kvalitātē. Tā ir būtiska priekšrocība valsts sektoram, jo konkurence veicina arī izdevīgākas cenas. Šajā ziņā jāuzsver, ka publisko iepirkumu procedūru mērķis ir nodrošināt, ka pašvaldības izvēlas izdevīgāko un labāko piedāvājumu mobilo sakaru pakalpojumu jomā. Tomēr, kāpēc pašvaldības apzināti izvēlas pārmaksāt?

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) mainījusi viedokli un tomēr nodrošinās pilnu finansējumu Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) sportistiem Aļonai Ostapenko, Tomam Skujiņam un Kristam Neilandam, kuri ir piedalījušies sacensībās kopā ar Krievijas un Baltkrievijas sportistiem, informēja IZM Komunikācijas nodaļā.

IZM norāda, ka, izvērtējot apstākļus, kas saistīti ar finansiālā pabalsta aizturēšanu LOV sportistiem Ostapenko, Skujiņam un Neilandam, kā arī uzklausot Latvijas Riteņbraukšanas federācijas un Latvijas Tenisa Savienības viedokli, IZM sadarbībā ar Latvijas Olimpisko komiteju (LOK) ir sagatavojusi grozījumus līgumā par valsts finansiālo atbalstu LOV sportistiem.

Grozījumi no šodienas paredz novērst pabalsta aizturēšanu minētajiem sportistiem un nodrošinās pilnu finansējuma apjomu, uzsver IZM.

"Sportistiem ieturētā nauda tiks izmaksāta tiklīdz grozījumi stāsies spēkā. Tās nav nekādas milzu summas," aģentūrai LETA trešdien apliecināja LOK Komunikācijas daļas vadītāja Dace Gulbe. "Šī nauda nekur citur netika novirzīta, vienkārši tika ieturēta. Labi, ka beigās sanāca kā sanāca. No rīta par to vēl bija bažas."

Ministru kabinets Indriķi Muižnieku Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā, visticamāk, neapstiprinās, izriet no Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) sacītā.

Kariņš pēc Sadarbības padomes sēdes žurnālistiem sacīja, ka otrdien, 27.augustā, valdībā paredzēts izskatīt jautājumu par LU rektora apstiprināšanu. Pagājušajā nedēļā valdība vienbalsīgi, atbalstot izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku (JKP), pieņēma lēmumu par augstākās izglītības pārvaldes sistēmas reformām.

«Šuplinska ir gatava strādāt ar citām ministrijām, kas ar to ir saistītas, lai līdz decembra vidum nāktu klajā ar konceptuālu ziņojumu par to, kā pozitīvās maiņas augstākajā izglītībā īstenosim,» teica Kariņš, piebilstot, ka šajā sakarā ir arī ministres ierosinājums tomēr izskatīt jautājumu par LU rektora vēlēšanām.

«Patlaban izskatās, ka visas valdības partijas, un es arī sagaidītu, ka visi ministri atbalsta Šuplinsku,» teica politiķis.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) konsolidētais pārskats kārtējo reizi nesniedz patiesu priekšstatu par tās valdījumā esošajiem nekustamajiem īpašumiem. Proti, tajā ir iekļauti nekustamie īpašumi vismaz Ls 3,64 milj. vērtībā, kuru īpašumtiesības nepieder IZM, savukārt nav iekļauti IZM valdījumā nodotie īpašumi vismaz Ls 3,59 milj. vērtībā.

Jau vismaz pēdējos piecus gadus Valsts kontrole (VK) norāda uz būtiskām neatbilstībām IZM nekustamo īpašumu uzskaitē.

Savā atzinumā VK vērš uzmanību arī uz to, ka IZM un tās padotības iestādes, veicot budžetā neparedzētus avansa maksājumus kopā Ls 353,26 tūkst. apmērā, nav tiesiski un ekonomiski rīkojušās ar finanšu līdzekļiem. VK arī norāda, ka Liepājas Jūrniecības koledžas direktors, pretēji likuma prasībām par interešu konflikta novēršanu amatpersonu darbībā, noslēdzis darba līgumu ar savu radinieku (dēlu).

2010.gadā IZM piešķirts finansējums no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem kopā Ls 1,57 milj. apmērā tādiem pasākumiem kā zinātniskas konferences organizēšanai, sporta sacensībām, naudas balvām par izciliem sasniegumiem sportā. Izlietojot līdzekļus šādām iepriekš ieplānojamām vajadzībām, nav ievērots normatīvajā aktā noteiktais līdzekļu piešķiršanas mērķis, secina VK. Turklāt līdz 25.03.2011. IZM no finansējuma saņēmējiem nebija saņēmusi atskaites par Ls 129,23 tūkst. izlietojumu.

Šodien Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) neatļāva izglītības un zinātnes ministram Rolandam Brokam (ZZS) iekļaut valdības darba kārtībā jautājumu par mērķdotāciju sadali pedagogu darba algām.

Dombrovskis ministram norādīja, ka dokumenti valdības darba kārtībai ir jāiesniedz laikus, nevis pirms sēdes, turklāt Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) dokumenti par mērķdotāciju sadali pedagogu darba algām līdz nākamajai valdības sēdei 4. oktobrī ir jāsaskaņo ar Finanšu ministriju, kā arī jārod risinājums, kā privāto izglītības iestāžu skolotāju algām paredzēto finansējumu pārskaitīt šīm iestādēm, nevis vispirms pašvaldībām, kuras to tālāk pārskaita privātajām izglītības iestādēm.

Kā ziņots, 20.septembrī IZM izveidotā komisija apstiprināja mērķdotācijas sadalījumu pašvaldību izglītības iestādēs nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām šā gada četriem mēnešiem.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) bez grozījumu veikšanas turpināt iepirkuma procedūru un slēgt iepirkuma līgumu atklātā konkursā "Mobilo telefonu sarunas un pakalpojumi", liecina IUB publiskotā informācija.

Tāpat IUB noteicis veikt izmaiņas konkursa nolikumā, par kurām sūdzību bija iesniegusi SIA "Bite Latvija".

Cita starpā kompānija iepirkumā apstrīdēja iekļautos vērtēšanas kritērijus par lielāko bāzes staciju skaitu kā izšķirošu faktoru mobilo sakaru pakalpojumu kvalitātes noteikšanā, kā arī mobilo sakaru operatoru sniegto pakalpojumu kvalitātes noteikšanu pēc novecojušiem, 2020.gadā veiktiem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) mērījumiem.

Lēmums pieņemts 5.jūlijā.

Kā komentēja "Bite Latvija" ģenerāldirektors Arūns Mickevičs, valsts un pašvaldību iestāžu un kapitālsabiedrību mobilo sakaru publiskajos iepirkumos jau ilgstoši tiek ietverti neobjektīvi un tirgus konkurenci kropļojoši vērtēšanas kritēriji, dodot būtiskas priekšrocības vienam, daļēji valstij piederošam tirgus dalībniekam.

Ņemot vērā uzdevumu veicināt jauniešu pāreju no izglītības uz darba tirgu, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) meklē iespējas piesaistīt papildu 5,8 miljonus latu projektam Eiropas Sociālā fonda (ESF) aktivitātē «Atbalsts sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošanas kvalitātes uzlabošanai un īstenošanai».

IZM projektu īsteno, lai veicinātu jauniešu ātrāku iekļaušanos darba tirgū un sekmētu profesionālās kvalifikācijas operatīvu ieguvi tiem vidusskolu beidzējiem, kas neturpina mācības augstskolās. «1-1,5 gada laikā jauniešiem ar vidējo izglītību tiek nodrošināta darba tirgum nepieciešamā profesionālās izglītības kvalifikācijas ieguve,» DB norādīja IZM Komunikācijas nodaļā. Profesionālās izglītības programmu piedāvājums tiek saskaņots ar nozaru organizācijām, ņemot vērā prognozējamo nepieciešamību pēc noteiktas jomas kvalificētiem speciālistiem.

Pašlaik atbalsts tiek sniegts tikai jauniešiem ar vidējo vispārējo izglītību, tāpēc plānots paplašināt mērķa grupu arī ar jauniešiem, kuriem ir tikai pamata izglītība (2010./2011.mācību gadā pēc pamatizglītības ieguves izglītību neturpināja 1184 jauniešu). «ESF aktivitātes ietvaros pieejamais finansējums ir 4,1 milj. latu, kas dod iespēju sniegt atbalstu 2000 jauniešiem, kaut gan profesionālās izglītības iestādēm ir iespēja uzņemt divas reizes vairāk audzēkņu 1-1,5 gadīgajās programmās. Lai varētu nodrošināt atbalstu vēl 2000 jauniešiem, ir nepieciešams papildu ESF finansējums 5,8 milj. latu apmērā un IZM meklē iespējas šāda papildu finansējuma piesaistīšanai,» informēja IZM.

Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) nav izdevies izveidot konkrētus nozares politikas plānošanas dokumentus, kā arī ministrijas rīcība neveicina efektīvu piešķirtā finansējuma izlietošanu, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Revīzijā VK secinājusi, ka IZM īstenotā valsts zinātnes politika nesekmē tās mērķa – nodrošināt zināšanu ekonomikas īstenošanu un ilgtspējīgas tās izaugsmes – sasniegšanu, jo zinātnes politika nav veidota tā, lai zinātniskā darbība un tās sasniegumi veicinātu tautsaimniecības attīstību.

VK norāda, ka politikas plānošanas dokumenti faktisko situāciju zinātnē attaino vispārīgi, kā rezultātā arī rīcības virzieni un uzdevumi zinātnes jomā identificēto problēmu risināšanai ir definēti plaši un vispārīgi, un nav orientēti uz konkrētu rezultātu sasniegšanu.

Savukārt Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu atbalstu paredzot visiem prioritārajiem zinātnes virzieniem, netiek veicināta to zinātnes nozaru attīstība, kurās ir izveidojies izaugsmes potenciāls un ir iespējams piedāvāt starptautiski konkurētspējīgus produktus un pakalpojumus.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir iesniegusi pieprasījumu prioritāro pasākumu īstenošanai nākamā gada budžetā aptuveni 137 miljonu eiro apmērā, informēja ministrijā.

IZM kā vienu no nākamā gada nozīmīgākajām prioritātēm izvirzījusi pedagogu darba samaksas pieauguma grafika īstenošanu pirmsskolas izglītībā, vispārējā izglītībā, profesionālajā izglītībā, profesionālajā ievirzē un interešu izglītībā, kā arī augstākajā izglītībā. Pēc ministrijā sniegtās informācijas, kopumā šim mērķim 2021.gadam nepieciešami vairāk nekā 45 miljoni eiro.

IZM norādīja, ka pedagogu darba samaksas palielināšana ļaus piesaistīt izglītības sistēmai jaunus pedagogus, motivēs palikt strādāt izglītības sistēmā augsti kvalificētus pedagogus, tādējādi novēršot speciālistu trūkumu.

Ierīces un internetu skolēniem jānodrošina valstij 

Izglītības un zinātnes ministrija gatavo izmaiņas Izglītības likumā, kas noteiktu, ka attālināta...

Tāpat ministrijas ieskatā, būtiski ir pakāpeniski tuvināt pedagogu darba samaksu Eiropas Savienības valstu vidējai pedagogu darba samaksai. IZM uzsvēra, ka zemākā mēneša darba algas likme tiek paaugstināta pakāpeniski un 2022.gada 1.septembrī tā indikatīvi varētu pieaugt līdz 900 eiro.

Savukārt normatīviem regulējumiem atbilstošs finansējums augstskolām un koledžām ir nepieciešams konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšanai, tajā skaitā akadēmiskā personāla atjaunotnei un ārvalstu akadēmiskā personāla piesaistei, klāstīja ministrijā.

Vienlaikus IZM būtiska prioritāte ir finansējuma piesaiste valsts pētījumu programmu īstenošanai, lai nodrošinātu nozaru politikas prioritāšu īstenošanu un rastu zinātniski pamatotus risinājumus aktuāliem nozaru izaicinājumiem.

Ministrijā uzsvēra, ka papildu finansējums pieprasīts arī zinātniskās darbības nodrošināšanai - fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projektu īstenošanai. Īstenojot fundamentālo un lietišķo pētījumu projektus tiks nodrošināta zinātnes kapacitāte, sniegts ieguldījums tautsaimniecības transformācijā uz augstāku pievienoto vērtību un eksporta nozaru konkurētspējas paaugstināšanā.

Pēc IZM paustā, prioritāro pasākumu sarakstā iekļauts arī augstākās izglītības finansēšanas trešā pīlāra pieaugums, lai motivētu Latvijas augstākās izglītības iestādes piedalīties starptautiskos konkursos, kas būtiski sekmē Latvijas augstākās izglītības iestāžu atpazīstamību un paaugstina to starptautisko konkurētspēju, veicinot jaunu zināšanu apriti un to rašanos.

Šādos projektos piesaistītais starptautiskais finansējums un valsts budžeta līdzfinansējums uzskatāms par nozīmīgu attīstības finansējumu ne tikai attiecīgajai augstskolai, bet Latvijas augstākās izglītības sistēmai kopumā, atklāja ministrijā.

Kopumā šo pasākumu īstenošanai 2021.gadā pieprasīti 24 miljoni eiro, no tiem valsts pētījumu programmu īstenošanai paredzēti astoņi miljoni, fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projektu īstenošanai - 15 miljoni, savukārt augstākās izglītības finansēšanas trešā pīlāra pieaugumam - viens miljons.

Tāpat ministrijā informēja, ka viens no svarīgākajiem IZM uzdevumiem ir arī valsts funkciju sporta nozarē izpildes nodrošināšana. Pēc IZM paustā, papildu finansējums vairāk nekā 2,8 miljonu eiro apmērā nepieciešams sporta federācijām un sporta pasākumiem, augstas klases sasniegumu sportam, dotācija biedrībai "Latvijas Paralimpiskā komiteja"" pielāgotā sporta attīstībai un dotācija komandu sporta spēļu izlašu nodrošināšanai.

Vienlaikus papildu finansējums nepieciešams arī dalības maksas nodrošināšana Eiropas Kodolpētījumu organizācijā (CERN) asociētās valsts statusā. Tāpat kā svarīgs uzdevums izvirzīts mērķis izveidot ilgtermiņa atbalsta programmu darba ar jaunatni kapacitātes stiprināšanai pašvaldībās, īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, uzlabojot pakalpojumu pieejamību un jaunatnes darbinieku profesionālo kapacitāti.

Papildu finansējums pieprasīts arī latviešu valodas lietojuma vides paplašināšanai, lībiešu valodas attīstībai un nostiprināšanai, bāzes finansējuma nodrošināšanai profesionālās izglītības programmu īstenošanai, Latvijas skolu jaunatnes un studentu dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanai un citiem pasākumiem.

Amata vietu skaits Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) saruks par gandrīz ceturtdaļu (no 234 līdz mazāk nekā 180), paredz Izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa pieņemtais lēmums par ministrijas reorganizāciju.

Darbinieku skaita samazināšana nenotiks mehāniski, bet gan izvērtējot katra darbinieka rezultātus. Tas ļaus palielināt darba ražīgumu, nodrošinot konkurētspējīgāku atalgojumu un labākus darba apstākļus, neprasot papildu līdzekļus no valsts budžeta, informē ministrija.

IZM reorganizācija paredz būtiski optimizēt un vienkāršot ministrijas pārvaldes struktūru, samazinot birokrātiju un darbinieku skaitu. Paredzams, ka šī gada aprīļa vidū IZM sāks strādāt savā jaunajā veidolā.

«Reorganizācijas mērķis ir padarīt ministriju par efektīvu, motivētu un uz rezultātu orientētu institūciju, kas spēj īstenot reālas pārmaiņas izglītības sistēmā. Tādas pārmaiņas, kas mūsu izglītības sistēmu padarīs par starptautiski konkurētspējīgu un atbilstošu mūsdienu pasaules prasībām,» norāda R. Ķīlis.

Konkurences padome (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, otrdien preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma" iepirkumus. Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja tirdzniecības centra "Akropole" būvniecību, tirdzniecības centra "Alfa" būvniecību un "Rimi" loģistikas centra būvniecību.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūrsalīcis", Jūrmalā.

Valsts 2020. gada budžeta veidošanas laikā bieži bija dzirdami publiski izteikumi par būtisku līdzekļu trūkumu dažādām nozarēm. Politiķi un ierēdņi meklēja dažādus risinājumus, lai palielinātu valsts ieņēmumus.

Manuprāt, nepietiekama vērība tika pievērsta valsts un pašvaldību iepirkumiem, kuros novērojama valsts līdzekļu izšķērdēšana – vismaz mobilo sakaru pakalpojumu jomā.

Izteikts konkurences trūkums valsts un pašvaldību institūciju mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumos ir novērojams jau vairāku gadu garumā. Mūsu aprēķini liecina, ka, piemēram, ministrijas un to padotības iestādes par mobilo sakaru pakalpojumiem pārmaksā aptuveni 1 miljonu eiro līguma darbības termiņā. Taču esmu pārliecināts, ka šī summa ir daudz lielāka, ja aplūkotu visas valsts un pašvaldību iestādes. Diemžēl publiski šāda informācija nav pieejama.

Oficiālie Finanšu ministrijas dati liecina, ka ap 70% ministriju un to padotības iestāžu mobilo sakaru pakalpojumus sniedz viens operators – LMT. Ja ņemam vērā tikai ministrijas, tad 12 no 13 ministrijām pakalpojumu sniedzējs ir šis konkrētais nozares spēlētājs. Šim faktam mēs nepievērstu vērību, ja iepirkumos visiem tirgus spēlētājiem būtu vienlīdzīgas iespējas konkurēt un uzvarētu objektīvi konkurētspējīgākais piedāvājums. Diemžēl šobrīd notiek centieni ar dažādām konkurenci kropļojošām metodēm saglabāt to tirgus situāciju, kāda vēsturiski izveidojusies šajā sektorā, un noturēt to handikapu, kuru LMT ieguvis kā pirmais mobilo sakaru operators Latvijā.

Latvijas uzņēmumiem ir iespējas savus ienākumus papildināt, startējot Latvijas armijas, Eiropas drošības aģentūras un NATO militārajos miljardu vērtajos iepirkumos.

To apliecina ne tikai Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas, bet arī pašu iepirkumu konkursu organizētāju publiski paustais. Tiesa, šīs iespējas izmantojot samērā neliels Latvijā strādājošo uzņēmumu skaits, jo, lai piedalītos iepirkumos, ir vajadzīga attiecīga sertifikācija, kā arī jāspējot atrasties īstajā brīdī īstajā vietā. Tomēr pakāpeniski šādos iepirkumos Latvijas uzņēmumi un zinātniskās pētniecības iestādes iesaistās arvien vairāk. Vēl viena Latvijas iespēja ir NATO militāro kravu tranzīts, kas jau tiek izmantots.

Miljardu pasūtījumi

«Latvija ir ne tikai ES, bet arī NATO dalībvalsts, un mūsu uzņēmumiem ir iespējas piedalīties dažnedažādu pasūtījumu izpildē,» skaidro Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle. Viņa atzīst, ka iepirkumi militārām un drošības vajadzībām nav tikai un vienīgi kādas lidmašīnas, helikopteri, tanki vai zemūdenes, ko Latvijā neražo, bet arī daudz kas cits – informācijas tehnoloģijas, to programmas, medikamenti, pārtika, apģērbs un apavi, munīcija, loģistikas, būvniecības pakalpojumi utt. «Ir daudz ražotāju, kuru produktiem faktiski pastāv duālās lietošanas iespējas – civilā un militārā,» uzsver E. Egle. Viņa zina teikt, ka šajā kompleksā sava vieta ir arī mācību iestādēm un to zinātniskajiem institūtiem. «Rīgas Tehniskās universitātes un arī Latvijas Universitātes zinātnieki jau strādā vairāku militārajā jomā izmantojamo materiālu un tehnoloģiju izstrādes klāsteros,» uzsver E. Egle. Runājot par to, cik lieli ir kopējie iepirkumu apmēri, viņa, atgādina NATO Atbalsta aģentūras ģenerāldirektora Maika Laidena minēto, ka pērn šīs organizācijas budžets bijis 2,4 miljardi eiro, savukārt 2012. gadā – 2,1 miljards eiro, kura sadalē 0,1% apmērā piedalījās arī uzņēmumi no Latvijas. Tas nav daudz, un šo faktisko apjomu esot iespējams arī būtiski palielināt. «NATO Atbalsta aģentūras iepirkumu direktors Patriks Feskets aicināja Latvijas uzņēmējus izmantot savas priekšrocības, arī labo ģeogrāfisko stāvokli,» tā uz jautājumu, vai Latvijas uzņēmējus kāds vēlas redzēt šajos NATO iepirkumos, atbild E. Egle. Viņa atgādina, ka bez visa minētā vēl ir iepirkumi, kurus organizē Latvijas armija, robežsardze un policija.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) paziņojums par to, ka it kā pieņemts lēmums par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) reorganizāciju, pievienojot to Latvijas Universitātei, ir klaji maldinošs un atgādina apzinātu nomelnošanas kampaņu augstskolas reputācijas graušanai, informē RPIVA pārstāve Ilze Tumulkāne.

Lēmumu par augstskolas reorganizāciju atbilstoši Latvijas Republikas likumiem ir tiesības pieņemt tikai Ministru kabinetam. IZM nekādā veidā nav brīdinājusi RPIVA par šāda lēmuma gatavošanu un nav konsultējusies par iespējamajiem reorganizācijas modeļiem, lai gan jau ir sākusies studējošo ziemas uzņemšana. «Demokrātiskā sabiedrībā šāda rīcība ir klaji nepieņemama. IZM šādi tracina gan topošos, gan esošos augstskolas studentus, gan pasniedzējus, gan visas tās Latvijas novadu pašvaldības, kuru iedzīvotājiem ir iespēja apgūt profesiju RPIVA filiālēs,» teikts akadēmijas paziņojumā.