Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža (ZRP) ierosinājums piedāvāt darba devējiem sociālā nodokļa atlaides uz laiku līdz 12 mēnešiem līdz pat 100% apmērā, ja tie nodarbinās bez darba ilgstoši palikušos iedzīvotājus, var radīt riskus.
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone stāsta, ka vairākās Eiropas Savienības valstīs ir tikušas piemērotas uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) vai sociālo nodokļu atlaides, ja uzņēmums veic nodarbinātības pasākumus (pieņem darbā uz pilnu laiku vai noteiktu laiku, piedāvā prakses vietas utt.) kādām noteiktām riska grupām, kam grūti atgriezties darba tirgū, piemēram, jauniešiem, pirmspensijas vecuma cilvēkiem vai ilgstošiem bezdarbniekiem.
«Latvijas gadījumā varam runāt jau par strukturālo bezdarbu, kas ir ilgstoša bezdarba sekas, un, lai šo problēmu risinātu, protams, ir nepieciešami atbalsta pasākumi no valsts puses. Tādēļ pozitīvi, ka Ekonomikas ministrija ir pievērsusies nodarbinātības problēmām,» uzsvēra Meņģelsone.
Viņa ir pārliecināta, ka, ieviešot minēto programmu, pastāv zināmi riski. Pirmkārt, šāds instruments jāievieš uzmanīgi, jo jaunie darbinieki nedrīkst aizvietot esošos darbiniekus. Turklāt LDDK pārstāvi māc bažas, ka bezdarbnieki paši nevēlēsies piedalīties šajā pasākumā, jo patlaban pastāvošie sociālā atbalsta pasākumi (ieskaitot «80 latnieku programmu») padara strādāšanu, it īpaši par minimālo algu, salīdzinoši neizdevīgu.
«Ar šādu problēmu darba devēji saskaras tādās nozarēs kā būvniecība, tirdzniecība u.c., kur jau tagad trūkst darba roku. Ja atbalsta pasākums tiks organizēts administratīvi sarežģīts, darba devēji paši nebūs ieinteresēti iesaistīties. Atbalsts uzņēmumiem, kuri veic investīcijas cilvēkresursos, ir būtisks darba devējiem, un tas ir jādemonstrē, ne tikai piešķirot UIN vai sociālā nodokļa atlaides riska grupām, bet arī tiem, kas strādā ar cilvēkresursu attīstības programmām ikdienā uzņēmumos, audzinot jaunos speciālistus,» norādīja LDDK ģenerāldirektore.
LDDK Sprūdža ideju un iespējamos kritērijus ir gatava apspriest kopīgi ar Ekonomikas, Labklājības un Finanšu ministriju, lai atbildīgo institūciju viedokļi tiktu saskaņoti un saskanētu ar nodokļu politikas pamatnostādnēm 2011.-2014.gadam.