Par sprādzienu, kas pagājušajā nedēļā nodarīja postījumus Dānijas nodokļu dienesta ēkai Kopenhāgenā, tiek turēti aizdomās divi Zviedrijas pilsoņi. trešdien paziņojusi Kopenhāgenas policija.

Viens no aizdomās turamajiem, kas ir 22 gadus vecs, tika aizturēts otrdien Zviedrijā, bet otrs aizdomās turamais, kurš ir 23 gadus vecs, vēl nav notverts.

«Mēs esam veikuši kratīšanas vairākās adresēs Zviedrijā. Mēs esam atsavinājuši automašīnu, ko, mūsuprāt, izmantoja noziedznieki,» paziņoja Kopenhāgenas policija.

6.augustā pie Dānijas nodokļu dienesta galvenā biroja nogranda sprādziens, bet neviens cilvēks nopietnus ievainojumus neguva. Ēkas logiem izbira stikli un tika bojāta fasāde.

Vienu cilvēku savainoja lidojošas šķembas no sprādziena un viņam tika sniegta palīdzība slimnīcā.

Sprādziens notika vakarā un ēkā tobrīd atradās tikai divi cilvēki. Viņi eksplozijā necieta.

Vienā no Sanktpēterburgas metro stacijām pirmdien noticis sprādziens, kurā nogalināti vismaz 11 cilvēki, atsaucoties uz Krievijas tiesībsargāšanas un veselības aprūpes iestādēm, ziņo mediji.

Iepriekš Sanktpēterburgas gubernatora pārstāvis ziņoja, ka sprādzienā gājuši bojā desmit cilvēki, bet vēl 50 guvuši ievainojumus. Vēlāk Krievijas veselības ministre Veronika Skvorcova pavēstīja, ka cietuši 47 cilvēki, no kuriem seši atrodas smagā stāvoklī.

Sprādziena vietā saskaņā ar svaigākajām ziņām gājuši bojā deviņi cilvēki, bet vēl divi vēlāk miruši slimnīcā.

Sākotnēji tika saņemtas pretrunīgas ziņas par vienu vai par diviem sprādzieniem, kas notikuši uz vienas no Sanktpēterburgas metro līnijām, taču Krievijas izmeklēšanas komiteja oficiāli paziņojusi, ka bijusi tikai viena eksplozija.

Krievijā Novosibirskas apgabalā noticis sprādziens un izraisījies ugunsgrēks virusoloģijas un biotehnoloģiju pētniecības centrā, kur glabājušies Ebolas un baku vīrusu paraugi, pavēstīja varasiestādes, vienlaikus mierinot, ka saindēšanās draudu nav.

Sprādziens noticis pirmdien valsts pētniecības centrā «Vektor», kas ir viens no diviem objektiem pasaulē, kur atrodas baku vīrusa paraugi.

Ugunsgrēks izraisījies, eksplodējot gāzes balonam, pavēstīja sabiedrības veselības uzraudzības dienests «Rospotrebnadzor». Viens cilvēks ievainots.

Telpā, kur noticis sprādziens, bioloģiski bīstami materiāli nav atradušies. Ugunsgrēku jau pirmdien izdevies likvidēt, apliecināja dienests.

Padomju laikos centrs nodarbojies ar bioloģisko ieroču izstrādi.

Kabulas diplomātisko kvartālu trešdienas rītā satricināja spēcīgs sprādziens, kurā nogalināti vismaz 90 cilvēki un aptuveni 400 ievainoti, paziņojusi Afganistānas valdība.

Varasiestādes brīdinājušas, ka mirušo skaits var vēl pieaugt, jo slimnīcās tiek ievesti arvien jauni ievainotie.

Afganistānas amatpersonu sniegtā informācija liecina, ka eksploziju sarīkojis terorists pašnāvnieks, kas vadījis ar sprāgstvielām piekrautu smago automašīnu.

Eksploziju izraisīja 1500 kilogrami sprāgstvielu, kas bija paslēptas notekūdeņu savākšanas mašīnā, sacīja amatpersonas.

Ap laukumu, kur ap plkst.8.30 (ap plkst. 7.00 pēc Latvijas laika), notika sprādziens, izvietotas daudzas valdības iestādes un ārvalstu vēstniecības, tostarp arī NATO birojs.

Sprādzienam vistuvāk atradusies Vācijas vēstniecība, taču afgāņu policijas pārstāvis aģentūrai Reuters atzinis, ka «grūti pateikt, kas īsti bijis uzbrukuma mērķis».

Saskaņā ar trešdien publiskoto izmeklētāju ziņojumu Polijas prezidenta lidmašīnu 2010.gadā pie Smoļenskas lidlauka Krievijas rietumos iznīcināja sprādziens, kas noticis, tai vēl atrodoties gaisā, ziņo Polijas Radio.

Komisija, kas izmeklē katastrofu, kurā gāja bojā toreizējais Polijas prezidents Lehs Kačiņskis un visi 95 pārējie lidmašīnā esošie cilvēki, tostarp citas augstākās poļu valsts un armijas amatpersonas, atzinusi, ka to nav izraisījusi pilotu kļūda.

Saskaņā ar komisijas atzinumu vispirms eksplodējis lidmašīnas kreisais spārns, kad lidaparāts vēl atradies vairāk nekā 900 metru no Smoļenskas militārā lidlauka.

Pēc tam, lidmašīnai joprojām atrodoties gaisā, noticis sprādziens tās fizelāžā un pilnībā apstājušies dzinēji.

Vienlaikus komisija atzinusi, ka Smoļenskas lidostas dispečeri lidmašīnas ekipāžai snieguši kļūdainu informāciju par nosēšanos.

Savu ziņojumu komisija publicējusi nākamajā dienā pēc piemiņas pasākumiem, kas notika visā Polijā, apritot tieši astoņiem gadiem pēc traģiskās katastrofas.

Ugunsgrēkā, kas izcēlies Krievijas karaflotes dziļjūras kodolzemūdenē «AS-12», gājuši bojā 14 jūrnieki, atsaucoties uz varasiestādēm, ziņo mediju kompānija RBK.

Ugunsgrēks minizemūdenē, kuras uzdevums bija veikt okeāna dibena pētījumus Krievijas karaflotes vajadzībām, izcēlies pirmdien, veicot biometriskos mērījumus Krievijas teritoriālajos ūdeņos.

«Otkritije media», atsaucoties uz anonīmiem avotiem Ziemeļu flotē, vēsta, ka aizdedzies zemūdenes pārvadātājs «BS-64».

Krievijas Aizsardzības ministrija apstiprinājusi 14 jūrnieku bojāeju. Tās paziņojumā norādīts, ka ugunsgrēks noticis uz zinātniski pētnieciskā jūras spēku dziļūdens aparāta okeāna dibena izpētes laikā Krievijas teritoriālajos ūdeņos.

Ministrija neprecizēja zemūdeni, uz kuras noticis incidents, bet paziņoja, ka ugunsgrēku nodzēsuši paši apkalpes locekļi.

Valsts policijai (VP) patlaban nav izdevies atrast maksātnespējas administratora, advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības ieroci, ceturtdien Latvijas radio raidījumā «Krustpunktā» atzina VP priekšnieks Ints Ķuzis.

Ķuzis pastāstīja, ka slepkavības sagatavošanā iesaistīti pietiekami daudz cilvēki, visticamāk, ar nepieciešamajām priekšzināšanām un ar organizētās noziedzības starpniecību. «Līdz ar to mēs šo noziegumu izmeklējam kā organizētās noziedzības lietu un pasūtījuma slepkavību,» norādīja VP priekšnieks.

Viņš atgādināja, ka izmeklēšanas pamatversija ir, ka noziegums paveikts saistībā ar upura profesionālo darbību.

Vaicāts vai policijai vispār izdosies atrast vainīgos, Ķuzis atbildēja, ka viņš prognozējot divus iznākumus, proti, policijai izdosies aizturēt noziedzniekus, vai arī izdosies noskaidrot, «kas par ko un kā», bet diemžēl kādu apstākļu dēļ vainīgos nevarēs aizturēt. Ķuzis atgādināja, ka lietas izmeklēšanā sadarbojas ar vairākām ārvalstīm, tostarp, Latvijas kaimiņvalstīm.

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA «Morozov&Son», vērojot kā tiek ražotas mēbeles.

«Kādreiz viss sākas ar to, ka mans tēvs sāka ražot mēbeles ar paštaisītu iekārtu savā garāžā, bet mana mamma šīs mēbeles krāsoja uz balkona,» stāsta SIA «Morozov&Son» izpilddirektors un līdzīpašnieks Sergejs Morozovs.

1993.gadā uzņēmums tika reģistrēts pašnodarbinātas personas statusā, 1996. gadā tika nodibināta SIA, bet 2010.gadā izveidots zīmols Morozov&Son.

«Interesanti, ka neviens nezināja mūsu uzņēmuma nosaukumu - SIA «JNM», jo visi runāja, ka mēbeles ir no Morozova. Šī iemesla dēļ mēs nolēmām nosaukt šo uzņēmumu par «Morozov&Son», kā vecos laikos, kad uzņēmums tika nosaukts meistara uzvārdā, vēlāk pievienojoties arī bērniem. Viens no piemēriem ir «Steinway&Sons». Neviens nenosauks sliktu uzņēmumu savā uzvārdā,» pajoko S.Morozovs.

Gan Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs, gan uzņēmējs Māris Martinsons ir sākuši liecināt, tāpēc ieilgusi pret viņiem sāktās kukuļu lietas izmeklēšana, otrdien LTV «Rīta panorāmā» pastāstīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Kalnmeiers atgādināja, ka lietu uzraugošā prokurore Viorika Jirgena bija plānojusi to nodot tiesai vēl 2018.gadā, taču šāda prognoze tikusi izteikta apstākļos, kad neviens no aizdomās turamajiem nesniedza liecības. Vēlāk abi sākuši sniegt liecības, līdz ar to parādījies jauns pārbaudāmās informācijas apjoms un lieta ievilkusies.

Ģenerālprokurors uzsvēra, ka tagad nekādas prognozes par lietas virzības laika grafiku nenosauks, uzsverot, ka prokurore strādā un pārbauda abu aizdomās turamo sniegtās versijas.

Kā ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 2018.gada 18.jūnijā nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai krimināllietas materiālus pret Rimšēviču un Martinsonu. Neilgi pēc tam prokuratūra šajā lietā Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 11 gadiem.

Dzīvojamās mājas sprādzienā Saulkrastu novadā, dārzkopības kooperatīva VEF-Biķernieki teritorijā, ceturtdien gājis bojā Latvijā labi pazīstams pirotehnikas speciālists Ilmārs Āboliņš, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Āboliņš darbojies uzņēmumā Svētku aģentūra. Tā ir pirotehnikas kompānija, kura veic ievērojamākos salūtus un pirotehnikas specefektus Latvijā.

Uzņēmuma mājaslapā teikts, ka Svētku aģentūra ir pirotehnikas kompānija, kura veic ievērojamākos salūtus un pirotehnikas specefektus Latvijā. Firma organizē plaša klāsta uguņošanas priekšnesumu, pirotehnikas, konfeti, skatuves pirotehnikas specefektu un flame master efektu piedāvājums jau vairāk kā 20 gadus Latvijā.

Svētku aģentūra ir veikusi ļoti daudz dažādus salūtus, uguņošanas, efektus. Paši lielākie projekti bija milēnijuma salūts Rīgā, kura kompozīciju veidoja Āboliņš kopā ar Ilzi Kazradzi vēl pirms Svētku aģentūra dibināšanas.

Ceturtdien pie ASV vēstniecības Ķīnas galvaspilsētā Pekinā nograndis sprādziens, ziņo aculiecinieki.

Tviterī ievietotajos attēlos redzams dūmu mākonis un policijas automašīnas ap plašo diplomātisko kompleksu Pekinas ziemeļaustrumos. Kompleksā atrodas ASV, Indijas un Izraēlas vēstniecības.

Sprādziens noticis plkst.13.30 pēc vietējā laika (plkst.8.30 pēc Latvijas laika) vietā, kur parasti Ķīnas pilsoņi stāv rindā pie ASV vēstniecības, lai nokļūtu uz sarunām par vīzas saņemšanu.

Kā pavēstīja vēstniecības preses pārstāvis, publiskā vietā pie vēstniecības ticis detonēts spridzeklis. Vienīgais cietušais ir sprādzienu sarīkojušais cilvēks.

Kā pavēstīja Ķīnas policija, sprādzienu sarīkojis kāds vīrietis, detonējot nelielu paštaisītu spridzekli. Vīrietis ir no Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona, kurš sprādzienā savainojis roku un pēc incidenta tika aizturēts.

Džihādistu grupējums «Islāma valsts» uzņēmies atbildību par svētdien notikušajiem sprādzieniem Filipīnu dienvidu pilsētas Holo katedrālē, kur gāja bojā vismaz 20 cilvēki un vairāk nekā 110 tika ievainoti 77.

Pirmais sprādziens notika Karmela kalna Dievmātes katedrālē mises laikā, bet otrs sprādziens nograndis autostāvvietā pie katedrāles, kad, reaģējot uz pirmo sprādzienu, tur bija ieradušies policisti un karavīri.

Pirmdien Filipīnu drošības spēki ap pilsētu izvietojuši ceļu nosprostojumus un kontrolpunktus.

«Islāma valsts» propagandas atzars «Amaq» dažas stundas pēc uzbrukuma uzņēmās par to atbildību, paziņojot, ka sprādzienus sarīkoja divi spridzinātāji pašnāvnieki.

Jau ziņots, ka pagājušajā pirmdienā Filipīnu dienvidos notika referendums, kurā vairākums dalībnieku atbalstīja Bangsamoro autonomā musulmaņu reģiona izveidošanu. Tomēr Sulu provincē, kur atrodas Holo, vairākums nobalsoja pret.

Francijas ziemeļrietumos, Flamanvilas atomelektrostacijā (AES), ceturtdien noticis sprādziens, taču radioaktīvā piesārņojuma riska nav, lai gan vairāki cilvēki guvuši vieglus ievainojumus, paziņojušas varasiestādes.

Sprādziens esot noticis ārpus AES kodolzonas.

«Tas ir nozīmīgs tehnisks negadījums, tomēr tas nav kodolincidents,» aģentūrai AFP pavēstīja vietējā amatpersona Olivjē Marmions.

Viņš atklāja, ka pieci cilvēki guvuši vieglus ievainojumus. Notikuma vietā darbojoties ārkārtas dienesti.

Sprādziena cēlonis pagaidām nav zināms.

Pēc incidenta atzīšanas par izbeigtu viens no diviem AES reaktoriem tika slēgts, paziņoja varasiestādes.

Flamanvilas AES, kas darbojas kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem, atrodas Lamanša jūras šauruma krastā. Tās operators ir energokompānija EDF.

Beirūtā pēc spēcīgā sprādziena ostā bez pajumtes palikuši līdz 300 000 cilvēku, eksplozijai nopostot daudzas ēkas, trešdien pavēstīja pilsētas gubernators Marvans Abuds.

Viņš ziņu kanālam MTV pavēstīja, ka no 250 000 līdz 300 000 cilvēku zaudējuši savas mājas un varasiestādes strādā pie tā, lai viņiem sniegu pārtiku, ūdeni un patvērumu.

Divos sprādzienos Beirūtā vairāk nekā 100 bojāgājušie 

Libānas galvaspilsētā Beirūtā otrdien notika divi spēcīgi sprādzieni, kuros dzīvību zaudējuši...

Pēc viņa teiktā, inženieru un tehniķu komandām vēl ir jāveic oficiāls novērtējums. Viņš piebilda, ka sprādziens ostā nodarījis postījumus vairāk nekā pusei pilsētas.

Abuds atklāja, ka 2014.gadā drošības dienestu ziņojumā brīdināts par sprādziena iespējamību Libānas galvaspilsētā, jo ļoti eksplozīvi materiāli netiek glabāti tādā veidā, lai garantētu sabiedrības drošību.

Pēc viņa teiktā, nodarīto zaudējumu apmērs svārstās starp trim līdz pieciem miljardiem dolāru vai varbūt vairāk.

Libānas premjerministrs Hasans Diabs otrdien paziņoja, ka eksplodējušas 2750 tonnas lauksaimniecības mēslojuma amonija nitrāta, kas sešus gadus glabājās kādā ostas noliktavā.

Sprādzienos Beirūtas ostā dzīvību zaudējuši vairāk nekā 100 cilvēki un aptuveni 4000 ievainoti, bet vēl 100 pazuduši bez vēsts.

Sprādzieni notika ostas rajonā. Otrais sprādziens raidīja debesīs milzīgu oranžu ugunsbumbu, kurai sekoja triecienvilnis, kas izpostīja ostu un ēkas tās apkārtnē, izsitot ēku logus vairāku kilometru attālumā.

AS "Grindeks" teritorijā Krustpils ielā 53 - vienā no Aktīvo farmaceitisko vielu ražošanas iecirkņiem 3.jūnija rītā noticis sprādziens, kas izraisīja aizdegšanos.

Veicot destilācijas procesu, kā ietvaros tika izmantota viegli uzliesmojoša ķīmiska viela, 1,4 - dioksāns. Veicot šo darbību notika neprognozēts sprādziens ar aizdegšanos. Ugunsgrēks sākotnējā stadijā tika likvidēts, izmantojot esošos ugunsdrošības līdzekļus.

Notikuma vietā bija viens cietušais, kam nekavējoties sniedza medicīnisko palīdzību un nogādāja slimnīcā. Notikuma vieta ir lokalizēta un negadījuma cēloņi pašreiz tiek skaidroti.

Lipmans: Vislabākais risinājums jaunai rūpnīcai būtu valsts garantijas 

Ekonomiskā izaugsme, kas balstīta nevis uz globālo inflāciju, bet gan reālo ražošanu,...

"Grindeks" ir starptautisks farmācijas koncerns, un tā galvenie darbības virzieni ir oriģinālproduktu, patentbrīvo medikamentu un aktīvo farmaceitisko vielu pētniecība, izstrāde, ražošana un pārdošana.

"Grindeks" koncernu veido AS "Grindeks" un tā sabiedrības: AS "Kalceks" Latvijā, AS "Tallinas Farmaceitiskā rūpnīca" Igaunijā, "HBM Pharma" s.r.o. Slovākijā, "Grindeks Rus" Krievijā un SIA "Namu Apsaimniekošanas projekti" Latvijā. Pārstāvniecības ir atvērtas 11 valstīs.

2020.gadā koncerns produkciju eksportēja uz 93 valstīm. Nozīmīgākie "Grindeks" tirgi ir Eiropas Savienības valstis, Krievija un pārējās NVS valstis, Izraēla, Austrālija un ASV.

"Grindeks" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 187 miljonu eiro apmērā, kas ir par 32% vairāk nekā 2019.gadā, bet koncerna peļņa palielinājās par 42%, sasniedzot 19 miljonus eiro.

Amonija nitrāts ir bīstams tikai noteiktos apstākļos, kas nemaz nav tik vienkārši panākami, stāsta Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes profesore Māra Jure.

Eksperte skaidroja, ka ikdienas lietošanā šī viela nav bīstama. Pēc viņas paustā, šī viela kļūst sprādzienbīstama, ja tiek ilgstoši pārkarsēta, proti, atrodas milzīga karstuma apstākļos. Tad šī pārkaršana iniciējot sprādzienu un detonācija ir ļoti spēcīga.

Jure uzsvēra, ka šī viela var sprāgt, ja tai ir ierosinājums vai sprādziens. "Ja ierosinātājs ir spridzeklis, tad šī viela detonē ar milzīgu spēku. Tāpat ierosinātājs var būt triecienvilnis, ko izraisa izšauta lode," atklāja eksperte.

Vienlaikus viņa pastāstīja, ka šai vielai ir zema kušanas temperatūra, līdz ar to, cenšoties to dedzināt - tā kusīs, bet nekas nenotiks. Taču apstākļos, kad ir sprādziens, ugunsgrēks vai pārkaršana, tad amonija nitrāti un to saturoši minerālmēsli var sprāgt, pauda Jure.

Ūdenī iegāzies helikopters, apgāzusies laiva, naftas platformā noticis sprādziens - kā rīkoties šādās situācijās? Šos un vēl vairāk nekā 30 apmācību veidus piedāvā Polijas ārkārtas situāciju apmācību centrs "Vulcan Training Center", kuru apmeklēja portāls Db.lv

Naftas un gāzes rūpniecības uzņēmumu darbiniekiem, kas strādā uz platformām jūrās un okeānos, nepieciešamas specifiskas zināšanas, kā rīkoties ārkārtas situācijās. Šādas apmācības piedāvā īpaši apmācību centri, taču, ņemot vērā specifisko jomu, tādu Eiropā nav daudz. "Vulcan Training Center" atrodas Polijā, Šcecinā, un tas ir vienīgais šāda tipa centrs valstī, kas atbilst OPITO standartiem.

Centru sākotnēji dibinājuši entuziasti, kuri iepriekš strādājuši gan uz starptautiskajiem kuģiem, gan ugunsdzēsības sektorā visā pasaulē, un tas piedāvā vairāk nekā 34 veidu nodarbības speciālistu apmācībās.

Katram darbiniekam, kurš uzsāk darbu šajā nozarē, lai iegūtu sertifikātu par drošības un glābšanas prasmēm, jāapmeklē sākotnējās - pamata līmeņa - apmācības, kas ietver pārvietošanos ar helikopteru, pirmo palīdzību, ārkārtas situācijas laivā un rīcību ugunsgrēka gadījumos, stāsta kompānijas pārstāvis Lukašs Fajts. Pēc tam - atkarībā no darbības jomas - zināšanas regulāri jāatjauno.

Libānas premjerministrs Hasans Diabs pirmdien paziņojis par valdības atkāpšanos.

Valdība atkāpusies, reaģējot uz protestiem, ko izraisīja pagājušajā nedēļā Beirūtā notikušais sprādziens, kurā dzīvību zaudēja aptuveni 160 cilvēki un 6000 tika ievainoti.

Beirūtā otrdien eksplodēja 2750 tonnas lauksaimniecības mēslojuma amonija nitrāta, kas sešus gadus glabājās kādā ostas noliktavā.

Daudzi libānieši uzskata, ka sprādziens noticis amatpersonu nolaidības un korupcijas dēļ, un pēdējās dienās Libānā notiek plaši protesti pret politisko eliti.

"Korupcija radīja šo traģēdiju," sacīja Diabs, kurš premjerministra amatā stājās janvārī.

Diabs sacīja, ka valdība ļoti centusies izstrādāt plānu valsts glābšanai, bet korupcija Libānā bijusi "lielāka par valsti" un "ļoti bieza un ērkšķaina siena", kas šķir libāniešus no pārmaiņām.

Sākoties pandēmijai šī gada pavasarī, novērojām, ka vismaz puse Latvijas uzņēmumu samazina darbinieku attīstībai plānotos budžetus, taču lielākā daļa tos "apgrieza" 100% apmērā.

Laikā, kad pasaulē runā par nepieciešamību paātrināt darbinieku kvalifikācijas celšanu vai pārkvalifikāciju, lielā daļā Latvijas uzņēmumu notiek pretējais.

94% biznesa līderu no darbiniekiem sagaida jaunas prasmes

Nesen publicētais Pasaules Ekonomikas foruma pētījums "The Future of Jobs Report 2020" vēsta, ka prasmju trūkums darba tirgū ir augsts un to īpaši izjutīsim nākamo piecu gadu laikā. Galvenajās prasmju grupās, kuru nozīme pieaugs, ietilpst kritiskā domāšana, analīze un problēmsituāciju risināšana. Tāpat arvien vairāk tiks pieprasīta spēja pašorganizēties, aktīvi mācīties, emocionālā noturība un fleksibilitāte.

"McKinsey & Company" prognozē, ka nākamo 10 gadu laikā vismaz 20% šodienas profesiju tiks pakļautas automatizācijas riskam**. Tā rezultātā arvien būtiskāka kļūs digitālu prasmju apgūšana - no pašiem vienkāršākajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem līdz jaunām, specializētām IT programmām un valodām.

Godātā redakcija, atļaujiet caur Jūsu izdevuma slejām vērsties pie mūsu sabiedrības progresīvās daļas. Pie tiem, kuri iestājas par atbildību, taisnīgumu un nerimtīgu attīstību ceļā uz vispārēju tautas laimi. Kuri ir par progresīvām idejām, progresīviem nodokļiem, progresīvu attieksmi pret apkārtējo vidi un progresīvu neiecietību pret netaisnīgu bagātību.

Dārgie progresa aizstāvji, veicinātāji un cīnītāji, Jūsu degsme ir uzteicama, tomēr vēlos teikt dažus vārdus par sekām, kuras progresa ideju piesātinātā atmosfēra radījusi ne tikai ļaunajiem bagātniekiem, bet daudz plašākiem slāņiem, pašus progresa kareivjus ieskaitot. Atgādināšanai pāris atkāpju vēsturē.

Reiz senā pagātnē Einars Repše, progresa ideju nospiests, stādīja priekšā progresīvā nodokļa uzmetumu, saskaņā ar kuru tāds būtu jāsāk maksāt no mēneša ienākumiem virs Ls 400. Kāds jandāls izcēlās! Kā nav kauna! Nevis no 40 000 un pat ne no 4000, bet jau no četriem simtiem! FM aprēķini toreiz rādīja, ka kaut cik pamanāms rezultāts būtu tikai tad, ja sāktu no šāda pieticīga līmeņa, bet primitīva ļauno bagātnieku čakarēšana būtu bez taustāmām fiskālām sekām. Ideja toreiz izčākstēja, bet populārā vēlme zāģēt biezos reanimējās vēl tizlākā formā kā «solidaritātes nodoklis», nu jau citu jaunlaicēnu izpildījumā. Ar jau sen prognozētām sekām: budžetam ne silts, ne auksts, tikai lieks sarežģījums nodokļu sistēmā.

Aizvadītajā nedēļā publiskajā telpā izskanējušais “Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētāja Jura Lazdiņa ierosinājums slēgt lielveikalus svētdienās šķiet pārsteidzīgs un mazpamatots.

Šāda ideja, lai gan labu nodomu motivēta, realitātē nevis veicinātu vietējo mājražotāju un zemnieku konkurētspēju, bet gan radītu jaunas problēmas.

Iepirkšanās svētdienās – Latvijas patērētāju izvēle

Latvijas patērētāji ir pieraduši iepirkties pārtikas lielveikalos, kas ļoti bieži atrodas tirdzniecības centros, abās brīvdienās. Un nereti svētdiena ir vienīgā diena, kad cilvēki var veltīt laiku ģimenes iepirkumiem vai apmeklēt veikalus, kas ikdienā nav pa ceļam. Piemēram, “Domina Shopping” brīvdienās ir vislielākā pircēju plūsma – 35%. Bet, ja salīdzinām populārākās iepirkšanās dienas, tad sestdienās cilvēki to dara visaktīvāk - 20%, bet svētdienās identiskā apjomā kā piektdienās - 15%.Turpretim pārējās darba dienās pircēju plūsma ir mazāka – 12%-13% no kopējās plūsmas.

Tirdzniecība ar Krieviju ir pēdējā laika karstais kartupelis politiķu mutēs, jo sevišķi pēdējās raganu medības eksportētāju vidū, Ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei uzdodot publicēt tos, kuri eksportē uz Krieviju.

Nemedījot vainīgos, paraudzījāmies uz šo tirdzniecību skaitļos, un iznāk, ka uz Krieviju pārsvarā eksportējam spirtotus dzērienus, bet importējam minerālos produktus ‒ gāzi, degvielu, eļļas.

«Ļaunā» eksporta uz Krieviju portrets

Uzmetot acis lielajiem skaitļiem, patiesi var nolemt, ka nekas šajā dzīvē nemainās, jo 2022. gada martā Latvijas eksports uz Krieviju veidoja aptuveni 90 miljonus eiro, bet 2023. gada jūnijā ‒ 95 miljonus eiro. Toties, ja paņem pērnā gada jūniju, ir samazinājums par 56,6%. Ja neievēro izmaiņas eksporta struktūrā un inflāciju, tad varētu izvēlēties atbilstošu mēnesi un pataisīt Latvijas eksportētājus par gataviem neliešiem. Velns slēpjas detaļās, un tādēļ uz tām arī paskatījāmies. Sīkāk ir redzams, ka no eksporta vadošajām pozīcijām pazudušas mašīnas un mehānismi, noteicošo lomu atstājot pārtikas un dzērienu preču grupai, kur nozīmīgāko lomu spēlē alkoholiskie dzērieni.

Leģendārais Latvijas futbolists un treneris Aleksandrs Starkovs, būdams Liepājas futbola kluba galvenā trenera amatā vien dažus mēnešus, pāragri sapņu pilis neceļ. Tomēr liek pamatu cīņām par panākumiem gan Latvijas čempionāta virslīgā, gan Eiropas kausos un uzskata, ka nekas nav neiespējams

Sports vienmēr saistīts ar uzvarām un zaudējumiem. To neskaitāmas reizes piedzīvojis arī leģendārais Latvijas futbola treneris, kurš ne vien ilgo darba gadu laikā 13 reižu izcīnījis Latvijas čempiona titulu, bet arī nacionālo valstsvienību vadīja vēsturiskajā 2004. gada Eiropas čempionātā un tā atlasē. Tai pašā laikā A. Starkovs piedzīvojis arī skaudrus mirkļus, piemēram, kad pērn Latvijas Futbola federācijas valde nolēma viņu atbrīvot no Latvijas valstsvienības galvenā trenera amata. Taču A. Starkovs māca, ka pēc neveiksmes nedrīkst ieslīgt izmisumā, un tagad ar pilnu atdevi cenšas attaisnot uz viņu liktās cerības jaunajā – Liepājas futbola kluba galvenā trenera – ampluā.