Divos savstarpēji tuvā attālumā no bumbierēm ņemtos paraugos Tukuma novadā konstatēta bīstamā augļu koku slimība – bakteriālā iedega, kuru izraisa baktērija Erwinia amylovora.

Trešdien Valsts augu aizsardzības dienestā (VAAD) pieņemts lēmums par fitosanitāro pasākumu piemērošanu. Lēmumā noteikts, ka apstādījumi, kuros konstatēts šis augu karantīnas organisms, tiek atzīti par bakteriālo iedegu perēkli, un teritorija trīs kilometru rādiusā ap perēkli – par buferzonu.

Pamatojoties uz pieņemto lēmumu par fitosanitārajiem pasākumiem, jāiznīcina divas inficētās bumbieres, ābele ar vizuālajām bakteriālo iedegu pazīmēm un klinteņu dzīvžogs 26 m garumā. Patlaban buferzonā pastiprināti tiek veiktas pārbaudes, lai konstatētu, vai organisms ir izplatījies apkārtējā teritorijā.

Kopumā šogad VAAD veicis 618 pārbaudes bakteriālo iedegu atklāšanai. Īpaša uzmanība, tāpat kā katru gadu, tiek pievērsta stādaudzētavām un to apkārtnei (šogad veiktas jau 195 pārbaudes), komercdārziem un lielajiem augļu dārziem, kur tiek audzēti tirdzniecībai paredzētie augļi (šogad veiktas 182 pārbaudes). Pārējās pārbaudes veiktas dažādās šīs slimības saimniekaugu augšanas vietās – piemājas dārzos, pamestos dārzos, apstādījumos, savvaļā, kā arī tirdzniecības vietās.

Šogad Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) veicis 876 pārbaudes bīstamās augļkoku slimības bakteriālās iedegas (Erwinia amylovora) atklāšanai, informē VAAD.

Kopā šogad noņemti 514 paraugi bakteriālās iedegas noteikšanai, 510 no tiem laboratoriski izanalizēti, Erwinia amylovora konstatēta Jelgavas novadā, vienā pagājušā gada perēklī – komercdārzā (divi pozitīvi paraugi) un vienā piemājas dārzā, iepriekšējā gada perēkļa buferzonā (viens pozitīvs paraugs). Piemājas dārzā inficēta viena bumbiere, lai novērstu infekcijas izplatīšanos, 10 m rādiusā ap to iznīcinātas arī vēl 3 ābeles. Arī komercdārzā infekcija konstatēta bumbierēm. Bakteriālo iedegu pazīmes novērojamas vairākās vietās, lai novērstu infekcijas izplatīšanos, šajā dārzā jāiznīcina 36 bumbieres.

Bakteriālā iedega zemnieku saimniecībai Akmentiņi var būt liktenīga

Tā apgalvo Valsts Augu aizsardzības dienests (VAAD), kas šoruden divās vietās Latvijā konstatējis augļu kokiem bīstamo bakteriālo iedegu, kas atklāta bumbierēm komercdārzā Jelgavas novada Vilces pagastā un kādā piemājas saimniecībā Sesavas pagastā. «Nav nekā traģiska, es pat teiktu, ka troksnis vairāk tādēļ, ka VAAD vajag publicitāti. Brīžam liekas: kura ziņa būs jaudīgāka – par iedegu vai par cūku mēri?» DB saka augļkope Dace Drošprāte.

Žēl neiegūtās ražas

VAAD DB apstiprina, ka bakteriālā iedega konstatēta zemnieku saimniecībā Akmentiņi Lietuvas pierobežā. VAAD noteicis, ka šajā komercdārzā jāiznīcina 36 bumbieres, lai novērstu infekcijas izplatīšanos. D. Drošprāte ir saimniecības Gaidas īpašniece, savukārt Akmentiņos saimnieko viņas sadarbības partneris Jānis Baltiņš. Akmentiņos un Gaidās kopā augļkoki aug aptuveni 20 hektāru lielā platībā – lielākoties ābeles un bumbieres, bet pagājušajā gadā augļudārzs papildināts ar plūmēm, skābajiem ķiršiem, aprikozēm un persikiem.

Divos no augļkokiem ņemtos paraugos Jelgavas novada Vilces pagastā konstatēta bīstama augļu koku slimība - bakteriālā iedega, informē Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) pārstāvji.

Abi paraugi ņemti komercdārzā, kur jau pērn konstatēta bakteriālā iedega. VAAD pieņemts lēmums par fitosanitāro pasākumu piemērošanu.

Bakteriālā iedega atkārtoti konstatēta paraugos, kas ņemti no ābeles un bumbieres Jelgavas novada Vilces pagasta komercdārzā, kur jau 2013.gada augustā konstatēta bīstamā augļkoku slimība un piemēroti fitosanitārie pasākumi.

Šogad kopumā VAAD veicis jau 759 pārbaudes bakteriālo iedegu (Erwinia amylovora) atklāšanai, tajā skaitā 18 pārbaudes veiktas pērn konstatētajos bakteriālās iedegas perēkļos, 221 pārbaude veikta bakteriālās iedegas buferzonās, kā arī 520 pārbaudes komercdārzos, piemājas dārzos, ceļmalās, savvaļā un stādaudzētavās visā Latvijas teritorijā. Pārbaudes veiktas arī reaģējot uz iedzīvotāju zvaniem. Kopumā noņemti 674 paraugi, bet laboratoriski izanalizēti 254 paraugi.

Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) oktobrī veiktajā pārbaudē SIA RIMI Latvia tirdzniecības vietā Rīgā konstatēja no Nīderlandes ievestā ugunsērkšķa Pyracantha spp. izplatīšanas noteikumu pārkāpumu. Augam noņemtajā paraugā laboratoriski apstiprināta bīstama augu karantīnas organisma bakteriālās iedegas (Erwinia amylovora) klātbūtne, inform VAAD pārstāve Dace Ūdre.

Pamatojoties uz noteikumiem par bakteriālās iedegas apkarošanas un izplatīšanas ierobežošanas kārtību, VAAD pieņemts lēmums visu augu partiju iznīcināt.

VAAD aicina pircējiem, kuri no 22.septembra līdz 2.oktobrim iegādājušies Rimi veikalos Rīgā, Jelgavā un Kauguros ugunsērkšķa augus podiņos (svītru kods 8 717435671669, nosaukumu Dekoratīvais pīlādzis podiņā, D12/H50, izcelsmes valsts Nīderlande), atdot tos atpakaļ šajos veikalos.

Kopš 2004.gada Latvija ir atzīta par bakteriālās iedegas (Erwinia amylovora) aizsargājamo zonu, līdz ar to Latvijā drīkst izplatīt tikai tos bakteriālās iedegas saimniekaugus, kas audzēti no bakteriālās iedegas brīvajās zonās, par ko liecina norāde augu pasē ZP-b2 vai ZP – LV. Šādas norādes pārbaudē Rimi veikalā konstatētajiem bakteriālās iedegas saimniekaugiem ugunsērkšķiem Pyracantha spp. augu pasē nebija un papildus sniegtā informācija no Nīderlandes ražotāja apstiprināja, ka augi nav audzēti no bakteriālās iedegas brīvajā zonā.

Veselības aprūpePubliskajam un privātajam sektoram jāapvieno spēkiAdekvāta finansējuma piešķiršana veselības aprūpei ir politiskās gribas jautājums, vienlaikus veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību var veicināt publiskā un privātā sektora sadarbība, kā arī efektīva datu apmaiņa starp visiem pakalpojuma sniedzējiem.

Tāds ir galvenais secinājums pēc tiešraides diskusijas Kur ņemt naudu veselības aprūpei?, kurā nozares pārstāvji un eksperti sprieda par finansējuma iespējām un tā pieejamību dažādu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai.

VIDEO: Kur ņemt naudu veselības aprūpei? 

15. maijā portālā Db.lv bija vērojama tiešraides diskusija "Kur ņemt naudu veselības...

Latvija — Baltijā pēdējā

Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece uzsvēra, ka finansējuma apmērs veselības aprūpei ir politiskās gribas jautājums. To, cik daudz naudas valsts tērē veselības aprūpei, pasaulē vērtē pēc trijiem parametriem — procentos no IKP, procentos no kopējiem valsts budžeta izdevumiem un cik vidēji vienam iedzīvotājam. „Veselības aprūpei piešķiramais minimālais procentuālais apjoms no IKP, ko iesaka eksperti, ir 5%, valstis ar attīstību veselības aprūpei tērē apmēram 8% no IKP, pēc valsts budžeta izdevumiem minimālais apjoms ES ir 12%, vidēji Eiropā tie ir 15%, bet Latvijā nesasniedz pat 11%,” skaidroja I. Aizsilniece. Viņa atgādināja, ka pēc OECD datiem 2023. gadā veselības aprūpei Igaunijā tērēs 2600 eiro (pērn ap 2400 eiro), Lietuvā — 2100 eiro (pērn ap 1400 eiro), bet Latvijā teju uz pusi mazāk. Arī IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā — 40 500 eiro - ir mazāks nekā kaimiņvalstīs — Lietuvā – 49 000 eiro un Igaunijā — teju 48 000 eiro. „Valsts izaugsme nav iespējama bez veseliem cilvēkiem, un tieši tāpēc veselības aprūpes sistēma pasaulē tiek uztverta kā izaugsmes un darbaspēka nodrošināšanas un atjaunošanas instruments, lai neļautu cilvēkiem saslimt, ilgstoši slimot, iegūt hroniskas kaites un nebūt darbspējīgiem, jo darbspējīgs cilvēks ir pienesums ekonomikai,” uzsvēra I. Aizsilniece.

Viņa norāda, ka nepietiekamais veselības aprūpes finansējums rada ietekmi uz savlaicīgu šīs sfēras pakalpojumu pieejamību. Latvijā apmēram 11% iedzīvotāju ir ar invaliditāti. „Latvija slimnīcu tēriņos pietuvojas Igaunijai un Lietuvai, kaut gan pakalpojumu tarifs, ko maksā slimnīcām Latvijā, ir zemāks nekā par to pašu pakalpojumu slimnīcām kaimiņvalstīs,” uzsver I. Aizsilniece. Viņa šo situāciju skaidro ar to, ka cilvēki Latvijā nevar savlaicīgi saņemt nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu, bet to saņem, jau esot kritiskā stāvoklī, bet smagi slimu pacientu ir daudz grūtāk un dārgāk ārstēt. „Neieguldot veselības aprūpē tik, cik būtu nepieciešams sākotnēji, vēlāk jau nākas tērēt ļoti lielas summas ārstēšanai un invaliditātes apmaksai,” tā I. Aizsilniece. Viņa atgādina, ka Latvijas veselības aprūpes finansēšanas sistēma ir reformēta četras reizes atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, kur tas izdarīts tikai vienu reizi.

Pieaug pašatnācēju skaits

Valsts SIA Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš atzina: slimnīca izjūt to, ka veselības aprūpe nav pieejama ārpus slimnīcas, ar lielo un pieaugušo tā dēvēto pašatnācēju — smagi slimo pacientu skaitu. Latvijā cilvēki jau tieši samaksā apmēram 40% no visiem veselības aprūpes tēriņiem, kas tāpat ir ļoti daudz salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm. „Veselības aprūpes sistēmai ir jābūt gatavības režīmā, to nevar uzturēt tikai tad, kad tā būs nepieciešama, tā jāuztur ik dienu, lai tā gaidītu ikvienu pacientu un būtu pieejama tad, kad ir nepieciešama,” norādīja R. Muciņš. Viņš norāda, ka šādas sistēmas uzturēšana bez valsts finansējuma nav iespējama.

„Slimnīcai trūkst speciālistu. Latvijā ir ļoti labi attīstīts arī privātais veselības sektors, kur ir liela tiešmaksājumu ietekme, bet esam vienotā tirgū, un daudzi pakalpojumi publiskā finansējuma trūkuma dēļ tiek sniegti privātajā sektorā. Ja būtu vairāk publisko līdzekļu, tad arī publiskais un privātais sektors varētu sniegt vairāk pakalpojumu. Vislielākā problēma ir publiskajā sektorā, kur iemesls ir naudas trūkums, kas tālākā ķēdē izraisa visas pārējās problēmas,” skaidroja R.Muciņš.

I.Aizsilniece kā piemēru rāda situāciju, kad valsts kādai no lielajām slimnīcām piešķir naudu 100 magnētiskās rezonanses izmeklējumu veikšanai mēnesī, bet reāli nepieciešami ir 150 izmeklējumi, un, kaut arī pat šim nolūkam ir atbilstoši speciālisti, kuri to varētu paveikt, taču naudas tam nav. „Veselības aprūpes pakalpojumu rindās ilgais gaidīšanas laiks pacientiem rodas tāpēc, ka nav atbilstoša finansējuma,” tā I. Aizsilniece.Ģimenes ārste, Saeimas deputāte Līga Kozlovska, piekrītot I. Aizsilnieces un R. Muciņa sacītajam par katastrofālo situāciju veselības aprūpes finansēšanā, norādīja uz teju 50 milj. eiro lielu iztrūkumu kompensējamo medikamentu iegādei. „Ja pacienti, kuri nespēs par tiem maksāt, nevarēs saņemt valsts pilnībā vai daļēji apmaksātos medikamentus, tad tas būs ceļš uz bezdibeni,” prognozēja L. Kozlovska. Viņa atgādina, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē tika skatīts jautājums par valsts laboratorijas pakalpojumu pieejamību, kur gada beigās paredzams deficīts 30 miljonu eiro apmērā, jo šā gada pirmajos trijos mēnešos tas jau bija apmēram 7 miljoni.

L. Kozlovska atgādina, ka Latvijā jau esam pārdzīvojuši vairākus veselības aprūpes finansēšanas modeļus — gan punktu, gan algu, gan kapitācijas (ar variācijām). Primārajā veselības aprūpē Pasaules Veselības organizācija un Pasaules Banka par valstīm un pacientiem visizdevīgāko, vispieejamāko atzīst tā dēvēto jauktās kapitācijas modeli, kas ietver sevī valsts medicīnas sistēmu. „Nekas labāks nav izdomāts kā noteiktais procents veselības aprūpei no kopējā valsts budžeta, un tie ir vismaz 12%, lai varētu dzīvot gan pacienti, gan arī ārstniecības iestādes iepriekšējā gada līmenī,” uzsvēra L. Kozlovska. Viņa savu sacīto pamato ar RSU doktorantes pētījumu par Latvijas veselības aprūpes finansēšanas modeļa maiņas lietderību, tā novērtējumu.

K. Ketners atgādina, ka 2002.- 2003. gadā diskutēja par apdrošināšanas sistēmu, pēc tam veidoja Nacionālo veselības dienestu, tam sekoja kārtējie apdrošināšanas sistēmas ieviešanas mēģinājumi, balstoties uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa, vēlāk arī uz valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksu daļu. Būtiskākais jautājums - vai šīs pārmaiņas ģenerē papildu naudu. Ja ne, tad jāraugās uz nodokļu pārskatīšanu, piemēram, K. Ketners 2016. gadā piedāvāja šim mērķim novirzīt divus procentpunktus no PVN, savukārt toreizējais veselības ministrs Guntis Belēvičs - sākotnēji vienu, vēlāk trīs un vairāk procentpunktu no valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksām.

Pacientam vajag pakalpojumu

I.Aizsilniece norāda, ka pacientam nav svarīgas konkrētā veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja īpašumtiesības — vai tas pieder valstij, pašvaldībai, privātuzņēmējiem vai baznīcai, bet būtiski ir maksimāli ātri saņemt kvalitatīvu pakalpojumu. „Valsts par veselības pakalpojuma sniegšanu var maksāt gan valsts, gan pašvaldību, gan baznīcas, gan privātuzņēmēju medicīnas iestādēm, piemēram, Vācijā ir daudzas veselības aprūpes iestādes, kuru īpašniece ir baznīca,” tā I. Aizsilniece.

Viņa pirms daudziem gadiem iestājusies pret ideju par lielo valsts slimnīcu privatizāciju, jo tās ir ne tikai sabiedrībai svarīgas, bet arī valstij stratēģiski nozīmīgas. SIA Veselības centrs 4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds uzsver, ka nevajadzētu šķirot pēc tādas pazīmes kā uzņēmējdarbības forma vai īpašumtiesības. Tā to dara gudras valstis tepat Eiropas Savienībā. Tās slēdz līgumus ar tiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, ar kuriem ir izdevīgi to darīt un kuri var sniegt kvalitatīvu veselības aprūpi, ļoti vēlams, lai viņi iztiktu bez papildu subsīdijām — ar to apmaksas sistēmu, kas eksistē. Latvijā diemžēl ir gan ļoti labi, gan arī slikti apmaksāti (tarifi) veselības aprūpes pakalpojumiem.

„Tās privātās veselības aprūpes iestādes, kuras Latvijā sniedz pakalpojumus, iztiek no tā, ko valsts samaksā, kaut arī nereti privāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus kritizē, ka tie izlasot rozīnes — savācot tos labākos, kaut arī darbojas tur, kur valsts viņiem ir ļāvusi darboties, izmantojot iepirkumu politiku,” uzsvēra M. Rēvalds. Viņš skaidro, ka privātie nesaņem ne valsts, ne kādas pašvaldību subsīdijas un arī netiek pie ES struktūrfondu līdzfinansējuma (izņemot ģimenes ārstus). „Ir jāmeklē risinājumi sistēmas iekšienē un jādara tā, lai valsts apmaksātā veselības aprūpes sistēma balstītos uz to, kas skaitās tās pamats — tā ir primārā veselības aprūpe, lai tā maksimāli daudz un maksimāli kvalitatīvi sāktu pildīt tieši šo funkciju. Tas varētu samazināt spiedienu uz pārējām sistēmas sastāvdaļām, kuras ir dārgas.

Tādējādi pārskatāmā termiņā tās pārstātu spiest uz visdārgāko sadaļu, kas ir slimnīcu darbība, kur nonāk ielaistie pacienti pārāk lielā skaitā un pārslogo šo sadaļu,” piedāvāja M. Rēvalds. Viņš atgādina, ka nav iespējams mainīt iedzīvotāju vecuma struktūru, jo vairāk nekā 30% Latvijas iedzīvotāju ir pensijas vecumā. Lai cilvēki mazāk slimotu, lielāks finansējums jānovirza ģimenes ārstiem komplektā ar viņu kvalitatīvākiem pakalpojumiem un lielāku veselīgi nodzīvoto gadu skaitu, jo īpaši, ja Latvijā veselīgais dzīves ilgums ir par 20 gadiem īsāks nekā Zviedrijā. „Tā kā privātās veselības aprūpes izdevumi Latvijā tuvojas 40% un darba devēji darbinieku veselības apdrošināšanas prēmijās ik gadu samaksā vairāk nekā 100 milj. eiro, pie tam šī summa ik gadu turpina pieaugt, tad Latvijas valdība varētu atvieglot dzīvi darba devējiem, mainot novecojušos kritērijus, kas limitē naudas daudzumu, cik drīkst iztērēt uz vienu strādājošo gadā, lai to neapliktu ar nodokļiem un samazinātu spiedienu uz valsts apmaksātu veselības aprūpes sistēmu,” ierosināja M. Rēvalds. Viņš atgādina, ka valsts attiecīgās veselības apdrošināšanas summas griestus, kurus neapliek ar nodokli, noteica pirms daudziem gadiem, kad bija citas pakalpojumu cenas (izmaksas). „Par šo ar Latvijas valdību ir runāts vairākkārtīgi, un arī šāda soļa fiskālais efekts budžetam nav milzīgs, jo īpaši, ja pretī tiek likti ieguvumi — cilvēku veselība, mazāki ārstniecības izdevumi, ātrāka sasirgušā cilvēka atgriešanās darbā, bet attiecīgu lēmumu joprojām nav,” tā M. Rēvalds.

Vajag ekonomisko izaugsmi

„Iespējams, ka atbilde par veselības aprūpes finansējuma apmēru, rēķinot attiecībā pret IKP vai budžeta izdevumiem, vai vienu iedzīvotāju, ir datos, ka 2021. gadā Latvijā nodokļu apmērs uz vienu iedzīvotāju bija 5442 eiro, Igaunijā — 7927 eiro, Lietuvā - 6449 eiro, bet ES vidēji 13 674 eiro,” tā uz jautājumu par veselības aprūpes finansējumu atbild Finanšu ministrijas Budžeta politikas plānošanas departamenta direktors, bijušais Veselības ministrijas valsts sekretārs Kārlis Ketners. Viņš uzsver, ka ir arī šīs medaļas otra puse — kā ar šiem līdzekļiem rīkojamies, kas ir Latvijas prioritātes un kam šo iekasēto nodokļu naudu tērējam.

„Tad, kad nonāk līdz politiskajai diskusijai par izdevumiem, tad ir citas prioritātes un var atrast, kurām sfērām atvēlētais finansējums ir virs ES vidējā līmeņa un kurām tas ir ievērojami zemāks,” tā K. Ketners. Viņš atzīst, ka arī citām nozarēm ir pietiekami būtiski politiķu solījumi, tāpēc budžeta izdevumu pārkārtošana, šķiet, varētu būt ļoti sarežģīta. „Neviens nestrīdēsies, ka vidēji viena cilvēka veselības aprūpei gadā būtu nepieciešami ir 1800 — 2000 eiro, taču Latvijā cilvēks pats samaksā apmēram 40% tad, kad viņam veselības aprūpe ir nepieciešama, un pat, ja šāda nauda valstij tiktu atrasta, būtu jautājums, kur šo naudu ieguldīt — primārajā un sekundārajā ambulatorajā aprūpē vai citā vietā,” analizē K. Ketners.

Viņš norāda, ka, ieguldot primārajā aprūpē, tik daudz nebūs jāiegulda stacionāros, vienlaikus ir jautājums, vai lielās universitātes slimnīcas koordinē savu darbību ar reģionālajām slimnīcām — vai ir izveidots attiecīgs tīkls. „Beļģijā ir tīkls (hospital network), kur galvgalī ir universitātes slimnīcas, iespējams, ka uz nepilniem diviem miljoniem iedzīvotāju tomēr ir pārāk daudz dažādu īpašnieku struktūru, vienlaikus Rīgai nav reģionālās slimnīcas, tāpēc viss spiediens tiek vērsts pret universitātes slimnīcām,” skaidro K. Ketners. „Ja nekas nemainīsies ārējā vidē, tad iedzīvotāju skaits vecumā grupā 60+ līdz 2060. gadam pieaugs par piektdaļu, un, ja mēs neuzlabosim primāro aprūpi un cilvēki nekļūs veselīgāki, tad uz slimnīcām būs vēl lielāks spiediens pacientu skaitā pie vēl mazākas darbaspēka pieejamības, tāpēc ir būtiski rīkoties šobrīd, lai šos riskus mazinātu, pretējā gadījumā problēmas kļūs tikai vēl asākas,” uzsver R. Muciņš. Viņš atzīst, ka Rīgā universitātes slimnīcas pilda reģionālās slimnīcas funkcijas, kam atbilst 60%, bet terciāram līmenim - 30%. „Bez tam ap 5% pacientu patērē 30% no PSKUS naudas, tas ir tas superterciārais līmenis, kurā ieguldām milzu līdzekļus, jo vienas operācijas izmaksas var būt 100 000 eiro un arī vēl dārgāk, lai glābtu cilvēku, un tā notiek, iespējams, tāpēc, ka iepriekš kaut kas nav darīts pareizi,” tā R. Muciņš. Viņš norāda, ka sabiedrība noveco, bet darbaspēka pieejamība samazinās, un slimnīcas vienā brīdī var neizturēt šo spiedienu.

Papildu naudu vajag nekavējoties

Ja īstenotu Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.- 2027. gadam, tad 2027. gadā nonāktu līdz 2000 eiro gadā vidēji uz vienu iedzīvotāju Latvijā, kas ir absolūtais minimums, norāda I. Aizsilniece. Vienlaikus viņa atgādina, ka pēc Covid-19 pieaugusi mentālā saslimšana par 23%, kā arī saslimšana ar onkoloģiju. „Diemžēl, bet pieaugusī saslimstība neļauj tikt līdzi pat tam līmenim, kāds bija iecerēts Sabiedrības veselības pamatnostādnēs,” secina I. Aizsilniece.

L. Kozlovska uzskata, ka valsts līmenī ir jābūt pēctecībai attiecībā uz iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, vēl jo vairāk, ja Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.- 2027. gadam pieņemtas tieši tā paša premjera vadībā, kurš ir arī pašlaik, mainījušies vien komandas spēlētāji (ministri). „Šī valdība veselības aprūpi kā prioritāti neizvirza, jo šogad vajadzīgi papildu 140 milj. eiro, kas spētu nodrošināt sfēras pamatvajadzības atbilstoši Sabiedrības veselības pamatnostādnēm, un nākamajā budžetā tas jau jāiekļauj kā papildu finansējums 310 milj. eiro apmērā, kam līdz 2027. gadam jāpārsniedz 900 milj. eiro,” skaidroja L. Kozlovska. Viņa atgādina, ka primārajai veselības aprūpei finansējums solīto un apstiprināto 26 milj. vietā tika piešķirts 2,5 milj., tādēļ pacienti tagad stāv rindā uz skrīningiem. „Un brīnāmies par ielaistajiem dzemdes kakla vēžiem, par zarnu vēža skrīningiem, kur mēs nevaram pacientu nosūtīt uz kolonoskopiju. Zarnu vēža slimnieki, kuru diagnozes ir apstiprinātas, 30-40% ir 3.-4.tadijā. Tas ir tas, kas valstij izmaksās daudz dārgāk,” norāda L. Kozlovska. M. Rēvalds iespējamu problēmas sakni redz faktā, ka veselības aprūpes nozari uztver kā tērējošu nozari, jo veselības aprūpe norij milzīgu naudu.

„Mums ir jāmācās redzēt savādāk, jo veselības aprūpe savā ziņā ir ražojoša nozare, tā ražo darbspējīgu cilvēku, kurš piedalās Latvijas tautsaimniecībā un ar savu produktīvo darbu ģenerē nodokļus,” uzsver M. Rēvalds. Viņš norāda, ka Latvijā cieš no tā, ka ir pārāk maz veselīgi nodzīvotu gadu salīdzinājumā ar citām valstīm un pārāk daudz darba nespējas, kā arī pārāk augsta invaliditāte, kas liek ciest tautsaimniecībai. „Produktīvs darbaspēks nevar būt cilvēks situācijā, kad viņš ir slims, sēž darbā un domā par muguras sāpēm, domā par citām sāpēm vai kopj savu radinieku, kurš ir slims, līdz ar to pusi no sava darbalaika ražīgi nestrādā. Jautājums ir - vai mums nākotnē vajag 390 000 produktīvu darbinieku vecuma grupā no 50-70 gadiem?” spriež R. Muciņš. I. Aizsilniece steidz papildināt, ka darba nespēja ir liela problēma, jo tā rada milzīgus izdevumus no valsts budžeta, turklāt šajā laikā darbnespējīgs cilvēks nestrādā, tātad nerada arī darbaspēka nodokļus.

Sadarbības iespējas

„Latvijas veselības aprūpes sistēmā ir piemēri, kuri būtībā atbilst privātās publiskās partnerības ( PPP) pazīmēm,” norāda M. Rēvalds. Viņaprāt, situācijā, kad valstij trūkst finansējuma veselības aprūpei, ir tikai loģiski izmantot to pienesumu, ko var dot privātās veselības aprūpes iestādes. „Par PPP Latvijā tiek runāts jau daudzus gadus, bet realitātē ir tikai viens liels Ķekavas apvedceļa projekts, lai gan arī veselības aprūpē PPP varētu būtu, ja tas būtu jēgpilni un abpusēji izdevīgi, tā nav parazītiska,” uzsver M. Rēvalds. Viņaprāt, PPP ir potenciāls, ko varētu gudri izmantot. „Slimnīcai ir maksimāli daudz funkciju, un visu, ko vien iespējams, cenšamies iegādāties ārpakalpojumā, tostarp arī ar medicīnu saistītos pakalpojumus, taču PPP projektu klupšanas akmens medicīnā ir ilgtermiņa plānošana, jo nav iespējams paredzēt, kāda tā būs pēc 10-20-30 gadiem, bez tam vēl ir nepieciešamas zināšanas,” tā R. Muciņš.

Viņaprāt, to, ko kāds jau ir izveidojis un attīstījis, otru reizi nav jēgpilni darīt, piemēram, slimnīcai vajag sadarboties ar tikko atklāto Nukelārās medicīnas centru, nevis pašiem veidot ko līdzīgu. „PPP sevi ir pierādījusi, un ir nepieciešama savstarpējā uzticēšanās, jo PPP netiek pieļauta tikai tāpēc, ka ir satraukums par to, cik pēc tam valstij nāksies maksāt, ko apstiprina arī viens gadījums (ātrās palīdzības auto noma). Arī K. Ketnera ieskatā galvenā problēma ir ilgtermiņa plānošana, jo neskatāmies tālāk par budžetu nākamajiem trijiem gadiem. „Bremzējošais faktors ir fiskālā disciplīna un negatīvā pieredze ar dažiem projektiem,” tā K. Ketners. M. Rēvalda ieskatā pirmie soļi šajā virzienā ir ārpakalpojumi.

Datu apmaiņas rēbuss

„Problēma, ka nav vienotas informācijas platformas valsts mērogā ar medicīniskās informācijas apmaiņu starp publisko un privāto veselības aprūpes sniedzēju,” tā L. Kozlovska. Viņa atzīst, ka digitalizācija norit jau daudzus gadus, bet valsts līmenī nav šādas vienotas datu apmaiņas vietnes. „E-veselībā strādā četras pozīcijas — e-recepte, vakcinācija, nosūtījums un darba nespējas lapa, turklāt iepriekšējā valdība lēma, ka ir nepieciešami vismaz 30 milj. eiro, lai reformētu e-veselības sistēmu,” norāda L. Kozlovska. M. Rēvalds uzsver, ka sistēmai ir vajadzīga efektīva iespēja, kur apmainīties ar pacienta datiem starp visiem pakalpojuma sniedzējiem visos līmeņos, sākot ar ģimenes ārsta praksi vienā galā un universitātes slimnīcu otrā galā. „Šo procesu ir traucējuši gan subjektīvi, gan objektīvi apstākļi — kāds nepiedalās datu apmaiņā vai ir pārspīlēta vēlme attīstīt savas sistēmas un pārspīlēta datu drošība, kas to padara sarežģītu,” tā M. Rēvalds. Viņš kā vēl vienu problēmu min veselības aprūpes darbiniekus, kuri nespēj ievadīt datus attiecīgajās sistēmās. L. Kozlovska atgādina, ka nepārtraukti ir jāstrādā ar vismaz 3-4 programmām uz vienu pacientu, tas ir pilnīgi nevajadzīgi, un e-veselība būtu īstā vieta, kur savienot visas šīs programmas.

Tirdzniecības centru mēneša laikā apmeklē visdažādākie cilvēki, un tas dod daudz materiāla pārdomām par pircējiem, sevi un savu produkciju

Tā pēc mēneša projektā Biznesa eskalators, ko organizē tirdzniecības parks Alfa un laikraksts Dienas Bizness, saka Ilze Apsīte, SIA Ducis Variations īpašniece. Viņa izlēma piedalīties projektā, jo saskatīja to kā iespēju attīstīties.

«Es šo projektu pamanīju jau pagājušajā gadā un uzreiz nodomāju, ka vajadzētu pieteikties. Taču, izlasot noteikumus un apdomājot situāciju, likās, ka neesmu vēl gatava šādam projektam, tāpēc toreiz nepieteicos. Šogad biju priecīga, ieraugot, ka projekts būs atkal, un nolēmu pieteikties. Šī bija forša pieredze. Tāda iespēja! Gandrīz vai nereāli, ka vari izmēģināt, kā būtu, ja tev piederētu veikaliņš,» stāsta I. Apsīte.

Lai arī teju visas 10,26 milj. eiro vērtās e-veselības funkcionalitātes nodrošinātas, 21. martā, ir cerība uzzināt, kurš atbildēs par projekta ieviešanas gaitā pieļautajām kļūdām

Ja Veselības ministrijas valsts sekretārs Kārlis Ketners ar ziņojumu par iekšējās dienesta pārbaudes rezultātiem nākamajā otrdienā neieradīsies uz Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdi, tad tas būs kā atombumbas sprādziens, teic komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš. Viņš DB strikti norāda, ka pēc nedēļas gaida ministriju nosaucam to cilvēku vārdus un uzvārdus, kuri nezināšanas vai negribēšanas pēc kavējuši vērienīgā e-veselības projekta ieviešanu, kā arī, kuros posmos tas īpaši bremzēts.

«Projektā mulsinošākais, ka nav pēctecības. Cilvēki, kas ar to šobrīd strādā, ir nesen pieslēgušies un dzēš iepriekš iedegušos ugunsgrēku. Mums bieži birokrātijas mašinērija ir tik liela, ka tā vietā, lai izdarītu darbu, notiek riņķa deja. Sakām, ka esam ļoti nostrādājušies, bet rezultāta nav,» saka A. Bērziņš.

Oglekļa dioksīds un sašķidrināts slāpeklis, reiz lietots tikai rūpnieciski, tagad arvien biežāk vietu ieņem uz svētku galda.

«Lai gan uzņēmuma darbības spektrs ir plašs, pārtikas industrija ir viena no svarīgākajām biznesa daļām,» teic SIA Gaschema valdes loceklis Jānis Zandbergs. Uzņēmums izveidots 2007.gadā un nodarbojas ar tehnisko, metināšanas, pārtikas un speciālo gāzu, kā arī citu ķīmijas produktu izplatīšanu Baltijas valstīs.

J. Zandbergs teic, ka šis ir viens no nedaudziem uzņēmumiem, kas Latvijā nodarbojas ar gāzveida produktu realizāciju un piedāvā Baltijā ražotu gāzi. Tas savukārt rada priekšrocības, kad runa ir par cenu konkurenci.

Tas nav nekas indīgs

Latvijā SIA Gaschema nodarbina aptuveni piecpadsmit darbinieku lielu komandu. «Šis ir ļoti specifisks bizness,» atzīst J. Zandbergs, «Latvijas tirgū nav augsta līmeņa speciālistu šādos jautājumos, paši izglītojam savus darbiniekus.» Lai nostiprinātu darbību Kurzemē, uzņēmuma tirdzniecības centriem Rīgā un Daugavpilī pievienots arī trešais Liepājā. Paralēli uzņēmums sadarbojas arī ar 25 partneriem visā Latvijā, kas izplata Gaschema produktus.

Siguldas novada dome ar iesniegumu vērsusies Valsts policijā (VP) par četru bērnu inficēšanos ar salmonellu, informē Siguldas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītājas vietniece Sindija Brikmane.

Izmeklējot saslimšanas cēloņus ar šiga toksīnu veidojošās Escherichia coli (zarnu nūjiņas) izraisīto infekciju, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) ir saņēmis informāciju no laboratorijas, ka četriem bērniem no Siguldas novada konstatēta salmonelozi izraisošā baktērija salmonella.

No minētajiem četriem bērniem septembra sākumā viens sāka mācības bērnudārzā «Ieviņa», bet trīs - bērnudārzā «Tornīši». SPKC uzsver, ka pašlaik nav viennozīmīgas informācijas, kur bērni ieguvuši šo baktēriju.

SPKC skaidro, ka salmonellas izraisīto saslimšanu pazīmes ir slikta dūša, vemšana, krampji, caureja, drudzis, galvassāpes.

Pašvaldības pārstāve stāstīja, ka visi četri bērni jau nedēļu neapmeklē bērnudārzu, tomēr SPKC uzskata, ka inficēšanās varētu būt notikusi dažādos laikos, sākot no 7.septembra. Patlaban bērni ārstējas ģimenes ārsta uzraudzībā.

Pirms lauzt līgumu ar SIA «Baltic Restaurants Latvia», kas sniedz skolēnu ēdināšanas pakalpojumus 12 Siguldas novada izglītības iestādēs, pašvaldība gaidīs Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) atzinumu par infekcijas cēloni, informēja Siguldas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītājas vietniece Sindija Brikmane.

Lai pieņemtu pamatotu lēmumu par līguma laušanu ar ēdināšanas uzņēmumu «Baltic Restaurants Latvia», Siguldas novada pašvaldība ir lūgusi SPKC sniegt kompetentu viedokli par šiga toksīnu producējošās baktērijas «E.coli» infekciju cēloni, kā arī vērsusies ar iesniegumu Valsts policijā.

Līdz šim veikto analīžu rezultāti liecina, ka šiga toksīnu producējošā baktērija «E.coli» nav atrasta nevienas Siguldas izglītības iestādes ēdināšanas blokā, tai skaitā arī tur strādājošajiem darbiniekiem. Kamēr pašvaldībai nav citas informācijas, nevar uzskatīt, ka darbinieki ir šīs konkrētās infekcijas izraisītāji, sacīja Brikmane.

Viņa norādīja, ka bakteriālo izmeklējumu analīzes liecina par konkrēto darbinieku higiēnas problēmām.

SIA Valmieras ūdens piedāvā pilsētas iedzīvotājiem bez maksas veikt dzeramā ūdens analīzes no lokālām tā ieguves vietām (akas, dziļurbumi u.c.), lai pārliecinātos par ikdienā izmantotā ūdens kvalitāti, informē Valmieras ūdens” laboratorijas vadītāja Gunta Pavlovska.

«Jebkurš cilvēks pats var novērtēt piegādātā ūdens kvalitāti pēc ūdens organoleptiskajām īpašībām – garšas, krāsas, smaržas, duļķainības, bet objektīvu informāciju par ūdens kvalitāti un nekaitīgumu var iegūt, veicot laboratoriskus izmeklējumus,» norāda G.Pavlovska.

Koliformas baktērijas ir plaši sastopamas apkārtējā vidē (augsnē un veģetācijā) un parasti ir nekaitīgas, neizraisa saslimšanu. Tomēr to klātbūtne norāda, ka līdzīgi tam, kādā veidā šīs baktērijas nokļuvušas ūdenī, tādā pat veidā pastāv iespēja tajā iekļūt patogēnām slimības izraisošām baktērijām. Piemēram, grodu akās koliformu baktēriju klātbūtne parāda, ka akā var iekļūt apkārtējās vides piesārņojums (lietus ūdeņi u.c.), ja akas grodi zaudējuši hermētiskumu vai arī tās virszemes daļa nav cieši noslēgta, un aka nav sen tīrīta. E.coli ir viens no koliformas baktēriju veidiem. To klātbūtne liecina par fekālu piesārņojumu. Ja ūdenī atrastas E.coli, pastāv lielāka citu patogēno baktēriju klātbūtnes iespējamība nekā, ja konstatētas tikai kopējās koliformas baktērijas. Savukārt amonija jonu klātbūtne ūdenī norāda uz iespējamo bakteriālo, notekūdeņu un dzīvnieku atkritumu piesārņojumu.

Latvijas Organiskās sintēzes institūta (OSI) zinātnieki radījuši jaunu savienojumu klasi, ko var izmantot baktēriju izraisīto infekciju ārstēšanā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jaunais savienojums, kas tapis Eiropas Savienības (ES) 7. Ietvara programmas NABARSI (New AntiBacterials with Inhibitory activity on Aminoacyl-tRNA Synthetases) pētījuma ietvaros, aptur gram-negatīvo baktēriju augšanu, kavējot bakteriālo proteīnu biosintēzi. Sākotnēji paredzēts šīs klases savienojumus izmantot urīnceļu infekciju ārstēšanā, bet papildu tiek apskatīta iespēja tos izmantot arī citu baktēriju izraisīto slimību ārstēšanā.

«Jaunu antibakteriālo līdzekļu nepieciešamību nosaka strauja multirezistento baktēriju izplatība, kas rada reālus draudus cilvēcei nonākt atkal laikmetā, kurā nav efektīvu antibakteriālo līdzekļu,» OSI zinātniskais direktors, profesors Aigars Jirgensons.

Covid-19 otrā viļņa laikā interneta veikalā “Xnet” būtiski pieaudzis pieprasījums pēc medicīniskajām sejas aizsargmaskām – katrs trešais līdz ar citām precēm iegādājas arī maskas. Visbiežāk sejas aizsargmaskas iegādājas sievietes (65 %), retāk – vīrieši (35 %).

“Jau pavasarī sejas aizsargmasku pārdošanas apjomi palielinājās septiņas reizes, savukārt šobrīd novērojām vēl trīs reizes lielāku pieaugumu kā maijā. Atšķirībā no pirmā viļņa esam arī krietni gatavāki, jo noliktavu papildinājām ar miljons sejas maskām. Interesanti, ka pircēji maskas iegādājās līdz ar citiem pirkumiem, tādējādi varam secināt, ka tas nav mērķtiecīgs pirkums, bet vairāk impulsīvs – ieraudzīju un drošības pēc nopirku,” stāsta Edgars Ejubs, interneta veikala “Xnet” vadītājs.

“Xnet” interneta veikalā ir iegādātas vairāk nekā 100 000 sejas aizsargmaskas. Tās visbiežāk iegādājušās sievietes (65 %) vecumā no 45 līdz 54 un 25 līdz 34 gadiem. Savukārt vīrieši sejas maskas iegādājas retāk – vien katrs trešais (35 %). Tikmēr pieprasījums pēc dezinfekcijas līdzekļiem ļoti izteikts bija marta beigās un aprīļa sākumā, taču šobrīd nav novērots tāds pieprasījuma kāpums kā sejas aizsargmaskām.

Kapitāla tirgus attīstība Latvijā ir atkarīga ne tikai no valsts noteiktajiem nosacījumiem, lielo valsts kapitālsabiedrību kotēšanas biržā, bet arī pašu emitentu labas korporatīvas pārvaldības, spējas ieinteresēt potenciālos investorus.

To rāda diskusija Kapitāla tirgus tendences Latvijā – kāds ir vietējā tirgus potenciāls? Nenoliedzami, ka Latvija kapitāla tirgus attīstībā atpaliek gan no Igaunijas, gan arī no Lietuvas; to varētu pārvarēt gan ar valdības lēmumiem, gan jaunu privātu emitentu ienākšanu biržā.

Redz valsts kompāniju trūkumu

“Būtiskākais, ar ko Latvija atšķiras no Lietuvas un Igaunijas, ir tas, ka biržā ir startējuši lieli valstij piederoši uzņēmumi – Igaunijas valstij piederošā AS Tallinas osta un Lietuvas valstij piederošā AS Ignitis grupa,” skaidro AS Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne. “Problēmas sakne – maz tirgus dalībnieku, maza tirgus kapitalizācija (mazāk par 10% no IKP), bet, piemēram, Zviedrijā kapitalizācija ir lielāka par šīs valsts IKP; jāmeklē cēloņi, kāpēc ir tik maz dalībnieku,” skaidro AS DelfinGroup padomes loceklis Gatis Kokins.

Latvijā, sadarbojoties zinātniekiem, uzņēmējiem un ierēdņiem, jāizstrādā sava ES Zaļā kursa īstenošanas metodika un tās realizācijas mehānismi, kas ļautu izpildīt izvirzītos mērķus, vienlaikus izvairoties no pārspīlējumiem, šādu izstrādāto pozīciju politiķiem ir jāspēj aizstāvēt Eiropas Savienības struktūrās.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par Latvijas zemes nozaru – meža, lauksaimniecības un kūdras – nākotnes iespējamajiem scenārijiem. Tika uzsvērts, ka Latvijas zeme ir lielākā vērtība un visām ar zemi saistītajām nozarēm, kas ir vienas no būtiskākajiem Latvijas tautsaimniecības balstiem, ir jābūt vienotām frontē, turklāt, ja Eiropas Savienība vēlas panākt konkrētus mērķus, tad arī to sasniegšanai nepieciešamie līdzekļi ir jāsaņem tieši no ES.

Nekā nedarīšana šodien – problēmas nākotnē

“Pašlaik konkrētas aprises ieguvuši dokumentu projekti, kurus paredz šā gada jūnija nogalē Eiropas Parlamentā akceptētais Klimata akts. Lasot šos topošos dokumentus, rodas sajūta, ka tos gatavojuši eksperti, vadoties pēc vispārīgiem algoritmiem,” skaidro SIA LaFlora līdzīpašnieks Uldis Ameriks. Viņš norāda, ka ikvienai ES dalībvalstij, tostarp arī Latvijai, tajos tiek izvirzīti konkrēti uzdevumi – līdz 2030. gadam jāsamazina CO2 emisijas par 17% un jānodrošina CO2 izmešu piesaiste 644 000 t apmērā. “Detalizēti iepazīstoties ar šiem uzstādījumiem, nācās secināt, ka tie nav izpildāmi, turklāt aprēķina algoritms, piemēram, Īrijai ir izmantots citāds nekā Latvijai,” uzsver U. Ameriks. Viņš atgādina, ka Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena runājusi par Eiropas Zinātnes konsultatīvās padomes izveidi, kurā darbotos 50 ekspertu, kurus šim darbam deleģētu dalībvalstis.

Latvija sevi pilnībā spēj apgādāt ar pārtiku, un paliek vēl pāri, ko realizēt ārvalstu pircējiem, vienlaikus joprojām esošais svaiga piena un graudu eksports ir labs pamats, lai investētu šo produktu pārstrādes jaudās.

Covid-19 pandēmijas ierobežošanai noteiktie pasākumi ir ietekmējuši dažādu nozaru piegāžu ķēdes, un šādos apstākļos lielākie ieguvēji ir tie, kuriem viss nepieciešamais ir pieejams pašu mītnes zemēs. Šis faktors ir būtisks tieši attiecībā uz pārtiku, bez kuras cilvēki nevar iztikt nekādos apstākļos.

Maciņu spogulis

Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore, Agroresursu un ekonomikas institūta vadošā pētniece Ingūna Gulbe uzsver, ka pārtikas galvenajās nozarēs Latvija ir pašpietiekama, jo eksportē vairāk, nekā importē. Protams, 100% pilnīgi visu pārtiku, ko patērējam, saražot Latvijā nav iespējams, jo klimatiskie apstākļi neļauj izaudzēt un realizēt pircēju iecienītos citrusaugļus, arī zemenes janvārī–aprīlī.

Lai zemes īpašnieki spētu kvalitatīvi aizstāvēt savas intereses Eiropas līmenī, maksimāli ātri ir jāuzzina informācija ne tikai par kādiem projektiem, bet gan par idejām un priekšlikumiem; Latvijas pozīcijas izstrādē politiķiem, ierēdņiem, nozarēm ir jāstrādā kopā, vienlaikus sameklējot sabiedrotos citu ES dalībvalstu vidū.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Bizness sadarbībā ar ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par ES Dabas atjaunošanas regulas projekta un citu topošo dokumentu iespējamo ietekmi uz zemes apsaimniekošanu Latvijā.

Mērķiem jābūt pamatotiem

«Pirms gada šajā pašā studijā diskutējām par regulējumiem, stratēģiju, dokumentiem, lai izpildītu un ieviestu Eiropas Zaļo kursu — 2050. gadā ir jābūt neitrāliem pret klimatu — cik emitējam, tik arī piesaistām. Mērķis ir cēls un skaists, tieši tāpat kā kādreizējā PSRS vadoņa Ņikitas Hruščova solījums par komunismu 1980. gadā,» teic Latvijas Nacionālās Kūdras biedrības viceprezidents, SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš piebilst, ka mērķim ir jābūt pamatotam. «Lai izpildītu mērķi, ir pieņemts klimata likums, kurā tika aptverti visi virzieni,» tā U. Ameriks. Viņaprāt, vispirms ir jāsaprot, kāds izskatās šis milzīgais «zirneklis», kā mainīsies dzīve.

Eiropas kabinetos topošo nosacījumu projektu, kas varētu būtiski ietekmēt koksnes izmantošanu enerģētikā, akceptēšana radītu katastrofālu situāciju siltumapgādē ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, tāpēc to pieņemšanu mežiem bagātās valstis nedrīkst pieļaut.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koksni kā būtisku energoresursu, it īpaši pašreizējos apstākļos enerģētikā, kad dabasgāzes cenas ir uzskrējušas debesīs, par šī resursa nākotnes perspektīvām un riskiem, it īpaši saistībā ar Eiropas Savienības kabinetos topošajiem normatīvo aktu projektiem.

Vairāki bīstami signāli

“Eiropā uz visu, kas saistīts ar biomasu, raugās ļoti piesardzīgi, it īpaši ilgtspējas jautājumos — lietojamā resursa atjaunošanas spējās, bioloģiskas daudzveidības saglabāšanas un klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā, turklāt pozīcijas mēdz atšķirties, jo ir dažādas interešu grupas,” situāciju skaidro Latvijas Mežu sertifikācijas padomes enerģijas politikas eksperts Jurģis Miezainis. Viņš atzīst, ka izteikti ES Zaļā kursa, bioloģiskās daudzveidības atbalstītāji virza priekšlikumus par ātrākas kaskādes principa ieviešanu, kas no enerģētikas sektora varētu izņemt būtisku koksnes apmēru. Tāpat tiek virzīts priekšlikums, kas paredz pašreiz atjaunojamo biomasu (koksni) atzīt par neatjaunojamu resursu.

Valsts vēlme, ar solidaritātes nodokļa ieviešanu iekasēt vairāk naudas nodokļos, cerēto rezultātu var arī nenest

Pašvaldību ienākumiem pastāv risks pat samazināties. Saruks arī to uzņēmumu konkurētspēja, kuri savu produktu radīšanai izmanto augstas kvalifikācijas speciālistus. Par to liecina Deloitte apaļā galda diskusija par solidaritātes nodokļa slēptajiem riskiem. Uzņēmēji uzskata, ka solidaritātes nodokļa ieviešana nevis veicinās investīciju pieplūdumu Latvijas ekonomikai, bet – tieši pretēji – slāpēs, turklāt netiek izslēgts, ka pat tie, kuri jau ir investējuši Latvijā, augstākā līmeņa speciālistu darba vietu pārcels uz kādu no kaimiņvalstīm.

Tiek pieļauts, ka daļa solidaritātes nodokļa maksātāju šāda nodokļa ieviešanu Latvijā apstrīdēs Satversmes tiesā. Valsts, daudz gribēdama, finālā varot dabūt ļoti maz – patiesībā konsolidētais efekts var būt arī negatīvs.Efektīvāk būtu bijis palielināt nodokļu iekasējamību, vēl jo vairāk, ja valsts budžeta parāds uz šā gada oktobri ir 1,47 miljardi eiro.

Tuvākajos gados lauksaimniecībā sāksies būtiskas pārmaiņas, kas saistītas ar jaunajām Eiropas iniciatīvām, kuru iedzīvināšanā tiek saredzēti konkurētspējas riski, to novēršanai zemniekiem un lēmumu pieņēmējiem jāstrādā kopā.

Tādu ainu iezīmē DB aptaujātie dažādu jomu lauksaimnieki. Vienlaikus skanēja atziņa, ka pārtika bija, ir un būs vajadzīga cilvēkiem neatkarīgi ne no kādiem apstākļiem. Neskaidrību migla Latvijas Cūku audzētāju asociācijas valdes locekle Dzintra Lejniece par lielāko nākamo gadu izaicinājumu uzskata Eiropas Zaļā kursa ļoti ambiciozo uzstādījumu ieviešanu dzīvē. “Dzīvnieku labturība, vide, klimata pārmaiņas,” būtiskākos izaicinājumus min D. Lejniece.

Viņa atgādina, ka cūkkopība Eiropā ir ļoti industriāla sfēra. “Turklāt uzstādījumi un gaidas nereti ir augstākas, nekā ražotāju iespējas tās ieviest, un pat augstākas nekā nepieciešamība pēc tām,” skaidro D. Lejniece. Kā vēl vienu būtisku izaicinājumu viņa min vegānu kustību pasaulē. Paēdušas planētas kontekstā ir jautājums par proteīnu no dzīvniekiem vai augu valsts. “Ja raugās uz proteīnu no dzīvniekiem, tad jautājums ir, kādā veidā to ražot tā, lai pietiktu visiem un cilvēku pirktspēja būtu tāda, kas ļautu to iegādāties,” skaidro D. Lejniece. Viņa nenoliedz, ka pašreizējais produktu pašizmaksas līmenis nevarēs saglabāties, un tas nozīmē, ka cenu pieaugums nākotnē būs neizbēgams. Ražotāji uztraucas par savu konkurētspēju nākotnē, it īpaši, ja nav skaidrs, kas ir sākotnējais references atskaites punkts – gads, dzīvnieku blīvums, augu aizsardzības līdzekļu lietošanas apmērs? “Neesam vienīgie, jo arī citu valstu, piemēram, Somijas ražotāji, jautā, kā samazināt antibiotiku lietošanu dzīvniekiem par 50%, ja tās nelieto – nav, no kā ražot,” tā D. Lejniece.

ASV valsts sekretāres Hilarijas Klintones vizīte Rīga atkal likusi pasaulei atgādināt par Latviju, kuras vārds pēdējā laikā starptautiskos medijos izskanējis saistībā ar tās krīzes pārvarēšanas modeli, kas dažkārt ticis lielīts, bet dažkārt – izsmiets. Šoreiz laikraksts Financial Times sakās būt apkopojis «mītus un patiesību» par Baltijas «taupības modeli».

Medijs atgādina, ka ASV valsts sekretāre nav vienīgā augsta ranga amatpersona, kas pēdējā laikā viesojusies Latvijā, izceļot valsts sasniegumus krīzes pārvarēšanā – Starptautiskā valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristīne Lagarde šomēnes norādīja, ka Latvijā īstenotā taupības programma var kalpot par iedvesmu parādos slīgstošajām eirozonas valstīm. Vēl pirms K. Lagardes izteikumiem Latvijas un pārējo Baltijas valstu ekonomikas kāpumus un kritumus blogosfērā «izķidāja» Nobela prēmijas ekonomikā laureāts Pols Krugmans, kas izpelnījās Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa dusmas, ko igaunis arī pauda mikroblogošanas vietnē Twitter. Tāpat laikraksts atgādina, ka Latvija bija vienīgā Baltijas valsts, kas 2009. gadā saņēma SVF aizdevumu.

Ņemot vērā, ka šobrīd ir sākusies aktīva ogu un sēņu, kā arī ārstniecības augu lasīšanas sezona un daudzi iedzīvotāji papildina savu ģimenes budžetu ar ienākumiem no to pārdošanas, Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina samaksāt ienākuma nodokli.

Ogotāji, sēņotāji un savvaļas ārstniecības augu un ziedu vācēji, ja to ienākumi gada laikā nepārsniedz 2000 latu, var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēji, taču viņiem ir jāveic uzskaite par gūto ienākumu, norāda VID, skaidrojot, ka no viņa gūtajiem ieņēmumiem ir jāatskaita izdevumi, kas radušies sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas gaitā.

Savukārt, ja ienākumi no sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas, kuri kopā ar ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas pārsniedz 2000 latu gadā, tie ir apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, atgādina VID pārstāvji.

Rīgas attīstības stratēģija paredz Rīgu veidot kā kompaktu pilsētu un samazināt nepieciešamību cilvēkiem pārvietoties lielākus ceļa gabalus, tādēļ Skanstes tramvaja līnija ir atbilstoša šai iecerei, norāda viens no Latvijas transporta plānošanas ekspertiem Elmārs Daniševskis.

Viņš uzskata, ka Eiropas lielākajās pilsētās ļoti labi funkcionē tādi risinājumi kā sabiedriskā transporta loks ap pilsētas centru, kā tas iecerēts, veidojot Skanstes līniju. Turklāt tieši šajā rajonā atrodas objekts, uz kuru plūst lielas apmeklētāju straumes – Arēna Rīga, kurai nav nodrošināta ērta sabiedriskā transporta piekļuve.

Eksperts norāda, ka ir vairāki virzieni, kuros būtu vēlami attīstīt tramvaja satiksmi, piemēram, Purvciemā un Pļavniekos dzīvo lielākā daļa galvaspilsētas iedzīvotāju – vairāk nekā 40 tūkstoši. Atbildot uz jautājumu, vai Skanstes virziena izbūve ir prioritāra, Daniševskis atgādina diskusijas par to, vai pirmo vajadzēja būvēt Dienvidu vai Ziemeļu tiltu, uzsverot, - labi, ka ir uzbūvēts vismaz viens.