Ķīnas nacionālās valūtas juaņas kurss pret dolāru šonedēļ sasniedzis rekordaugstu līmeni – 6,31 juaņa par dolāru, vēsta Reuters.

Šogad kopumā dolāra cena Ķīnas juaņās ir sarukusi par 4,3%, tomēr daudzi eksperti uzskata, ka juaņas stiprināšanās varētu pierimt, jo Ķīnas valdība, visticamāk, būs saudzīga pret saviem ražotājiem, kurus negatīvi ietekmēs vājāki eksporta tirgi. Jāteic, ka Ķīnas juaņas kurss ilgstoši bija piesaistīts ASV dolāram (pie kursa 6,83 juaņas par ASV dolāru), lai aizsargātu valsts ražotājus un eksportētājus.

Ķīna juaņai stiprināties pēc ilgāka pārtraukuma atļāva pagājušā gada vasarā (kopš tā laika dolāra cena juaņās ir sarukusi par 7,5%). Tiek lēsts, ka nākamgad dolāra cena Ķīnas juaņās varētu sarukt par 3%.

DB jau rakstījis, ka stiprāka juaņa pasaules ekonomiku varētu ietekmēt caur eksporta un importa kanāliem - turklāt ietekme var būt samērā būtiska, jo Ķīna kā nekā ir otra pasaules lielākā ekonomika. Līdz ar dārgāku vietējo valūtu var samazināties Ķīnas eksporta priekšrocības (tās eksportētais kļūs dārgāks), kā rezultātā vieglāki laiki var pienākt ražotājiem un eksportētājiem citur pasaulē, kuriem nākas nepārtraukti konkurēt ar Ķīnas ražojumiem. Mākslīgi lētā Ķīnas juaņa ilgstoši ir bijusi par iemeslu asām diskusijām ASV un Ķīnas politiķu vidū. Pastāv viedoklis, ka juaņas sadārdzināšanās varētu mazināt nesabalansētību pasaules ekonomikā, jo mazinātos Ķīnas eksporta konkurētspēja, un radītu darbavietas citos pasaules reģionos.

Ņemot vērā Ķīnas ekonomikas pieaugošo svaru, SVF lēmums par šīs valsts valūtas rezervju statusu šķiet visai loģisks

Nav šaubu, ka Ķīnas ekonomikas nozīme pasaules tautsaimniecībā pēdējo dažu desmitu gadu laikā strauji pieaugusi, un ir nomanāmas prognozes, ka šāds process turpināsies, kā rezultātā pasaules ekonomikas epicentrs galu galā no rietumvalstīm pārvietosies uz šo reģionu. Par to, ka Ķīnas vēlmes vairs nevar neņemt vērā, liecina arī Starptautiskā Valūtas fonda lēmums iekļaut šīs valsts valūtu SDR valūtu grozā. Lēmumam ir liela simboliska nozīme – Ķīna kļuvusi par vienu no pasaules ekonomikas pīlāriem, bet kādi reāli efekti vismaz īstermiņā izjusti tiks maz.

Zīmīgi, ka Ķīnas valūtas iekļaušana SDR grozā pamatā notiks uz eiro rēķina. Eiro īpatsvars šajā grozā saruks no 37,4% līdz 30,93%, kas, iespējams, tuvāko gadu laikā var pastiprināt kopējās valūtas pārdošanas spiedienu no atsevišķu rezervju pārvaldnieku puses, kuri nākotnē savukārt savos krājumos atvēlēs vietu juaņās nominētiem aktīviem. Katrā ziņā var sagaidīt, ka starptautiskajā arēnā līdz ar šādu lēmumu turpinās palielināties Ķīnas juaņas loma, un pastāv pat viedoklis, ka tā nākotnē var ieņemt eiro lomu un būt otra nozīmīgākā rezervju valūta aiz ASV dolāra (daži šādu ainu bur jau 2030. gadā).

Ķīnas juaņas nozīme starptautiskajā tirdzniecībā aug, un nākotnē tā var izaicināt ASV dolāru, uzskata Eiropas Centrālās bankas valdes loceklis Īvs Meršs.

Kā raksta Reuters, runājot konferencē par juaņas nākotni, Ī. Meršs uzsvēris, ka Ķīnas valdībai jāturpina reformēt ekonomiku un finanšu sektoru, jo juaņa patlaban sper pirmos soļus kā valūta, kas tiek izmantota starptautiskām investīcijām.

Ja tai veiksies, kādu dienu tā var kļut par galveno rezerves valūtu, sacījis ECB pārstāvis. Viņš skaidro, ka Ķīnas ekonomikas izmēra un tās nozīmes pasaules tirdzniecībā dēļ, un potenciāli arī finanšu tirgos, juaņa var mest izaicinājumu ASV dolāram.

ECB valdes loceklis gan uzsvēris, ka, skatoties no eirozonas perspektīvas, juaņas starptautiskās nozīmes augšana liek cītīgāk vērot riskus, kas saistīti ar juaņas ieguldījumu palielināšanu eirozonas bankās.

Ķīnas valūta juaņa ir kļuvusi par vienu no piecām visplašāk lietotajām valūtām globālos maksājumos, trešdien paziņoja starptautiskā finanšu transakciju aģentūra Society for Worldwide Interbank Financial Telecommunication (SWIFT).

Juaņa decembrī popularitātes ziņā pārspēja Kanādas un Austrālijas dolārus. Populārākas valūtas par juaņu tagad ir tikai ASV dolārs, eiro, Lielbritānijas mārciņa un Japānas jena.

Pekina pakāpeniski mīkstina juaņas kontroli un veicina šīs valūtas izmantošanu ārvalstīs, lai palielinātu Ķīnas firmu lomu pasaules ekonomikā.

Juaņas maiņas kursu nosaka Ķīnas centrālā banka un šī valūta netiek brīvi tirgota globālajos valūtu tirgos, bet Pekina ir parakstījusi vienošanās ar vairākiem ārvalstu finanšu centriem, tostarp Londonu, par juaņas izmantošanu transakcijām.

Decembrī 2,17% globālo maksājumu tika veikti juaņās, bet 2,69% - Japānas jenās. ASV dolāra īpasvars bija apmēram 44,64%, eiro - 28,3%, bet britu mārciņas īpatsvars - 7,92%.

Ķīnas juaņas valūtas pozīcija varētu būt pievilcīga peļņas gūšanas iespēja, uzskata Mandatum Life Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Pauls Lukka.

Ķīna ir saglabājusi savas valūtas piesaisti un uzturējusi zemu vērtību salīdzinājumā ar ASV dolāru; juaņas zemā vērtība ir sniegusi priekšrocības Ķīnas eksportētājiem. Šī bija viena no metodēm, ko Ķīna izmantoja savas ekonomikas atbalstam krīzes laikā.

Patlaban Ķīnas ekonomika pārkarst, un Ķīna īsteno pasākumus tās atdzesēšanai – ļaut veikt valsts valūtas revalvāciju šajā ziņā būtu viena no efektīvākajām metodēm. Tas būtu izdevīgi arī ASV, jo to eksporta preces kļūtu konkurētspējīgākas. ASV un citas valstis jau ir asi kritizējušas Ķīnu par tās pasākumiem valūtas kursa fiksēšanai.

«Nedēļas nogalē tika dotas pirmās zīmes, ka Ķīna ļauj notikt savas valūtas revalvācijai. Ķīnas centrālā banka sestdien izplatītā paziņojumā norādīja uz nostājas maiņu, lai ieviestu elastīgāku politiku, tādejādi acīmredzot izlemjot pārtraukt divus gadus ilgušo piesaisti dolāram.

Kamēr Eiropā ir zema ekonomikas izaugsme, ASV - nedaudz augstāka, tikmēr trešdaļu no visas pasaules izaugsmes veido Ķīna, kuras īpatsvars pasaules iekšzemes kopproduktā (IKP) arvien aug un kura arvien lielāku nozīmi ieņem arī finanšu sektorā, centrālās bankas rīkotajā diskusijā sacīja Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes galvenā ekonomiste Ieva Skrīvere.

Eksperte skaidroja, ka Eiropā izaugsme ir zema, aptuveni 2%, un nav iemesla domāt, ka tā tuvākajā laikā varētu būtiski palielināties. Kopš ekonomikas krīzes bezdarba līmenis Eiropas Savienībā joprojām ir augsts, dažās valstīs pat virs 20%. Vēl viens krīzes mantojums ir samērā augstie parāda līmeņi, kas bremzē ekonomikas izaugsmi.

Eiropā daudzas valstis turpina dzīvot pāri saviem līdzekļiem - sabalansēts budžets 2015.gadā bija tikai četrām valstīm. Prātīga politika ir labajos laikos uzkrāt, jo tad, kad pienāk ne tik labi laiki, var investēt, lai ekonomikas kritums nav tik sāpīgs, taču pašlaik Eiropas valstis šādu stratēģiju neievēro, skaidroja ekonomiste.

Pirmdien vara cena pieauga līdz piecu mēnešu augstākajai atzīmei, jo dolāra vērtības vājināšanās veicināja pieprasījumu pēc ražošanas metāliem kā alternatīvu investīciju veidu, raksta Bloomberg.

Turklāt kritās metāla krājumu apjoms, liecina Londonas Metālu biržas dati.

«Augstā likviditāte, vājāks dolārs, spēcīgāka juaņa un lielais pieprasījums no Ķīnas atbalsta ražošanas metālu cenas,» norāda Commerzbank analītiķis Jūdžins Veinbergs. Viņš arī paredz augšupejošu cenas tendenci.

Vara cena trīs mēnešu piegādēm palielinājās par 0,8% līdz 7783 dolāriem par tonnu. Pirms tam cena sasniedza 7812 dolārus par tonnu, kas ir augstākā atzīme kopš 26. aprīļa.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) sestdien oficiāli iekļauj Ķīnas juaņu speciālo aizņēmuma tiesību (SDR) valūtu grozā.

SDR ir SVF norēķinu vienība un tā nav pieejama kā skaidra nauda. Līdz šim šajā valūtu grozā ietilpa ASV dolārs, eiro, Japānas jena un Lielbritānijas mārciņa.

Ķīna, kuras ekonomika pēdējās desmitgadēs ir strauji augusi un kļuvusi par otru lielāko ekonomiku pasaulē, ilgi ir centusies panākt juaņas iekļaušanu SDR valūtu grozā.

SVF izpilddirektore Kristīne Lagarda piektdien juaņas iekļaušanu SDR grozā nosauca par «vēsturisku pagriezienu», kas «atspoguļo globālās ekonomikas evolūciju».

Lagarda aicināja Ķīnu turpināt reformas, lai atvērtu un modernizētu tās ekonomiku un padarītu juaņu par pievilcīgāku rezerves valūtu.

ASV nevajadzētu izmantot Ķīnas valūtas juaņas lētumu kā «grēkāzi» savām ekonomikas problēmām, šodien paziņojuši Ķīnas valdības pārstāvji.

Ķīnas valdība arī norādīja, ka turpinās savu valūtas reformu (ļaus pieaugt juaņas vērtībai), tomēr tā notikšot pēc Ķīnas ekonomikai pieņemamiem tempiem.

Šādi Ķīnas izteikumi ir neilgi pirms ASV valdība publicēs ziņojumu, kurā Ķīnai oficiāli tiek piešķirs «valūtu manipulatora» statuss. Jānorāda, ka ASV Valsts kasei divas reizes gadā ir jāpublicē ziņojums par ASV lielāko tirdzniecības partneru valūtām un iepriekšējā ASV Valsts kases ziņojumā Ķīnai šāds statuss netika piešķirts.

Jāpiebilst, ka daudzi pasaules analītiķi uzskata, Ķīna speciāli tur zemu savu valūtas – juaņas vērtību, lai atbalstītu savus eksportētājus. Jāatgādina, ka šovasar Ķīna nāca klajā ar paziņojumu, ka atsaistīs savas valūtas kursu no dolāra. Bet kopš tā laika juaņas vērtība pret dolāru pieaugusi vien par nieka 2,2%. Eksperti norādījuši, ka šobrīd Ķīnas juaņa pret dolāru ir nenovērtēta aptuveni par pat 40%.

Eiro starptautiskā loma ir kā sava veida atspulgs Eiropas Savienības (ES) un eiro zonas ekonomikas varenībai un spējai konkurēt un ietekmēt globālos procesus.

Nepārprotami ir dažādi vēsturiski faktori, kas noteikuši kādas valūtas dominējošu lomu noteiktā laika posmā. Piemēram, 1944. gadā noslēgtā Bretonvudsas vienošanās noteica ASV dolāra dominanci. Tomēr ilgtermiņā kādas valūtas plašāku starptautisko izmantošanu pamatā ietekmē tādi faktori kā attiecīgās valsts/vienotās valūtas zonas ekonomikas lielums, finanšu un monetārā stabilitāte, aktivitāte starptautiskajā tirdzniecībā un starptautiskajos finanšu tirgos, kā arī citi faktori, kas racionāli nosaka kādas valūtas pārākumu bagātības uzkrāšanai, aizsargāšanai un apmaiņai starp valstīm, uzņēmumiem un cilvēkiem.

Kā šajā ziņā veicas eiro?

Neskatoties uz to, ka Eiropas vienotā valūta eiro salīdzinājumā ar gadu simtus pieredzējušo Lielbritānijas mārciņu un ASV dolāru ir jauna valūta, kas tika ieviesta tikai pirms 20 gadiem, eiro savā ikdienā lieto ne tikai 340 miljardi eiro zonas valstu iedzīvotāji, bet arī daudzas citas pasaules valstis izmanto vai ir piesaistījušas savu valūtu eiro.

Ķīnas prezidents Hu Jintao paziņojis, ka starptautiskā valūtas sistēma, kur dominē ASV dolārs, ir pagātnes produkts, vēsta BBC.

Viņš arī norādījis, ka Ķīna veic pasākumus, lai aizstātu to ar juaņu, tomēr atzinis, ka tas būs diezgan ilgs process.

Šīs prezidenta piezīmes diviem ASV laikrakstiem - Washington Post un Wall Street Journal - izteiktas pirms Ķīnas līdera vizītes Vašintonā, kas notiks šonedēļ, un atspoguļo nesaskaņas valūtas jautājumā starp abām lielvarām.

Ķīnas prezidents arī atkārtoti izteicis kritiku ASV centrālās bankas lēmumam «injicēt» 600 miljardus ASV dolāru valsts ekonomikā. «ASV monetārajai politikai ir liela ietekme uz globālo likviditāti un kapitāla plūsmu, tādēļ ASV dolāra likviditāti jāsaglabā saprātīgā un stabilā līmenī,» teicis Jintao.

Dažos nākamajos gados ASV multinacionālās kompānijas atsāks investīcijas savās mājās, jo pieaugošās algas un stipra juaņa padara Ķīnu par mazāk saistošu ražošanas vietu, secināts konsultantu grupas Boston Consulting Group (BCG) pētījumā, vēsta Reuters.

Kompāniju investīcijas ASV pieaugs, jo valsts kļūst par vienu no lētākajām vietām, starp pasaules attīstītajām valstīm, kur nodarboties ar ražošanu. Šāds situācijas pavērsiens var ievērojami paātrināt ASV ekonomikas atlabšanu.

Trīs ievērojamas kompānijas jau ir pārcēlušas savas ražotnes atpakaļ uz ASV. Piemēram, kalnrūpniecības iekārtu ražotājs Caterpillar Inc. uz ASV ir pārcēlis savu celtniecības ekskavatoru ražotni. Tehnoloģiju kompānija NCR Corp uz Džordžijas štatu ir pārcēlusi bankomātu ražotni un rotaļlietu ražotājs Wham-O ir pārcēlis vairākas ražotnes no Ķīnas uz ASV.

Visticamāk, dažu tuvāko gadu laikā vēl vairāk kompāniju atgriezīsies ASV. «Ja jūs skatieties uz pašreizējiem rādītājiem, joprojām ir izdevīgāk ražot Ķīnā, bet ap 2015. gadu būs daudz savādāk,» norāda Hals Sirkins BCG pārstāvis.

Samazinoties tirgu uzticībai tradicionāliem pasaules ekonomikas līderiem, lielas iespējas investoru piesaistē ir attīstības valstīm, kuras piedzīvo strauju izaugsmi. Tādējādi, piemēram, Ķīnas valūta pavisam netālā nākotnē var aizstāt ASV dolāru kā galvenā pasaules valūta, paziņojis Pasaules Bankas prezidents Roberts Zēliks, vēsta Forbes.

Uzticības zaudējums tādiem galvenajiem pasaules ekonomikas spēlētājiem kā ASV un Eiropa apvienots ar šo reģionu vājo ekonomisko izaugsmi ir iegrūdis tirgus jaunā «bīstamā zonā», ar ko politiķiem nāksies rēķināties.

Pasaules ekonomika pašlaik piedzīvo «vairāku ātrumu» atveseļošanos, kurā attīstības valstis ir galvenis izaugsmes un iespēju centrs. Savukārt ASV un eirozona saskaras ar nopietnām problēmām – tirgi zaudē ticību ASV spējām risināt iekšējās problēmas, bet daudzas eirozonas dalībvalstis «ceļo no drāmas uz traumu», norādīja Pasaules Bankas prezidents.

Šādā gaisotnē pavisam netālā nākotnē Ķīnas juaņa varētu veidot jaunu valūtas grozu, kas ieņemtu starptautisko rezervju un tirdzniecības valūtu lomu, kāda pašlaik ir atvēlēta ASV dolāram, stāstījis R. Zēliks,

Ķīnas nacionālās valūtas juaņas kurss pret dolāru šodien sasniedzis rekordaugstu līmeni – 6,3556 juaņas par dolāru, raksta Reuters.

Šogad kopumā dolāra cena Ķīnas juaņās ir sarukusi par 3,68%. Savukārt kopš pagājuša gada jūnija, kad Ķīna pēc ilgstošākas pauzes pieļāva pakāpenisku savas valūtas stiprināšanos, dolāra cena juaņās ir sarukusi par 7,4%.

Jāteic, ka Ķīnas juaņas kurss ilgstoši bija piesaistīts ASV dolāram (pie kursa 6.83 juaņas par ASV dolāru), lai aizsargātu valsts ražotājus (Ķīnas eksporti ir lētāki). Šāda mākslīgi vājā Ķīnas valūta dod priekšrocību minētajai Āzijas ekonomikai attiecībā pret citām pasaules ekonomikām un ļauj izveidot milzīgus ārvalstu rezervju krājumus, kurus pēc tam parasti Ķīna investē ASV obligācijās. Ķīna juaņai stiprināties pēc ilgāka pārtraukuma atļāva pagājušā gada vasarā.

Visdārgākais Big Mac ir Norvēģijā, kur tas maksā 7.02 ASV dolārus, liecina jaunākais Big Mac indekss, ko aprēķinājis ASV žurnāls The Economist. Norvēģijas krona attiecībā pret dolāru ir pārvērtēta par 96 %.

Šoreiz pētījumā Baltijas valstis nav iekļautas, bet pagājušā gada vasarā saskaņā ar The Economist datiem Latvijā, pārrēķinot dolāros, Big Mac maksāja 3.09 ASV dolārus, Igaunijā – 2.85 ASV dolārus, bet Lietuvā – 2.87 ASV dolārus. Salīdzinot ar dolāru lats pret dolāru bija par 13 % nenovērtēts, savukārt lits un krona – par 20 %.

Otrajā vietā ierindojusies Šveice, kurā Big Mac maksā 6.30 dolārus, un šīs valsts valūta pret dolāru ir par 75 % pārvērtēta. Eiro atrodas trešajā vietā un pret dolāru tas esot pārvērtēts par 35 %. Big Mac vidējā cena eirozonā ir 4.84 dolāri.

Vislētāk no apskatītajām valstīm Big Mac maksā Ķīnā – 1.83 dolārus. Attiecībā pret dolāru Ķīnas juaņa ir nenovērtēta par 49 %.

Pasaules ekonomikai ir izdevies spert soli atpakaļ no bezdibeņa malas, kā arī parādās stabilizācijas signāli eirozonā un ASV, tomēr attīstīto valstu parādu apjomi, kā arī augošās naftas cenas, joprojām sagādā vērā ņemamus riskus, sacīja Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) direktore Kristīne Lagarde.

«Pasaules ekonomika ir uz atveseļošanās ceļa, tomēr nav daudz iespēju manevriem un politiskām kļūdām,» runājot Ķīnas Attīstības forumā, sacīja K. Lagarde.

Stabilizācijas pazīmes arī apliecinot, ka globālās finanšu krīzes risināšanai izmantotie pasākumi sākot atmaksāties – ASV ekonomikas indikatori uzlabojoties, bet Eiropai ir izdevies spert nozīmīgu soli krīzes atrisināšanās, veicot pasākumus, kas saistīti ar Grieķijas situācijas normalizēšanu.

«Pasaules ekonomika ir atkāpusies no bezdibeņa malas, un pašlaik mums ir iemesls būt daudz optimistiskākiem. Tomēr optimismam mūs nevajadzētu ievilināt nepatiesas drošības sajūtā. Joprojām ir lielas ekonomiskās un finanšu ievainojamības iespējas, kuras mums jāatrisina,» klāstīja K. Lagarde.

Politiskie līderi, centrālo banku pārstāvji un finansisti Pasaules Ekonomikas Forumā Davosā asi kritizējuši Ķīnas monetāro un tirdzniecības politiku, kā arī apšaubījuši tās spēju risināt ekonomikas pārkaršanas problēmu, ziņo AFP.

Vadošās Ķīnas amatpersonas apgalvo, ka tā darbojas pasaules ekonomikas interesēs, saglabājot valūtu juaņu vāju pret dolāru un uzturot milzīgu tirdzniecības pārpalikumu, kas 2009.gadā bija 196.1 miljards ASV dolāru.

Viens no Ķīnas ekonomiskās politikas kritiķiem bijis Francijas prezidents Nikolā Sarkozī, kurš akcentējis, ka «valūtas kursa nestabilitāte un atsevišķu valūtu nepietiekams novērtējums darbojas pret godīgu tirdzniecību un godīgu konkurenci».

Arī miljardieris finansists Džordžs Soross (George Soros) sacījis, ka Ķīnas valūtas pārvērtēšanas nepieciešamība kļūst arvien spēcīgāka un stiprāka juaņa nāktu «par labu Ķīnai un pārējai pasaulei». Dž. Soross arī paudis skepsi par to, vai Ķīna varēs tikt galā ar aktīvu burbuļiem, kas veidojas tās ekonomikā.

Jau šo ceturtdien sāksies 18. Nacionālais Ķīnas Komunistiskās partijas kongress. Tās laikā notiks Kompartijas vadības maiņa un pašreizējā valsts prezidenta Hu Dziņtao vietā stāsies viceprezidents Sji Dziņpins. Bet ko tad līdz ar Ķīnas vadošo politiķu nomaiņu gaidīt no Ķīnas ekonomikas?

Šobrīd valda pārliecība, ka neviens no Ķīnas jaunajiem līderiem nav izteikts reformators un, ja tiks lemts par kādām pārmaiņām, tad tas, visticamāk, notiks lēni. Līdz ar to gaidīt kādas krasas izmaiņas Ķīnas politiskajā vai ekonomikas politikā diez vai būtu ļoti pamatoti.

Līdzīgi uzskata arī eksperti. «Runājot par to, kādu ietekmi atstās uz Ķīnas un pasaules ekonomiku Ķīnas valsts un Kompartijas līderu maiņa, jāpiemin, ka līdz šim (kopš 1980-tajiem gadiem) politiskas elites izmaiņas Ķīnā nebija saistītas ar tūlītējam izmaiņām ekonomiskajā kursā. Ekonomikas politikas ziņā Ķīnā līdz šim bija nodrošināta pēctecība un konsekvence, bet jebkādas izmaiņas kursā tiek ieviestas pakāpeniski. Visdrīzāk arī šoreiz būs tā. Ķīnas valsts un Komunistiskās partijas līderu maiņa neizraisīs lielas izmaiņas valsts ekonomiskajā politikā īstermiņa perspektīvā. Turklāt Ķīnas politiskās elites maiņa pati par sevi aizņems pietiekami ilgu laiku, un Komunistiskas partijas delegātu sapulce, kas atvērsies Pekinā pēc dažām dienām, ir tikai šī procesa sākums,» skaidro Hipo fondu valdes loceklis Aleksejs Marčenko.

Pekina veiks represīvus pasākumus, ja Amerikas Savienotās Valstis atzīs Ķīnu par valūtas manipulatoru un noteiks tirdzniecības sankcijas, svētdien paziņojis Ķīnas tirdzniecības ministrs Čens Demings (Chen Deming). Tas ir jaunākais no izteikumiem saistībā ar abu valstu strīdu par juaņas vērtību, vēsta Reuters.

Č. Demings, runājot Ķīnas Attīstības Forumā, atkal apsūdzējis Vašingtonu par jautājuma politizēšanu pirms 15. aprīļa termiņa, kad ASV Valsts kasei jāizlemj, vai atzīt Ķīnu par valūtas manipulatoru. Viņš akcentējis, ka valūtas vērtības jautājums, nebūtu jāapspriež starp divām valstīm.

«Mēs uzskatam, ka juaņa nav nepietiekami novērtēta,» akcentējis Č. Demings, piebilstot, ka, ja no ASV puses sekos tirdzniecības sankcijas, arī Ķīna rīkosies. Taču viņš nav precizējis, kā tieši tā plāno rīkoties.

Saskaņā ar Ķīnas tirdzniecības ministra sacīto jebkādas juaņas vērtības izmaiņas pašas par sevi neatrisinās globālās tirdzniecības nelīdzsvarotību.

Šā gada trešajā ceturksnī Ķīnas iekšzemes kopprodukts pieaudzis par 7,8%, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, raksta Bloomberg.

Trešajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ekonomika augusi par 2,2%.

Ķīnas ekonomikas izaugsme pirmo reizi trīs ceturkšņu laikā uzņēmusi straujāku tempu, jo Ķīnas premjerministrs Li Kecjans ieviesis pasākumus, lai veicinātu ražošanas apjomu pieaugumu un investīcijas, lai šajā gadā sasniegtu valdības noteikto izaugsmes mērķi – 7,5%.

Ķīnas ražošanas apjomi auguši par 10,2%, savukārt mazumtirdzniecības apjomi palielinājušies par 13,3%. Tāpat mājokļu pārdpšanas apjomi septembrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, auguši par 34%, neskatoties uz ierobežojumiem, kas noteikti, lai izvairītos no tirgus burbuļa.

Saistībā ar Ķīnas valūtu ir sacelts pārāk liels tracis un tas nekādā veidā nepalīdz situācijai, paziņojis Ķīnas centrālās bankas vadītājs Zhou Xiaochuans, ziņo MarketWatch.

Mēs varam diskutēt par šo jautājumu, bet mēs nedomājam, ka pārāk liels troksnis šajā ziņā palīdz, sacījis Z. Xiaochuans. Viņš akcentējis, ka tas, vai atļaut Ķīnas juaņas vērtībai pieaugt, ir «ļoti sarežģīts jautājums», un Pekinai vēl ir daudz kas jāapsver saistībā ar šāda soļa ietekmi uz valsts ekonomiku.

«Attiecībā uz Ķīnu mums arī ir milzīgs uzdevums radīt darbavietas,» viņš sacījis.

Kā vēstīts, Ķīnas tirdzniecības ministrs Čens Demings (Chen Deming) nesen paziņoja, ka Pekina veiks represīvus pasākumus, ja Amerikas Savienotās Valstis atzīs Ķīnu par valūtas manipulatoru un noteiks tirdzniecības sankcijas. Tas bija viens no jaunākajiem amatpersonu izteikumiem saistībā ar abu valstu strīdu par juaņas vērtību.

Piektdien Ķīna kārtējo reizi noraidīja ASV pārmetumus, ka pasaulei nepieciešama stiprāka juaņa, lai izlīdzinātu pasaules tirdzniecības nesabalansētību. Ķīna joprojām norāda, ka saglabās juaņas kursu stabilu.

«Krīzes laikā, noturēt stabilu juaņas valūtas kursu ir svarīgi ne tikai Ķīnai, bet arī pārējai pasaulei. Mums ir jābūt atbildīgiem. Ja valūtu kursi būs mainīgi, tirdzniecībai nebūs enkura. Tad savukārt radīsies jūklis kapitāla ieplūdē un izplūdē. Tā mums kā atbildīgai, lielai nācijai jāsaglabā relatīva valūtu kursu stabilitāte,» norādījis Ķīnas komunistiskās partijas pārstāvis.

Jāpiebilst, ka aprīļa vidū ASV lems vai atzīt Ķīnu par valūtas manipulatoru un noteikt tai tirdzniecības sankcijas. Ķīna jau atbildējusi ka uz ASV sankcijām atbildēs ar pretpasākumiem.

Pašlaik daudzi analītiķi uzskata, ka Ķīnas juaņai realitātē vajadzētu pret ASV dolāru būt par aptuveni 25% stiprākai. Tiek sagaidīts, ka Ķīnas CB juaņas vērtībai pret ASV dolāru tuvāko 12 mēnešu laikā tomēr ļaus kāpt par 3%, norādījusi Reuters veikā analītiķu aptauja šajā sakarā.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paaugstinās savu pasaules izaugsmes prognozi šim gadam līdz 4% vai vairāk, jo Ķīna un citas ekonomikas uzņem apriezienus, atsaucoties uz fonda vadītāja sniegto informāciju, vēsta Reuters.

Skaidri redzams, ka Dienvidamerika un Āfrika arī atgūstas, bet privātais pieprasījums ASV, Japānā un Eiropā joprojām ir vājš, stāstījis SVF vadītājs Dominiks Štrauss-Kāns (Dominique Strauss-Kahn).

Viņš arī uzskata, ka Ķīna kādā brīdī mainīs valūtas politiku, jo juaņa ir nepietiekami novērtēta un, ļaujot tās vērtībai pieaugt, Ķīna gūs labumu.

SVF savu prognozi krasi paaugstināja janvārī, paredzot, ka pasaules ekonomika 2010.gadā pieaugs par 3,9%. Pagājušā gada oktobrī tā prognozēja pieaugumu tikai par 3,1%.

SVF, Pasaules Banka un G20 valstis rīkos sanāksmes Vašingtonā, sākot no ceturtdienas.

Septiņas industriāli attīstītākās valstis (G7) panākušas pamata vienošanos, ka Ķīnas nacionālo valūtu - juaņu - būtu jāiekļauj Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) starptautiskajā atsauču valūtu grozā, piektdien paziņoja Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible.

Vienlaikus G7 finanšu ministri norāda, ka šajā jautājumā steiga nav nepieciešama.

Pastāv tehniski jautājumi un ne tikai, kurus nepieciešams atrisināt," pēc G7 finanšu ministru un centrālo banku vadītāju sanāksmes pavēstīja Šeible. "Mēs pilnībā esam vienojušies par mērķi, taču nebūtu vēlams ar to steigties.

Ķīna vēlas nodrošināt juaņai lielāku lomu pasaules finanšu sistēmā, tostarp lai tā tiktu iekļauta valūtu grozā, kas veido SVF speciālo aizņēmuma tiesību rezervju valūtu.

Juaņas vērtība vairākus gadus bijusi saspīlējuma avots, Ķīnas lielākajiem tirdzniecības partneriem, tostarp ASV apgalvojot, ka

Šā gada pirmajos mēnešos aktualizējušās runas, ka Ķīna līdz gada beigām (vai pat ātrāk) varētu palielināt savas valūtas – juaņas vērtību. Patlaban Ķīnas valūtas kurss ir ne tikai ekonomikas, bet arī politikas jautājums, komentē Hipo Fondu analītiķis Aleksejs Marčenko.

Ķīna ir bijusi pirmā no lielajām valstīm, kas veiksmīgi pārvarēja krīzi un sasniegusi pirmskrīzes attīstības tempus. Pagājušajā gadā Ķīnas IKP pieauga par 8,7%, bet šā gada 1. ceturksnī, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, Ķīnas IKP pieaudzis par 11,9%. Ķīnas ekonomikas atlabšana lielā mērā notika pateicoties eksporta apjomu pieaugumam, ko būtiski veicina fakts, ka Ķīnas juaņas kurss ir fiksēts pret dolāru (6,825 juaņas par 1 dolāru).

Pieaugot eksporta apjomiem no Ķīnas, juaņas vērtība nepieaug. Rezultātā Ķīnas iedzīvotāju algas ārvalstu valūtu izteiksmē paliek salīdzinoši zemas, kas neveicina iekšējā patēriņa pieaugumu Ķīnā, uztur preču cenas zemā līmenī salīdzinājumā ar analoģiskām precēm ārzemēs, kā arī ierobežo patēriņa preču importu uz Ķīnu, piezīmē A. Marčenko.