ASV valsts sekretārs Džons Kerijs un Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs drīzumā sāks sarunas, kuru mērķis ir mazināt saspringumu Ukrainā, vēsta BBC.
ASV raksturojusi Maskavas soli ievest militāros spēkus Ukrainas teritorijā kā agresiju, savukārt Kremlis šos apvainojumus noraida. Lai arī starp ASV un Krieviju šajā jautājumā pastāv izteiktas nesaskaņas, abas puses sniegušas mājienu, ka dod priekšroku dialoga uzsākšanai, ziņo medijs. Dž. Kerija un S. Lavrova tikšanās plānota Parīzē, un Ukrainas jautājums tiks pārspriests līdztekus Libānas jautājumiem.
Krievijas militāristi vēl aizvien de facto kontrolē Krimas pussalu.
Sasprindzinājuma stāvoklis Krimā bija arī naktī no otrdienas uz trešdienu, tomēr nav ziņu par sadursmēm. Iepriekš šonedēļ Maskava paziņoja, ka varētu ievest savus militāristus arī Ukrainas austrumu reģionos, lai pasargātu krievus un krievvalodīgos. Šāds paziņojums sekoja, pieaugot saspīlējumam Ukrainas austrumu reģionos starp abām etniskajām grupām.
Tāpat drīzumā ir gaidāmas NATO un Krievijas sarunas Briselē. Iepriekš NATO vadītājs Anders Rasumsens pauda, ka Krievija «pārkāpusi Ukrainas suverenitāti un teritoriālo vienotību».
Sagaidāms arī, ka ES ārlietu politikas pārstāve Ketrina Eštone dosies uz Kijevu, lai veiktu pārrunas ar jauno Ukrainas valdību.
Cita starpā Krievija paziņojusi, ka otrdien ir veiksmīgi izmēģinājusi starpkontinentālo ballistisko raķeti.
Db.lv jau ziņoja, ka Krievijas enerģētikas gigants Gazprom no šā gada aprīļa vairs nepiemēros atlaidi Ukrainas gāzes importam. Gazprom paziņoja, ka Ukraina par gāzi Krievijai ir parādā 1,55 miljardus ASV dolāru. Gāzes uzņēmums gatavojas Ukrainai piešķirt aizdevumu divu līdz trīs miljardu dolāru apmērā, lai Ukraina var segt parādu par pērn saņemto gāzi un turpināt norēķināties par pašreizējām piegādēm. Zināms, ka Eiropas Komisija palīdzēs Ukrainai norēķināties par Krievijas piegādāto gāzi, otrdien paziņoja ES enerģētikas komisārs Ginters Etingers.