Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) pretlikumīgi pagarinājusi uzturēšanās atļaujas ārzemniekiem, kam tās izsniegtas, pamatojoties uz ieguldījumu uzņēmējdarbībā vai kā uzņēmuma valdes loceklim, informē Valsts kontrole (VK)

Tā konstatējuši revidenti, pārbaudot patvēruma politikas un imigrācijas kontroles īstenošanu valstī. Imigrācijas likumā noteikts, ka šādu atļauju izsniegšanas mērķis ir ieguvums Latvijas tautsaimniecības attīstībai – ārzemniekam ir jāveic uzņēmējdarbība un jāiemaksā budžetā noteikta nodokļu summa. Revidenti konstatējuši vairākus gadījumus, kad PMLP pieņēmusi personai labvēlīgu lēmumu un pagarinājusi uzturēšanās atļauju arī tad, ja minētais nosacījums nav izpildīts. Piemēram – ārzemniekam gada laikā bija jāveic nodokļu samaksa ne mazāk kā 28,46 tūkstoši eiro, bet faktiski tika samaksāti nepilni 3000 eiro. Turklāt personai uzturēšanās atļauja tika pagarināta arī nākamajā gadā, lai gan nodokļi nepieciešamajā apmērā nebija samaksāti. Valsts kontrole par to ir vērsusies KNAB.

Jaunā parauga Latvijas pilsoņu pases dizainu izstrādājuši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) speciālisti un vācu dizaineri.

PMLP preses pārstāve Laura Laiva aģentūrai LETA pastāstīja, ka PMLP Personu apliecinošu dokumentu departamenta amatpersonas izstrādāja pases dizaina koncepciju, kas tika nosūtīta uz Vāciju pasu sagatavju ražošanas uzņēmumam Giesecke&Devrient GmbH. Šis uzņēmums uzvarēja iepirkuma konkursā par pasu sagatavju izgatavošanu.

Pasu sagatavju dizains ir PMLP un pasu ražotāju kompānijas dizaineru kopdarbs. PMLP sniedza savu skatījumu uz dizaina elementiem un sadarbībā ar vāciešiem strādāja tikai pie viena dizaina varianta. Darba procesā tika izstrādāti vairāki varianti atsevišķiem pases elementiem, bet ne dizainam kopumā.

50 000 eiro Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā iemaksājušajiem trešo valstu uzņēmējiem netiek izsniegtas vai pat tiek anulētas termiņuzturēšanās atļaujas; šo kompāniju Latvijas līdzīpašnieki neizpratnē par šādiem lēmumiem, piektdien, 6.jūlijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Tā ir paradoksāla situācija, kad turīgiem trešo valstu uzņēmējiem, kuri jau ir ieguldījuši 50 000 eiro Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitālā un samaksājuši vēl 10 000 eiro valsts budžetā par termiņuzturēšanās atļauju (TUA), pēc gada atņem šo atļauju,» par biznesa partneru lokā pieredzēto situāciju stāsta uzņēmējs Viesturs Koziols. Viņš norāda, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) 2018.gada aprīlī un maijā atteikusi un arī anulējusi TUA vairākiem Pakistānas un Irānas uzņēmējiem, jo viņu vietā naudas pārskaitījumu uz pilnvarojuma pamata veikusi kāda cita ar investoru saistīta persona.

«Dīvaini un pārsteidzoši, ka pērn 50 000 eiro ieguldījums plus 10 000 eiro iemaksa valsts budžetā par TUA bija pamats atļaujas izsniegšanai, neatkarīgi no tā, kas ir bijis reālais maksātājs, bet šogad tiek prasīts, lai maksātājs būtu pats investors,» tā V. Koziols. Viņu pārsteidzis fakts, ka šajā laikā nav mainījušās normatīvo aktu prasības trešo valstu investoriem, kuri līdz ar ieguldījumu vēlas iegūt TUA. «Tas nozīmē, ka vienas iestādes — Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes - darbinieki Imigrācijas likuma un attiecīgo Ministru kabineta noteikumu normas interpretē citādi, nekā iepriekš,» radušās situācijas iemelsu pieļauj V. Koziols. Viņš uzsver, ka par šādu paradoksālu situāciju ir informēts arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Personu apliecinošo dokumentu izsniegšana iedzīvotājiem var būt ātrāka, lētāka un ērtāka - tā secinājusi Valsts kontrole (VK), revīzijā pārbaudot pasu un personas apliecību izsniegšanas procesu un to atbalstošo informācijas sistēmu darbības efektivitāti.

Revidenti secinājuši, ka personu apliecinošo dokumentu izsniegšanas sistēma kopumā ir droša, pārredzama un atbilst izvirzītajām prasībām, tomēr Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) darbu ir iespējams vēl pilnveidot, informē VK pārstāve Ilva Liepiņa - Milzarāja.

Revidentu ieskatā iespējams saīsināt dokumentu izsniegšanas termiņu. Parastā kārtībā dokumentu izsniedz 10 darba dienu laikā. Lai saņemtu dokumentus ātrāk, iedzīvotājs maksā divreiz lielāku valsts nodevu. Revīzijā konstatēts, ka patiesībā dokumenti tiek izgatavoti daudz īsākā laika posmā, un faktiski tie ir pieejami 6 darba dienu laikā. Tāpēc revidenti iesaka izvērtēt dokumentu izsniegšanas termiņu.

Kaut arī tiek runāts par kvalificēta ārvalstu darbaspēka piesaistes nepieciešamību, ar to Latvijai sokas sliktāk nekā ar mazkvalificētu un vidēji kvalificētu ārvalstu strādājošo piesaisti. 2015. gada 1. janvārī nekvalificētu darbu Latvijā strādāja 5163 ārzemnieki, savukārt kvalificētu darbu – tikai 1002. Tikmēr top jauna imigrācijas koncepcija, kas paredz atvieglojumus viesstrādnieku nodarbināšanas kārtībā, trešdien raksta laikraksts Diena.

Lai gan Latvijā ik pa laikam tiek aktualizēts darbinieku trūkums, viesstrādnieku skaits tomēr ir neliels. Šā gada 1. janvārī saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem Latvijā uzturējās 2117 ārzemnieku no trešajām valstīm, kuriem izsniegta termiņuzturēšanās atļauja līdz pieciem gadiem, kam par iemeslu ir nodarbinātība Latvijā. Tomēr lielais vairums mūsu valstī strādājošo ārzemnieku – 4048 – ir no Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīm. Kā skaidro PMLP pārstāve Undīne Priekule, lai gan ES ir brīva darbaspēka kustība un strādājošajiem no ES un EEZ īpašas darba atļaujas nav nepieciešamas, tomēr, uzturoties ilgāk par 90 dienām Latvijā, viņiem ir pienākums reģistrēties PMLP un saņemt ES pilsoņa reģistrācijas apliecību.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) sadarbībā ar Iekšlietu ministriju (IeM) un Ministru kabinetu (MK) vienojusies valsts nodevu par pasi palielināt par 4 eiro, informēja PMLP.

Iepriekš nodevu par pasi tika rosināts palielināt divas reizes, līdzšinējo 30 eiro vietā iedzīvotājiem liekot maksāt 60 eiro.

Galīgais lēmums par to būs jāpieņem Ministru kabinetam.

Apstiprinot jauno risinājumu, valsts nodeva par pases izsniegšanu paātrinātā kārtībā divu darba dienu laikā tiks noteikta 60 eiro apmērā līdzšinējo 55 eiro vietā.

Plānots arī saglabāt atvieglojumus personām, kuras atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā, bērniem līdz 20 gadu vecumam, pensionāriem, personām ar I vai II grupas invaliditāti, bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss.

Daļu no iepriekš plānotās valsts nodevas izmaksām, piemēram, sertifikācijas pakalpojuma izdevumus, kas saistīti ar dokumentu drošību, ieguldījumus tehnoloģijās, lai nodrošinātu dokumentu sagatavošanu, plānots segt, piesaistot finansējumu no citiem avotiem, tostarp Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem un valsts budžeta.

No nākamā gada februāra Latvijā sāks izsniegt jauna parauga pases, līdz ar to no 2024.gada 12.februāra uz pusi pieaugs arī nodevas apmērs par pasu izsniegšanu, liecina Iekšlietu ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos.

Esošā parauga pases Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) sāka izsniegt 2015.gadā. Personu apliecinošiem dokumentiem to lietošanas laikā aizsardzība pret viltošanu samazinās, tāpēc, lai mazinātu riskus, kas saistās ar viltotu dokumentu izmantošanu, personu apliecinošu dokumentu paraugs periodiski ir jāuzlabo, mainot dizainu un ieviešot jaunākas paaudzes līdzekļus pret viltošanu, izmaiņas pamato PMLP.

Jaunajos pasu paraugos būšot iekļauti "inovatīvi pretviltošanas risinājumi". Jaunā parauga pases būs biezākas - tajās no 34 uz 42 palielināts lapu skaits.

Valsts nodevas par pasu izsniegšanu pēdējo reizi tika noteiktas 2012.gadā. Kopš minētā laika vairāku valsts nodevas veidojošo pozīciju izmaksas ir gandrīz dubultojušās, cenu celšanu pamato PMLP. IeM rosinātie grozījumi paredz, ka valsts nodeva par pases izsniegšanu pieaugušajam bez atvieglojumiem desmit darba dienu laikā būs jāmaksā 60 eiro līdzšinējo 30 eiro vietā.

Tiem, kuri izstāvējuši garas rindas, tomēr jau tikuši pie jaunām pasēm, varētu būt paveicies - nākamgad Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) būs jātiek galā ar ievērojami lielāku apmaināmo pasu skaitu, vēsta laikraksts Diena.

Pārvalde solot pagarināt darbalaiku, pieņemt darbā papildu darbiniekus, un tikt galā ar plānoto 578 000 personu apliecinošu dokumentu apmaiņu. Papildu slodze pārvaldei ir arī elektronisko identifikācijas karšu izgatavošana, jo daudzi pasu mainītāji vēlas vienlaikus izgatavot arī šo salīdzinoši jauno, tikai kopš aprīļa ieviesto dokumentu, norāda laikraksts.

Uzstājoties Reformu partijas domes sēdē Daugavpilī, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis norādījis, ka šogad plānots apmainīt 191 000 pasu, bet nākamgad ievērojami vairāk - 578 000, jo tik daudziem dokumentiem beidzas termiņš. Lai tiktu galā ar šādu apjomu, PMLP nākamgad plāno pieņemt darbā 91 cilvēku, no tiem 76 klientu apkalpošanas darbiniekus, bet darbalaiku nodaļās pagarināt no plkst. 8.00 līdz 20.00, informējusi PMLP pārstāve Lāsma Lapinska.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) bez maksas izsniegs pases ap 1000 cilvēkiem, kuri likuma nepilnību dēļ ir izņēmuši tikai elektroniskās identifikācijas (eID) kartes un zaudējuši iespēju piedalīties Saeimas vēlēšanās, šodien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā sacīja tās priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (SC).

S. Dolgopolovs skaidroja, ka Saeimas vēlēšanās vienīgais personu apliecinošais dokuments, kas dod iespēju balsot, ir tikai un vienīgi pase. Likumdošanas «caurumu» dēļ no šīs sistēmas ir «izkritusi neliela pilsoņu grupa», kas ir saņēmusi tikai eID kartes - apmēram 1000 pilsoņi. Tāpēc viņiem jāpiešķir pases, lai viņi varētu nobalsot Saeimas vēlēšanās.

Runa ir par cilvēkiem, kuri eID kartes saņēma līdz grozījumu likumā pieņemšanai, kad pārejas noteikumos tika noteikts, ka Saeimas vēlēšanās var piedalīties tikai ar pasi. Šī norma visu laiku ir bijusi spēkā Saeimas vēlēšanu likumā, aģentūrai LETA skaidroja komisijas priekšsēdētājs.

Drošības policija (DP) atklājusi iespējamu korupciju Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) saistībā ar nelikumīgu termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu.

DP informēja, ka 19.jūnijā sākts kriminālprocess par iespējamu kukuļņemšanu, starpniecību kukuļošanā, kukuļdošanu un dokumentu viltošanu mantkārīgā nolūkā.

Izmeklēšanā konstatēts, ka, neievērojot noteikto pieraksta un rindas kārtību un pretēji valdības noteikumos paredzētajai kārtībai, PMLP amatpersonas palīdzēja nokārtot ārzemniekam termiņuzturēšanās atļaujas pagarināšanu. Šīs darbības organizēja Latvijas pilsonis, kurš darbojās kā starpnieks starp ārzemnieku un PMLP amatpersonām, saņemot par to materiālu atlīdzību.

Lai nodrošinātu šī pakalpojuma sniegšanu, starpnieks PMLP amatpersonām par pretlikumīgu darbību veikšanu solīja nodot kukuli. Bez tam starpnieks arī viltoja termiņuzturēšanās atļaujas pagarināšanai nepieciešamos dokumentus.

Nule kā notikušajā Ārvalstu investoru padomes Latvijā organizētajā diskusijā ar visu Saeimā ievēlēto politisko partiju pārstāvjiem kā viens no uzņēmējiem vissāpīgākajiem jautājumiem izkristalizējās tieši darbaspēka nepieejamība.

Vairāki ārvalstu investori uzsvēra, ka lēmums par investīciju veikšanu tiek pieņemts aptuveni trīs līdz četru mēnešu laikā, bet darbaspēks ir nepieciešams tuvākajā pusgadā. Līdz ar to uzņēmējiem nav laika gaidīt uz politiķu piedāvātajiem ilgtermiņa risinājumiem. Investors šodien skatās un analizē, vai pēc pāris mēnešiem būs pieejams nepieciešamās kvalifikācijas darbaspēks vai nē.

Negatīvas atbildes gadījumā arī lēmums par investīcijām ir negatīvs. Visu partiju politiķi, izņemot Robertu Zīli, taujāti par īstermiņa risinājumiem uzņēmējiem, kuriem darbinieki ir vajadzīgi jau rīt, teica, ka tā ir tikai un vienīgi imigrācija. Proti, darbaspēka piesaiste no trešajām valstīm, kas gan būtu kontrolēts process, taču ar atvieglotākiem noteikumiem nekā pašlaik. Jāteic, ka pašreizējo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP), kas ir atbildīgā institūcija par viesstrādnieku piesaisti, darbu ārvalstu investori vērtēja ļoti kritiski, norādot, ka nereti visu izšķir tā ierēdņa profesionalitāte, kurš pieņem tavus dokumentus un pieņem lēmumu. Šāda prakse, kad visu izšķir nevis likums, bet konkrētā ierēdņa profesionalitātes un zināšanu līmenis, ir absolūti nepieņemama valsts pārvaldes iestādei, kurai jāvadās pēc principa: viens likums, viena taisnība visiem.

Arvien biežāk darba gaitas Latvijā sāk trešo valstu pilsoņi, turklāt bieži vien viņu mērķis ir apmesties šeit uz ilgāku laiku, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) dati.

Pērn Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā nodokļu maksātāji bijuši reģistrēti 2784 ES valstu, neskaitot Latviju, iedzīvotāji un 1744 citu valstu rezidenti. Kopš 2011.gada šādu darbinieku skaits arvien pieaudzis, stāsta VID pārstāve Evita Teice-Mamaja.

Atšķirībā no ES pilsoņiem, kuriem ieceļošanai un strādāšanai Latvijā nav gandrīz nekādu ierobežojumu, trešo valstu pilsoņiem īstermiņa nodarbinātības gadījumā nepieciešama vīza un darba atļauja, bet ilgtermiņa nodarbinātībai papildus vajadzīga arī uzturēšanās atļauja. Šā gada 1.janvārī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) kopumā bija reģistrētas 2309 darba atļaujas trešo valstu pilsoņiem. Cilvēki, kuriem tās izsniegtas, nāk no 44 pasaules valstīm, visbiežāk no Baltkrievijas - 742 cilvēki, Ukrainas - 546 un Krievijas - 496 cilvēki. Ne mazums darba atļauju izsniegtas arī Filipīnu pilsoņiem - 130, Indijas - 66, ASV - 54, Uzbekistānas - 42, Ķīnas - 41 un Turcijas pilsoņiem - 30 darba atļaujas.

Drošības policija (DP) ir sākusi kriminālprocesu par kukuļdošanu un kukuļņemšanu pret vairākām personām, tostarp Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes augsta ranga amatpersonu.

Kā aģentūru LETA informēja DP, kriminālprocess sākts saskaņā ar Krimināllikuma 320.panta otro daļu - par kukuļa vai tā piedāvājuma pieņemšanu, ko izdarījusi valsts amatpersona, - un 323.panta pirmo daļu - par kukuļa nodošanu vai piedāvāšanu valsts amatpersonai.

Ņemot vērā izmeklēšanas intereses, DP no sīkākiem komentāriem pagaidām atturas.

Kā aģentūrai LETA apliecināja PMLP sabiedrisko attiecību speciāliste Undīne Priekule, PMLP ir zināms, ka DP veikusi kratīšanu PMLP Ventspils nodaļā, taču plašākas informācijas par sākto kriminālprocesu PMLP pašreiz nav. Oficiālu informāciju no DP pārvalde varētu saņemt rīt.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) maksu par pases izsniegšanu no nākamā gada cels par 10 eiro, bet no 2026.gada - vēl par 6 eiro, informē Iekšlietu ministrija (IeM).

PMLP valsts nodevu par pasi bija iecerējusi būtiski palielināt jau šī gada sākumā, taču sabiedrības spiediena rezultātā iecere tika pārskatīta. Gada sākumā maksu par pasi bija plānots celt no 30 uz 60 eiro, skaidrojot to ar jauna dizaina pasu ieviešanu, jauniem drošības risinājumiem, dokumentu aprites sistēmas uzturēšanu un citiem izdevumiem. Beigās tika nolemts nodevu celt par četriem eiro, līdz ar to pašlaik pamatmaksa par pases izsniegšanu ir 34 eiro.

Tagad IeM un PMLP ir atgriezušās pie ieceres par būtiskāku pases nodevas palielināšanu, jo budžetā trūkstot līdzekļu: "Veidojot 2025.gada budžetu, iekšējā drošība tika noteikta kā viena no prioritātēm, taču, ņemot vērā budžeta iespējas, tāpat kā visām nozarēm, arī iekšlietu nozarei tika dots uzdevums samazināt bāzes izdevumus nākamo četru gadu periodam. Lai nodrošinātu iekšlietu nozares procesu nepārtrauktību un neveidotu izdevumu samazinājumu uz sabiedrības drošības rēķina, rasts risinājums finansējuma iztrūkumu izlīdzināt, pakāpeniski palielinot nodevas par PMLP pakalpojumiem."

Līdz šim pagaidu uzturēšanās atļauju pieprasīšanā dominēja Krievijas iedzīvotāji, taču tagad visvairāk pieprasījumu nāk no tādu valstu pilsoņiem kā Ķīna, Uzbekistāna, Kazahstāna, Ukraina

«Pagaidām vēl gan nav skaidrs, vai šie cilvēki plāno šeit uzturēties pastāvīgi, gads ir pārāk īss brīdis, lai saprastu, vai pēkšņi augušais uzturēšanās atļauju pieprasījums no Ķīnas pilsoņiem ir apdraudējums mums,» norādīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka vietniece Maira Roze.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē trešdien sprieda par termiņuzturēšanās atļauju (TUA) izsniegšanu ārvalstu investoriem, un par iespējamajām izmaiņām TUA izsniegšanas nosacījumos.

Tiesības piedalīties 12.Saeimas vēlēšanās, uzrādot personas apliecību un vēlētāja apliecību, ir 27 520 Latvijas balsstiesīgo pilsoņu, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) sniegtā informācija.

CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa informē, ka šīs nedēļas laikā CVK šiem vēlētājiem izgatavos vēlētāja apliecības, kuras no nākamās pirmdienas, 22.septembra, līdz 3.oktobrim varēs saņemt tajā PMLP teritoriālajā nodaļā, kur izsniegta vēlētāja personas apliecība. Vēlētāja apliecības varēs saņemt bez maksas.

PMLP informācija liecina, ka visvairāk vēlētāju, kuriem 12.Saeimas vēlēšanu dienā nebūs derīgas Latvijas pilsoņa pases, bet būs tikai derīga Latvijas pilsoņa personas apliecība, personas apliecības ir izņēmuši Rīgas, Valmieras, Talsu, Saldus, Kuldīgas un Bauskas PMLP teritoriālajās nodaļās.

CVK skaidro - Saeimas vēlēšanās atšķirībā no pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanām vēlētāju uzskaitei nelieto iepriekš izveidotus vēlētāju sarakstus, tāpēc vēlēšanu dienā vēlētāji var balsot jebkurā savai atrašanās vietai tuvākajā iecirknī. Lai nodrošinātu, ka katram vēlētājam ir tikai viena balss, vēlēšanu iecirknī vēlētāja pasē izdara atzīmi – spiedogu – par dalību vēlēšanās.

Masveida Krievijas pilsoņu izraidīšanas no Latvijas, visticamāk, nebūs, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" atzina iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).

Viņš skaidroja, ka Satversmes tiesas (ST) spriedums par nepieciešamību zināt latviešu valodu Krievijas pilsoņiem uzturēšanās atļaujas saņemšanai nozīmē, ka Latvijā var turpināt iesāktās darbības.

Ministrs stāstīja, ka līdz novembra beigām no Latvijas varētu būt izceļojuši ap 1000 cilvēku, savukārt ap 200 cilvēku iesnieguši lūgumu par izbraukšanas termiņa pārskatīšanu.

Līdz šim piespiedu kārtā izraidīšanas nav notikušas, un masveida izraidīšanu, visticamāk, nebūs, jo individuālie izbraukšanas pienākuma gadījumi iestāsies diezgan atšķirīgos posmos - vai nu persona samierināsies un izbrauks, vai centīsies pārsūdzēt lēmumus.

Jau vēstīts, ka ST par atbilstošu valsts pamatlikumam atzina normu, ar kuru Krievijas pilsoņiem jaunas uzturēšanās atļaujas iegūšanai jāapliecina latviešu valodas zināšanas.

Kopš 1.septembra, kad stājās spēkā stingrāki nosacījumi termiņuzturēšanās atļauju (TUA) izsniegšanai pret nekustamā īpašuma iegādi, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) saņēmusi vien trīs šādus pieteikumus, trešdien Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas sēdē pastāstīja PMLP direktors Vilnis Jēkabsons.

Visi trīs pieteikumi vēl tiek vērtēti, jo PMLP gaida atzinumus no tiesībsargājošajām instancēm. Šajos gadījumos pa vienam nekustamajam īpašumam ir iegādāts Rīgā, Jūrmalā un Ādažos. Viens no tiem ir maksājis apmēram 640 000 eiro, norādīja Jēkabsons, atgādinot, ka termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršanas gadījumā valsts budžetā ir jāiemaksā 5% no pirkuma summas.

Pieci pieteikumi ir saņemti par ieguldījumu banku subordinētajā kapitālā, un saistībā ar četrām personām ir pieņemts pozitīvs lēmums, piešķirot tām TUA identifikācijas kartes. Katra no šīm personām valstij iemaksu fondā ir samaksājusi 25 000 eiro, kā to paredz jaunā kārtība. Arī piektajā gadījumā pieņemts pozitīvs lēmums, bet attiecīgā persona nav vēl veikusi 25 000 eiro samaksu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šā gada septembrī uzsācis kriminālprocesu saistībā ar to, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) amatpersonas, iespējams, nodrošinājušas to, ka tiek pieņemts labvēlīgs lēmums par termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstu pilsoņiem.

Patlaban KNAB rīcībā esošie pierādījumi liecina, ka divas PMLP amatpersonas no vairāku privātu komercsabiedrību darbiniekiem, iespējams, ir pieņēmušas kukuļus, lai nodrošinātu termiņuzturēšanās atļauju un personas apliecību izsniegšanu dažādu valstu pilsoņiem. Minētie gadījumi notikuši šā gada vasarā.

Šobrīd esot pietiekami pierādījumu, lai divas PMLP amatpersonas tiktu atzītas par aizdomās turētiem kukuļņemšanā, kas izdarīta atkārtoti, un divus kādas komercsabiedrības pārstāvjus – kukuļdošanā, kas arī izdarīta atkārtoti.

Aizdomās turētām personām piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi, tai skaitā PMLP amatpersonām – arī aizliegums pildīt savus amata pienākumus.

Šodien Daugavpils pilsētas domes sēdē pašvaldības deputāti atbalstīja deputāta pilnvaru izbeigšanu pirms termiņa aizdomās par saistību ar Valsts drošības komiteju (VDK) turamajam domes deputāts Borisam Ivanovam (Latgales partija).

Šādu lēmumu deputāti pieņēmuši, pamatojoties uz Ivanova iesniegumu, kurā viņš kā iemeslu deputāta mandāta nolikšanai min ģimenes apstākļus, kuru dēļ ir spiests uzturēties ārpus Latvijas un nevar pilnvērtīgi veikt Daugavpils domes deputāta pienākumus.

Ivanovu Daugavpils domē deputāta krēslā varētu nomainīt viņa partijas biedrs, Daugavpils Psihoneiroloģiskās slimnīcas valdes loceklis Reinis Joksts, kurš Latgales partijas deputātu kandidātu sarakstā ir nākamais populārākais politiķis.

Pēc Ivanova iesnieguma deputāti atbrīvoja viņi arī no Baltkrievu kultūras centra vadītāja amata. No ieņemamā amata Ivanovs atbrīvots pēc Darba likuma 114.panta pēc pušu vienošanās.

Lai arī Latvijā eID kartes ir izsniegtas vairāk nekā pusmiljonam iedzīvotāju, tomēr neizmantojam to potenciālu; to nenoliedz arī karšu izsniedzējs PMLP, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā personas apliecības jeb elektroniskās identifikācijas kartes (eID) šobrīd vairāk tiek pozicionētas kā fizisks personu apliecinošs dokuments, kurš ir ērts līdzi nēsāšanai, aizmirstot par elektroniskās vides komponenti, kas ir daudzkārt svarīgāka par pirmo. «Svarīgāka tādēļ, ka fizisks identitātes līdzeklis – pase, jau iepriekš pastāvēja, savukārt eID kartes izmantošana elektroniskajā vidē kā vienota, plašai sabiedrībai pieejama elektroniskās identitātes un gribas izpausmes līdzekļa pielietojums ir jauns. Tomēr eID potenciāls valsts IKT attīstībā netiek novērtēts un izmantots,» uzskata Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta. Jāatgādina, ka arī vairākos stratēģiskās plānošanas dokumentos, piemēram, NAP 2020, Latvija 2030 – valsts ar augstu prioritāti ir noteikusi IKT nozares, e-pakalpojumu attīstību.

Aizvadītajā gadā Latvijas pilsonībā uzņemtas 2213 personas, kas ir aptuveni par 5 procentiem mazāk nekā 2011. gadā, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) apkopotā statistika.

Lielāka interese par Latvijas pilsonības iegūšanu vēl joprojām ir novērojama Rīgā, kur saņemti 1398 iesniegumi, savukārt ārpus Rīgas par naturalizācijas procesu salīdzinoši liela interese bijusi Liepājā – saņemts 151 iesniegums.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ievērojami samazinājusies interese par naturalizācijas procesu Daugavpilī, kur 2011. gadā tika saņemti 174 iesniegumi, bet pērn – vairs tikai 95 iesniegumi.

PMLP norāda, ka no lielajām Latvijas pilsētām viszemākā nepilsoņu aktivitāte pērn bijusi novērojama Alūksnē un Preiļos, kur neticis saņemts neviens naturalizācijas pieteikums.

Pārvalde norāda, ka ar katru gadu pieaug naturalizēto ārzemnieku skaits. Aizvadītajā gadā vispopulārākās valstis, kuru pilsoņi vēlas iegūt Latvijas pilsonību, ir Krievija, Ukraina un Baltkrievija. Savukārt joprojām aktīvākie pilsonības pretendenti ir nepilsoņi vecumā līdz 32 gadiem.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) izsludinājusi konkursu uz trim vakantajiem Patvēruma lietu nodaļas vecāka referenta amatiem, liecina informācija oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Pretendentiem jābūt augstākajai akadēmiskajai vai otrā līmeņa augstākajai izglītībai, labām divu svešvalodu, piemēram, angļu, franču, vācu, krievu vai arābu valodas zināšanām. Tāpat pretendentiem jābūt izpratnei par Eiropas Savienības (ES) tiesību aktu un starptautisko tiesību normu piemērošanas jautājumiem starptautiskās aizsardzības piešķiršanas kontekstā.

Ierēdņu galvenie amata pienākumi ir patvēruma meklētāju intervēšana, administratīvo aktu projektu sagatavošana, darbs ar patvēruma meklētāju izcelsmes valstu informāciju un sniegt konsultācijas par patvēruma procedūras jautājumiem.

PMLP piedāvā iespēju veikt atbildīgu un interesantu darbu valsts pārvaldē, labus darba apstākļus, stabilu atalgojumu - 600 eiro pirms nodokļu nomaksas pārbaudes laikā un līdz 696 eiro pirms nodokļu nomaksas pēc pārbaudes laika. Pēc pārbaudes laika PMLP piedāvā veselības apdrošināšanu.

Vēloties gūt lētākas biļetes sabiedriskajā transportā, Rīgā audzis deklarēto iedzīvotāju skaits, tomēr tas nav sasniedzis desmit tūkstošus, kuriem pēc Rīgas pašvaldības aplēsēm Rīgā bija jādeklarējas šogad, ziņo Latvijas Radio.

Turklāt saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pausto, iemesli, kādēļ cilvēki ir deklarējušies, var būt dažādi. Lai nosakidrotu deklarēšanās tendences Rīgā, PMLP veica padziļinātu pētījumu, salīdzinot pērnā gada un šā gada datus.

«Līdz augsutam Rīgā deklarējās aptuveni tikpat personas, cik no galavaspilsētas izdeklarējās, taču oktobrī audzis gan deklarāciju skaits Rīgas pilsētā, gan arī samazinājies izdeklarēto personu skaits no Rīgas pilsētas. Šeit jau parādās aptuveni 1500 personas, kas deklarējās Rīgā papildus. Visticamāk, tas būtu skaidrojums ar jaunajiem Rīgas pilsētas nolūkiem ieviest diferencētu sabiedriskā transporta cenu politiku,» radio pauda PMLP priekšnieka vietnieks Jānis Citskovskis.

Pēdējos gados ir palielinājies iznsiegto darba atļauju skaits Latvijā citu valstu pilsoņiem. Ja divus gadus atpakaļ tika izsniegti 4,8 tūkst. atļauju, tad pagājušā gadā kopumā to skaits bija vairāk nekā 7,68 tūkst., liecina Pilsonības un migrācijas pārvaldes (PMLP) sniegtie dati DB.

Arī salīdzinot ar 2016. gadu, pērn ir izsniegts krietni vairāk darba atļauju citu valstu pilsoņiem. Proti, 2016. gadā tie bija nedaudz vairāk nekā seši tūkst. atļauju. Jāpiemin, ka, piemēram, 2012. gadā šādu atļauju skaits bija tikai 2,68 tūkst. Runājot par valstīm, kuru pilsoņiem visvairāk atļauju ir izsniegts, PMLP norāda, ka top trīs valstis pērn bija Ukraina (4029), Balkrievija (1230) un Krievija (1095). Tāpat sarakstā ir arī Indija, ASV, Filipīnas, Ķīna, Turcija, Kazahstāna un citas.

Savukārt pirmajā vietā, skatoties pēc nozarēm, ierindojas sauszemes un cauruļvadu transports (2952), datorprogramēšana, konsultēšana un saistītās darbības (741), citu transportlīdzekļu ražošana (364), iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana (318). Kā arī, piemēram ēdināšanas pakalpojumi, ēku būvniecība, vairumtirdzniecība, inženierbūvniecība, izglītība.