Pārtikas nozarē strādājošie nevar atrast jaunus darbiniekus ražošanas apjomu audzēšanai.   Gan zivrūpniecībā, gan lauksaimniecībā strādājošie komersanti uzskata – jāveic izmaiņas esošajā kārtībā, lai motivētu ilgstošos bezdarbniekus ātrāk atgriezties darbā.    Viens no lielākajiem zivrūpniecības uzņēmumiem SIA Karavela saskāries ar to, ka nav iespējams piesaistīt darbaspēku jaunajai ražotnei, kas gatavos produkciju ES valstu tirgiem. Karavelas līdzīpašnieks Andris Bite stāsta, ka uzņēmumam jaunajā ražotnē nepieciešami 150 jauni darbinieki un jau šobrīd tiek mēģināts «pa kripatai» savākt, piemēram vedot no Olaines un citām pilsētām, jo Rīgā tik lielu skaitu neesot iespējams piesaistīt.    Uzņēmums šīs problēmas risināšanā iesaistījis arī Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA) un kopīgi izdevies noskaidrot, kāpēc esošā sistēma nestrādā. Proti, nereti ir gadījumi, kad NVA bezdarbniekus nosūta uz uzņēmumu, taču šīs personas atgriežas dienestā, apgalvojot, ka viņus neņem darbā, lai gan patiesība ir pretēja. «Tie ir tā saucamie profesionālie nestrādātāji, kas tērē valsts budžeta naudu. Un ja ir vēlme nestrādāt, tad viņi to veiksmīgi var darīt, saņemot pabalstus un sociālās garantijas. Vienkārši cilvēki nav motivēti atgriezties darba tirgū,» klāsta uzņēmējs. Lai šo risinātu, būtu jāievieš tā saucamā rakstiskā attiekšanās no darba uzņēmumā, kas arī kalpotu par bezdarbnieka statusa atteikšanas iemeslu. Karavelas pārstāvji jau tikušies ar Labklājības ministrijas speciālistiem, lai mēģinātu šo jautājumu risināt.    Problēma ar strādājošiem zivrūpniecības nozarē ir tiem, kas grib paplašināties, stāsta Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits. Lai situāciju risinātu, viņš aicina pārskatīt veidu, kādā tiek piešķirts bezdarbnieku statuss un pabalsti. Viņaprāt, bezdarbniekam atsakoties no diviem piedāvātajiem darbiem, šis statuss būtu jāpārtrauc un pabalsti jānoņem, lai sekmētu ātrāku cilvēku atgriešanos darbā.