Latvijas Organiskās sintēzes institūts paplašina zinātnisko kompetenci un Baltijas Biomateriālu ekselences centra ietvaros uzsāk biomateriālu pētījumus, kas ir jauns pētījumu virziens līdzšinējā institūta pastāvēšanas vēsturē.

Topošais Baltijas Biomateriālu ekselences centrs būs visaptveroša biomateriālu pētījumu platforma, kas nodrošinās zinātnieku ideju nonākšanu mediķu rīcībā pacientu veselības uzlabošanai. Latvijas Organiskās sintēzes institūts šajā virzībā nodrošinās svarīgo preklīnisko pētījumu fāzi, kas aizpildīs posmu no zinātniskās idejas līdz pirmajām efektivitātes pārbaudēm klīnikā.

"Latvijas Organiskās sintēzes institūts (OSI) ir Baltijas, Eiropas un pasaules līmenī pazīstama jaunu zāļu atklāšanas vieta. OSI Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas pētnieki daudzus gadus piedalās jaunu zāļu kandidātvielu izstrādes un izpētes projektos, pētot to bioloģisko aktivitāti un nosakot toksicitāti. Līdz šim OSI ir atklātas un attīstītas 18 oriģinālas zāļvielas un vairāk nekā 70 tehnoloģijas patentbrīvo zāļu ražošanai. Jaunajā Baltijas Biomateriālu ekselences centrā (Baltic Biomaterials Centre of Excellence - BBCE), izmantojot uzkrātās zināšanas, sāksim arī biomateriālu pētījumus. Sadarbība ar izciliem Latvijas un ārvalstu partneriem ļaus mums pētīt šo materiālu saderību ar šūnu un orgānu kultūrām, pārbaudīt materiālu drošību un izmantošanas iespējas dažādu medicīnisku problēmu risināšanā," norāda profesore Maija Dambrova, OSI Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas vadītāja.

Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) apkopojusi pērnā gada lielākos sasniegumus zinātnē Latvijā, kopumā izceļot 12 pētījumus par dažādām tēmām, piemēram, vēža ārstēšanu, Latvijas vēstures dažādiem aspektiem un efektīvāku ūdeņraža iegūšanas veidu.

Teorētiskās zinātnes jomā izcelta jaunas pieejas radīšana personalizētu pretvēža līdzekļu izstrādē, kuru veicis akadēmiķis Ivars Kalviņš kopā ar pētniekiem Viktoru Andrianovu, Ilonu Domračevu, Ivetu Kaņepi, Dianu Zeļencovu-Gopejenko un Irēnu Leiti.

LZA pārstāvji informē, ka Latvijas Organiskās sintēzes institūts šajā kontekstā veicis padziļinātu izpratni par mehānismu, ar kura palīdzību ļaundabīgie audzēji organismā veido metastāzes un izvairās no imūnsistēmas uzbrukuma. Iegūtie rezultāti var tikt izmantoti personalizētas terapijas pretvēža zāļu izstrādē, skaidro zinātnieki. Pētījumā konstruētas, sintezētas, pētītas un patentētas specifiskas molekulas, kas samazina vēža augšanu un kas noder personalizētu pretvēža zāļu izstrādes procesā.

AS Grindeks un Latvijas Organiskās sintēzes institūts (OSI) nostiprinājis ilggadējo sadarbību ar jaunu līgumu, tādējādi no atsevišķiem pētniecības projektiem pārorientējoties uz stratēģisku ilgtermiņa sadarbību un paverot jaunas perspektīvas zāļu pētniecībā, attīstībā un izstrādē, informē AS Grindeks.

Līguma mērķis ir padarīt līdzšinējo sadarbību vēl ciešāku, lai efektīvāk un mērķtiecīgāk varētu pielāgoties globālā farmācijas tirgus prasībām un radītu jaunus ārstniecības līdzekļus sabiedrības veselības uzlabošanai.

«Sadarbības līguma parakstīšana ar Grindeks ir liels abpusējs ieguvums gan uzņēmumam, gan mūsu institūtam, kura pieredze jaunu zāļvielu izstrādē mērāma jau desmitgadēs. Ceru, ka ilgtermiņā kopējās sadarbības rezultāti būs redzami sabiedrībai ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē,» stāsta OSI direktors Osvalds Pugovičs.

Arī AS Grindeks valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis uzsver, ka veiksmīgas un ciešas sadarbības izveidošana pētniecības un izstrādes jomā ir viens no farmācijas industrijas uzņēmumu izaugsmes stūrakmeņiem.

Sadarbojoties zinātniekiem un inženieriem no četrām augstskolām un pieciem zinātniskajiem institūtiem, pusgada laikā izstrādāti prototipi tehnoloģijām, kas veselības aprūpes iestādēs un citās vietās ar augstu Covid-19 infekcijas risku palīdzētu pasargāt cilvēku veselību un dzīvību.

Valsts pētījumu programmas «Covid-19 seku mazināšanai» projektā izstrādāti vairāki automatizēti virsmu un gaisa dezinfekcijas aprīkojuma prototipi. To vidū ir mobils uzkopšanas robots, kas spēj atpazīt un automātiski dezinficēt vertikālas virsmas, dezinfekcijas vārti un iekārta gaisa un virsmu dezinfekcijai ar ultravioleto starojumu un ozonu.

Zinātnieki izstrādājuši arī prototipus īpašiem pārklājumiem, kas palīdzēs iznīcināt baktērijas un vīrusus uz dažādām virsmām. Lai stiprinātu individuālo un kolektīvo aizsardzību, radīts prototips jauna veida sejas maskai, ko var lietot arī kā respiratoru, ergonomiskam aizsargtērpam fizioterapeitiem un filtrējošam kompozītmateriālam ar sēņu hīfu piedevu, kā arī roku mazgāšanas monitoringa sistēmai.

Veicinot sadarbību un zināšanu apmaiņu starp vietējām un starptautiskām pētniecības organizācijām un industriju, apvienojot kompetences un attīstot infrastruktūru, Rīgā sāk veidot Baltijas Biomateriālu ekselences centru, informē Rīgas Tehniskā universitāte.

Centrs stiprinās biomateriālu nozari reģionā – ļaus zinātniekiem pētīt, izstrādāt un komercializēt jaunus biomateriālus kaulaudu atjaunošanai, sejas, mutes un žokļa ķirurģijai, ortopēdijai un citām jomām.

«Baltijas Biomateriālu ekselences centrs (Baltic Biomaterials Centre of Excellence – BBCE) nodrošinās pilnu biomateriālu attīstības ciklu no idejas laboratorijā līdz klīniskam pielietojumam,» uzsver profesors Jānis Ločs, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vispārīgas ķīmijas tehnoloģijas institūta direktors un BBCE koordinators.

Zinātniskā projekta īstenošanai apvienojušās starptautiski atzītas pētniecības institūcijas un industrijas pārstāvji – RTU, Latvijas Organiskās sintēzes institūts (OSI), Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), RSU Stomatoloģijas institūts (RSU SI), AO Pētniecības institūts Davosā, Šveicē, un Fridriha-Aleksandra Erlangenas-Nirnbergas universitātes Biomateriālu centrs Vācijā.

Latvijā tuvākajos gados taps Baltijas Biomateriālu ekselences centrs (BBCE), kurā zinātnieki pētīs un izstrādās jaunus biomateriālus, ko izmanto kaulaudu atjaunošanai, sejas, mutes un žokļu ķirurģijā, ortopēdijā un citās jomās.

Centra izveidei piešķirts 15 miljonu EUR liels finansējums Eiropas Savienības (ES) pētniecības un inovāciju pamatprogrammas «Apvārsnis 2020» projektu konkursā. ES piešķirtais finansējums ir daļa no summas, kas nepieciešama BBCE izveidei. 15 miljonus EUR infrastruktūras izveidei nodrošina valsts, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, kā arī paši projekta partneri.

BBCE vadošā mītne tiks izvietota RTU studentu pilsētiņā Ķīpsalā, un tā tiek veidota uz RTU Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra bāzes. Līdztekus tam notiks OSI un RSU pētniecības infrastruktūras paplašināšana, tādējādi izveidojot pilnvērtīgu platformu jaunu biomateriālu pilna attīstības cikla īstenošanai.

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Jaunuzņēmumu komercializācijas platforma “Commercialization Reactor” parakstīja sadarbības līgumu ar Latvijas Universitāti (LU), lai veicinātu Latvijas zinātnieku izgudrojumu komercializāciju, atbalstītu konkurētspējīgu inovatīvu zināšanu radīšanu un to izmantošanu privātajā un publiskajā sektorā Latvijā un ārvalstīs, informē “Commercialization Reactor” dibinātājs Nikolajs Adamovičs.

“Commercialization Reactor” ir starptautiska platforma, kas attīsta jaunuzņēmumus, izmantojot savu oriģinālu godalgotu metodi, kas savieno pētniekus un ārējas uzņēmēju komandas. Tā nodrošina pārraudzību un atbalstu, tostarp inkubāciju, paātrināšanu un palīdzību, ar mērķi radīt jaunus, veiksmīgus, uz augstām tehnoloģijām/zinātnes balstītus jaunuzņēmumus un veicināt to attīstību.

“Sadarbības mērķis ir veicināt inovāciju, Latvijas Universitātes radīto zināšanu un tehnoloģiju pārnesi komercializācijai, kā arī dot iespēju un sniegt praktisku, prognozējamu un mērķētu atbalstu LU nodarbinātajiem pētniekiem viņu radīto zināšanu un tehnoloģisko objektu valorizācijā un to attīstības turpināšanā, nepārtraucot pētnieku akadēmisko karjeru,” stāsta Adamovičs.

Sumināti konkursa «Gada preču zīme 2017» uzvarētāji, informē Patentu valde. Labāko preču zīmju titulus ieguva Mārtiņa Barkāna ģimenes vīna darītavas uzņēmums SIA «Abavas dārzi» un videi draudzīgs uzņēmums SIA «Labie koki».

Suminot pērnā gada reģistrēto preču zīmju īpašniekus, apbalvojumi tika piešķirti divās nominācijās: «Gada preču zīme – Latvijai» un «Gada preču zīme – pasaulei».

Laureātu diplomus saņēma SIA «Baltic Dairy Farm» un Latvijas Organiskās sintēzes institūts.

Laureāti saņēma simpātiju un speciālbalvas. Patentu valdes Simpātiju balvu nominācijā «Gada preču zīme – Latvijai» saņēma Latvijas Republikas Kultūras ministrija par reģistrēto preču zīmi «LATVIJA 100. ES ESMU LATVIJA», kas kļūs par šī vēsturiskā laika liecību, apvienojot Latvijas valsts simtgadei radītos un veltītos darbus.

Savukārt lielākā uzņēmēju biedrība Latvijā – LTRK – savu Simpātiju balvu piešķīra AS «Latvijas Maiznieks» par reģistrēto preču zīmi «ĪSTENĀ» – preču zīmi, kas ir cieši saistīta ar mūsu tautas vērtībām, nacionālo lepnumu un tradīcijām.

Latvija 26.jūnijā pievienojās Eiropas Molekulārās bioloģijas konferencei (EMBC), savukārt šodien Eiropas Molekulārās bioloģijas laboratorijas (EMBL) padome lēmusi arī par Latvijas uzņemšanu EMBL.

Latvijas Republikas pievienošanos EMBC un EMBL dalībvalsts statusā valdība atbalstīja šā gada 25. aprīlī, tādējādi sniedzot virzību biomedicīnas, biotehnoloģijas, bioekonomikas un informāciju tehnoloģijas sektoru attīstībai Latvijā.

“Šis nozīmīgais solis apliecina mūsu valsts apņemšanos attīstīt molekulārās bioloģijas pētniecību un sadarbību ar citām Eiropas valstīm šajā nozarē, veicinot zinātniskās pētniecības attīstību un palīdzot Latvijas zinātniekiem iekļauties starptautiskajā zinātnes kopienā. Mūsu zinātniekiem tagad tiks nodrošināta piekļuve modernākajiem pētniecības instrumentiem, infrastruktūrai un zināšanām,” uzsver Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks - Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs.

AS «Olainfarm» padome ir pieņēmusi lēmumu ievēlēt uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatā līdzšinējo uzņēmuma izpilddirektoru un valdes locekli Oļegu Grigorjevu, kā arī iecelt AS «Olainfarm» valdes locekļa amatā Raimondu Terentjevu, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Šis lēmums stāsies spēkā ar brīdi, kad Uzņēmumu reģistra komercreģistrā tiks izdarīts ieraksts par izmaiņām AS «Olainfarm» valdes sastāvā.

Oļegs Grigorjevs ir AS «Olainfarm» izpilddirektors un valdes loceklis ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi ķīmijas un farmācijas nozarē. O. Grigorjevs pievienojās AS «Olainfarm» 2001. gadā. Pirms tam strādājis SIA «Grif» (no 2000. līdz 2001. gadam) un SIA «Aroma» (no 1996. līdz 2000. gadam).

Oļegs Grigorjevs ir ieguvis ekonomista diplomu Maskavas sakaru un informātikas tehniskajā universitātē. Viņam pieder 1000 AS «Olainfarm» akcijas.

Raimonds Terentjevs ir AS «Olainfarm» Kvalitātes vadības departamenta direktors ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi ķīmijas un farmācijas nozarē. R. Terentjevs pievienojās AS «Olainfarm» 2011. gadā no APP «Latvijas Organiskās sintēzes institūts», kur pildīja pētnieka pienākumus. Raimonds Terentjevs ir ieguvis dabaszinātņu bakalaura un maģistra grādus ķīmijā Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātē. Viņam nepieder AS «Olainfarm» akcijas.