Lietuvas izcelsmes Baltijas apģērbu tirdzniecības kompānija "Apranga Group" rosina koronvīrusa ietekmēto nozaru sarakstā ietvert arī nepārtikas tirdzniecības uzņēmumus.

"Latvijā nepārtikas preču tirdzniecībā strādā aptuveni 40 tūkstoši cilvēku – 1/20 daļa no visa valstī esošā darbaspēka. Vairāk nekā puse no viņiem ir jauni cilvēki, kuri uztur savu ģimeni un kam ir ilgtermiņa finanšu saistības. Viņi ir patērētāji un ekonomikas mugurkauls un viņi nevar pārciest šo krīzi bez valdības atbalsta. Mēs atbalstām visus Eiropas un vietējā līmenī pieņemtos pasākumus, kas nepieciešami pandēmijas ierobežošanai. Vīruss neapstājas pie robežām un tas nepazīst nekādus ierobežojumus – mēs visi cietīsim no tā izraisītajām sekām, tāpēc arī atbildei jābūt solidārai," uzskata Rimants Pervenecks (Rimantas Perveneckas), "Apranga Group" ģenerāldirektors.

Klientu iespēju uzvaras gājiens ir sācies. Finanšu tehnoloģiju uzņēmums ESTO nodrošina dalīto maksājumu preču iegādei bez papildu komisijas, un e-komercijā tā izdodas piesaistīt aizvien vairāk klientu. Tirgotāji, kuri izvēlas saviem klientiem piedāvāt ESTO dalītā maksājuma iespēju, palielina apgrozījumu un piesaista aizvien jaunus klientus.

To intervijā Dienas Biznesam pauda ESTO LV vadītājs Māris Vaivods.

Iesākumam pastāstiet, kas ir ESTO!

ESTO darbojas nebanku kreditēšanas nozarē. Mēs darbojamies patēriņu kreditēšanas segmentā visā Baltijā. Pirmsākums ir Igaunijā 2017. gadā, kur trīs jauni igauņu puiši iesāka šo biznesu ar vietējām investīcijām. Latvijas filiāle sāka darbību 2022. gadā. Proti, drīzumā būs pagājuši trīs darbības gadi. Esam pārstāvēti arī Lietuvā. Darbojamies augstas konkurences apstākļos, un pati kreditēšanas forma nav nekas unikāls. Mātes uzņēmums Igaunijas ESTO ir lielākais nebanku aizdevējs gan pēc pārdošanas, gan pēc portfeļa apmēra. Sešu gadu laikā igauņi ir paveikuši būtisku darbu tirgus iekarošanā pašu mājās. Latvija ir mērķis, un mēs uz to ejam.

Baltijas valstīs 7. augustā tiek atklāts jauns PEPCO tīkla veikals. Trijos gados pēc ienākšanas Baltijas tirgū zemo cenu apģērbu un bērnu preču veikalu tīklā PEPCO būs 102 veikali, tomēr šajās valstīs zīmols saredz izaugsmi un plāno turpmāku attīstību, meklējot sadarbības partnerus arī mazajās pilsētās.

Par veikalu tīkla un reizē zīmola PEPCO attīstības plāniem Baltijā Dienas Bizness izjautāja starptautiskā uzņēmuma Baltijas operāciju vadītāju Aleksandru Čikaidzi.

Pastāstiet par PEPCO veikalu tīklu! Cik valstīs jūs tirgojat savu produkciju?

Patlaban esam pārstāvēti 11 valstīs. Tās ir trīs Baltijas valstis, Polija, Čehija, Slovākija, Ungārija, Horvātija, Slovēnija, Rumānija un Bulgārija. Veikalus grasāmies atvērt Itālijā un Serbijā.

Cik ilgi strādājat Baltijā?

Pirmo veikalu Baltijas valstīs mēs atklājām Lietuvā – Marijampolē. Tas notika 2017. gada 1. decembrī. Pirmais PEPCO veikals Igaunijā tika atvērts 2018. gada 8. jūnijā. Pēc būtības vēl nav pagājuši pat trīs gadi, kad sākām strādāt tieši Baltijas valstīs. Latvijā pirmo veikalu atvērām 2018. gada 23. martā.

Ārkārtējā situācijas situācijas regulējums valstī spēkā varētu stāties jau šonakt, 9.oktobrī, Ministru kabineta sēdē pauda Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) sēdes laikā pauda, ka fakts, ka regulējums stāsies spēkā teju nekavējoties, ir pareizais lēmums. Iepriekš bijis paredzēts, ka noteikumi stātos spēkā pirmdien.

Izsludināt ārkārtējo situāciju uz trim mēnešiem iepriekš ministri un eksperti nolēma Krīzes vadības padomē (KVP).

Ārkārtas situācija uz trim mēnešiem, nevakcinētajiem liegs iepirkšanos lielveikalos 

Krīzes vadības padome (KVP) naktī uz piektdienu pieņēmusi lēmumu valstī izsludināt ārkārtējo...

Paredzēts personām, kas nav vakcinētas pret Covid-19 vai nav to pārslimojušas, turpmāk būs atļauta iepirkšanās tikai pirmās nepieciešamības veikalos, tādējādi liedzot iespēju apmeklēt, piemēram, lielveikalus. Tāpat nolemts ierobežot arī vakcinētas personas - piemēram, pasākumos "zaļajā" jeb drošajā zonā tiks noteiktas papildu epidemioloģiskās drošības prasības, proti, jāvalkā maskas, jāievēro distance, tāpat paredzēts ieviest arī konkrētus dalībnieku ierobežojumus noteiktos pasākumos.

Citskovskis piektdien valdības sēdē informēja, ka tirdzniecības vietas, kuras varēs apmeklēt arī personas bez Covid-19 sertifikāta, ir pārtikas veikali, aptiekas, optikas veikali, dzīvnieku barības veikali, preses tirdzniecības vietas, higiēnas preču veikali, telekomunikāciju veikali un degvielas uzpildes stacijas. Šajās vietās uz vienu apmeklētāju būs jānodrošina 25 kvadrātmetru platība.

Savukārt, strādājot drošajā režīmā, uz vienu apmeklētāju būs jānodrošina 15 kvadrātmetri.

Tāpat Citskovskis atklāja, ka brīvdienās un svētku dienās tirdzniecības centros varēs strādāt tikai pārtikas veikali, aptiekas, optikas, dzīvnieku barības veikali, preses tirdzniecības vietas, higiēnas preču veikali un telekomunikāciju veikali. Tāpat būs pieejami tādi pakalpojumu sniedzēji kā kurpnieks un ķīmiskās tīrītavas.

Vienlaikus turpmāk visus, kam tas iespējams - gan publiskajā, gan privātajā sektorā -, aicinās strādāt attālināti.

Tāpat zināmi ierobežojumi gaidāmi arī izglītības jomā. Lai gan arī pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas skolēni turpinās mācīties klātiene, lietojot sejas aizsargmaskas, tiks būtiski samazināts interešu izglītības nodarbību apjoms. Skolotājiem un skolēniem, neatkarīgi no izglītības pakāpes, visās telpās būs jālieto sejas aizsargmaskas. Skolēnu testēšana notiks vismaz reizi nedēļā. Ārkārtējās situācijas laikā netiks organizētas nodarbības ārpus skolas, piemēram, ekskursijas, muzeju apmeklējumi.

Ierobežojumi gaidāmi arī kultūras un izklaides sfērā - ārkārtējās situācijas laikā kultūras pasākumi drīkstēs norisināties ar mazāku skaitu apmeklētāju. Saskaņā arī KVP vienošanos kultūras pasākumi drīkstēs noritēt "zaļajā" režīmā ar obligātu masku lietošanu un ierobežotu apmeklētāju skaitu jeb 60% no kapacitātes.

Regulējums, kas noteica lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus Covid-19 pandēmijas apstākļos, neatbilst valsts pamatlikumam, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta rakstveida procesā tika izskatīta pirms mēneša. Tā tika ierosināta pēc SIA "Eften Domina" ("Domina"), SIA "Jysk Linnen’n Furniture" ("Jysk") un SIA "VRPB" pieteikumiem. Uzņēmumi ST bija vērsušies atsevišķi, tomēr ST lēma lietas apvienot.

Uzņēmumi lūdza ST pārbaudīt Ministru kabineta (MK) noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

MK noteikumi paredzēja, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbojas tikai veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, kā arī aptiekas, optikas preču veikali, dzīvnieku barības veikali, ziedu veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, kā arī datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, kā arī telekomunikācijas iekārtu veikali.

Valstī ārkārtējo situāciju uz trim mēnešiem izsludinās no pirmdienas, 11.oktobra, tādējādi spēkā stājoties vairākiem Covid-19 izplatības novēršanai paredzētiem ierobežojumiem, piektdien nolēma Ministru kabinets.

Valdības ārkārtas sēdes sākumā Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovkis pauda, ka ārkārtējā situācija varētu stāties spēkā jau sestdien, 9.oktobrī. Taču valdība spēkā stāšanās datumu pārcēla, dodot sabiedrībai ilgāku laiku iepazīties ar jauno regulējumu.

Paredzēts, ka personām, kas nav vakcinētas pret Covid-19 vai nav to pārslimojušas, turpmāk būs atļauta iepirkšanās tikai pirmās nepieciešamības veikalos, tādējādi liedzot iespēju apmeklēt, piemēram, lielveikalus. Tāpat nolemts ierobežot arī vakcinētas personas - piemēram, pasākumos "zaļajā" jeb drošajā zonā tiks noteiktas papildu epidemioloģiskās drošības prasības, proti, jāvalkā maskas, jāievēro distance, tāpat paredzēts ieviest arī konkrētus dalībnieku ierobežojumus noteiktos pasākumos.

Lai pēc iespējas mazinātu Covid-19 vīrusa izplatības risku, ierobežojot cilvēku uzturēšanos publiskās vietās, valdība 24. martā veica grozījumus Ministru kabineta 2020.gada 12.marta rīkojumā Nr.103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", nosakot, ka brīvdienās un svētku dienās visos tirdzniecības centros, nodrošinot sociālās distancēšanās pasākumus, var darboties tikai atsevišķi veikali.

Tie ir: pārtikas veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), optikas veikali, dzīvnieku barības veikali, higiēnas un saimniecības preču veikali, būvniecības veikali un dārzkopības preču veikali.

Līdz ar to no šīs nedēļas uz valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laiku ir noteikts tirdzniecības centru darbības ierobežojums, paredzot, ka brīvdienās (sestdienās, svētdienās) un svētkus dienās tirdzniecības centros darbojas tikai tādas tirdzniecības vietas, kurās galvenokārt tiek pārdotas pārtikas preces, zāles (t.sk. veterinārās zāles), optiskie redzes korekcijas līdzekļi, dzīvnieku barība, higiēnas un saimniecības preces, kā arī būvniecības un dārzkopības preces.

Eksperti un uzņēmēji ceļ trauksmi - primārā oftalmoloģiskā aprūpe Latvijā ir uz posta sliekšņa, īpaši cietīs mazpilsētu un lauku iedzīvotāji.

Iemesls tam ir birokrātiski šķēršļi un likumdošanas trūkumi. Optiķi ierosina Veselības ministrijai steidzami izveidot darba grupu, lai novērstu nozares sabrukumu, pretējā gadījumā 9 no 10 optikas veikalu draud slēgšana.

Birokrātiski šķēršļi redzes pārbaudēm optikas veikalos apdraud veselas nozares - optiķu pastāvēšanu, būtiski apgrūtina iedzīvotāju piekļuvi primārās oftalmoloģiskās aprūpes pakalpojumiem un draud sagraut optometrista profesiju kā tādu Latvijā. Izmantojot novecojušu likuma normu, medicīnas birokrāti pieprasa, lai optikas saloni, kuros šobrīd bez rindas un bez maksas var pārbaudīt redzi, pārreģistrējas par medicīnas centriem. Pašreizējos apstākļos, kad lielākā daļa optiķu atrodas tirdzniecības centros, tas nav reāli. Lai to izdarītu, ir nepieciešams (kā to prasa novecojuši noteikumi) izbūvēt atsevišķu ieeju un vairākas citas nereālas prasības. Latvijas iedzīvotājiem tas nozīmē vienu - redzes pārbaude optikas salonos būs neiespējama, būs jāpiesakās pie oftalmologa, pie kura rindas jau pašlaik pārspēj visus rekordus.

Pēc valdības lēmuma, kas lielā daļā tirdzniecības centru veikalos liedz izsniegt attālināti iegādātās preces, vairāki tirdzniecības centri Rīgā gatavi organizēt saviem nomniekiem tirdzniecību un attālināti iegādāto preču izsniegšanas punktus ārtelpās, aģentūru LETA informēja tirdzniecības centru pārstāvji.

Kopš piektdienas pie tirdzniecības centra "Akropole" ārā sācis darboties vienots pasūtījumu izsniegšanas punkts, kur apmeklētāji varēs saņemt iepriekš tiešsaistē iegādātas un apmaksātas preces no "Akropolē" esošajiem veikaliem, aģentūrai LETA pavēstīja tirdzniecības centra pārstāvji. Pasūtījumu izsniegšanas punkts darbosies ārpus "Akropoles" telpām, pie B ieejas.

"Akropoles" pārstāvji skaidroja, ka vienotais pasūtījumu izsniegšanas punkts izveidots, lai ierobežojumu apstākļos turpinātu apmeklētājiem nodrošināt attālināti iegādāto preču izsniegšanu, vienlaikus ievērojot visus valstī noteiktos ierobežojumus un epidemioloģiskos drošības pasākumus.

Pārtikas mazumtirgotāja "LaTS" veikalu tīkla apgrozījums pērn sasniedzis aptuveni 280 miljonus eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, kas ir par 5% vairāk nekā 2021.gadā, intervijā sacīja SIA "Latvijas tirgotāju savienības" valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis.

Viņš norādīja, ka šādu rezultātu vērtē kā labu, atzīmējot, ka pandēmijas laikā mazajiem veikaliem pat bija vienkāršāk dzīvot, jo daudzi pircēji tos izvēlējās pretstatā lielām tirdzniecības vietām, kurus ierobežojumi skāra vairāk.

Līdztekus "Latvijas tirgotāju savienības" valdes priekšsēdētājs uzskaitīja, ka kopumā "LaTS" tīklā ir vairāk nekā 700 tirdzniecības vietu, tostarp 490 veikali. Tīklā apvienojušies 260 biedri.

Taujāts par izmaiņām tirgotāju sastāvā, Okmanis norādīja, ka 2022.gadā aizvērās 30 veikali, bet savukārt klāt nāca 20.

"Kā jūs redzat, tad vairāk ir tādu lauku mazo veikalu, kuri ir pārtraukuši darbību, un man ir jāsaka, ka galvenais iemesls ir valsts noteiktās prasības," komentēja Okmanis, piebilstot, ka ir jāsaprot, ka veikaliem ar mazu apgrozījumu izpildīt visas prasības ir grūti, un pērn galvenais iemesls tirdzniecības vietu slēgšanai bija iepakojumu depozīta sistēma.

No sestdienas, 14.novembra, līdz ārkārtējās situācijas beigām arī lielo un tirdzniecības centros izvietoto saimniecības un mēbeļu preču veikalu darbība brīvdienās un svētku dienās nebūs atļauta, šovakar ārkārtas sēdē lēma Ministra kabinets.

Kā informēja Ekonomikas ministrijā, pēdējās dienās strauji pieaugošais inficēto cilvēku skaits liek izvērtēt iespēju veikt papildu pasākumus cilvēku drošībai. Ņemot vērā plašo preču sortimentu, kas aptver saimniecības preču tirdzniecību, piemēram, mēbeles, virtuves piederumi, apgaismes ierīces, epidemiologi snieguši rekomendācijas svītrot saimniecības preču veikalus no pirmās nepieciešamības preču veikalu saraksta, kuru darbība tirdzniecības centros brīvdienās un svētku dienās ir atļauta.

Aicina mēbeļu un būvmateriālu veikalus brīvdienās nestrādāt 

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) piektdienas pēcpusdienā nācis klajā ar aicinājumu...

Ministru kabineta rīkojuma par ārkārtējās situācijas izsludināšanu izpratnē tirdzniecības centri ir ēkas, kas iekārtotas pastāvīgai un sistemātiskai tirdzniecībai ar kopējo tirdzniecībai atvēlēto platību vismaz 10 000 kvadrātmetru vai kurās atsevišķās tirdzniecības vietās darbojas vismaz desmit tirdzniecības dalībnieki vai pakalpojuma sniedzēji.

EK atzīmēja, ka valdības apstiprinātie grozījumi nozīmē, ka tādi veikali kā "Jysk", "Cenu klubs" un citi, kas atrodas tirdzniecības centros, brīvdienās strādāt nedrīkst. Savukārt higiēnas preču veikalu, piemēram, "Drogas", darbība ir atļauta gan tirdzniecības centros, gan ārpus tiem.

Uz 4 nedēļām izsludina ārkārtējo situāciju, brīvdienās ierobežos veikalus 

Covid-19 ierobežošanai no pirmdienas, 9.novembra, līdz 6.decembrim Latvijā izsludinās ārkārtējo...

Tādi veikali kā "Depo","K-Senukai", "Kurši", "Ikea" un citi, kuru kopējā tirdzniecības platība ir virs 10 000 kvadrātmetriem, brīvdienās un svētku dienās strādāt nedrīkst.

Savukārt, ja veikalu platība ir zem 10 000 kvadrātmetriem, to darbība būs atļauta.

EM norādīja, ka veikalu, kuru platība ir mazāka par 10 000 kvadrātmetriem, darbība netiek ierobežota un tādos veikalos drīkst tirgoties ar visplašāko un dažādāko preču sortimentu.

Brīvdienās un svētku dienās tirdzniecības centros var darboties pārtikas veikali, aptiekas, optikas veikali, dzīvnieku barības veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, higiēnas preču veikali, telekomunikācijas preču un pakalpojumu vietas un vietas to preču izsniegšanai, kas iegādātas internetveikalos.

Kā ziņots, lai mazinātu cilvēku, tai skaitā ģimeņu, pulcēšanos tirdzniecības un izklaides centros, kur slēgtās telpās vienlaicīgi uzturas liels skaits cilvēku un ir liela varbūtība nonākt kontaktā ar inficētu cilvēku, Ministru kabinets 6.novembrī lēma ierobežot tirdzniecības centru darbību brīvdienās un svētku dienās, paredzot, ka brīvdienās un svētku dienās šādos centros ir iespējams iegādāties tikai pirmās nepieciešamības preces, piemēram, pārtiku, dzīvnieku barību, zāles un higiēnas preces.

Mājsaimniecības preču tirgotājs SIA "Jysk Linnen'n Furniture" ("Jysk") tuvākajos divos gados pieļauj iespēju Latvijā atvērt piecus sešus veikalus, sacīja "Jysk" valdes loceklis Artūrs Vikmanis.

Vienlaikus viņš norādīja, ka Igaunijā "Jysk" saskata iespēju atvērt vēl četrus piecus veikalus, bet Lietuvā tiek strādāts pie divu veikalu atvēršanas līdz šā gada vasarai.

"Igaunijā mums ir 12 veikali, un redzam iespējas atvērt vēl četrus piecus veikalus. Nākamajā finanšu gadā mēs turpināsim attīstību, atvērsim vismaz divus veikalus. Latvijā mums šobrīd ir 11 veikali un, iespējams, nākamajā finanšu gadā atvērsim vienu veikalu un pēc gada vēl četrus piecus veikalus. Lietuvā ir 13 veikali, un šobrīd strādājam pie tā, lai atvērtu vēl divus veikalus līdz vasarai," sacīja Vikmanis, piebilstot, ka kompānijai ir arī 10 veikalu Baltkrievijā.

Viņš atzīmēja, ka Latvijā vēsturiski ir izveidojies situācija, kad lielākā veikalu koncentrācija ir Rīgā, taču nākotnē kompānija plāno veikalu tīkla attīstību reģionos, tostarp noteikti veikals būs Valmierā, lai gan šobrīd vēl nav iespējams pateikt, vai tas būs nākamgad vai vēl pēc gada, kā arī veiklas noteikti tiks atvērts Rēzeknē. Iespējams, kompānija atvērs kādu jaunu veikalu arī Rīgā.

SEB banka piešķīrusi 6,1 miljonu eiro aizdevumu SIA “Firma Madara 89 īpašumi”, kas paredzēts jaunu veikalu top! būvniecībai un renovācijai Cēsīs, Jaunpiebalgā, Grundzālē, Aknīstē, Zvejniekciemā un Ādažos.

Jau 2023. gada nogalē un 2024.gada sākumā pircējiem būs pieejami trīs jaunuzcelti veikali –Jaunpiebalgā, Grundzālē un Aknīstē. Atverot jaunos veikalus, šajās pilsētās tiks slēgti šobrīd jau esošie mini top! veikali, kas ir mazāki kvadratūras ziņā, ar mazāku sortimentu un novecojušu infrastruktūru.

Tāpat ieplānoti divi pilnīgi jauni veikali Zvejniekciemā un Ādažos, kuru atvēršana plānota 2024.gada nogalē un 2025.gada sākumā.

Jaunie veikali būs plaši, būvēti izmantojot mūsdienīgus risinājumus, veikali tiks aprīkoti ar energoefektīvām iekārtām un apgaismojumu, tiks izbūvētas arī telpas darbiniekiem, izveidota noliktava un sakārtota preču piegāde. Līdz ar plašāku tirdzniecības zāli tiks piedāvāts plašāks preču klāsts, tostarp vietējā top! gatavie kulinārijas un konditorejas izstrādājumi.

Satversmes tiesa (ST) ir ierosinājusi lietu par normu, kas ierobežoja komercdarbību lielajos tirdzniecības centros Covid-19 pandēmijas laikā, informē ST.

Lieta ierosināta pēc SIA "Jysk Linnen’n Furniture" pieteikuma. Uzņēmums veic mēbeļu, apgaismes ierīču un cita veida mājsaimniecības piederumu mazumtirdzniecību specializētajos veikalos. Tā savu komercdarbību galvenokārt veic tirdzniecības centros, kuru kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem.

JYSK vēršas Satversmes tiesā  

Mājsaimniecības preču mazumtirgotājs JYSK iesniedzis konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā...

Pieteikuma iesniedzēja veikaliem lielajos tirdzniecības centros esot atsevišķa ieeja no ārpuses. Tādējādi šajos veikalos apmeklētājiem varot tikt nodrošināta iekļūšana un izkļūšana, nešķērsojot pārējo lielā tirdzniecības centra iekštelpu teritoriju.

Uzņēmums lūdz ST pārbaudīt Ministru kabineta (MK) noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

MK noteikumi paredzēja, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbojas tikai veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, kā arī aptiekas, optikas preču veikali, dzīvnieku barības veikali, ziedu veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, kā arī datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, kā arī telekomunikācijas iekārtu veikali.

Savukārt Satversmes 91.panta pirmais teikums noteic, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā, bet 105.panta pirmais un trešais teikums, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu un īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.

Apstrīdētā norma pilnībā liegusi pieteikuma iesniedzējam veikt komercdarbību lielajos tirdzniecības centros. Tai esot bijis aizliegts šajos tirdzniecības centros izsniegt arī ar distances līgumiem pārdotās preces. Tādējādi apstrīdētā norma, pēc uzņēmuma domām - nesamērīgi ierobežojusi uzņēmuma Satversmes 105.panta pirmajā un trešajā teikumā noteiktās tiesības uz īpašumu. Tajā ietvertais aizliegums arī radījis Satversmes 91.panta pirmajā teikumā ietvertā tiesiskās vienlīdzības principa pārkāpumu, jo neesot bijis noteikts mazumtirdzniecībai salīdzināmās situācijās.

ST ir uzaicinājusi MK līdz 9.augustam iesniegt ST atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

Lietas sagatavošanas termiņš ir 2021. gada 7. novembris.

Brīvdienās, tirdzniecības centros strādājošajos pirmās nepieciešamības preču veikalos cilvēki bez Covid-19 sertifikāta iepirkties nevarēs, tādējādi tirgotājiem radīti stingrāki ierobežojumi nekā lokdauna laikā.

Tādu secinājumu, izvērtējot Ministru kabineta sēdē 9. novembrī apstiprinātos grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, paredzot epidemioloģiskās drošības prasības no 15.novembra, kad būs beidzies iepriekš noteiktais stingrais mājsēdes periods, izdara Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

No 15.novembra atcels īpaši stingros Covid-19 ierobežojumus 

No nākamās pirmdienas, 15.novembra, Latvijā tiks atcelti Covid-19 dēļ noteiktie īpaši stingrie...

Paredzēts, ka no 15.novembra visi pakalpojumi tiks sniegti tikai epidemioloģiski drošā vidē, izņemot būtiskos pakalpojumus, kas var tikt sniegti arī personām bez vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātiem. Tāpat arī bez vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātiem varēs apmeklēt veikalus, kas tirgo pirmās nepieciešamības preces un kuru platība nepārsniedz 1 500 m2, pārējās tirdzniecības vietas pakalpojumus sniegs tikai epidemioloģiski drošā režīmā.

"Būtiski, gandrīz uz pusi, samazināts nevakcinētajiem pieejamo pirmās nepieciešamības veikalu skaits un viņi nevarēs iepirkties arī grāmatu, ziedu un elektronisko preču veikalos. Ņemot vērā tendenci mazināties saslimstībai, loģiski gaidīt pretējo - vairāk atvērtu veikalu. Tā Lietuvā, kur slimo vairāk nekā Latvijā, atļauts strādāt visiem veikaliem "zaļajā" režīmā, Latvijā tikai darbdienās. Nerunājot par Igauniju, kur ierobežojumi ir tikai m2", skaidro LTA prezidents Henriks Danusēvičs.

Asociācija turpinās diskusiju ar Veselības ministriju, lai samazinātu pieļaujamo kvadrātmetru skaitu uz vienu pircēju no pašlaik spēkā esošajiem 25 m2 uz 15 m2. Latvijas Tirgotāju asociācija piedāvā palielināt atbalsta apmēru Covid-19 krīzē cietušajiem mazākiem industrijas strādājošiem uzņēmumiem, kuru vidējais apgrozījums mēnesī pēc 2020.gada datiem ir līdz 20 000 eiro. LTA uzskata, ka atbalsta apmēram jābūt 90% apmērā no uzņēmuma bruto darba algas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2021. gada jūlijā, augustā un septembrī, nosākot apmēra minimumu, kā 75 % no uzņēmuma kritumā un maksimumu – 100 % no uzņēmumu krituma. Šī uzņēmumu grupa LTA jau iepriekš vērsa Ekonomikas ministrijas uzmanību uz nesamērīgi mazo, salīdzinoši ar Covid-19 krīzes laikā zaudējumiem, un atbalsta apmēru.

Pārējiem uzņēmumiem atbalsta apmēram LTA ieskatā jābūt 60% apmērā no uzņēmuma bruto darba algas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2021. gada jūlijā, augustā un septembrī, nosākot apmēra minimumu, kā 50 % no uzņēmuma kritumā un maksimumu – 75 % no uzņēmumu krituma.

Jau vēstīts, ka no 15.novembra līdz ārkārtējās situācijas beigām nākamā gada 11.janvārī "nedrošajā režīmā" jeb bez Covid-19 sertifikātu uzrādīšanas turpinās darboties tikai pirmās nepieciešamības veikali, otrdien nolēma valdība.

Bez Covid-19 sertifikātiem būs pieejami tirdzniecības pakalpojumi iekštelpās, ja kopējā apmeklētājiem publiski pieejamā telpu platība nav lielāka par 1500 kvadrātmetriem un ja ir atsevišķa ieeja, varēs darboties pārtikas veikali, medicīnas preču veikali, optikas veikali, dzīvnieku barības veikali, preses tirdzniecības vietas, higiēnas preču veikali.

Šajās tirdzniecība vietās, izņemot aptiekas, jānosaka tāds maksimālais apmeklētāju skaits, lai nodrošinātu ne mazāk kā 25 kvadrātmetri no publiski pieejamās iekštelpu platības uz apmeklētāju. Savukārt aptiekās, kas veic vakcināciju pret Covid-19 vai izsniedz testēšanas sertifikātus, noteikta prasība vienai personai nodrošināt ne mazāk kā 15 kvadrātmetrus no publiski pieejamās telpu platības.

Tāpat epidemioloģiski nedrošā vidē jeb "sarkanajā" drošības režīmā strādās - degvielas uzpildes stacijas, autoostas un dzelzceļa stacijās esošās biļešu tirdzniecības kases, kurās tiek pārdotas biļetes tikai uz iekšzemes maršrutiem, kā arī tirgi ārtelpās un ielu tirdzniecības vietas, tirdzniecības pakalpojumu sniedzējam un pircējiem ielu tirdzniecības vietās un atklātā tirgus teritorijā tirdzniecības laikā lietojot sejas maskas.

Tikmēr pretēji - "zaļajā" režīmā jeb ar Covid-19 sertifikātu - tirdzniecības pakalpojumus varēs sniegt jebkurā tirdzniecības vietā iekštelpās, nosakot tādu maksimālo apmeklētāju skaitu, lai nodrošinātu ne mazāk kā 15 kvadrātmetri no publiski pieejamās iekštelpu platības uz apmeklētāju, kā arī lietojot mutes un deguna aizsegus.

Tāpat tikai ar sertifikātiem no 15.novembra klientus varēs apkalpot arī telekomunikāciju preču veikalos un grāmatnīcās, kas "lokdauna" laikā ir pieejami pakalpojumi ikvienam.

Visās tirdzniecības vietās iepirkšanās līdzekļu, tai skaitā grozu, ratu vai tirdzniecības dalībnieka nodrošināto iepirkšanās somu skaits kopā nedrīkst pārsniegt maksimāli atļauto apmeklētāju skaitu tirdzniecības vietā. Ja tirdzniecības vietā tiek nodrošināta iepirkšanās līdzekļu pieejamība apmeklētājiem, atrašanās tirdzniecības vietā bez iepriekš minētajiem iepirkšanās līdzekļiem ir aizliegta.

Tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietu darba laiks noteikts no plkst.6 līdz plkst.21, izņemot pirmās nepieciešamības preču veikalus, kas drīkst darboties bez darba laika ierobežojumiem.

Tāpat uz visu ārkārtējās situācijas laiku aizliegta ielu tirdzniecības organizēšana, piemēram, gadatirgu, Ziemassvētku tirdziņu un tam līdzīgu tirdzniecības pasākumu organizēšana.

Savukārt brīvdienās un svētku dienās aizliegta tirdzniecības pakalpojumu sniegšana tirdzniecības centros, kur telpu platība ir virs 1500 kvadrātmetriem un ir vismaz piecas tirdzniecības vietas, izņemot iepriekš minētās pirmās nepieciešamības tirdzniecības vietas un pirmās nepieciešamības pakalpojumu sniegšanas vietas. Vienlaikus tirdzniecības centros brīvdienās un svētku dienās atļauta būs arī tādu pakalpojuma sniegšanas vietu un tirdzniecības vietu darbība, kurām ir atsevišķa ieeja un tiek nodrošināta apmeklētāju plūsmas nodalīšana no tirdzniecības centra koplietošanas telpām.

Vienlaikus attālināti iegādāto preču izsniegšana iekštelpās tirdzniecības vietās, kas strādā epidemioloģiski drošā vidē, jāorganizē, nodrošinot atsevišķu apmeklētāju plūsmu, kas pilnībā tiek nodalīta no epidemioloģiski drošā vidē sniegtajiem tirdzniecības pakalpojumiem un ar atsevišķu ieeju, vai arī izsniedzot preces ārpus telpām.

Pēc Satversmes tiesas sprieduma valdībai ir pienākums pilnībā kompensēt tirdzniecības centriem radītos zaudējumus, pauda lielos tirdzniecības centrus pārstāvošās Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses (NĪAA) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Aliansē arī atzīmēja, ka tuvākajās dienās NĪAA izanalizēs Satversmes tiesas spriedumu un lems par turpmākajiem juridiskajiem un nozares aizstāvības soļiem.

Vanags pauda gandarījumu, ka Satversmes tiesa ir atzinusi - Satversmei neatbilstoša bija situācija, kurā apavu veikals ārpus tirdzniecības centra drīkst strādāt, bet tirdzniecības centrā - nedrīkst. Realitātē šāds lēmums noveda situācijā, kad 75% veikalu tirdzniecības centros nedrīkstēja strādāt.

Vanags uzsvēra, ka šī situācija tirdzniecības centriem ir radījusi vismaz 65 miljonu eiro zaudējumus, no kuriem ir kompensēti mazāk nekā 20 miljoni eiro.

Pēc NĪAA paustā, valdības pienākums ir pilnībā kompensēt Ministru kabineta "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" radītos zaudējumus tirdzniecības centriem.

Igaunijas apģērbu tirdzniecības grupa "Baltika" pagājušajā gadā strādājusi ar 5,9 miljonu eiro zaudējumiem, kas ir par 15,2% vairāk nekā 2018.gadā, liecina uzņēmuma pārskats.

"Baltika" apgrozījums pagājušajā gadā samazinājies par 11% līdz 39,6 miljoniem eiro.

Uzņēmuma peļņa pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA) pērn bija 3,8 miljoni eiro salīdzinājumā ar 1,6 miljonu eiro zaudējumiem 2018.gadā.

Pagājušā gada beigās "Baltika" bija 82 veikali jeb par 35 mazāk nekā 2018.gada beigās. Tostarp Igaunijā pagājušā gada beigās bija 33 veikali jeb par astoņiem mazāk nekā gadu iepriekš, Lietuvā - 29 veikali jeb par vienu mazāk nekā gadu iepriekš, Latvijā - 19 veikali jeb par trim mazāk nekā gadu iepriekš, bet Somijā - viens veikals jeb tikpat, cik gadu iepriekš. Pagājušā gadā slēgti 10 veikali Ukrainā, deviņi - Krievijā, divi - Baltkrievijā, viens - Spānijā un viens - Serbijā.

Šā gada augusta vidū Babītes pagasta Piņķos durvis vērs modes zīmolu outlet jeb, latviskojot saskaņā ar Valsts valodas centra norādēm, zīmolpreču izpārdošanas ciemats "Via Jurmala Outlet Village". Baltijā šis būs pirmais outlet ciemats zem klajas debess, saskaņā ar attīstītāja vīziju - pilsēta pilsētā.

"Via Jurmala Outlet Village", kura raksturīgā iezīme, raugoties no dizaina viedokļa, ir Vidusjūras stila ēkas un ieliņas, visa gada garumā apmeklētājiem tiks piedāvāts iegādāties pasaulē populāru zīmolu iepriekšējo sezonu un outlet konceptam īpaši veidotu kolekciju preces.

"Via Jurmala Outlet Village" mārketinga vadītāja Anna Žigalova biznesa portālam db.lv stāsta: "Skatāmies uz tirgu, kurā jau darbojas esošie spēlētāji. Mēs varam tikai to pārdalīt, paņemt kādu tirgus daļu ar izdevīgāku piedāvājumu." Šobrīd uzstādīts 15% relatīvās (starp definētiem konkurentiem) tirgus daļas mērķis pirmajos divos gados.

"Via Jurmala Outlet Village" tiks attīstīts divās kārtās. Pirmajā kārtā ir ieguldīti 27 miljoni eiro. Otrās kārtas koncepts vēl tiek izstrādāts, saskaņojot ar potenciālo nomnieku vēlmēm, tādēļ plānotais investīciju apjoms vēl tiek rēķināts. Vaicāta, kad varētu sākties otrās kārtas attīstība, A. Žigalova teic, ka saskaņā ar šā brīža plāniem vismaz pusotru gadu plānots veltīt uzmanību pirmajai kārtai un pēc tam pievērsties tālākai attīstībai.

Negatīvās tendences pasaules finanšu tirgos ietekmē arī uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas pakalpojumu, taču apdrošināšanas kompāniju pārstāvji norāda, ka šobrīd atbrīvoties no šiem ieguldījumiem nebūtu prātīgi, drīzāk tieši pretēji, un vērts veikt ieguldījumus.

Runājot par atlīdzības izmaksu gadījumā, ja polises īpašnieks miris no koronavīrusa, apdrošinātāji norāda, ka visdrīzāk tā tiks veikta.

Dzīvības apdrošināšana ar uzkrājuma veidošanu apvieno divus elementus – savas dzīvības apdrošināšanu un uzkrājuma veidošanu nākotnei. Veicot regulārus maksājumus, iespējams veidot uzkrājumu savas nākotnes finansiālai nodrošināšanai vai kāda noteikta mērķa vai sapņa īstenošanai, vienlaikus nodrošinot materiālu aizsardzību savai ģimenei personas nāves gadījumā, skaidro Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA).

Šī apdrošināšanas veida ietvaros ir iespēja veidot uzkrājumu ar garantētu jeb fiksētu peļņu (%) vai arī veidot uzkrājumu, kas piesaistīts ieguldījumu fondiem. Ieguldot līdzekļus fondos, ir iespējams nopelnīt vairāk, vienlaicīgi gan jāapzinās, ka peļņas iespējamība un apmērs ir atkarīgs no izvēlētās ieguldījumu stratēģijas un ieguldījumu fondu darbības rezultātiem.

Pasaules finanšu tirgū pēdējās dienas bijušas trauksmainas. Pēc jaunumiem par to, ka koronavīruss sācis straujāk izplatīties ārpus Ķīnas, spēji zemāk planējusi daudzu riska aktīvu vērtība.

Piemēram, ASV "Dow Jones Industrial Average" akciju indeksa vērtība šo pirmdien saruka vairāk nekā par 1000 punktiem un procentuālā izteiksmē - par 3,6%. Rezumējot - akcijām pats šīs nedēļas sākums bija sliktākais divos gados.

ASV akciju cena straujāk sarūk jau kopš pagājušās nedēļas vidus, un šajā visai nelielajā laika posmā tās ir iespējušas paspēlēt jau visus savus šā gada guvumus. Līdzīgas tendences vērojamas arī citos lielākajos pasaules akciju tirgos. Turklāt šīs otrdienas pēcpusdienā izskatījās, ka cenu kritums turpināsies. Viedokļi par notiekošo tradicionāli ir visai daudz. Finanšu tirgos ne vienmēr tendences nosaka kādi dzelžaini fakti. Patiesībā tie mēdz būt visai emocionāli. Mēdz teikt, ka Volstrītā cenu tendences drīzāk nosaka alkatība un bailes. Vēl pagājušonedēļ DB rakstīja, ka februāris akciju tirgos varētu būt ieskicējis eiforiju.

Pirmie starptautiskā mazumtirdzniecības veikalu tīkla "SPAR" veikali Latvijā tiks atvērti jūlija otrajā pusē, Saldū un Liepājā, informē uzņēmums.

Līdz šā gada beigām tiks atvērtas vēl vismaz trīs tirdzniecības vietas, tostarp arī Rīgā. Uzņēmuma mērķis Latvijā pirmajā darbības gadā ir veiksmīgi ienākt tirgū un piecu gadu laikā atvērt vismaz 200 veikalus.

"Šobrīd jauna spēlētāja ienākšanai tirgū ir vairāki labvēlīgi faktori. Pēdējo gadu notikumi ir atstājuši lielu iespaidu uz mazumtirdzniecības nozari. Covid-19 radīto un valdības ieviesto ierobežojumu sekas, jaunu konkurentu ienākšana tirgū, pārrāvumi piegāžu ķēdē un preču pieejamība, pieaugošs darbinieku trūkums, inflācijas ietekme uz produktu cenām un, attiecīgi, pieprasījuma svārstībām - tas radījis milzu spiedienu tirgotājiem meklēt risinājumus kā restrukturizēt savu biznesa modeli un pielāgoties jaunajai realitātei. "SPAR" ienāk tirgū ar spēcīgu zīmolu, piekļuvi plašam sortimentam un savu zināšanu bāzi veikalu pārvaldē. Līdz ar to daudzi uzņēmumu īpašnieki un vadītāji saskata potenciālu izaugsmei un izvēlas pievienoties tīklam," stāsta "SPAR Latvija" valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers, piebilstot, ka uzņēmuma ilgtermiņa mērķis ir kļūt par trešo lielāko mazumtirdzniecības spēlētāju tirgū.

Ministru kabinets otrdien konceptuāli atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu atļaut strādāt tirdzniecības vietām ar platību līdz 300 kvadrātmetriem, bet gala lēmums tiks pieņemts valdības sēdē ceturtdien, 25.februārī.

Plānots, ka tirdzniecības vietās ar individuālu ieeju līdz 300 kvadrātmetriem visas preču grupas varētu tirgot no pirmdienas, 1.marta. Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja, ka datums, no kura mazie veikali varēs atsākt darbu, tiks noteikts pēc diskusijām valdības sēdē ceturtdien.

Vitenbergs skaidroja, ka jau divas nedēļas darbojas EM kopā ar nozari izstrādātais drošas tirdzniecības modelis un šajā laikā novērota liela atbildība no komersantu puses.

Ekonomikas ministrs uzsvēra, ka konceptuālā vienošanās paredz atļaut strādāt veikaliem ar platību līdz 300 kvadrātmetriem ar atsevišķu ieeju, lai būtu iespējams kontrolēt cilvēku skaitu veikalos. Atvērtajos veikalos vienlaikus varēs atrasties ne vairāk par 12 cilvēkiem.

Pielāgojoties mainīgajām mazumtirdzniecības jomas tendencēm, 2019. gada nogalē Baltijas uzņēmums "Baltika Group", kas Latvijā pārstāv modes zīmolus "Monton" un "Mosaic", kā arī premium segmenta zīmolus "Ivo Nikkolo" un "Baltman", uzsācis uzņēmuma pārstrukturizāciju un izmaiņas esošā koncepta attīstībā.

Tā rezultātā turpmāk zem viena tirdzniecības zīmola tiks apvienoti veikali "Monton" un "Mosaic". Līdz ar to nedaudz samazināsies veikalu skaits Latvijā, bet tirdzniecības platību "Baltika Group" centīsies saglabāt esošajā apjomā, biznesa portālam db.lv paskaidroja uzņēmumā. Darbinieku skaits paliks esošais, jo šobrīd tiek strādāts ar nenokomplektētu darbinieku sastāvu. Visi esošie darbinieki tiks integrēti jaunajā biznesa modelī un apvienotajos veikalos.

Zīmolu apvienošanas izmaksas "Baltika Group" kā publiski tirgots uzņēmums neizpauž.

Kopš uzņēmuma dibināšanas pagājuši jau teju 20 gadi, un, kā uzsver "Baltika Group" vadītāja Latvijā Maruta Ērgle, Baltijas tirgū plānotās pārmaiņas ir tikai likumsakarīgs solis uzņēmuma tālākā attīstībā.

Latvijā un Igaunijā "Debenhams" veikali turpinās darbu, neskatoties uz Apvienotās Karalistes uzņēmuma "Debenhams" sākto likvidācijas procesu, pavēstīja "Debenhams" veikalu pārvaldītājas SIA "DBH Ltd Baltics" pārstāve Ilona Skuja.

Viņa skaidroja, ka "DBH Ltd Baltics" ir neatkarīgs uzņēmums, kura veikali "Debenhams" strādā uz franšīzes līguma pamata.

"Protams, ka pēkšņais un negaidītais "Debenhams" vienpusējais paziņojums par to, ka Apvienotās Karalistes veikali tiek slēgti un esošā preču piegādes sistēma ir spēkā tikai līdz 2021.gada 1.martam, bija nepatīkams, jo ir pretrunā ar noslēgtajiem līgumiem," skaidroja Skuja.

Debenhams sāk likvidācijas procesu 

Lielbritānijas lielveikalu tīkls "Debenhams" otrdien paziņoja, ka sācis likvidācijas procesu, jo...

Viņa arī informēja, ka "DBH Ltd Baltics" veikali Latvijā un Igaunijā turpina darbu un strādā pie preču piegādes līgumiem ar līdzšinējiem astoņiem zīmoliem pa tiešo. "Nākamos trīs mēnešus Latvijas komandai būs vairāk darba, lai pārkārtotos uz jaunajiem loģistikas risinājumiem. Ar iznomātāju un investoru atbalstu kompānijas vadība ir pārliecināta par sekmīgu rezultātu," pauda Skuja.

Jau ziņots, ka Apvienotās Karalistes lielveikalu tīkls "Debenhams" paziņojis par likvidācijas procesa sākšanu, jo potenciālais uzņēmuma pircējs no šīs ieceres ir atteicies.

"Debenhams", kas dibināts 1813.gadā un nodarbina aptuveni 12 000 cilvēku, koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes dēļ aprīlī bija spiests iecelt maksātnespējas administratoru, taču likvidācijas process sākts pēc tam, kad britu sporta apģērbu kompānija "JD Sports" pārtrauca sarunas par lielveikalu tīkla iegādi. Vienlaikus kompānija paziņojusi, ka turpinās pieņemt piedāvājumus visa uzņēmuma vai atsevišķu tā daļu iegādei.

"Debenhams" vēsta, ka tā 124 veikali Apvienotajā Karalistē turpinās darbību, lai izpārdotu preču krājumus.

Kompānija "DBH Ltd Baltics" reģistrēta 2013.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2845 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Uzņēmuma vienīgā īpašniece ir AS "Lawrence Asset Management", bet uzņēmuma patiesā labuma guvēja ir Ieva Plaude-Rēlingere. "DBH Ltd Baltics" pērn strādāja ar 3,989 miljonu eiro apgrozījumu un guva 52 867 eiro peļņu.

Pēc tam, kad tirdzniecības uzņēmums SIA "Lidl Latvija" ceturtdien, 7.oktobrī, visā Latvijā atklās pirmos 15 "Lidl" veikalus, nākamās tirdzniecības vietas varētu atvērt šā gada beigās vai nākamā gada sākumā, sacīja "Lidl Latvija" valdes priekšsēdētājs Jākobs Jozefsons.

Jautāts, kad "Lidl" plāno atklāt nākamos veikalus Latvijā, Jozefsons teica, ka tas notikšot "ļoti drīz", un pašreiz tiek sagatavoti veikali Rīgā, kā arī otrie veikali Liepājā un Daugavpilī. Lūdzot precizēt, vai tas būs šogad, viņš atbildēja, ka tas varētu būt šā gada beigās vai nākamā gada sākumā, solot par jaunumiem informēt.

Lidl izziņo pirmo veikalu atvēršanu Latvijā 

Vadošais Eiropas mazumtirdzniecības uzņēmums “Lidl” paziņojis, ka savu darbību Latvijā šonedēļ...

Stāstot par 15 pirmo "Lidl" veikalu atklāšanu, kas gaidāma 7.oktobrī, Jozefsons uzsvēra, ka tirgotājs ievēros visas valstī noteiktās Covid-19 epidemioloģiskās drošības prasības. Ārpusē pie visiem veikaliem rindu regulēšanai novietotas barjeras, kā arī uzkrāsotas divu metru atzīmes distances ievērošanai.

Tāpat pie katra veikala būs 15 "Lidl" darbinieki, kas regulēs kārtības ievērošanu rindās tikai veikala ārpusē. Pēc Jozefsona teiktā, ja būs nepieciešams, šādi cilvēki pie veikaliem atradīsies arī citās dienās, nevis tikai atklāšanas dienā.

Jozefsons arī atzina - lai arī situācija ar Covid-19 izplatību Latvijā pašreiz nav tā labākā, apstākļi tik un tā ir citi nekā gada sākumā, kad sākotnēji bija iecerēta veikalu atklāšana. Viņš norādīja, ka tobrīd nebija tika plaši pieejamas vakcinācijas pret Covid-19 iespējas, un pašreiz, kad valstī vakcinēti teju 50% iedzīvotāju, uzņēmuma ieskatā veikalus varētu atklāt.

"Lidl Latvija" nepieprasa saviem darbiniekiem obligātu vakcināciju pret Covid-19, tomēr, pēc Jozefsona teiktā, tirgotājs cenšoties mudināt to darīt. Vienlaikus viņš nevarēja pateikt, cik daudz darbinieku pašreiz ir vakcinēti.

Tikmēr "Lidl Latvija" Komunikācijas departamenta vadītāja Dana Hasana trešdien žurnālistiem atklāja, ka sākotnēji visos veikalos strādās ap 90 cilvēku katrā, lai nodrošinātu pēc iespējas ātrāku klientu apkalpošanu. Tāpat tas nepieciešams, lai sagatavotu darbiniekus pārējo veikalu atvēršanai. Ikdienas apstākļos vienā maiņā katrā veikalā strādāšot ap 40 līdz 60 darbinieku.

Pēc kompānijā sniegtās informācijas, viena veikala atvēršanas izmaksas esot vidēji seši miljoni eiro. Gatavojoties veikalu atvēršanai Latvijā, "Lidl" investējis vairāk nekā 200 miljonus eiro savu veikalu un loģistikas centra būvniecībā, kā arī veidojot jaunas ielas, satiksmes apļus, krustojumus, apstādījumus un dažādus apkārtējās infrastruktūras uzlabojumos. Pārsvarā visi "Lidl" veikali Latvijā būs vienā stāvā, bet topošais "Lidl" Teikā - divos.

Tirgotāja pārstāvji arī informēja, ka pašreiz "Lidl Latvija" ir vienošanās ar 20 Latvijas pārtikas ražotājiem par produktu tirdzniecību, bet nākotnē to klāstu plānots paplašināt.

Jau vēstīts, ka ceturtdien, 7.oktobrī, visā Latvijā tiks atklāti kopumā 15 mazumtirdzniecības tīkla "Lidl" veikali.

Ceturtdien "Lidl" atvērs veikalus Rīgā, Rīga Anniņmuižas bulvāris 77, Anniņmuižas iela 8A, Augusta Deglava iela 160, Dzelzavas iela 75B, Lubānas iela 113A, kā arī Sergeja Eizenšteina iela 81. Tāpat tiks atklāti veikali Liepājā, Ganību ielā 182, Ventspilī, Kuldīgas ielā 90, Tukumā, Raudas ielā 17A, Jelgavā, Rīgas ielā 50, Ogrē, Kalna prospektā 2A, Valmierā, Stacijas ielā 8, Jēkabpilī, Ledus ielā 8, Rēzeknē, Atbrīvošanas alejā 125, kā arī Daugavpilī, 18.novembra ielā 146.

Kompānija "Lidl Latvija" reģistrēta 2016.gada oktobrī, un tās pamatkapitāls ir 251,5 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Vācijas "C E - Beteiligungs-GmbH".

"Lidl Latvija" pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2020.gada 1.marta līdz šā gada 28.februārim, strādāja ar 722 955 eiro apgrozījumu, savukārt kompānijas zaudējumi bija 51,59 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.