Saeimas vairākums šodien noraidīja Jaunā laika deputāta Aināra Latkovska priekšlikumu Kredītiestāžu likuma grozījumus, kas aizliedz valsts atbalstu saņēmušām bankām pildīt pastarpinātās saistības, tas ir, aprēķināt un izmaksāt par tām procentus.

Tas nozīmē, ka bijušie a/s Parex Banka īpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis arī turpmāk varēs saņemt procentu maksājumus par saviem noguldījumiem Parex Bankā.

Priekšlikumu piemērot Kredītiestāžu likuma jaunās normas ar atpakaļejošu spēku atbalstīja 27 parlamenta deputāti, proti, Jaunā laika deputāti Igors Aleksandrovs, Silva Bendrāte, Ingrīda Circene, Uldis Grava, Alberts Krūmiņš, Sarmīte Ķikuste, Madars Lasmanis, A. Latkovskis, Liene Liepiņa, Jānis Reirs, Inguna Rībena, Dzintars Zaķis un Ausma Ziedone – Kantāne.

Priekšlikumu, kas ļautu atņemt procentu maksājumus abiem eksbaņķieriem atbalstīja arī Pilsoniskās savienības deputāti Ilma Čepāne, Ina Druviete, Gunārs Laicāns, Janīna Kursīte – Pakule, Anna Seile un Kārlis Šadurskis, Tēvzemei un Brīvībai/LNNK deputāti Dzintars Rasnačs un Pēteris Tabūns, Zaļo un zemnieku savienības deputāts Pēteris Hanka, Saskaņas centra deputāts Aleksandrs Golubovs un Latvijas Pirmās partijas/Latvijas ceļa deputāts Ainārs Baštiks, kā arī neatkarīgie deputāti Vaira Paegle un Dzintars Ābiķis.

No 2017. gada banku noslēpums vairs nebūs spēkā, tomēr vairāku iemeslu dēļ ir pamats šaubīties, ciktāl panāktā starpvalstu vienošanās tiešām ļaus apkarot nodokļu nemaksātājus

Oktobra beigās 51 pasaules valsts, tostarp arī Latvija, Berlīnē parakstīja deklarāciju, kuras mērķis ir sarežģīt dzīvi nodokļu nemaksātājiem. Informācijas apmaiņa starp dažādām valstīm līdz šim nav bijusi īsti pilnvērtīga. Līdz ar to nodokļu optimizētāji, izmantojot samērā vienkāršus trikus, savus ienākumus ir pamanījušies slēpt nodokļu paradīzēs, pie kuru vārtiem, aizslēgtiem ar banku klusēšanas atslēgu par savu klientu kontiem, parasti arī dažādu valstu nodokļu dienestu meklējumi ir apstājušies. Pēc OECD iniciatīvas no 2017. gada būs savādāk. Deklarāciju parakstījušām valstīm būs jānodrošina automātiska starpvalstu informācijas apmaiņa par finanšu kontiem, kas būs atvērti no 2016. gada un kuros atradīsies vismaz 250 tūkstoši ASV dolāru. Vairāku valstu finanšu ministri panākto starpvalstu vienošanos, kas vēl pirms pieciem gadiem būtu likusies neiedomājama, sveikuši ar skaļu atzinību. Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible norādījis, ka ar šo sperto soli izvairīšanās no nodokļiem vairs neatmaksāšoties. Lielbritānijas finanšu ministrs Džordžs Osborns nodokļu nemaksāšanu nodēvējis par amorālu rīcību un aicinājis pret nodokļu nemaksātājiem izturēties tāpat kā pret prastiem zagļiem. Arī Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks paudis atbalstu jaunajam starpvalstu ēnu ekonomikas apkarošanas mehānismam, gan uzsverot to, ka Latvijai šī sadarbība interesanta, jo bruģē tai ceļu uz iekļūšanu OECD valstu saimē.

Finanšu krīzes laikā daudzas nacionālās ekonomikas saņēmušas valdību un ārvalstu aizdevēju finansiālo atbalstu, kas rezultējies lielākos izdevumos, aizņēmumos un vairumā gadījumu - augošā valsts parādā.

Daļēji pateicoties finanšu krīzei, dažas valstis un ekonomikas šobrīd ir ievērojami sliktākās pozīcijās, runājot par parādu, nekā citas, norāda CNBC, kas savā interneta vietnē publicējusi pasaulē lielāko valstu - parādnieču topu.

Mājokļu attīstītāji pašlaik nevar palielīties ar teicamiem pārdošanas rezultātiem, taču cer uz izaugsmi jau tuvākajā nākotnē

Tendences nekustamā īpašuma tirgū ir raibas kā dzenis – kāda gaišāka, kāda tumšāka. Pozitīvi tirgus dalībnieki vērtē ekonomikas ministra Arvila Ašeradena paziņojumu par valsts sekretāra vietnieka amata ieviešanu, darba grupas izveidi, kuras atbildībā būs būvniecības, mājokļu un nekustamā īpašuma politika mūsu valstī. Nenoliedzami labs signāls ir kreditēšanās apjomu pieaugums, pozitīvi tiek vērtēta arī jauno ģimeņu atbalsta programma, kura rosinājusi interesi par mājokļu iegādi kopumā. Savukārt arvien tirgus attīstību bremzējošs faktors ir iedzīvotāju ierobežotā maksātspēja. Uzņēmēji negatīvi vērtē biežo spēles noteikumu maiņu valstī, attiecinot to uz likumiem un nodokļiem.

Meklējot papildus līdzekļus savu ekonomiku atbalstīšanai, G-20 valstu līderi pauduši nepārprotamu apņemšanos izrēķināties ar zemo nodokļu valstīm, tādējādi nepanesamu padarot dzīvi personām, kas izvairās no nodokļiem, vēsta Forbes.com.

Aizvadītajā nedēļas nogalē nāca klajā ar pārsteidzoši atklātu vēstījumu – turpmāk tiks meklētas iespējas piemērot sankcijas tām valstīm, kas ar savu likumu bāzi sniedz patvērumu personām, kas izvairās no nodokļu maksāšanas. Pie šādām valstīm jau izsenis tiek pieskaitītas Kaimanu Salas un Šveice. Paredzēts, ka pilns šādu valstu saraksts tiks izveidots līdz 2.aprīlim.

Forbes norāda, ka tās ir lieliskas ziņas Francijai un jo īpaši Vācijai, kas jau ilgstoši vajā nodokļu nemaksātājus, kas savu kapitālu veiksmīgi nobēdzinājuši Lihtenšteinā un Šveicē. «Mēs vēlamies apstādināt šīs nodokļu nemaksātājiem labvēlīgās valstis,» teicis Francijas prezidents Nikolā Sarkozi.

Ar Baltkrievijas valsts koncerniem saistītais uzņēmums SIA Oil Logistic kļuva par straujāk augošo uzņēmumu 2007. gadā - Gazeli 2008.

Vladimirs Demidovs

IVladimirs Demidovs ntervijā Db uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Baltkrievijas pilsonis Vladimirs Demidovs stāsta par uzņēmuma darbību, Baltkrievijas konfliktu ar ASV un savu Latvijas un Baltkrievijas sadarbības redzējumu.

Kāds bija uzņēmuma darbības sākums Latvijā?

Baltkrievijai nav pieeja jūrai – citi saka, ka tas ir trūkums, es – ka tā ir priekšrocība. Trūkumus vienmēr vajag pārvērst par priekšrocībām, tā ir izdevīgāk. Mums ir iespēja izvēlēties virzienus, izvēlēties ceļus. Izvēle ir atkarīga no tā, kur ir lētāk, operatīvāk un labāk. Kad es atnācu uz koncernu, es biju speciālists vieglajā rūpniecībā, jo 28 gadus biju nostrādājis tieši šajā nozarē. Mani nosūtīja uz Latviju. Sākumā pieeja bija tāda – brauc pie jūras no Gdaņskas līdz Pēterburgai un meklē, kur mums ir visinteresantākais variants, tur arī atvērsim pārstāvniecību. Mēs izvēlējāmies Rīgu ģeogrāfiski izdevīgā stāvokļa dēļ – 300 km līdz Tallinai, 300 km līdz Klaipēdai. Rīga ir arī Baltijas finanšu centrs. Pieradu pie domas, ka te būs jāstrādā. Tagad jau ir sestais gads, kopš es te esmu. Pirmos divus gadus mēs strādājām kā pārstāvniecība un paralēli – 11 mēnešus pēc pārstāvniecības izveidošanas – izveidojām arī uzņēmumu. Belneftehim Baltic, šodien Oil Logistic principā ir Baltkrievijas valsts kompānija, kuras īpašnieki ir uzņēmumi, kuri ietilpst milzīgajā Baltkrievijas koncernā Balneftehim. Šis ir arī iemesls, kādēļ amerikāņi mums „uzbrauca”. Īpašnieki ir kompānija Belarusjkalij – 55%, pašam Belneftehim koncernam pieder 25%, bet viņi nevada uzņēmumu – viņi savas akcijas ir atdevuši Baltkrievijas naftas namam. Un pa 10% pieder Naftan, kas ir naftas pārstrādes uzņēmums Novopolockā, un naftas ieguves uzņēmumam Belorusjneftj. Principā mums nav neviens procents privātā kapitāla, jo tā ir tāda Baltkrievijas specifika. Arī man kā uzņēmuma vadītājam ir vieglāk pārstāvēt valsts intereses, cīnīties par katru santīmu. Jo es zinu, ka tā nav mana nauda, par ko es cīnos.

Ņemot vērā to, ka krāpšanās ar nodokļiem un izvairīšanās no to maksāšanas ierobežo Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu iespējas palielināt ieņēmumus, Eiropas Komisija nākusi klajā ar vairākiem ierosinājumiem cīņā pret nodokļu nemaksātājiem.

Tostarp rosināts noteikt minimālās soda sankcijas, ieviest pārrobežu nodokļu maksātāja identifikācijas numuru, ES nodokļu makstāju hartu un stingrākus kopīgos pasākumus pret valstīm, kur nodokļu slogs ir ļoti zems – t.s nodokļu paradīzēm.

«Nelolosim ilūzijas: ļaunprātīgie nodokļu nemaksātāji zog no parasto pilsoņu kabatām un liedz dalībvalstīm ļoti nepieciešamos ieņēmumus budžetā,» uzsver ES komisārs nodokļu, muitas, revīzijas un krāpšanas apkarošanas jautājumos Aļģirds Šemeta (Algirdas Šemeta). Pēc viņa teiktā, ES ir spēcīga priekšrocība, darbojoties kopā kā komandai.

Atbilstoši EK aplēsēm ēnu ekonomika dalībvalstīs vidēji atbilst 20% no iekšzemes kopprodukta, kopumā veidojot gandrīz divus triljonus eiro. Ņemot vērā ekonomikas globalizāciju un tehnoloģiju progresu, skaidrs, ka izolēti centieni novērst ēnu ekonomikas problēmu nacionālā līmenī nestrādās, atzīst EK. Augstākais ēnu ēkonomikas līmenis 2011. gadā bijis Bulgārijā – 32,3%, bet Latvija ierindojas 5.vietā ar 26,5%.

Dzīvokļu Rīgā pirkšanas tirgus varētu būs aktīvs vēl pāris gadus, pēc kuriem var iestāties kritums, liecina Kantar TNS dažādu iedzīvotāju pētījumu par vajadzībām nekustamo īpašumu tirgū dati.

Pētījumu un konsultāciju kompānija Kantar TNS, šā gada septembrī aptaujājot vairāk nekā 2000 Latvijas iedzīvotājus, to skaitā aptuveni 800 rīdziniekus, ir secinājusi, ka tuvāko pāris gadu laikā dzīvokļu Rīgā pirkšanas tirgus varētu būt augošs – daudz vairāk ir to iedzīvotāju, kas plāno pirkt dzīvokļus, nekā to, kas jau ir nopirkuši pēdējo pāris gadu laikā. Pētījuma dati liecina, ka kopš 2016.gada Rīgā dzīvokļus ir pirkuši aptuveni 30 tūkstoši ģimeņu, savukārt laikā līdz 2020.gadam dzīvokļus Rīgā plāno pirkt apmēram 50 tūkstoši ģimeņu.

Tomēr Kantar TNS eksperti secina, ka pēc 2020.gada varētu mazināties pieprasījums pēc dzīvokļiem Rīgā, jo samazināsies potenciālo pircēju skaits – nekustamo īpašumu darījumu tirgū ienāks nu jau šajā gadsimtā dzimušo jauniešu mazskaitlīgākā (salīdzinot ar esošo) paaudze, kā arī vairāk iedzīvotāju vecumā no 30 līdz 40 gadiem pārcelsies uz Pierīgu vai reģioniem, nekā no reģioniem ienāks Rīgā.

Novembrī neremontētu sērijveida dzīvokļu vidējā cena bija 1035 eiro par kv.m (oktobrī 1 089 eiro par kv.m). 1 un 2 - istabu dzīvokļiem tā bija 1 067 eiro par kv.m, bet 3 un vairāk istabu dzīvokļiem – 1 005 eiro par kv.m. Salīdzinot ar oktobri, cenas ir samazinājušās par 4.9%, bet, salīdzinot ar 2007. gada novembri – par 32%, liecina Ober-Haus nekustamā īpašuma tirgus pārskats.

Salīdzinot savstarpēji mikrorajonu cenas, dārgākie dzīvokļi joprojām ir Teikā – 1 205 eiro par kv.m un Āgenskalnā – 1 132 eiro par kv.m. Zemākās ir Bolderājā – 878 eiro par kv.m un Vecmīlgrāvī – 957 eiro par kv.m. Aptuveni trešdaļai mikrorajonu dzīvokļiem vidējā cena ir zem 1 000 eiro par kv.m.

Kopumā nekustamo īpašumu piedāvājums tirgū ir sācis samazināties. Ir pārdevēji, kuri savu īpašumu nevēlas pārdot šobrīd un labprāt nogaida, kad dzīvokļu cenas atkal atradīsies pieaugošā pozīcijā, un ir pārdevēji, kas savu dzīvokli piedāvā tirgū par ļoti zemu cenu. Šādu pārdošanas situāciju varētu nosaukt par izmisuma cenu. Tas galvenokārt izskaidrojams ar iedzīvotāju kredītu slogu un vājo finansiālo stāvokli. Savukārt cilvēki, kam ir savs finansiālais uzkrājums, kā vienu no variantiem izvēlas to ieguldīt nekustamā īpašuma iegādē.

Investori no Somijas vēl aizvien par pievilcīgām uzskata jaunu dzīvokļu cenas Tallinā, daži no Somijas investoriem Tallinas jaunceltnēs iegādājušies pat desmit dzīvokļus vienlaikus, citējot laikrakstu Aripaev, vēsta BBN.

Nekustamo īpašumu kompānijas 1Partner Kinnisvara pārstāvis Kristians Aiters (Christian Ayter), kas konsultē klientus no Somijas, norādīja, ka viens no iemesliem, kādēļ Somijas investori vēl aizvien ir ieinteresēti iegādāties dzīvokļus Tallinā, ir tāds, ka Igaunijas galvaspilsētā dzīvokļu īres maksa ir augstāka nekā Helsinkos, turklāt īpašuma vērtība palielinās.

Kāds Somijas investīciju fonds Tallinā ir iegādājies četrus dzīvokļus, un patlaban vēlas iegādāties vēl 16. Vidēji iegādājamo dzīvokļa cena ir ap 130 tūkstošiem eiro, stāsta 1Partner Kinnisvara konsultants.

«Pārsvarā kompānija raugās pēc divistabu dzīvokļiem dārgos centra rajonos,» stāsta konsultants. Viņš atklāj, ka kāds cits privāts investors jau iegādājies piecus dzīvokļus un vēlas pirkt vēl 15.

Nekustamo īpašumu attīstītājs SIA «Bonava» labprāt Latvijā būvētu īres mājas, ja izdotos atrast tādu partneri, kas no «Bonava» pirktu uzbūvētos dzīvokļus, lai tos tālāk izīrētu, intervijā aģentūrai LETA sacīja «Bonava» reģiona prezidents Baltijā un Sanktpēterburgā Maikls Bjorklunds.

«Mums pat obligāti būtu jāstartē īres tirgū, ja vēlamies sasniegt savus mērķus, piedāvājot jaunus mājokļus pēc iespējas lielākam klientu skaitam. Turklāt tas būtu jādara arī tāpēc, ka nākotnē tirgus kļūs sarežģītāks un mums jābūt iespējai piedāvāt cita veida objektus,» skaidroja Bjorklunds.

Tomēr patlaban «Bonava» nav plānu būt par uzbūvēto ēku īpašnieku un apsaimniekotāju, tāpēc attīstītājam ir jāatrod kāds, kas ar to nodarbojas, kāds, kas veic uzbūvētās ēkas izīrēšanu.

Bjorklunds norādīja, ka tā ir normāla biznesa forma ļoti daudzos tirgos, piemēram, Somijā aptuveni 50% dzīvokļu tiek būvēti dažādiem pensiju fondiem, investīciju fondiem, kuri tos iegādājas un pēc tam nodarbojas ar īres biznesu. Vācijā, kur ir ļoti liels kopējais dzīvokļu tirgus - ap 400 000 dzīvokļu gadā -, aptuveni 30% no «Bonava» uzbūvētajiem dzīvokļiem tiek pārdoti uzņēmumiem, kuri tos pēc tam izīrē. Tāpat tas notiek arī Zviedrijā, Dānijā un Norvēģijā.

Komentāru sniedz SEB galvenais ekonomists Roberts Bergkvists (Robert Bergqvist).

Fakts, ka ASV ir pazaudējusi augstāko kredītreitingu no vienas no trim galvenajām kredītreitinga aģentūrām, un arī turpmākā prognoze negatīva, ir kārtējais apstiprinājums nestabilajam globālajam līdzsvaram un Rietumu lielajam parāda līmenim, kas prasa daudz laika, lai to atrisinātu un ietekmē ekonomisko izaugsmi unpolitiku.

Lēmums ir acīmredzami negatīvs no šī brīža globālā ekonomiskā, finanšu un politiskā skatu punkta. Amerikāņiem tas nozīmē pieaugošu plaisu ASV tēlam kā dominējošajai ekonomiskajai lielvalstij, kā arī samazinājumu viņu ģeopolitiskajā ietekmē.

Tomēr kredītreitinga samazinājumu nevajag pārspīlēt. ASV valdības vērtspapīru un ASV dolāra globālās pozīcijas nav apdraudētas. Vairāk uztraukuma rada fakts, ka ASV ekonomikā sāk parādīties izaugsmes samazinājuma pazīmes, bet Obamas administrācijas un Federālo rezervju sistēmas rīcībā gandrīz nav ekonomiskās politikas sviru, lai cīnītos ar jaunu recesiju.

Šobrīd milzīga uzmanība pasaulē pievērsta tam, kas notiek Covid-19 vakcīnas frontē. Jo ātrāk tā tiks saražota un izplatīta, jo ātrāk potenciāli gals var pienākt aktuālajam ekonomiskās un sabiedriskās situācijas murgam. Kopumā gan pārsvarā eksperti norāda, ka, neskaitoties uz šādu vakcīnas cerību, priekšā, visticamāk, gaidāma smaga ziema.

Lai nu kā – interesanti, ka vakcīnas uznācienu šobrīd daudzi sasaista ar būtiski vājāku ASV dolāru. Valdot šādam fonam, gandrīz katrs lielais finanšu tendenču prognozētājs šobrīd metas pazemināt savas nākamā gada ASV dolāra vērtības aplēses. Piemēram, ASV "Citigroup" sagaida, ka nākamgad ASV dolāra vērtība uz vakcīnas fona var samazināties pat par 20%, kas būtu ļoti straujš kritums, ziņo "Bloomberg". Spēcīgs dolārs raksturojis faktiski visus iepriekšējos 10 gadus, lai gan nu tie runāts par šādas ēras beigām.

Jau daudzus gadus ierasts, ka pie ASV dolāra tirgus dalībnieki griežas paaugstinātas neskaidrības apstākļos. Proti, ja viss draud brukt un gāzties, tad vienīgais, kam atliek ticēt, ir nekas cits kā ASV dolārs. Jeb - ja investoru pārliecība sašķobās, aug ASV dolāra cena. Pēdējie gadi jau vairākkārt rādījuši, ASV dolārs pasaules ekonomikai neskaidrākos brīžos ir populārāks drošais patvērums nekā, piemēram, zelts. Savukārt šobrīd daži gaida, ka nākamgad, mazinoties Covid-19 neskaidrībai, finanšu tirgus dalībnieki uzmanību atkal varēs pievērst kaut kam citam.

Finanšu tirgus dalībniekiem 2019. gada izskaņā apcerot dažādus pozitīvus nākamo atskaites periodu scenārijus, ASV dolāra cena saruka. Tas daļēji saistīts ar to, ka šai valūtai pēdējos gados ir gluži vai drošā patvērums statuss. Tātad – ja dominē cerības, ka dzīve būs labāka, tirgus dalībnieki sāk uzdrošināties pārdot savus ASV dolārus un domāt par lielāka ienesīguma meklēšanu kaut kur citur.

Parasti pēdējā laikā tiek izcelts, ka agrākais ASV dolāra spēks, kas bija balstīts uz makroekonomikas un monetārās politikas diverģences stāstu, gandrīz pilnībā nu ir nogājis savu ceļu. Pagājušā gada beigās sāka izskatīties, ka tā varētu būt taisnība, un Bloomberg Dollar Spot indeksa vērtība decembrī saruka par 2%, kas bija straujākais šī indikatora kritums divu gadu laikā.

Jāteic gan, ka vidējā prognoze par labu vājākam ASV dolāram runā jau ilgi. Tiesa gan, noturīga dolāra cenas samazināšanās tā īsti materializējusies nav (nu jau divus gadus).

Irānas saspīlējums atkal liek patverties ASV dolāros

Brīžos, kad pieaug neskaidrība, daudzi joprojām mēģina raudzīties minētā drošā patvēruma (dolāru) virzienā. To lieliski parādīja arī šā gada sākums. Eiro/ASV dolāram pašā šā mēneša sākuma izdevās paviesoties virs 1,12 ASV dolāru atzīmes, kas bija augstākais līmenis sešos mēnešos. Tomēr, eskalējoties asumiem Tuvajos Austrumos, daudzi tirgus dalībnieki atgriezās pie ASV dolāru uzpirkšanas. Tā rezultātā šīs nedēļas otrajā pusē eiro cena ASV dolāros jau ir par centu zemāka.

Daudzfunkcionālajā kompleksā Z-Towers, kura nodošana ekspluatācijā iestrēgusi attīstītāju un Rīgas būvvaldes sarakstē, dzīvokļi vairs netiks tirgoti, bet gan piedāvāti īrei.

"Mums ir 200 dzīvokļi. Ne visus uzreiz izīrēsim, bet lēnām, pakāpeniski. Pirmos tirgū laidīsim tos dzīvokļus, kas jau izbūvēti un gatavi, piemēram, 9.stāvā mums demo dzīvokļi - tie arī būs pirmie, kas nonāks īres tirgū. Kad būsim aizpildījuši šos, ķersimies klāt tiem, kas augšējos stāvos, kas sākotnēji bija paredzēti pārdošanai," stāsta projekta attīstītāja AS Towers Construction Management komercdirektors Andžejs Neguliners.

Viens no šāda lēmuma iemesliem ir lielāka darījumu aktivitāte īres tirgū, kamēr premium un luksusa dzīvokļu tirdzniecība ir ļoti kūtra. "Otrs iemesls, kāpēc nolēmām nepārdot dzīvokļus - negribam liekus līdzīpašniekus. Gadījumā, ja objekts tiks pārdots, jebkura veida līdzīpašnieks ir nevajadzīgas galvassāpes pozitīvā nozīmē," skaidro A.Neguliners. Viņš atklāja, ka pārdoti ir aptuveni 10% apartamentu.

Šogad valūtu frontē dominējis ASV dolārs. Tā vērtība pakāpusies pret lielu daļu no citām pasaulē visvairāk tirgotajām valūtām. Tas noticis, neskatoties uz pagājušā gada beigu un šā gada sākuma prognožu birumu, ka ASV dolāram tomēr vajadzētu sagurt (vairums tirgus dalībnieku eiro/ASV dolāra virzienu kļūdaini min jau gandrīz divus gadus, liecina "Reuters" dati).

Pēdējos gados pierādījies – ja finanšu tirgos aug stress, tirgus dalībnieki patvērumu meklē tieši ASV dolāros. Tādējādi šogad, nostiprinoties pieņēmumiem par pasaules ietekmīgāko tautsaimniecību bremzēšanos un esot aktuāliem vairākiem ASV un Ķīnas tirdzniecības kariņa saasināšanās viļņiem, pieprasījums pēc ASV dolāriem saglabājās liels. Tāpat, ja vērtē lielāko tautsaimniecību izaugsmi, ASV tā saglabājās salīdzinoši veselīgāka. Līdz ar šādu situāciju ASV dolāri – pat, ja ne īpaši glīti – tāpat uz pārējā fona izskatās laba alternatīva.

Valdot šādam fonam, eiro cena ASV dolāros kopš šā gada sākuma sarukusi par 3,3%, un šīs nedēļas otrajā pusē tā atradās pie 1,109 ASV dolāru atzīmes. Dažās pēdējās nedēļās gan tomēr ir vērojams zināms ASV dolāra cenas atslābums, kas eiro cenai ļāvis pakāpties gandrīz par 2%.

Kāda firma – Agro Food Holding Lily apbraukā Latvijas pašvaldības, solot, ka nezināmas izcelsmes ASV investīciju fonds viņiem piešķirs 4 miljardus ASV dolāru. Ar šo naudu firma Latvijas laukos radīs 9 000 darba vietas, uzcels 5000 siltumnīcas, fermas un zivju audzētavas, ziņo TV3 raidījums Nekā Personīga.

Firmas Agro Food Holding Lily partneri esot kāds Amerikas Investīciju fonds, Iz¬raēlas Agrārais fonds, bankas Latvijā un noslēpumaini privātie investori.

Projekta apmēri un summas līdzinās naudas daudzumam, ko Latvijas glābšanai piešķīrusi Pasaules Banka un Starptautiskais Valūtas fonds.

Biznesa ideja – Latviju nosēt ar siltumnīcām, ekoloģiski tīrām elektrostacijām, fermām un zivju audzētavām. Saražoto pārdot Sarkanajam Krustam, ANO palīdzības programmai un, protams, izkonkurēt spāņu tomātus un gurķus Latvijas lielveikalos.

Četru miljardu devēju Agro Food Holding Lily tur noslēpumā. Prezentācijā, kas atrodama firmas mājas lapā uzskaitīti vairāki atbalstītāji Latvijā. Starp tiem kāda firma, kas kopā ar amerikāņiem izstrādājusi programmu kā ātri un lēti audzēt ekoloģiskos dārzeņus. Lursoft dati gan liecina, ka tā ir Genādijam Smirnovam piederoša un ar mīnusiem strādājoša celtniecības firmiņa. Kāds cits atbalstītājs ir firma M-zelts. Tā atrodas garāžu kooperatīvā Lubāne. M-zelts bizness ir Latgales ezeros izraktās dūņas, kuras pārstrādā mēslojumā. Tā esot viņu zelta ādere, par ko interesējoties pat naftas šeihi.

Tiekoties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, Baltijas valstis ir saņēmušas apliecinājumu par ASV militārās klātbūtnes reģionā saglabāšanu un ASV gatavību turpināt atbalstīt Baltijas valstu aizsardzības spēju stiprināšanu, paziņojumā par trīs Baltijas valstu un ASV samita rezultātiem norādīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Valsts prezidents uzsvēra, ka Vašingtonā notikušais trīs Baltijas valstu un ASV prezidentu samits kalpo kā spēcīgs vēstījums Baltijas valstu un ASV ciešajai partnerībai. Īpašu simbolismu samitam piešķirot fakts, ka šogad tiek atzīmēta Baltijas valstu neatkarības simtgade, piebilda Vējonis.

Trīs Baltijas valstu prezidentu un ASV prezidenta preses konferencē Vējonis norādīja, ka samits apstiprinājis apņemšanos sargāt kopīgās vērtības, draudzīgās attiecības un veiksmīgās partnerattiecības, kas starp Baltijas valstīm un ASV pastāvējušas jau gandrīz 100 gadus. ASV ir uzticamākais un ciešākais sabiedrotais un partneris, kas atbalsta Baltijas veiktos pasākumus, kā arī palīdz cīnīties ar dažādiem drošības apdraudējumiem, ar ko Baltija saskaras.

Tikai 8% no dzīvokļu pirkumu darījumiem Rīgā 2012. gada 4. cetursknī bija saistīti ar nerezidentu aktivitāti, atsaucoties uz Zemesgrāmatas datiem, informē kompānija Nira fonds.

Nerezidenti reģistrējuši īpašuma tiesības uz 55 Jūrmalas dzīvokļiem un vairāk nekā 170 dzīvokļiem Rīgā, turklāt vairāk nekā puse darījumu Rīgā noslēgti par dzīvokļu iegādi tālajā centrā vai mikrorajonos. Jūrmalā lielākā ārzemju pircēju daļa izvēlas nekustamo īpašumu, kas paredzēts atpūtai, daudzi pirmkārt apskata privātmājas un zemes gabalus apbūvei, tomēr pērk tos reti.

«Runas par nerezidentu dominanci prestižākajos galvaspilsētas un Jūrmalas dzīvojamo platību segmentos ir nedaudz pārspīlētas,» piesaucot Zemesgrāmatas statistiku, secina Nira fonda valdes locekle Jevgēnija Markova. Piemēram, izpētot piecus lielākos dzīvokļu pirkuma darījumus ik mēnesi no oktobra līdz decembrim, varot secināt, ka nerezidenti vai tiem piederošie uzņēmumi bijuši iesaisīti septiņos darījumos Rīgā un sešos – Jūrmalā.

Mājokļu tirgū pēdējā mēneša laikā nav notikušas būtiskas izmaiņas, tomēr, piemēram, Rīgas centra dzīvokļu segmentā februāris esot bijis mierīgāks par šā gada sākumu, izriet no Ober Haus Real Estate sagatavotā mājokļu tirgus pārskata.

Pēc kompānijas speciālistu domām, tas gan drīzāk būtu saistāms ar ierobežoto piedāvājumu, tāpēc potenciālie īpašumu pircēji dažkārt centra dzīvokļu vietā sāk izskatīt mājokļu piedāvājumus t.s. jaunos projektos vai pat privātmājas Pierīgā. Lielākā interese joprojām ir no Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas iedzīvotāju puses. Viņus interesējot divu līdz četru istabu dzīvokļi cenu kategorijā no 145 līdz 250 tūkst. eiro, kurus nepieciešamības gadījumā viegli un ātri var izīrēt vai pārdot. Turklāt viņus interesē tikai renovētas ēkas vai jaunie projekti labā vietā ar attīstītu infrastruktūru, ar kvalitatīvu apdari, tāpat ir vēlama mājas apsardze, bet obligāti nepieciešams ir lifts un auto novietošanas iespējas.

Pēdējos gados Rīgā atsākusies jaunu dzīvojamo ēku būvniecība, ko lielā mērā sekmējis maksātspējīgu ārvalstu pircēju pieprasījuma pieaugums. Pakāpeniski atdzīvojusies arī uz vietējiem pircējiem orientētu dzīvojamo māju būvniecība, tomēr pieaugums ekonomiskās klases dzīvokļu segmentā nav pietiekams, vēsta laikraksts Diena.

Pēc vairākus gadus ilgušas stagnācijas situāciju nekustamā īpašuma tirgū Dienas aptaujātie eksperti raksturo pozitīvi, par to liecinot ne tikai augošā pircēju interese un rocība, bet arī jaunu projektu būvniecība. Pamatā būvniecība atdzīvojusies mājokļu segmentā - jaunas dzīvojamās mājas galvenokārt tiek celtas Rīgas centrā un mikrorajonos, kā arī Jūrmalā. Pakāpeniski atsākusies arī savrupmāju celtniecība izdevīgās vietās Pierīgā.

Pašlaik daudzdzīvokļu ēku būvniecība pamatā orientēta uz turīgiem un ļoti turīgiem pircējiem, taču ievērojami mazāka aktivitāte vērojama ekonomisko un vidēja līmeņa mājokļu būvniecībā, kur aktīvas ir vien dažas kompānijas, norāda nekustamo īpašumu uzņēmuma Ektornet valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks.

Rīgas centra dzīvokļu cenas janvārī nav mainījušās. Dzīvokļus skatās gan vietējie iedzīvotāji, gan ārzemnieki, kas pārsvarā esot no Krievijas un Skandināvijas, apgalvo Ober Haus.

Rīgas centra dzīvokļu vidējās cenas centra nomalē ir no 800 eiro/m2, bet remontēti dzīvokļi klusajā centrā un Vecrīgā maksā no 1500 eiro/m2.

Lielākā interese ir par dzīvokļiem klusajā un tuvajā centrā. Pārsvarā pircēji vēlas iegādāties nelielus, izremontētus 45 – 65 m2 lielus dzīvokļus renovētās pirmskara fasādes mājās, kuru cena būtu 70 000 – 100 000 eiro. Pircēji, kas meklē labus, kompaktus 3 istabu dzīvokļus 60-80 m2 platībā, par tiem piekrīt maksāt 100 – 150 tūkst. eiro.

Palielinājies to klientu skaits, kuri vēlas iegādāties lielāku platību — 130 – 200 m2 (3 – 4 istabu) dzīvokļus, kuru cena būtu līdz 200 tūkst. eiro. Pagājušajā gadā šādu klientu skaits bija mazāks. Ober Haus šo faktu skaidro tā: bieži šiem īpašumiem viena kvadrātmetra cena ir pircējiem «pievilcīga». Ja remontēta centra dzīvokļa cena ir 1000 eiro/m2, to varot pārdot nepilna mēneša laikā.

Līdz ar dalīšanās ekonomikas attīstību, rodas jauni biznesa virzieni, piemēram, kompānijas, kas ne vien uzkopj dzīvokļus tiem, kas tos īstermiņā izīrē "Airbnb" vai citās platformās, bet arī uzņemas pilnu īpašuma vadību.

Tāds biznesa modelis ir lietuviešu kompānijai "Houseys", kas nesen ienākusi arī Latvijā.

Šobrīd "Houseys" apsaimnieko 70 dzīvokļus Viļņā un Kauņā, no kuriem 14 atrodas divās dzīvokļu viesnīcās.

Kompānijas ambīcija ir kļūt par labi zināmu spēlētāju Centrāleiropā un Austrumeiropā. Iecerēts, ka šā gada laikā Lietuvā dzīvokļu skaits pieaugs līdz vismaz 200.

Rīgā līdz gada beigām uzņēmums cer pieskatīt 30 līdz 50 dzīvokļus. Vaicāts, kā uzņēmuma plānus ietekmē šī brīža situācija, "Houseys" vadītājs Latvijā Mārtiņš Mackēvičs teic, ka šis laiks nozarē ir īpatnējs un nepieredzēts. Teju visas rezervācijas no ārzemēm, kas bija saņemtas tuvākajiem diviem mēnešiem, ir atceltas vai pārceltas uz vēlāku periodu. "Mēs laicīgi saskatījām riskus, ko šī situācija varēja radīt, tāpēc uz šo neziņas un nedrošības brīdi esam nedaudz mainījuši savu biznesa fokusu, piedāvājot dzīvokļus ilgākam laikam – no nedēļas līdz dažiem mēnešiem – par pieejamākām cenām.

Nekustamā īpašuma attīstītājs West East Industries turpina risināt parādsaistības, piesardzīgi kaldinot vērienīgus nākotnes plānus, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Atšķirībā no ļoti daudziem nekustamā īpašuma projektu attīstītājiem a/s West East Industries (WEI) ir izdevies pārdzīvot krīzi, nepazaudējot īpašumus un saglabājot vēlmi darboties šajā nozarē arī turpmāk. WEI, kas nekustamo īpašumu tirgū darbojas kopš 1993. gada, jau trešo gadu pēc tiesiskā aizsardzības procesa (TAP) izbeigšanas, vēl joprojām turpina risināt finansiālās problēmas. WEI kārto parādsaistības ar banku un piesardzīgi, taču ar zināmu optimismu raugās nākotnē. WEI ir izdevies atrisināt konfliktu ar banku un nepazaudēt ciematu Meža ciems, kas Rīgā, Mežciemā, tika uzbūvēts 2008. gadā. Lai arī WEI prezidents Viktors Koroļenko atzīst, ka «cilvēki brauc projām un nav īsti, kam celt ēkas», viņš ir pārliecināts, ka «pēc krituma nekustamo īpašumu tirgū noteikti būs arī kāpums.»

Nekustamo īpašumu projektu attīstītāja un būvfirma SIA YIT celtniecība 2015.gadā zemesgabalu iegādē un jauno projektu būvniecībā plāno investēt 16 miljonus eiro, sacīja YIT celtniecības valdes priekšsēdētājs Andris Božē.

«Aptuveni desmit miljoni eiro tiek investēti katru gadu. Investējam gan zemesgabalos, gan būvniecībā. Šogad kopumā ir investēti 12 miljoni eiro, bet 2015.gadā plānots investēt 16 miljonus eiro. Zemesgabalu iegādei līdz pat 2018.gadam paredzēts katru gadu investēt divus līdz trīs miljonus eiro,» skiaidroja Božē.

Patlaban YIT celtniecība turpina projekta Biķerziedi attīstību Biķernieku ielā, kur tiek būvēta nākamā 65 dzīvokļu māja, un to paredzēts nodot ekspluatācijā 2015.gada vasarā. Tāpat jau ir pabeigts 65 dzīvokļu projekts Midtown Hospitāļu ielā 39, par šo projektu ir liela interese arī no vietējo pircēju puses. Božē sacīja, ka tas ir nedaudz dārgāks projekts, tas nav tik dārgs kā centrā, bet dārgāks nekā guļamrajonos.