Iepriekšējos gados Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžeta plānošanā ir pieļautas kļūdas, kuru dēļ ir izveidojies iztrūkums mērķdotācijā pedagogu atalgojumam, secinājis Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.

Savukārt Finanšu ministrija (FM) norāda, ka iztrūkums radies iepriekš plānotu, bet nerealizētu pedagogu darba samaksas reformu dēļ.

^{Papildināta ar FM komentāru no 16. rindkopas.}

Iztrūkums ir izveidojies dēļ nekvalitatīvi veiktas budžeta plānošanas IZM un Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) Sadarbības memoranda nosacījumu izpildei. Kopējā iztrūkuma summa ir 6,04 miljoni latu.

Lai novērstu budžeta iztrūkumu un nodrošinātu mērķdotāciju pedagogu algām pilnā apmērā, tuvākajā laikā IZM virzīs izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu un vērsīsies Finanšu ministrijā ar lūgumu piešķirt papildus finansējumu mērķdotācijai, veicot budžeta grozījumus šāgada budžetā.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), vērtējot iespējas turpmākai augstākās izglītības finansēšanai, izskata variantu atteikties no budžeta un maksas studiju vietu sistēmas augstskolās, tā vietā ieviešot līdzmaksājumus vairumam studējošo.

Lai veicinātu augstākās izglītības pieejamību, kvalitāti un attīstību, IZM ir izstrādājusi projektu konceptuālajam ziņojumam par augstākās izglītības finansēšanu. IZM priekšlikums ir pakāpeniski, septiņu līdz desmit gadu laikā, pāriet uz pilnībā valsts finansētu augstāko izglītību, kā pārejas posmu ieviešot daļēji valsts finansēto (līdzmaksājuma) finansējuma sistēmu.

Ministrija apgalvo, ka tā piedāvā sociāli taisnīgāku modeli, kas paredz nevis budžeta un maksas vietas, bet gan daļēju valsts atbalstu visiem studējošajiem valsts augstskolās un pilnībā no valsts budžeta dotētu augstāko izglītību pēc sociālajiem kritērijiem koledžās un STEM, veselības aprūpes, pedagoģijas absolventiem.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija (RPIVA) beigs pastāvēt ar šī gada 1.oktobri, šodien lēma Ministru kabinets (MK).

Jautājuma skatīšana valdībā tika pārcelta divas reizes, kopumā lemšanu par RPIVA likvidāciju, to pievienojot Latvijas Universitātei (LU), atliekot uz trim nedēļām. Lēmuma pieņemšanas atlikšanu koalīcijas partijas motivēja ar nepieciešamību gūt papildu informāciju no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), tostarp reaģējot uz tiesībsarga Jura Jansona norādītajām nepilnībām un neskaidrībām rīkojumprojektā, kā arī kopējā lēmuma virzīšanas procesā.

Lēmuma virzīšanas atcelšanu vairākkārt pieprasījusi arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), kā arī pati RPIVA, uzsverot, ka lēmums ir prettiesisks, kā arī sasteigts un nepārdomāts. Arī Latvijas Studentu apvienība (LSA) pēc ilgstošas lemšanas tomēr nolēma neatbalstīt IZM ieceri par RPIVA likvidāciju.

Valsts kontrole (VK) konstatējusi virkni pārkāpumu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) centrālā aparāta un padotības iestāžu darbinieku atlīdzības aprēķinos. Tāpat VK informējusi Ģenerālprokuratūru par iespējamiem tiesību normu pārkāpumiem divās izglītības iestādēs - profesionālās izglītības kompetences centra Kandavas Valsts lauksaimniecības tehnikums direktors veicis darbības, kas rada aizdomas par 4093 Ls piesavināšanos. Savukārt Murjāņu Sporta ģimnāzijas direktora darbība radījusi aizdomas, ka ir izšķērdēti budžeta līdzekļi 3100 Ls apmērā. Ministrija no iestāžu vadītājiem ir pieprasījusi paskaidrojumus, pēc kuru izvērtēšanas lems par dienesta pārbaudes ierosināšanu un disciplinārsoda piemērošanu.

Tāpat VK secinājusi, ka IZM centrālajā aparātā 97 darbiniekiem, kuri 2012. gada decembrī nav gājuši atvaļinājumā, piešķirti un izmaksāti atvaļinājuma pabalsti un veiktas sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas kopumā vismaz 21 073 latu apmērā.

Pārkāpumi konstatēti arī, aprēķinot un izmaksājot piemaksas par virsstundu darbu, atlaišanas pabalstus, aprēķinot darba samaksu par summēto darba laiku, par darbu svētku dienās u.c. gadījumos, noskaidrojusi VK. «Šiem jautājumiem tiks pievērsta īpaša uzmanība arī likumības revīzijā par pedagogu atlīdzību, ko Valsts kontrole sāks 3. jūnijā. Tādēļ izglītības darbinieki aicināti informēt VK par sasāpValsts kontrole (VK) konstatējusi virkni pārkāpumu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) centrālā aparāta un padotības iestāžu darbinieku atlīdzības aprēķinos. Piemēram, IZM centrālajā aparātā 97 darbiniekiem, kuri 2012. gada decembrī nav gājuši atvaļinājumā, piešķirti un izmaksāti atvaļinājuma pabalsti un veiktas sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas kopumā vismaz 21 073 latu apmērā. IZM pārstāvji norāda, ka apņēmušies līdz šā gada beigām ieviest visus VK sniegtos ieteikumus un skaidro, kā šāda situācija radusies.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina mīkstināt vairākus Covid-19 ierobežojumus izglītībā, sportā un darbā ar jaunatni, ja tiek sasniegti konkrēti vakcinācijas rezultāti, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais dokuments par IZM priekšlikumiem Valsts kancelejas Starpinstitūciju sadarbības koordinācijas grupai un Veselības ministrijai (VM).

Ministrija piedāvā atļaut vakcinētām personām apmeklēt klātienē pasaules čempionāta hokeja spēles, kas Latvijā šogad norisināsies no 21.maija līdz 6.jūnijam.

Sporta jomā IZM rosina Starpinstitūciju sadarbības koordinācijas grupai un VM apsvērt iespēju atļaut vakcinētiem cilvēkiem individuāli apmeklēt iekštelpu sporta bāzes, fitnesa centrus, peldbaseinus, kā arī apmeklēt grupu nodarbības iekštelpās ar nosacījumu, ka vakcinēti ir arī pakalpojuma sniedzēja darbinieki.

Vakcinētiem sporta treneriem (pedagogiem) varētu atļaut vadīt individuālus un grupu sporta treniņus interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmu audzēkņiem arī iekštelpās, kā arī būtu atļaujams apmeklēt sporta sacensības kā dalībniekiem, sākot ar Sporta likumā noteiktā kārtībā atzīto sporta federāciju organizētām sporta sacensībām ārā un pakāpeniski arī iekštelpās.

Daļu no Veselības ministrijas (VM) e-veselības projekta izstrādājis tas pats uzņēmums, kurš izstrādāja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) neveiksmīgo skolas.lv projektu, liecina Nacionālā veselības dienesta sniegtā informācija.

e-veselības trīs projektu izstrādāšanā šobrīd ieguldīti 6 917 418 eiro, tomēr ceturtā projekta īstenošana izmaksās vēl 4 720 980 eiro. Kopumā pagājušajā gadā pabeigti trīs no četriem e-veselības projektiem. Pērnajā gadā pabeigts projekts par elektroniskās veselības kartes un integrācijas platformas izveidi, un tas izmaksājis 3 492 178 eiro.

Daļu no šī projekta jeb elektronisko veselības karti izstrādāja SIA Datorzinību centrs. Šī uzņēmuma apvienība kopā ar E-Synergy izstrādāja arī IZM projektu skolas.lv, kura izveidē un uzturēšanā beigās tika pazaudēti 3,5 miljoni eiro.

Jaunajā 2021./2022.mācību gadā no 1.septembra klātienes mācībās drīkstēs piedalīties tikai tie skolēni un izglītības darbinieki, kuri digitālā vai papīra formātā varēs uzrādīt sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu vai negatīvu Covid-19 testa rezultātu, savukārt pārējiem būs jārēķinās ar zināmām grūtībām un izaicinājumiem.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātos grozījumus noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, kuru mērķis ir noteikt tiesiskā regulējuma ietvaru izglītības un sporta procesa nodrošināšanai, sākot 2021./2022.mācību gadu klātienē. Kā norādīja IZM, turpmāk izglītības process īstenojams klātienē visās izglītības pakāpēs - tostarp vispārējā un augstākajā izglītībā.

Lai sāktu 2021./2022.mācību gadu un turpmāk nodrošinātu izglītības procesu epidemioloģiski drošā mācību vidē, divu metru distance nebūs jāievēro izglītības programmas apguvē vienā klasē, grupā vai kursā, tostarp dejās. Prasība tiek attiecināta arī uz starptautiskajām skolām.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno atkal izmantot neveiksmīgā projekta Skolas.lv izstrādātāja AS Datorzinību centrs pakalpojumus, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā publicētā informācija.

Datorzinību centrs uzvarējis IZM iepirkumā par Nacionālās zinātniskās darbības informācijas sistēmas izveidi, par ko plānots izmaksāt 287 314 eiro, teikts IZM mājaslapā.

Ministrija šajā konkursā bija saņēmusi divu uzņēmumu pieteikumus. Taču no dalības konkursā IZM izslēdza uzņēmumu AS Exigen Services Latvia, norādot, ka tā iesniegtais piedāvājums nav atbilstošs atsevišķām nolikumā noteiktajām pretendentu atlases prasībām. Rezultātā līdz tehniskā piedāvājuma vērtēšanai tika vien Datorzinību centrs, skaidroja IZM pārstāve Edīte Olupe.

Kā izriet no IZM mājaslapā publicētā iepirkuma nolikuma, pretendentiem bija jāiesniedz vismaz viena pozitīva atsauksme par katru pieredzes aprakstā norādīto sistēmu. Iepirkuma uzvarētājs noskaidrots atklātā konkursā, meklējot saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, kas atbilst iepirkuma procedūras dokumentos iekļautajiem kritērijiem.

Valdība otrdien, atbalstot izmaiņas iestādes nolikumā, pauda atbalstu ministra Roberta Ķīļa lēmumam reorganizēt Izglītības un zinātnes ministriju (IZM).

Šis jautājums tika pieteikts tikai valdības sēdes sākumā. Ķīlis norādīja, ka tas jāskata steidzami, lai var sākt ministrijas reorganizāciju.

Izmaiņas IZM nolikumā paredz, ka valsts sekretāra vietnieks vienlaikus varēs būt arī departamenta direktors, kuram var būt vietnieki. Grozījumi nolikumā arī noteic, ka ministrijas struktūrvienības turpmāk būs departamenti un patstāvīgās nodaļas, atsakoties no līdzšinējās struktūrvienības ‒ departamenta nodaļas.

Līdz ar valdības atbalstu grozījumiem iestādes nolikumā IZM varēs praktiski ķerties klāt reorganizācijai.

Tādējādi iecerēts būtiski samazināt vadītāju līmeni, jo valsts sekretāra vietnieki turpmāk būs arī departamentu direktori. Paredzēts, ka līdzšinējo divu valsts sekretāra vietnieku vietā turpmāk būs pieci ‒ katrs būs atbildīgs par savu departamentu.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina noteikt agrāku skolas gaitu sākšanas vecumu, paredzot, ka 1.klasē skolēni varētu doties jau sešu gadu vecumā, un vienlaikus nosakot, ka 1.klasē apgūstamo mācību programmu īstenos tās vispārējās izglītības iestādes, kuras attiecīgajā situācijā būs spējīgas nodrošināt sešgadīgiem bērniem nepieciešamo mācību vidi un šim darbam sagatavotus pedagogus.

Ministrija sagatavojusi grozījumus Vispārējās izglītības likumā, tajos atkārtoti piedāvājot iespēju bērniem skolas gaitas sākt jau sešu gadu vecumā, izmaiņas paredzot ieviest no 2018.gada 1.septembra. Iepriekš IZM ar šādu piedāvājumu startēja pagājušā gada septembrī, taču toreiz nepietiekami izdiskutētā iecere neguva atbalstu.

Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais likumprojekts nosaka obligātās pirmsskolas apguvi viena gada garumā un līdz ar to arī obligātās pamatizglītības apguves sākšanu no sešiem gadiem, saglabājot vecākiem iespēju pamatotas nepieciešamības gadījumā obligātās pamatizglītības apguvi sākt gadu vēlāk, proti, no septiņu gadu vecuma. Patlaban normatīvajos aktos noteikts, ka obligātās pirmsskolas izglītības programmu īstenošana notiek no piecu gadu vecuma divu gadu laikā.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) mainījusi viedokli un tomēr nodrošinās pilnu finansējumu Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) sportistiem Aļonai Ostapenko, Tomam Skujiņam un Kristam Neilandam, kuri ir piedalījušies sacensībās kopā ar Krievijas un Baltkrievijas sportistiem, informēja IZM Komunikācijas nodaļā.

IZM norāda, ka, izvērtējot apstākļus, kas saistīti ar finansiālā pabalsta aizturēšanu LOV sportistiem Ostapenko, Skujiņam un Neilandam, kā arī uzklausot Latvijas Riteņbraukšanas federācijas un Latvijas Tenisa Savienības viedokli, IZM sadarbībā ar Latvijas Olimpisko komiteju (LOK) ir sagatavojusi grozījumus līgumā par valsts finansiālo atbalstu LOV sportistiem.

Grozījumi no šodienas paredz novērst pabalsta aizturēšanu minētajiem sportistiem un nodrošinās pilnu finansējuma apjomu, uzsver IZM.

"Sportistiem ieturētā nauda tiks izmaksāta tiklīdz grozījumi stāsies spēkā. Tās nav nekādas milzu summas," aģentūrai LETA trešdien apliecināja LOK Komunikācijas daļas vadītāja Dace Gulbe. "Šī nauda nekur citur netika novirzīta, vienkārši tika ieturēta. Labi, ka beigās sanāca kā sanāca. No rīta par to vēl bija bažas."

Amata vietu skaits Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) saruks par gandrīz ceturtdaļu (no 234 līdz mazāk nekā 180), paredz Izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa pieņemtais lēmums par ministrijas reorganizāciju.

Darbinieku skaita samazināšana nenotiks mehāniski, bet gan izvērtējot katra darbinieka rezultātus. Tas ļaus palielināt darba ražīgumu, nodrošinot konkurētspējīgāku atalgojumu un labākus darba apstākļus, neprasot papildu līdzekļus no valsts budžeta, informē ministrija.

IZM reorganizācija paredz būtiski optimizēt un vienkāršot ministrijas pārvaldes struktūru, samazinot birokrātiju un darbinieku skaitu. Paredzams, ka šī gada aprīļa vidū IZM sāks strādāt savā jaunajā veidolā.

«Reorganizācijas mērķis ir padarīt ministriju par efektīvu, motivētu un uz rezultātu orientētu institūciju, kas spēj īstenot reālas pārmaiņas izglītības sistēmā. Tādas pārmaiņas, kas mūsu izglītības sistēmu padarīs par starptautiski konkurētspējīgu un atbilstošu mūsdienu pasaules prasībām,» norāda R. Ķīlis.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Ministru kabinets Indriķi Muižnieku Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā, visticamāk, neapstiprinās, izriet no Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) sacītā.

Kariņš pēc Sadarbības padomes sēdes žurnālistiem sacīja, ka otrdien, 27.augustā, valdībā paredzēts izskatīt jautājumu par LU rektora apstiprināšanu. Pagājušajā nedēļā valdība vienbalsīgi, atbalstot izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku (JKP), pieņēma lēmumu par augstākās izglītības pārvaldes sistēmas reformām.

«Šuplinska ir gatava strādāt ar citām ministrijām, kas ar to ir saistītas, lai līdz decembra vidum nāktu klajā ar konceptuālu ziņojumu par to, kā pozitīvās maiņas augstākajā izglītībā īstenosim,» teica Kariņš, piebilstot, ka šajā sakarā ir arī ministres ierosinājums tomēr izskatīt jautājumu par LU rektora vēlēšanām.

«Patlaban izskatās, ka visas valdības partijas, un es arī sagaidītu, ka visi ministri atbalsta Šuplinsku,» teica politiķis.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir iesniegusi pieprasījumu prioritāro pasākumu īstenošanai nākamā gada budžetā aptuveni 137 miljonu eiro apmērā, informēja ministrijā.

IZM kā vienu no nākamā gada nozīmīgākajām prioritātēm izvirzījusi pedagogu darba samaksas pieauguma grafika īstenošanu pirmsskolas izglītībā, vispārējā izglītībā, profesionālajā izglītībā, profesionālajā ievirzē un interešu izglītībā, kā arī augstākajā izglītībā. Pēc ministrijā sniegtās informācijas, kopumā šim mērķim 2021.gadam nepieciešami vairāk nekā 45 miljoni eiro.

IZM norādīja, ka pedagogu darba samaksas palielināšana ļaus piesaistīt izglītības sistēmai jaunus pedagogus, motivēs palikt strādāt izglītības sistēmā augsti kvalificētus pedagogus, tādējādi novēršot speciālistu trūkumu.

Ierīces un internetu skolēniem jānodrošina valstij 

Izglītības un zinātnes ministrija gatavo izmaiņas Izglītības likumā, kas noteiktu, ka attālināta...

Tāpat ministrijas ieskatā, būtiski ir pakāpeniski tuvināt pedagogu darba samaksu Eiropas Savienības valstu vidējai pedagogu darba samaksai. IZM uzsvēra, ka zemākā mēneša darba algas likme tiek paaugstināta pakāpeniski un 2022.gada 1.septembrī tā indikatīvi varētu pieaugt līdz 900 eiro.

Savukārt normatīviem regulējumiem atbilstošs finansējums augstskolām un koledžām ir nepieciešams konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšanai, tajā skaitā akadēmiskā personāla atjaunotnei un ārvalstu akadēmiskā personāla piesaistei, klāstīja ministrijā.

Vienlaikus IZM būtiska prioritāte ir finansējuma piesaiste valsts pētījumu programmu īstenošanai, lai nodrošinātu nozaru politikas prioritāšu īstenošanu un rastu zinātniski pamatotus risinājumus aktuāliem nozaru izaicinājumiem.

Ministrijā uzsvēra, ka papildu finansējums pieprasīts arī zinātniskās darbības nodrošināšanai - fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projektu īstenošanai. Īstenojot fundamentālo un lietišķo pētījumu projektus tiks nodrošināta zinātnes kapacitāte, sniegts ieguldījums tautsaimniecības transformācijā uz augstāku pievienoto vērtību un eksporta nozaru konkurētspējas paaugstināšanā.

Pēc IZM paustā, prioritāro pasākumu sarakstā iekļauts arī augstākās izglītības finansēšanas trešā pīlāra pieaugums, lai motivētu Latvijas augstākās izglītības iestādes piedalīties starptautiskos konkursos, kas būtiski sekmē Latvijas augstākās izglītības iestāžu atpazīstamību un paaugstina to starptautisko konkurētspēju, veicinot jaunu zināšanu apriti un to rašanos.

Šādos projektos piesaistītais starptautiskais finansējums un valsts budžeta līdzfinansējums uzskatāms par nozīmīgu attīstības finansējumu ne tikai attiecīgajai augstskolai, bet Latvijas augstākās izglītības sistēmai kopumā, atklāja ministrijā.

Kopumā šo pasākumu īstenošanai 2021.gadā pieprasīti 24 miljoni eiro, no tiem valsts pētījumu programmu īstenošanai paredzēti astoņi miljoni, fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projektu īstenošanai - 15 miljoni, savukārt augstākās izglītības finansēšanas trešā pīlāra pieaugumam - viens miljons.

Tāpat ministrijā informēja, ka viens no svarīgākajiem IZM uzdevumiem ir arī valsts funkciju sporta nozarē izpildes nodrošināšana. Pēc IZM paustā, papildu finansējums vairāk nekā 2,8 miljonu eiro apmērā nepieciešams sporta federācijām un sporta pasākumiem, augstas klases sasniegumu sportam, dotācija biedrībai "Latvijas Paralimpiskā komiteja"" pielāgotā sporta attīstībai un dotācija komandu sporta spēļu izlašu nodrošināšanai.

Vienlaikus papildu finansējums nepieciešams arī dalības maksas nodrošināšana Eiropas Kodolpētījumu organizācijā (CERN) asociētās valsts statusā. Tāpat kā svarīgs uzdevums izvirzīts mērķis izveidot ilgtermiņa atbalsta programmu darba ar jaunatni kapacitātes stiprināšanai pašvaldībās, īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, uzlabojot pakalpojumu pieejamību un jaunatnes darbinieku profesionālo kapacitāti.

Papildu finansējums pieprasīts arī latviešu valodas lietojuma vides paplašināšanai, lībiešu valodas attīstībai un nostiprināšanai, bāzes finansējuma nodrošināšanai profesionālās izglītības programmu īstenošanai, Latvijas skolu jaunatnes un studentu dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanai un citiem pasākumiem.

Ņemot vērā uzdevumu veicināt jauniešu pāreju no izglītības uz darba tirgu, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) meklē iespējas piesaistīt papildu 5,8 miljonus latu projektam Eiropas Sociālā fonda (ESF) aktivitātē «Atbalsts sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošanas kvalitātes uzlabošanai un īstenošanai».

IZM projektu īsteno, lai veicinātu jauniešu ātrāku iekļaušanos darba tirgū un sekmētu profesionālās kvalifikācijas operatīvu ieguvi tiem vidusskolu beidzējiem, kas neturpina mācības augstskolās. «1-1,5 gada laikā jauniešiem ar vidējo izglītību tiek nodrošināta darba tirgum nepieciešamā profesionālās izglītības kvalifikācijas ieguve,» DB norādīja IZM Komunikācijas nodaļā. Profesionālās izglītības programmu piedāvājums tiek saskaņots ar nozaru organizācijām, ņemot vērā prognozējamo nepieciešamību pēc noteiktas jomas kvalificētiem speciālistiem.

Pašlaik atbalsts tiek sniegts tikai jauniešiem ar vidējo vispārējo izglītību, tāpēc plānots paplašināt mērķa grupu arī ar jauniešiem, kuriem ir tikai pamata izglītība (2010./2011.mācību gadā pēc pamatizglītības ieguves izglītību neturpināja 1184 jauniešu). «ESF aktivitātes ietvaros pieejamais finansējums ir 4,1 milj. latu, kas dod iespēju sniegt atbalstu 2000 jauniešiem, kaut gan profesionālās izglītības iestādēm ir iespēja uzņemt divas reizes vairāk audzēkņu 1-1,5 gadīgajās programmās. Lai varētu nodrošināt atbalstu vēl 2000 jauniešiem, ir nepieciešams papildu ESF finansējums 5,8 milj. latu apmērā un IZM meklē iespējas šāda papildu finansējuma piesaistīšanai,» informēja IZM.

Teju pēc diviem gadiem Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums daudzās programmās nav pieejams; Saeimas deputāti un uzņēmēji satraukti par valsts pārvaldes darbu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Saeimas Eiropas lietu komisijas un Ilgtspējīgas attīstības komisijas kopsēdē deputāti pauda satraukumu par iespējamu ES fondu finansējuma pārrāvumu zinātnei un, aizrādot par līdzšinējo kavēšanos, mudināja Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) aktīvi rīkoties, lai to nepieļautu. IZM vēlme vadīt praktiskās ievirzes pētniecības un pēcdoktorantūras pētniecības atbalsta programmas pārskatāmākā un konkurētspējīgākā veidā ir pareizs uzstādījums, taču nav izprotama līdzšinējā darbu kavēšanās, kas draud ar finansējuma pārrāvumu starp 2007.– 2013.gada un 2014.–2020.gada plānošanas periodiem, uzsvēra Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne un Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis.

Ja neveiksies sarunās ar valdību un Saeimu par papildu finansēm jaunajās politikas iniciatīvās pedagogiem, zinātnei un arī augstākajai izglītībai, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) ir gatava rīkot protesta akcijas, trešdien LIZDA padomes sēdē norādīja tās priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško.

Jau šonedēļ LIZDA vadībai iecerēta steidzama tikšanās ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V), tāpat šonedēļ tā tiksies ar Finanšu ministrijas (FM) un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvjiem, bet nākamnedēļ - ar Saeimas frakcijām. LIZDA valde 4.septembrī sanāks uz ārkārtas sēdi, lai pārrunātu sarunu rezultātu.

Ja šīs sarunas nenesīs pozitīvu rezultātu, septembrī varētu notikt piketa akcijas gan pie Ministru kabineta, gan pie Saeimas dienā, kad tiktu izskatīts budžets nākamajiem trīs gadiem. Ja arī tas nedos rezultātu, arodbiedrība ir gatava rīkot streiku oktobrī. Mikiško sacīja, ka Latvijas izglītības vadītāju asociācija paudusi gatavību atbalstīt LIZDA tās aktivitātēs.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) paziņojums par to, ka it kā pieņemts lēmums par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) reorganizāciju, pievienojot to Latvijas Universitātei, ir klaji maldinošs un atgādina apzinātu nomelnošanas kampaņu augstskolas reputācijas graušanai, informē RPIVA pārstāve Ilze Tumulkāne.

Lēmumu par augstskolas reorganizāciju atbilstoši Latvijas Republikas likumiem ir tiesības pieņemt tikai Ministru kabinetam. IZM nekādā veidā nav brīdinājusi RPIVA par šāda lēmuma gatavošanu un nav konsultējusies par iespējamajiem reorganizācijas modeļiem, lai gan jau ir sākusies studējošo ziemas uzņemšana. «Demokrātiskā sabiedrībā šāda rīcība ir klaji nepieņemama. IZM šādi tracina gan topošos, gan esošos augstskolas studentus, gan pasniedzējus, gan visas tās Latvijas novadu pašvaldības, kuru iedzīvotājiem ir iespēja apgūt profesiju RPIVA filiālēs,» teikts akadēmijas paziņojumā.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ziņojums nerada priekšstatu, ka IZM ir novērsusi iepriekš pieļautās nepilnības finansējuma aprēķinos, norāda Finanšu ministrija (FM).

Nedēļas sākumā FM saņēma IZM sagatavoto informatīvo ziņojumu par nepieciešamo papildu finansējumu pedagogu darba samaksai 2013. un turpmākajiem gadiem. Ziņojums tika nekavējoties izskatīts, un 18. jūlijā FM sniedza oficiālu atzinumu IZM ar aicinājumu papildināt ziņojumu ar būtisku informāciju, kas nepieciešama jautājuma par finansējuma piešķiršanu izskatīšanai valdībā.

FM atbildes vēstulē IZM ir paudusi gatavību sadarbībai, lai palīdzētu atrisināt izveidojušos situāciju ar nepietiekamo finansējumu šā gada pedagogu darba samaksas nodrošināšanai. Vienlaikus FM uzskata, ka šis jautājums ir ārkārtējs, kam nepieciešams speciāls vienreizējs risinājums, un nav pieļaujams, ka turpmākajos gados atkārtotos kas tamlīdzīgs.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātais un no šā gada ieviestais jaunais studiju un studējošo kredītu modelis nav ilgtspējīgs, jo ilgtermiņā arvien samazināsies iespējas izsniegt kredītus studēt gribētājiem, tāpēc tas steidzami ir jāpilnveido, uzskata Finanšu ministrija (FM).

Turklāt jau uz šo brīdi noslēgto studiju un studējošo līgumu summa veido 15,8 miljonus eiro, lai gan budžetā šim mērķim paredzētais finansējums ir 13 miljoni eiro. IZM nekavējoties jāsagatavo piedāvājums, kā kontrolēti organizēt studiju kreditēšanas procesu, nemaldinot studentus un arī aizdevēju, kā arī stingri ievērojot normatīvo aktu prasības finanšu politikas jomā, norāda FM.

Augstākajai izglītībai un pieteikšanās sistēmai atbalstam kredītu veidā ir jābūt visiem studēt gribētājiem pieejamai, kā arī vienkāršai. Izprotot studiju un studējošo kreditēšanas valstisko nozīmību, uzskatām, ka nav atbalstāma situācija, ka tiek pasliktinātas kredītu ņēmēju iespējas saņemt kredītu atbilstoši noslēgtajiem līgumiem.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) kopā ar sadarbības partneriem nosūtījusi oficiālu vēstuli Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, aicinot nepieļaut atteikšanos no obligātā centralizētā eksāmena fizikā, ķīmijā, bioloģijā un dabaszinātnēs, aģentūru LETA informēja LDDK pārstāvji.

LDDK norāda, ka iniciatīva - atteikties no obligātā eksāmena dabaszinātnēs - izskanējusi Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē šogad 13.novembrī. Tomēr uzņēmēju organizācijas kategoriski iebilst pret šādu soli, kas būtu pretrunā ar spēkā esošajiem Ministru kabineta (MK) noteikumiem un tautsaimniecības attīstības vajadzībām.

Valdība 2022.gada septembrī atbalstīja noteikumus, kas paredz obligāta centralizēta fizikas, ķīmijas, bioloģijas un dabaszinātņu eksāmena ieviešanu 2025./2026.mācību gadā vidējās izglītības pakāpē, savukārt pamatskolas absolventiem obligāts starpdisciplinārs valsts pārbaudes darbs, kurā ietilpst arī dabaszinātnes, notiks 2024./2025.mācību gadā, uzsver LDDK.

Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) mainījusies struktūra, samazinoties ministrijas struktūru skaitam un notiekot personu nomaiņai ministrijas vadošajos amatos.

Turpmāk ministrijā deviņu departamentu vietā darbu turpinās seši, savukārt divdesmit piecu nodaļu vietā turpmāk paliks vairs divas nodaļas. Tas nozīmē to, ka 23 nodaļu vadītāji pārtapuši par vecākajiem ekspertiem vai atsevišķos gadījumos par departamentu direktoru vietniekiem.

Kopumā ir skartas 43 amatu vietas, bet darbs uzteikts 16 cilvēkiem – galvenokārt no darba tiks atbrīvoti referenti, kas līdz šim pildījuši atbalstošas funkcijas. Tāpat IZM likvidētas 20 vakances, bet trīs darbinieki iesnieguši atlūgumus. Savukārt četri departamentu vadītāji valsts interešu nodorīsnāšanai rotēti uz IZM padotības iestādēm, skaidrots IZM paziņojumā. Tostarp amats mainījies Jānim Gaigalam, kas līdz šim pildījis Profesionālās izglītības un vidējās izglītības departamentu, bet turpmāk būs Valsts izglītības un satura centra direktora vietnieks; Aivai Kenklei, kas no Finanšu departamenta vadītājas nu kļuvusi par Izglītības kvalitātes Valsts dienesta departamenta direktrora vietnieci; Dacei Ratniecei – Politikas koordinācijas departamenta vadītājas amats ticis nomainīts pret Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras direktora vietnieci, kā arī Gitai Rēvaldei, kura no Augstākās izglītības departamenta ir kļuvusi par Studiju un zinātnes administrācijas direktora vietnieci. Savukārt uz četru vadošo amatu vietām šīs nedēļas laikā tiks izsludināti atklāti konkursi.