Gandrīz gada laikā kopš tiesa lika bijušajiem "Parex banka" valdes locekļiem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim valstij atmaksāt 124,3 miljonus eiro, no viņiem ir izdevies atgūt vien 540 000 eiro.

SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" aģentūru LETA informē, ka naudas līdzekļi ir atgūti, realizējot "Possessor" hipotekārā kreditora tiesības. Parādnieku aktīvi ir nodrošināti ar hipotēkām par labu "Possessor" un tā meitas sabiedrībai SIA "Reap".

Sprieduma izpilde atlikušajā daļā tiks nodrošināta, ievērojot normatīvo aktu, tostarp Civilprocesa likuma, prasības un pašlaik noteiktās darbības atlikušā parāda atgūšanai.

Jau vēstīts, ka Augstākā tiesa (AT) pērnā gada maijā lēma neierosināt kasācijas tiesvedību pēc Kargina un Krasovicka kasācijas sūdzībām, kā arī "Possessor", "Reap" un AS "Reverta" pretsūdzību par Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2021.gada 20201.gada 25.janvāra spriedumu.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Straujais procentu likmju pieaugums pēdējā pusotra gada laikā ir izrādījies nepatīkams pārsteigums daudziem kredītu ņēmējiem Latvijā, kam ir būtiski palielinājušies kredītu maksājumi.

Laikā, kad iedzīvotāju maciņi jau ir kļuvuši plānāki augstās inflācijas dēļ un banku peļņa aug, procentu likmju kāpums sabiedrībā ir radījis neizpratni un jautājumus gan par likmju kāpumu pamatotību, gan par to kāpēc tas ietekmē jau esošos kredītus. Publiski ir izteikti priekšlikumi ar likumu fiksēt vai pat samazināt procentu likmes. Galvenais iemesls procentu likmju kāpumam ir augstā inflācija un Eiropas Centrālās bankas cīņa ar to. Ceļot procentu likmes, aizņemšanās kļūst dārgāka, savukārt uzkrāšana izdevīgāka, un ECB bāzes procentu likmes mazāk kā pusotra gada laikā no 0% ir pārsniegušas pat 2008. gada augstāko līmeni.

Kāpēc pieaug kredītu maksājumi arī esošajiem kredītņēmējiem?

Parex pārņemšana notikusi nevis valsts, bet Valērija Kargina un Viktora Krasovicka interesēs, atsaucoties uz Valsts kontroles revīziju, informēja TV3 raidījums Nekā personīga. Kontrole arī secinājusi, ka šobrīd pastāv neefektīvas līdzekļu izmantošanas risks, algojot pašreizējo Parex vadību un viņu konsultantus.

Valsts kontrole (VK) ir pabeigusi pirmo apjomīgo pētījumu par to, kā notika Parex pārņemšana. Tas apstiprinot, ka lielākie ieguvēji no bankas pārņemšanas ir tās bijušie īpašnieki, nevis Latvijas valsts. Un daudz kas no bankas pārņemšanas procesa ticis noslēpts.

2008. gada 31. augusts. Šajā dienā vairs nevar noslēpt, ka Parex ir nopietnas problēmas - no bankas strauji aizplūst nauda. Par to būtu jāsāk uztraukties Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) un Latvijas Bankai. Taču viss ir diezgan mierīgi un nekādi lēmumi neseko. Tikmēr finanšu pasaulē viss notiek daudz straujāk - banku krīze piemeklē ASV un Islandi. Tās atskaņas jūtamas Latvijā.

Bažījoties par to, ka maksājumu apturēšana bijušajiem Parex akcionāriem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim var izraisīt tiesvedību, Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti šodien noraidīja finanšu ministra Einara Repšes priekšlikumu izdarīt kredītiestāžu likuma grozījumus ar atpakaļejošu spēku.

Tiesa, jau nākamnedēļ komisija aicinās uz sēdi E. Repši un, ja ministrs uzstās, ka norma ir jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku, visi kredītiestāžu likuma grozījumi, kas ierobežo bijušo Parex īpašnieku tiesības katru mēnesi saņemt dividendēs vairākus simtus tūkstošus latu, tiks izdalīti atsevišķā likumprojektā, kurš jau nākamceturdien varētu tikt pieņemts galīgajā lasījuma.

(Foto: SCX)Teju visi budžeta komisijas deputāti atzīst, ka politiski un morāli viņiem ideja par Parex bankas bijušo īpašnieku tiesību ierobežošanu šķiet pievilcīga un atbalstāma. Taču nezinot ar akcionāriem noslēgtā Parex pārņemšanas līguma nianses, ir grūti saprast, vai rezultātā valsts nebūs spiesta V. Karginam un V. Krasovickim izmaksāt ne tikai nesamaksātos procentu maksājumus, bet arī maksāt pamatīgu līgumsodu. Par to deputāti nākamnedēļ gatavojas iztaujāt E. Repši, kuram, viņuprāt, esot zināmas Parex pārņemšanas līguma nianses.

Iepriekšējā nedēļā Latvijas Bankas Ekspertu saruna vētīja, cik lielā mērā mājsaimniecības un uzņēmumi ir izmantojušas unikālās iespējas, ko atnesis zemo procentu likmju laikmets. Taču ne visiem jaunie apstākļi nozīmē jaunas iespējas. Eiropas Centrālā banka (ECB) savā jaunākajā Finanšu stabilitātes pārskatā secina, ka zemo procentu likmju vide palielina finanšu stabilitātes riskus Eiropā, t.sk. kredītiestādēs.

Stabila Latvijas finanšu sistēma ļaus mājsaimniecībām un uzņēmumiem labāk izmantot zemo procentu likmju laikmeta priekšrocības. Tādēļ, turpinot diskusiju, jāvaicā, – kā zemās procentu likmes ietekmē Latvijas kredītiestādes un to finanšu stabilitāti un ko šajā ziņā mainīs pakāpeniskais procentu likmju pieaugums ASV?

Kamēr mājsaimniecības priecājas par rekordzemām kredītu izmaksām, Latvijas kredītiestādes saskaras par rekordzemiem procentu ienākumiem, ko tās gūst, kreditējot tautsaimniecību. Jaunākie dati liecina, ka 2016. gadā kopējie kredītiestāžu sektora procentu ienākumi no kredītu izsniegšanas tautsaimniecībai ir par 36% zemāki kā pirms pieciem gadiem un par 2% zemāki kā pērn, un kritums ir straujāks kā kopējā kredītportfeļa samazināšanās. Turklāt zemi vai negatīvi ir arī procentu ienākumi no ieguldījumiem Latvijas un ārvalstu parāda vērtspapīros.

Bijušajiem "Parex banka" valdes locekļiem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim nāksies atmaksāt SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor", iepriekš - Privatizācijas aģentūra) un kādreizējās Privatizācijas aģentūras meitassabiedrībai SIA "Reap" 124,3 miljonu eiro zaudējumus, izriet no Augstākās tiesas (AT) Civillietu departamenta pieņemtā lēmuma.

Kā aģentūru LETA informēja tiesā, AT Civillietu departaments trešdien izskatīja Kargina un Krasovicka kasācijas sūdzību, kā arī "Possessor", "Reap" un AS "Reverta" pretsūdzību par Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2021.gada 25.janvāra spriedumu. AT nolēma neierosināt lietā kasācijas tiesvedību, līdz ar to ir stājies spēkā Latgales apgabaltiesas spriedums, kurš noteica bijušajiem bankas akcionāriem par labu "Reap" un "Possessor" atlīdzināt 124,3 miljonus eiro, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

AT atzina, ka tai nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs un ka izskatāmajai lietai ir būtiska nozīme vienotas tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā.

Atklātībā nonākot ziņām par prokuratūras, iespējams, gatavotām apsūdzībām bijušajiem Parex bankas saimniekiem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim, Karginu ģimene atbrīvojusies no pāris dārgiem tās īpašumā oficiāli vēl bijušiem nekustamajiem īpašumiem, vēsta portāls Pietiek.com.

Jau ziņots, ka šovasar prokuratūra cer pabeigt izmeklēšanu kriminālprocesā par Parex bankas subordinētā kapitāla izcelsmi un Kargina un Krasovicka darbībām.

Šī kriminālprocesa pamatā ir banku uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iesniegums, kurā bija norādīts uz aizdomīgiem darījumiem, kurus saistībā ar Parex kapitālu īstenojuši abi bijušie valsts glābtās bankas īpašnieki vai viņu radinieki. Pagaidām Karginam un Krasovickim procesā piemērots liecinieku statuss, atgādina Pietiek.com.

Tikmēr Karginu ģimene sākusi atbrīvoties no tās pārstāvjiem Latvijā oficiāli piederošajiem īpašumiem. Kā rāda Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, šā gada 10. februārī nepazīstamā SIA Bulduru 17 no tikpat mazpazīstamās SIA Pluralis par 1,7 miljoniem latu iegādājusies 3 847 kvadrātmetru lielu zemesgabalu ar vairākām ēkām Jūrmalā, Bulduru prospektā 17. Savukārt 3 895 kvadrātmetru lielu zemesgabalu turpat blakus, Bulduru prospektā 19, SIA ar šādu pašu nosaukumu – Bulduru 19 – no SIA Adlera šajā pašā datumā iegādājusies par nedaudz lielāku summu – 1,94 miljoniem latu.

Jau ilgstošu laiku centrālās bankas īsteno monetāro politiku, kuras rezultātā aizņēmumu procentu likmes daudzās attīstītajās valstīs bijušas ļoti zemas. Ieguvēji no šādiem apstākļiem ir ne tikai uzņēmumi un mājsaimniecības, kuru aizņēmumi investīcijām un patēriņam kļuvuši lētāki, bet arī attiecīgo valstu valdības.

Arī tām līdzekļu aizņemšanās izmaksas un parāda uzturēšanas izdevumi ir ievērojami mazinājušies.

Latvija arī nav bijusi izņēmums. Valdības obligāciju procentu likmju samazinājums atspoguļojies arvien mazākos valsts konsolidētā kopbudžeta (VKKB) procentu izdevumos - 2016. gadā sasniedzot zemāko līmeni kopš ekonomiskās krīzes.

Jautājums, kā izmantoti budžeta ietaupījumi, kas radušies no zemākiem procentu izdevumiem - interesants bijis vienmēr, taču īpaši aktuāls tas kļūst situācijā, kad tiek apsvērta iespēja procentu likmes palēnām kāpināt.

Eiro zonas gadījumā gan vēl ir nedaudz pāragri piesaukt virzību prom no zemajām procentu likmēm. Īpaši paturot prātā to, ka gaidāmās vēlēšanas vairākās eiro zonas valstīs var vairot politisko neskaidrību un visai ātri pasliktināt trauslo ekonomisko izaugsmi. Tomēr situācija citviet pasaulē, kur runas par procentu likmju celšanu realizējušās arī darbos (piemēram, ASV), liek uzdot jautājumus arī par situāciju Latvijā. Piemēram, kāda ir bijusi zemo procentu likmju ietekme uz Latvijas budžetu? Vai, likmēm augot, nesaskarsimies ar pārmērīgu budžeta deficītu?

Jau vairākas desmitgades ir novērojams: lai gan īstermiņā procentu likmes mainās, ilgtermiņa tendence ir bijusi tikai uz leju.

Šāda tendence vērojama gan Eiropā, gan ASV. Japānā ilgtermiņa procentu likmes jau ilgāku laiku atrodas tuvu pie nulles līmeņa.

Katrā krīzē centrālās bankas samazina likmes, taču, ekonomikai atkopjoties, tās neatgriežas iepriekšējā līmenī. Kas ir likmju samazinājuma iemesls, un par ko tas liecina?

Pētnieki apgalvoja, ka no 1980. līdz 2000. gadam zemākas inflācijas gaidas bija galvenais faktors, kā dēļ procentu likmes samazinājās. Taču pēdējā laikā faktiskā inflācija, kā arī uz apsekojumu balstītas inflācijas gaidas ir stabilizējušās tuvu 2%. Tomēr procentu likmju samazināšanās kopš 2000. gada atspoguļo dažādus noturīgus ekonomiskos faktorus (par to sīkāk iepriekšējā rakstā [1]). Šie ilgtermiņa reālie faktori, piemēram, lēnāks produktivitātes pieaugums un iedzīvotāju novecošana ietekmē globālo ietaupījumu apjomu un ieguldījumus un var samazināt ienesīgumu, samazinot īstermiņa inflācijas koriģētās procentu likmes stabilo līmeni (Laubach un Williams (2016), Gagnon et al. (2016)). Šo reālo likmi bieži sauc par dabisku vai neitrālu procentu likmi vai vienkārši «r-zvaigzne», vai r*. Tomēr citi pētnieki noraida pierādījumus par jaunu, zemāku līdzsvara reālo likmi un piešķir mazāku nozīmi noturīgajiem faktoriem (Kiley (2015), Lo un Rogoff (2015), Taylor un Wieland (2016)). Viņi apgalvo, ka pēdējā desmitgadē procentu likmes samazinājās tādēļ, ka pēc 2008. gada finanšu krīzes seko īslaicīgi faktori, piemēram, kredītu tirgus atsvirošanās (deleveraging). Beidzoties šim pārejas periodam, likmēm vajadzētu atgriezties vēsturiskajos līmeņos.

Pēckrīzes periodā eirozonas un citu attīstīto valstu izaugsmes temps bijis labākajā gadījumā mērens, bet inflācija – daudz zemāka par Eirosistēmas noteikto mērķi, kas ir tuvu, bet zem 2%.

Lai veicinātu tautsaimniecības attīstību un tādējādi nodrošinātu vēlamo inflācijas līmeni, Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome izmantojusi virkni standarta un nestandarta monetārās politikas instrumentus, t.sk. procentu likmju samazināšanu un Paplašināto aktīvu iegādes programmu (PAPP).

Līdzīgi rīkojušās arī citas lielāko valūtas zonu centrālās bankas, t.sk. ASV Federālo rezervju sistēma, Anglijas Banka un Japānas Banka. Šādas monetārās politikas rezultātā vairākums attīstīto valstu valdības obligāciju procentu likmes sasniegušas rekordzemu līmeni, dodot iespēju valstu valdībām aizņemties līdz šim neierasti lēti (1. attēls).

Rīgas apgabaltiesa vakar par labu Parex bankas (tagad AS Reverta) akcionāra Valērija Kargina dēlam Remam Karginam piedzina 10 542 060 latus viņa prasībā pret Revertu saistībā ar par termiņdepozīta noguldīšanas līgumu.

Tāpat tiesa izbeidza līgumu, kā arī par labu R.Karginam piedzina vairāk nekā 12 000 latu par sniegto advokāta palīdzību.

Pilns spriedums būs pieejams 12.jūnijā, kad to 20 dienu laikā varēs pārsūdzēt Augstākajā tiesā. Kā aģentūrai LETA pēc sprieduma norādīja Revertas pārstāvis, zvērināts advokāts Agris Bitāns, pēc iepazīšanās ar pilnu spriedumu tas tiks pārsūdzēts.

Kā informēja Revertas Komunikāciju un mārketinga direkcijas vadītāja Marita Ozoliņa, bankas valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams ir izbrīnīts par apgabaltiesas negaidīto lēmumu.

«Revertas rīcībā pagaidām nav pilna sprieduma teksta un līdz ar to nav iespējams komentēt tiesas juridisko argumentāciju, taču nebaidīšos teikt, ka spriedums ir vairāk nekā dīvains, un Reverta to noteikti pārsūdzēs. Turklāt tiesa ir demonstrējusi nekonsekvenci, jo iepriekš līdzīgā lietā lēma par labu nevis depozīta noguldītājai, bet gan Revertai un valstij,» komentēja Gviljams.

Policija sākusi jaunu kriminālprocesu pret bijušajiem Parex banka īpašniekiem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki, vēstīja LTV raidījums de facto.

To raidījumam apstiprināja bankā, pēc kuras iesnieguma kriminālprocess uzsākts. Process sākts, jo baņķieri uzdāvinājuši Parex bankā apķīlātos depozītus saviem dēliem.

De facto rīcībā esošā informācija liecina, ka ierosinātais kriminālprocess saistīts ar V. Kargina un V. Krasovicka mēģinājumiem traucēt izpildīt pagājušā gada augusta Rīgas apgabaltiesas lēmumu par viņu mantas apķīlāšanu. Parex banka tiesas ceļā no tās bijušajiem īpašniekiem cer piedzīt zaudējumus – vairāk nekā 62 miljonus latu. Lai prasību nodrošinātu, tiesa nolēma apķīlāt V. Karginam un V. Krasovickim piederošos nekustamos īpašumus, daļas kapitālsabiedrībās, kā arī mantu, skaidru naudu, noguldījumus bankās un maksājumus, kas pienākas no trešajām personām, piemēram, depozītu procentus.

Finanšu ministrijas (FM) atzinumam par iespējām piemērot atpakaļejošu spēku Kredītiestāžu likumu grozījumus, kas liegtu Parex bankas bijušajiem īpašniekiem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim saņemt procentu maksājumus par ieguldījumiem Parex bankā Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien nolēma skatīt slēgtā sēdē.

Pēc FM lūguma tās atzinumam ir noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss.

Db jau vēstīja, ka valsts atradusi veidu, kā bijušajiem Parex akcionāriem V. Karginam un V. Krasovickim nemaksāt procentus par daļu no viņu ieguldītā kapitāla bankā. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, gatavojot Kredītiestāžu likuma grozījumus 2. lasījumam, iepriekš atbalstīja finanšu ministra Einara Repšes priekšlikumu likumā noteikt, ka valsts atbalstu saņēmušām bankām laika posmā no lēmuma pieņemšanas par valsts atbalsta piešķiršanu līdz atbalsta sniegšanas izbeigšanas dienai ir aizliegts izmaksāt saskaņā ar pakārtotajām saistībām aizdotos līdzekļus, kā arī aprēķināt, uzkrāt un izmaksāt par tām procentus un cita veida atlīdzību.

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šodien nolēma noraidīt SIA "Reap" prasību pret bijušajiem "Parex bankas" īpašniekiem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki par solidāru zaudējumu piedziņu 81 180 583 eiro apmērā, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Apelācijas instances tiesā nolemts arī piedzīt no "Reap" par labu Karginam, gan Krasovickim tiesas izdevumus 255 eiro, jo no prasītājas atbildētāju labā līdzīgās daļās ir piedzenami atbildētāju samaksātie tiesas izdevumi proporcionāli tiesas noraidīto prasījumu apmēram.

Spriedumu ir iespējams 30 dienu laikā pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

Rīgas apgabaltiesa spriedumā ir atzinusi, ka prasītāja nav pierādījusi zaudējumu apmēru, jo kļūdains ir gan tās veiktais faktiski izmaksāto procentu aprēķins, gan tirgus situācijai atbilstošo procentu aprēķinā pielietotais termiņš un likmes. Lai izdarītu gala secinājumus par zaudējumu aprēķina pareizību, tiesa veica ienākošo maksājumu analīzi un salīdzināšanu ar prasītājas aprēķinā norādītām summām.

Eirozonas ekonomikas izaugsmei nostabilizējoties un inflācijai vidējā termiņā tuvojoties 2%, arvien skaļākas kļūs diskusijas par monetārās politikas atbalsta mazināšanu jeb, citiem vārdiem, - normalizāciju. Šajā kontekstā vēsturē ieies Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes sēde, kas jūnija vidū norisinājās Rīgā un iezīmēja nozīmīgu pavērsienu eiro zonas monetārajā politikā.

ECB Padomes sēdē Rīgā tika nolemts pārtraukt nestandarta monetārās politikas instrumentu ekspansiju un ieskicēt periodu, kad pēc vairāku gadu pārtraukuma procentu likmes varētu atkal pieaugt. Tas gan ir tikai pats sākums normalizācijas procesam, ko caurvij virkne neatbildētu jautājumu.

Vēsturiskās ekspansijas sekas – neredzēti zemas procentu likmes un liela bilancePirms gandrīz deviņiem gadiem, kad Eiropa pieredzēja smagāko ekonomisko lejupslīdi kopš Otrā pasaules kara, ECB sāka galveno procentu likmju samazināšanu, kas turpinājās gandrīz desmitgadi. Pašreiz ECB noteiktās procentu likmes sasniegušas līdz šim neredzēti zemu līmeni, kas atspoguļojies arī labākos kreditēšanas nosacījumos uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Parex banka ir vērsusies Augstākajā tiesā ar blakussūdzību par Rīgas apgabaltiesas lēmumu par naudas summas septiņu miljonu latu apmērā iemaksu, kas nodrošinātu iespējamos atbildētāju Valēriju Kargina un Viktoru Krasovicka zaudējumus.

Parex bankas komunikāciju un mārketinga vadītāja Marita Ozoliņa-Tumanovska aģentūrai BNS pavēstīja, ka saskaņā ar Rīgas apgabaltiesas lēmumu Parex bankai bija jāiemaksā tiesu izpildītājam naudas summa septiņu miljonu latu apmērā, taču tas nav samērīgi ar atbildētājiem iespējami radītajiem zaudējumiem.

«Šāds lēmums bija tiesas iniciatīva, taču nav skaidrs tā pamatojums un šāda nepieciešamība neizriet arī no iesniegtās prasības būtības. Parex bankas iesniegtā prasība ir par bankai nodarīto zaudējumu atlīdzību, bet šāda naudas iemaksa iespējamo atbildētāju zaudējumu nodrošināšanai rada bankai tikai vēl lielākus papildu zaudējumus. Faktiski prasītājs, kurš vēlas aizsargāt savas aizskartās likumīgās intereses taisnīgā tiesā, tiek nostādīts daudz nelabvēlīgākā situācija kā atbildētāji,» paskaidroja Ozoliņa-Tumanovska.

Lietas izskatīšana tika atlikta, jo Parex bankai jāiesniedz tiesā papildu pierādījumi, tostarp bankas akcionāru sapulču protokoli, kur lemts par gada pārskatu apstiprināšanu un valdes locekļu atbrīvošanu no atbildības par zaudējumiem.

Tādejādi prasības izskatīšanu pret bijušajiem bankas akcionāriem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki par vairāk nekā 60 miljonu latu piedziņu atlikta līdz 2012.gada 23.februārim

Kargina un Krasovicka advokāts Uģis Grūbe tiesas sēdē sacīja, ka šiem dokumentiem varētu būt liela nozīme lietā, jo ir lemts par valdes atbrīvošanu no atbildības par zaudējumiem. Tas attiektos uz darījumiem vairāk nekā 50 miljonu latu apmērā, par kuriem tiesā iesniegta prasība.

Grūbe trešdien arī lūdza tiesu apturēt tiesvedību lietā, līdz tiks izšķirta tiesvedība administratīvajā tiesā, kurā Parex banka lūdz atcelt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumu, ar kuru bankai uzrēķināts uzņēmumu ienākuma nodoklis. Pret to iebilda Parex bankas pārstāvis, norādot, ka administratīvā tiesvedība attiecas uz salīdzinoši mazu daļu šīs lietas, un nekas netraucē lietu Rīgas apgabaltiesā sākt izskatīt pēc būtības.

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Saeimas budžeta komisija noraidīja Jaunā laika deputāta Ainara Latkovska priekšlikumu par to, ka normas, kas aizliedz maksāt procentus par pakārtotām saistībām stājas spēkā ar atpakaļejošu spēku un attiecas uz Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki, bet galīgais lēmums jāpieņem ceturtdien Saeimas plenārsēdē.

Jau ziņots, ka patlaban vienīgā banka, kas kopš pagājušā gada nogales saņem apjomīgu atbalstu, ir valsts rokās nonākusī Parex banka.

Kā iepriekš brīdināja bijušie bankas īpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis, pieņemot Kredītiestāžu likuma un pārejas noteikumu grozījumus, kā arī tos attiecinot uz AS Parex banka, Latvijas valsts būtu vienpusēji atkāpusies no pērn 10.novembrī parakstītā bankas pārņemšanas līguma. Tas ļautu Karginam un Krasovickim atgūt pirms gada valstij pārdotās akcijas.

Ja arī Saeimas vairākums neatbalstīs A. Latkovska priekšlikumu, kas dotu iespēju Parex Bankai pārtraukt procentu izmaksu V. Karginam un V. Krasovickim, jaunās Kredītiestāžu normas, kas aizliedz valsts atbalstu saņēmušām bankām pildīt pakārtotās saistības, varēs attiecināt tikai uz tādām bankām, kas valsts atbalstu saņems pēc attiecīgo normu spēkā stāšanās.

Šķēršļus nodokļu maksātāju naudas atgūšanā liek ne vien Krievijas politekonomiskās īpatnības, bet arī tiesvedību process Latvijā, saka AS Reverta valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams.

Zināms, ka jums ir problēmas ar Neatkarīgo valstu savienības (NVS) kredītu atgūšanu. Kādas ir izredzes?

Krievijas tiesu pieņemtie lēmumi dažkārt ir ļoti dīvaini. Kā ierocis aktīvi tiek izmantots melnais PR, un apjomīgās kampaņas tiek vērsta gan pret Reverta, gan pret Latvijas valsti. Tomēr mēs cenšamies, cik nu varam, pretēji šo tiesu instanču lēmumiem uzturēt savu pozīciju, jo mūsu prasības ir pamatotas, un ir jādara viss, lai atgūtu pēc iespējas vairāk no mums pienākošās vērtības.

Vai varētu Severorgsintez lietot kā piemēru, kā tas notiek?

Jā, tā ir ļoti sarežģīta lieta, kur mūsu prasība ir par 110 miljoniem dolāru. Citos NVS gadījumos mēs dažkārt esam tikai sarunu procesā, citreiz – jau tiesās, lai nostiprinātu mūsu prasību pamatus. Kopējā Reverta atgūstamo kredītu summa NVS ir ap 200 miljoniem dolāru. Un tā nav summa, par ko ir jāuztraucas, bet gan naudas atgūšana. Kopējais parāds, protams, ir lielāks nekā vērtība, ko plānojam dabūt atpakaļ, jo, lai kā mēs censtos, tirgus vērtība pašlaik ir zemāka. Tā kā iznākums galvenokārt būs atkarīgs no tirgus, ekonomikas situācijas un arī tiesvedību stāvokļa Krievijā. Severorgsintez un ar to saistīto kompāniju gadījumā mums vienkārši ir darīšana ar sevišķi sarežģītiem un grūtiem juridiskajiem gadījumiem. Šīs kompānijas ir cieši saistītas ar politiski ietekmīgiem cilvēkiem Krievijā.

Rīgas apgabaltiesa otrdien apmierināja bijušo Parex bankas akcionāru un valdes locekļu Valērija Kargina un Viktora Krasovicka pieteikumu par procesuālā termiņa atjaunošanu blakus sūdzības iesniegšanai Privatizācijas aģentūras (PA) un problemātisko aktīvu pārvaldītāja Reverta (iepriekš Parex banka) prasībā par kopumā 99,5 miljonu latu (141,567 miljonu eiro) piedziņu no Kargina un Krasovicka, aģentūrai BNS pastāstīja tiesas pārstāve Inta Šaboha.

Viņa informēja, ka tiesa arī pieņēma izskatīšanai iesniegto blakus sūdzību par Rīgas apgabaltiesas pērnā gada 22.decembra lēmumu par tiesvedības apturēšanu PA un Reverta prasībā pret Karginu un Krasovicki. Minētās blakus sūdzības izskatīšanas datums vēl nav zināms.

PA sabiedrisko attiecību vadītājs Guntis Kārkliņš aģentūrai BNS iepriekš pastāstīja, ka aģentūra prasa Karginam un Krasovickim atlīdzināt tai nodarītos zaudējumus vairāk nekā 12 miljonu latu (17,1 miljona eiro) apmērā un piedzīt par labu Reverta kompensāciju vairāk nekā 82,7 miljonu latu (117,672 miljonu eiro) un līgumsodu 4,5 miljonu latu (6,4 miljonu eiro) apmērā.

Autobūves drošības sistēmu jomā viens no svarīgiem jaunievedumiem ir autonomā avārijas bremzēšanas sistēma. Sistēma automātiski sāk bremzēt, ja gaidāma sadursme. ECB nelūdz un nepieņem norādījumus no iestādēm, valdības vai no kādas citas struktūras.

Vienlaikus eiro zonas dalībvalstu valdības un citas ES iestādes nedrīkst ietekmēt ECB lēmējinstitūcijas, tātad ECB rīcība ir autonoma un viņas šī brīža uzvedība procentu likmju frontē liek domāt par avārijas bremzēšanu, pirms inflācija iegājusi katastrofālā spirālē, kad aug cenas, tiek celtas algas, tēriņus var nemazināt, var turpināt celt cenas un tad atkal jāceļ algas…

Ar procentu likmju celšanu vismaz daļēji tiek bremzēts patēriņš, gan bremzējot pieprasījumu pēc jauniem kredītiem, gan, diemžēl, mazinot arī esošo kredītņēmēju maksātspēju. Risks šajā gadījumā ir pārāk strauja pieprasījuma bremzēšanās, iespējamā situācijas pasliktināšanās kredītu tirgū un ekonomikas pārāk strauja atdzišana.