«Tiem, kuri vēlas ar festivālu nodarboties ilgtermiņā, ir atbildības sajūta, bet ik pa laikam ir gadījumi, kuri diemžēl liek brīnīties, ka tādas lietas var notikt, lai arī tas ir saprotami - šī industrija Latvijā ir jauna un niecīga, kaut spēcīgāka nekā pirms desmit gadiem,» citējot Positivus organizētāju Ģirtu Majoru, raksta laikraksts Diena.

Positivus šodien izsludina nākamā gada festivāla norises datumus, un tie ir 18., 19. un 20. jūlijs. Tāpat Positivus ir viens no desmit pretendentiem uz Eiropas festivālu balvu par labāko mūziķu izvēli. Nomināciju sarakstu izveidojusi starptautiska žūrija, kurā darbojas industrijas aģenti, eksperti un žurnālisti. Tas ir liels sasniegums, jo Positivus ir iekļuvis nominantu sarakstā, kur pārējie konkurenti ir daudz lielāki festivāli, - saka festivāla Positivus organizētājs Ģ. Majors. «Visiem šiem festivāliem ir daudz lielāks budžets nekā Positivus. Mums ir mazāk nekā viens miljons eiro, ko festivāls tērē māksliniekiem, bet pārējiem ir no diviem līdz pat 10 miljoniem,» viņš stāsta.

Jau no nākamās nedēļas darbu sāks īpašais Positivus festivālam veltītais 360TV Positivus kanāls, kura programma šovasar būs sadalīta trīs lielos blokos, šodien vēstīja Lattelecom vadītājs Juris Gulbis.

Lattelecom sadarbību ar Positivus festivāla rīkotājiem sāka pirms trīs gadiem, piedāvājot arī īpašo festivālam veltīto televīzijas kanālu.

Šoreiz pirms festivāla četrus raidījumus vadīs Andris Freidenfelds, kā arī būs skatāmi labākie ieraksti no pagājušā gada festivāla. Kad sāksies festivāls, tad 360TV Positivus piedāvās tiešraides no koncertiem un festivāla notikumu apskatus, kā arī būs stāsti par mūziku, bet vēl divas nedēļas pēc tam, kad festivāls jau būs beidzies, televīzijas kanāls piedāvās noskatīties labākos koncerta ierakstus un labākos notikumus no festivāla, stāstīja Gulbis.

Positivus festivāla rīkotājs Ģirts Majors akcentēja, ka festivālam ir svarīga šī televīzija, jo tas ļauj daudz vairāk cilvēku sekot līdzi festivālam. «Pirms pāris gadiem vienīgā televīzijā skatītākā mūzikas pārraide bija Jaunais vilnis. Prieks, ka tagad tas ir Positivus festivāls,» sacīja Majors. Pagājušā gada pieredze liecina, ka 360TV Positivus līdzi sekojusi katra ceturtā mājsaimniecība.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Positivus Music vadītājs Ģirts Majors. Positivus Music ir viena no lielākajām Latvijas koncertaģentūrām, kas dibināta 2003. gadā un ir organizējusi daudzus mūzikas koncertus, piemēram, Kings Of Leon, Nine Inch Nails, Lana Del Rey, Faithless, James Blunt, Kaiser Chiefs, Garbage un citus. Kopš 2007. gada Positivus Music organizē arī Positivus festivālu.

- Kāpēc jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Nevaru iedomāties, ka darbotos kādā citā nozarē, izņemot šo. Bet kāpēc? Droši vien tāpēc, ka ļoti patīk.

Festivāls «Positivus» nākamgad būs saīsināts, jo trīs dienu pasākums atspoguļojas augstākās biļešu cenās, pastāv sezonālo koncertu konkurence, kā arī lielākā daļa apmeklētāju iepriekšējos gados izvēlējušies to apmeklēt tieši divas, nevis visas trīs dienas, sacīja festivāla organizators Ģirts Majors.

Viņš skaidroja, ka, saīsinot festivāla norisi, tas kļūs pieejamāks plašākai publikai, jo muzikālā satura kvantitāte atspoguļojas biļešu cenās, kā rezultātā, tas ir «jutīgs moments pasākumu tirgū».

Tāpat Majors uzskata, ka, atgriežoties pie agrākā divu dienu koncepta, tas kļūs saturiskāks. Festivāla rīkotāju statistika esot uzrādījusi, ka cilvēki pēdējo gadu laikā lielākoties apmeklē vien divas, nevis visas trīs dienas, kas liek secināt, ka trīs dienu festivāli bijuši par garu.

Taujāts, vai aizvadītā gada festivāls uzņēmumam radījis zaudējumus, Majors teica, ka šis bizness vienmēr ir sezonāls. «Ir koncerti, kas ir ļoti veiksmīgi un tādi, kas nav tik veiksmīgi. Tas pats ir ar festivāliem. Mums ir svarīgi, lai vidējā līkne ir stabila. Tas nav pirmais gads, kad festivāls guvis zaudējumus. Bet, ja mēs skatītos tikai no peļņas viedokļa, tad festivālu nekad nebūtu sākuši. Pēc viena gada nevar izdarīt ilgtermiņa secinājumus,» pauda «Positivus» rīkotājs.

Šī būs divpadsmitā vasara, kad Salacgrīvu ieskandinās Positivus festivāls, pulcējot aptuveni 30 tūkstošus klausītāju gan no Latvijas, gan tuvākajām Eiropas valstīm, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pasākuma idejas autors un organizators Ģirts Majors būs sarūpējis īpašus publikas «magnētus» – austrāliešu mūziķi Niku Keivu (Nick Cave) un britu elektronikas avangardistus – grupu The Prodigy.

Lai arī konkurence starp festivāliem pasaulē saasinās un mākslinieku honorāri aug, G. Majors uz festivāla attīstību raugās visnotaļ optimistiski, cenšoties turēt augstu kvalitātes latiņu un prognozējot Positivus ilgdzīvotāja statusu.

Fragments no intervijas

Vienpadsmit gados Positivus ir kļuvis par vērienīgāko brīvdabas festivālu Baltijā. Kas ir tā veiksmes pamatā?

Ir festivāli, kuri pulcē lielāku cilvēku skaitu, taču satura ziņā šis noteikti ir vērienīgākais Baltijā. Arī izmaksu ziņā. Tā budžets ir aptuveni divi miljoni eiro. Šāda nauda tiek «nokurināta» vienā nedēļas nogalē. (Smaida.)

Piektā daļa jeb 21% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem šovasar plāno apmeklēt vismaz vienu no Latvijā organizētajiem dažāda žanra mūzikas festivāliem, vēsta jaunākais LaIPA Mūzikas patēriņa indekss.

Pēc aptaujas datiem, pieci populārākie festivālu galamērķi ir LMT Summer Sound, Positivus, Laba Daba, Piena svētki un Senās mūzikas festivāls.

No visiem aptaujātajiem, kas šovasar plāno doties uz kādu no festivāliem, lielākā daļa jeb 27% priekšroku dos LMT Summer Sound, 22% iecerējuši doties uz Positivus, 16% izvēlējušies Laba Daba, 14% plāno atpūsties Piena svētkos, bet uz Senās mūzikas festivālu ceļu mēros 12% aptaujāto. Iecienīti potenciālo apmeklētāju vidū ir arī tādi festivāli kā Saulkrasti Jazz (11%) un Rīgas Ritmi (9%).

Lielā mērā iedzīvotāju mūzikas festivālu izvēli nosaka tajā pārstāvētais mūzikas žanrs (60%), izpildītāji (53%), kā arī pasākuma apmeklējumam nepieciešamās izmaksas (50%). Mazāk svarīgi aspekti šīs izvēles izdarīšanas brīdī ir festivāla atmosfēra un noskaņa (44%), draugu un paziņu ieteikumi (23%), kā arī papildu aktivitātes un izklaides iespējas pasākumā (21%).

Pašā divdesmitā gadsimta sākumā, vietā, kur šodien krustojas Lāčplēša un Barona ielas, ar sapni par muzikālu teātri tika likts pamatakmens pamatīgai ēkai. Pagājuši vairāk nekā simts gadi un sapnis ir materializējies – jau kopš 2013.gada rudens vietā, kur reiz bija kinoteātris, dzīvo Mūzikas nams Daile. Laikā, kad joprojām plaši ir izplatīta pārliecība, ka kultūrai ar uzņēmējdarbību īsti nav pa ceļam, Mūzikas nams Daile pierāda pretējo. Izveidots par saimnieciskās darbības rezultātā gūtiem privātiem līdzekļiem, tas ir kļuvis par nozīmīgu vietu Rīgas kultūrtelpā, kur dzimušie pasākumi kļūst par Notikumiem ar lielo burtu, savukārt ar vērienu organizētās balles – par leģendām. Idejas izlolotāja un realizētāja, producente Anda Zadovska teic – vēsturiskā vieta pieprasa cienīgu attieksmi, tāpēc visi pasākumi Mūzikas namā Daile tiek realizēti vadoties pēc augstākajiem mākslinieciskajiem kritērijiem. To novērtējusi arī Rīgas Dome (RD), 2014.gadā Mūzikas namam Daile piešķirot RD Izglītības, kultūras un sporta departamenta Gada balvu Baltais zvirbulis par multifunkcionālas koncertzāles izveidi un augstā mākslinieciskā līmenī īstenotiem projektiem un koncertiem Rīgā.

Ļaut uzplaukt brīnumam

Šķiet, lielākā daļa rīdzinieku vismaz reizi dzīvē ir ieplestām acīm sēdējuši bijušā kinoteātra Daile sarkano krēslu rindās, lai pēc kinematogrāfiskā piedzīvojuma attaptos šaurajā pagalmiņā, no kura izeju rāda vien gaismas no Lāčplēša ielas. No vecā kinoteātra palikušas vien pāris detaļas, ko atpazīs tikai zinātājs – aiz samta aizkariem paslēpies kinomehāniķa lodziņš, kamēr telpa, kur dūkdamas griezušās kinolentes, iekārtota par greznu atpūtas istabu ar skatu uz Rīgas jumtiem. Savukārt zāle, kur agrāk uz ekrāniem zibējuši gan melodrāmu, gan jestru trilleru kadri, ir guvusi pavisam jaunu veidolu. Melnie toņi interjerā gluži vai ievelk, tajā pašā laikā optiskā ilūzija liek neticīgi grozīt galvu – vai tiešām tur iespējams satilpināt 450 sēdvietu? «Lielākos pasākumos, kur koncertu apmeklētāji klausās stāvot kājās, vietas pietiek pat sešiem simtiem,» norāda A.Zadovska. Zāles tumsnējais iekārtojums ir gluži kā ietvars, kas ļauj uz skatuves uzplaukt brīnumam, nav nevienas liekas detaļas, kas nomāktu režisora vai scenogrāfa ieceres. Savukārt vestibila spoži baltais sasaucas ar tumšo zāli tieši tikpat harmoniski, kā stūrī iebīdītā flīģeļa melnbaltie taustiņi. Tīrs, askētisks un vienlaikus drosmīgs dizains, kas turklāt izlolots pašu prātos, ļauj Mūzikas namam Daile paslēpt sevī dažādas pasaules, kur satiekas dzejas un mūzikas dižgari, kur čigānmeitēns Ringla dodas izzināt pasauli, kur notiek Ziemassvētku brīnums un skan dūmakains džezs… Tiesa, lai realizētu visas ieceres, tostarp iespaidīgo skaņas un gaismu aparatūras nodrošinājumu, bijuši nepieciešami nozīmīgi ieguldījumi, kas bijis iespējams, pateicoties bankas finansējumam, sadarbības partnera Latvijas Dzelzceļš atsaucībai atsevišķu kultūras projektu atbalstīšanā, kā arī Valsts Kultūrkapitāla fonda un RD projektu konkursos gūtu līdzfinansējumu. «Viss notiek par saimnieciskās darbības rezultātā gūtiem līdzekļiem, tādēļ es nevaru atļauties veidot koncertprogrammas un izrādes, uz kurām nenāk skatītāji,» saka A.Zadovska. «Darbošanās šajā nozarē prasa ekonomisku pamatojumu un nopietnus resursus. Mūzikas namam Daile nav valsts dotāciju, gluži pretēji, tas dod pienesumu valsts ekonomikai. Realizējot kultūras projektus kopš 2008.gada septembra līdz šodienai, kopējais mana uzņēmuma apgrozījums ir bijis 1,7 miljoni eiro, autoratlīdzībās izmaksāti vairāk nekā 660 tūkstoši eiro, valstij nodokļos nomaksāts ap 200 tūkstošiem,» reālo kultūras uzņēmējdarbības saimniecisko pusi skaidro A.Zadovska. Viņa arī atzīst – veidojot un vadot Mūzikas namu Daile, kur satiekas uzņēmējdarbība un mākslas, lieti noderējušas gan Latvijas Universitātes ekonomikas un vadības fakultātē iegūtās zināšanas, gan muzikālā izglītība flautas specialitātē.

Pašā divdesmitā gadsimta sākumā, vietā, kur šodien krustojas Lāčplēša un Barona ielas, ar sapni par muzikālu teātri tika likts pamatakmens pamatīgai ēkai. Pagājuši vairāk nekā simts gadi un sapnis ir materializējies – jau kopš 2013.gada rudens vietā, kur reiz bija kinoteātris, dzīvo Mūzikas nams Daile. Laikā, kad joprojām plaši ir izplatīta pārliecība, ka kultūrai ar uzņēmējdarbību īsti nav pa ceļam, Mūzikas nams Daile pierāda pretējo. Izveidots par saimnieciskās darbības rezultātā gūtiem privātiem līdzekļiem, tas ir kļuvis par nozīmīgu vietu Rīgas kultūrtelpā, kur dzimušie pasākumi kļūst par Notikumiem ar lielo burtu, savukārt ar vērienu organizētās balles – par leģendām. Idejas izlolotāja un realizētāja, producente Anda Zadovska teic – vēsturiskā vieta pieprasa cienīgu attieksmi, tāpēc visi pasākumi Mūzikas namā Daile tiek realizēti vadoties pēc augstākajiem mākslinieciskajiem kritērijiem. To novērtējusi arī Rīgas Dome (RD), 2014.gadā Mūzikas namam Daile piešķirot RD Izglītības, kultūras un sporta departamenta Gada balvu Baltais zvirbulis par multifunkcionālas koncertzāles izveidi un augstā mākslinieciskā līmenī īstenotiem projektiem un koncertiem Rīgā.

Ļaut uzplaukt brīnumam

Šķiet, lielākā daļa rīdzinieku vismaz reizi dzīvē ir ieplestām acīm sēdējuši bijušā kinoteātra Daile sarkano krēslu rindās, lai pēc kinematogrāfiskā piedzīvojuma attaptos šaurajā pagalmiņā, no kura izeju rāda vien gaismas no Lāčplēša ielas. No vecā kinoteātra palikušas vien pāris detaļas, ko atpazīs tikai zinātājs – aiz samta aizkariem paslēpies kinomehāniķa lodziņš, kamēr telpa, kur dūkdamas griezušās kinolentes, iekārtota par greznu atpūtas istabu ar skatu uz Rīgas jumtiem. Savukārt zāle, kur agrāk uz ekrāniem zibējuši gan melodrāmu, gan jestru trilleru kadri, ir guvusi pavisam jaunu veidolu. Melnie toņi interjerā gluži vai ievelk, tajā pašā laikā optiskā ilūzija liek neticīgi grozīt galvu – vai tiešām tur iespējams satilpināt 450 sēdvietu? «Lielākos pasākumos, kur koncertu apmeklētāji klausās stāvot kājās, vietas pietiek pat sešiem simtiem,» norāda A.Zadovska. Zāles tumsnējais iekārtojums ir gluži kā ietvars, kas ļauj uz skatuves uzplaukt brīnumam, nav nevienas liekas detaļas, kas nomāktu režisora vai scenogrāfa ieceres. Savukārt vestibila spoži baltais sasaucas ar tumšo zāli tieši tikpat harmoniski, kā stūrī iebīdītā flīģeļa melnbaltie taustiņi. Tīrs, askētisks un vienlaikus drosmīgs dizains, kas turklāt izlolots pašu prātos, ļauj Mūzikas namam Daile paslēpt sevī dažādas pasaules, kur satiekas dzejas un mūzikas dižgari, kur čigānmeitēns Ringla dodas izzināt pasauli, kur notiek Ziemassvētku brīnums un skan dūmakains džezs… Tiesa, lai realizētu visas ieceres, tostarp iespaidīgo skaņas un gaismu aparatūras nodrošinājumu, bijuši nepieciešami nozīmīgi ieguldījumi, kas bijis iespējams, pateicoties bankas finansējumam, sadarbības partnera Latvijas Dzelzceļš atsaucībai atsevišķu kultūras projektu atbalstīšanā, kā arī Valsts Kultūrkapitāla fonda un RD projektu konkursos gūtu līdzfinansējumu. «Viss notiek par saimnieciskās darbības rezultātā gūtiem līdzekļiem, tādēļ es nevaru atļauties veidot koncertprogrammas un izrādes, uz kurām nenāk skatītāji,» saka A.Zadovska. «Darbošanās šajā nozarē prasa ekonomisku pamatojumu un nopietnus resursus. Mūzikas namam Daile nav valsts dotāciju, gluži pretēji, tas dod pienesumu valsts ekonomikai. Realizējot kultūras projektus kopš 2008.gada septembra līdz šodienai, kopējais mana uzņēmuma apgrozījums ir bijis 1,7 miljoni eiro, autoratlīdzībās izmaksāti vairāk nekā 660 tūkstoši eiro, valstij nodokļos nomaksāts ap 200 tūkstošiem,» reālo kultūras uzņēmējdarbības saimniecisko pusi skaidro A.Zadovska. Viņa arī atzīst – veidojot un vadot Mūzikas namu Daile, kur satiekas uzņēmējdarbība un mākslas, lieti noderējušas gan Latvijas Universitātes ekonomikas un vadības fakultātē iegūtās zināšanas, gan muzikālā izglītība flautas specialitātē.

Latvijas koncertdzīve pēdējos gados ir ievērojami atdzīvojusies, taču tās nākotni nodrošinās vidēja līmeņa koncerti, nevis lieli pasākumi arēnās, kas mazam tirgum ir tikai loģiski, uzskata koncertaģentūras Positivus Music vadītājs Ģirts Majors.

Positivus vadītājs sarunā ar raidījumu Dienas Rīts norādīja, ka par panīkumu Latvijas koncertdzīvē ir jārunā pagātnes formā. Lejupslīde neesot novērojama un cilvēki pērk biļetes, sacīja Ģ. Majors, uzsverot, ka ir tikai loģiski, ka Latvijas tirgū koncertdzīvi nodrošinās vidēja līmeņa koncerti, bet pasākumi arēnās būšot īpašs notikums.

Runājot par Positivus festivālu, viņš apliecināja, ka pēdējos gados ir gandarījums par divu dienu programmām uz galvenajām – Tele 2 un Nordea – skatuvēm, kas nav orientētas uz lielām zvaigznēm. «Programmas ir augstvērtīgas – ārvalstu mākslinieki, kas ir karjeras augšupejas brīdī. Programma netiek vērsta uz vienu vai divām zvaigznēm un tas rada kvalitātes sajūtu. Mums ir svarīgi, lai visa programma ir daudzveidīga,» sacīja Ģ. Majors.

Jūlija beigās durvis vērs 25 milj. eiro vērtā Valsts Ventspils Mūzikas vidusskola un koncertzāle Latvija

Tajā būs divi pasaules mērogā unikāli mūzikas instrumenti, pārdomāti energoefektivitātes un daudzfunkcionāli telpu risinājumi. Mūzikas vidusskola ar klasēm, koncertzāle ar lielo un mazo zāli, publiskā mūzikas bibliotēka, kurā apvienosies Valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas bibliotēka ar pilsētas bibliotēkas mūzikas nodaļu, skaņu ierakstu studija, mūzikas instrumentu veikals, kafejnīca divos stāvos ar terasi, ēdnīca un neliela frizētava – tas viss tiks apvienots vienā ēkā.

Šī kompleksa būvdarbi aizsākās 2017. gada februārī. Tiesa, jau tālajā 2005. gadā tika vērtētas arhitektu idejas par Lielā laukuma iekārtojumu un perspektīvās jaunās koncertzāles ēkas veidolu. Pēc Ventspils pilsētas pašvaldības iestādes Komunālā pārvalde pasūtījuma ēkas būvprojekts izstrādāts vācu arhitekta Deivida Kuka (David Cook) pārstāvētajā Haascookzemmrich Studio 2050 arhitektu birojā.

Muzikālā darbnīca vēl nav nosvinējusi gada jubileju, taču tai jau jāsāk domāt, kā palielināt savu kapacitāti.

Mūzikas skolā pieaugušajiem Muzikālā darbnīca iespējams apgūt dažādu mūzikas instrumentu spēli. Pieaugušo vēlme apgūt mūzikas instrumentus viņiem piemērotā vidē esot liela. Pieprasītākās esot klavierspēles nodarbības, bet gribētāju netrūkstot ģitāras, flautas, vijoles, saksofona, perkusiju un dziedāšanas apmācībām. «Sākotnēji loloju ideju tikai par bērnu mūzikas skolas izveidi, kurā varētu likt lietā savas zināšanas un pieredzi mūzikas pedagoģijā un psiholoģijā, jo ilgus gadus strādāju Babītes mūzikas skolā. Brīdī, kas radās iespēja piesaistīt finansējumu pieaugušo mūzikas skolas izveidei, idejas realizēšanā iesaistījās arī dēls Toms,» stāsta Muzikālās darbnīcas direktore un klavieru skolotāja Ilze Rusova. Patlaban skola strādā divos virzienos – pa dienu šeit nāk mācīties bērni, bet vakaros – pieaugušie.

Latvijas nozīmīgākā ikgadējā startup un tehnoloģiju konference TechChill šovasar sadarbosies ar leģendāro mūzikas festivālu Positivus un tā laikā notiks konferences vasaras sesija

Tās laikā dalībniekiem būs iespēja atpūsties un smelties iedvesmu TechChill Summer Hub teltī, apvienojot mūzikas, mākslas un tehnoloģiju pieredzi vienā pasākumā. TechChill vasaras teltī būs iespēja iepazīties ar tehnoloģiju jaunuzņēmumiem no Baltijas valstīm, dzirdēt iedvesmojošas runas un diskusijas, kā arī notiks prezentēšanas skola un ideju sacensības.

«Festivāls ir kļuvis par nozīmīgu notikumu, kas spēj pulcēt progresīvāko Baltijas sabiedrības daļu un, ja runājam par saturu, jau sen ir izaudzis ārpus mūzikas robežām un kalpo kā laba platforma, lai iepazīstinātu cilvēkus klātienē ar jaunumiem dažādās jomās, jo festivāla apmeklētāji ir atvērti un gatavi veltīt laiku un uzmanību, lai uzzinātu ko jaunu. Startup kompānijām tā ir izcila iespēja satikt klātienē savus esošos un nākotnes klientus, lai uzrunātu šo milzīgo auditoriju – pārliecinātu un testētu idejas klātienē,» teic Andis Zusts, viens no Positivus festivāla organizatoriem.

Lai gan festivāla Positivus apmeklētāju skaits katru gadu pieaug, tā organizatori neplāno paplašināt festivāla teritoriju Salacgrīvas Zvejnieku parkā. Nedaudz varētu tikt paaugstinātas biļešu cenas un festivāls varētu kļūt garāks. Iespējams, ka nākamgad festivāla ilgums varētu būt trīs dienas šobrīd esošo divu dienu vietā - Positivus nākamgad varētu sākties jau ceturtdienā, preses konferencē norādīja Positivus Festival organizators Ģirts Majors.

Šogad festivāla pirmajā dienā tā apmeklētāju skaits bija nedaudz mazāks nekā 20 000, kas bija par aptuveni vienu tūkstoti vairāk nekā pērnā gada festivālā Positivus. Abu dienu apmeklētības dati tiks paziņoti vēlāk, pēc festivāla medijiem norādīja Ģ. Majors.

Mūzikas festivāls "Positivus", kam 17.un 18.jūlijā bija jānotiek Salacgrīvā, pārcelts uz 2021.gadu, sociālajos tīklos paziņojis festivāla direktors Ģirts Majors.

Viņš norāda, ka ārkārtas situācijas laikā pasaule ir pilnībā mainījusies un dažādas grūtības piedzīvo ikkatrs. Tas viss notiekot laikā, kad daļa cilvēku cīnās par līdzcilvēku dzīvību. "Šī paziņojuma rakstīšana ir grūtākais, ko nācies darīt festivāla 15 gadu pastāvēšanas laikā, jo mums jāpaziņo, ka 20202.gada vasara būs bez "Positivus" festivāla," raksta Ģ.Majors.

Viņš skaidro, ka festivāls nevar notiks mākslinieku, mūziķu, tehniskā personāla festivālu apmeklētāju veselības drošības dēļ. "Koncerti no guļamistabām televizora vai datoru ekrānā, ballītes dzīvojamās istabās vai uz balkoniem nekad neaizstās dzīvu koncertu apmeklējuma pieredzi. Pārvietošanās un pulcēšanās ierobežojumi visā pasaulē liek māksliniekiem atcelt koncertus, bet festivāla organizatoriem - rakstīt atcelšanas paziņojumus visu veselības un drošības labā," vēsta Ģ.Majors.

Uz laiku līdz vasaras izskaņai atklāts Latvijā pirmais pop-up sociālais tīkls Latvian Music Summer 2013.

Sociālā tīkla lietotāji varēs pievienot un saviem draugiem ieteikt gaidītākos mūzikas festivālus, mūziķus un festivālu fotogrāfijas, kā arī laimēt ielūgumus uz vasaras gaidītākajiem festivāliem un iegūt praktisku informāciju par to apmeklēšanu.

Latvian Music Summer ir radošās aģentūras JVeart iniciatīva, kas pie Latvijas melomāniem pirmo reizi nonāca 2012.gadā.

Latvian Music Summer kā sociālais tīkls apvienos vairāk nekā 40 lielākos šīs sezonas notikumus mūzikā. Katrs festivāls iegūs savu profilu, kuru veidos paši festivālu apmeklētāji. Tie varēs pievienot šovasar gaidītākos mūziķus, kā arī augšupielādēt savas atmiņas fotogrāfijās no iepriekšējiem festivāla norises gadiem. Portālā katrs varēs izveidot arī savu individuālo profilu, lai sekotu saviem gaidītākajiem festivāliem, mūziķiem un savu draugu aktivitātēm. Turklāt šogad portālā varēs rast arī sadzīviski praktisku informāciju, kas būtu noderīga festivāla apmeklētājam - transporta un naktsmītņu iespējas, izdevīgākās telšu un guļammaisu iegādes akcijas u.tml.

Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) piešķīrusi 3% no ikgadējās iekasēto atlīdzību kopējās summas jeb aptuveni 19 tūkstošus latu Latvijā radītas mūzikas eksporta veicināšanai.

Tādējādi daļa atlīdzības novirzīta biedrībai Latvijas Mūzikas industrijas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports. LaIPA arī ir viena no šīs biedrības dibinātājām, kā arī vienīgā finansētāja, kas faktiski nodrošina biedrības darbu.

«Dalība dažādos starptautiskos mūzikas festivālos, ko organizē pasaules līmeņa mūzikas industrijas pārstāvji, ir lieliska iespēja Latvijas mūziķiem un grupām prezentēt sevi, dibināt jaunus kontaktus, spodrināt Latvijas tēlu pasaulē un pārdot savu produktu – mūziku aiz vien lielākos mūzikas tirgos pasaulē,» uzskata biedrības izpilddirektore Agnese Cimuška.

Latvijas Mūzikas eksporta birojs dibināts 2012. gada nogalē, un savas darbības laikā organizējis vairāku Latvijas grupu dalību industrijas forumos ārvalstīs. Piemēram, pēc foruma «The Great Escape», grupas Prāta Vētra un Instrumenti saņēmušas uzaicinājumu no 10. līdz 12. oktobrim pārstāvēt Latviju festivālā Culture Collide Losandželosā (ASV), kurā grupas piedalīsies

Positivus festivāls kļuvis par pirmo festivālu Latvijā, kam tapusi viedtālruņu festivāla mobilā aplikācija.

Mobilais operators Tele2 kopā ar Positivus ir izstrādājis īpašu festivāla aplikāciju Apple viedtālruņiem, un viedtālruņiem ar Android operētājsistēmu. Viedtālruņu skaits tirgū strauji palielinās, tāpēc, domājot par festivāla apmeklētāju ērtību, ir radīta aplikācija, kas apkopo visu informāciju par festivālu un tā norisi, informē Līga Andžāne, Positivus Festival sabiedrisko attiecību speciāliste.

Positivus aplikācijā atrodama pilna festivāla programma un apraksts par māksliniekiem, teritorijas karte, informācija par telšu pilsētiņu un autostāvvietu, festivāla noteikumus, atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem, festivāla Twitter plūsma, interaktīva spēle draugiem, brīdinājums par tālruņa baterijas izlādēšanos, kā arī citas lietas. Lai nepalaistu garām interesējošo grupu uzstāšanās un filmu seansus, festivāla aplikācijā iespējams izveidot un saglabāt personīgo festivāla programmu.

Klavierskolotāja radījusi mācību līdzekļus ar spēles elementiem, lai atvieglotu mūzikas apgūšanu

Tiem, kas padziļināti apgūst mūziku, bez mācību grāmatām ir pieejami vēl dažādi rīki – digitālie materiāli, aplikācijas. Kristīne Ozola ir izstrādājusi nošu puzli un tonalitāšu domino, ko var izmantot bērnudārznieki, mūzikas skolu audzēkņi, kā arī tie, kuri zinības apgūst pašmācības ceļā.

Interese liela

Individuālā uzņēmuma Sanctus vadītāja K. Ozola astoņus gadus ir strādājusi par mūzikas pedagoģi, skolojot dažāda vecuma audzēkņus. Viņa ir meklējusi dažādas iespējas, kā padarīt mācīšanos interesantāku, bērniem saistošāku un aizraujošu. «Strādājot ar sešgadniekiem, kuri gatavojās doties uz mūzikas skolu, vajadzēja mācīt notis atpazīt nošu līnijās. Sagriezu bērniem notis no papīra gabaliņiem, un tā, kopā dziedot, krāsojot, meklējot atšķirības starp notīm, radās ideja par nošu puzli. Sāku to veidot, sākumā no papīra, bet gabaliņi labi neturējās kopā, ātri nobružājās. Radās ideja izveidot mācību līdzekli – spēli, kas būtu gana praktiska un palīdzētu apgūt mūzikas teorijas pamatelementus,» stāsta K. Ozola. Viņa uzmeklēja uzņēmumu, kas piedāvāja šo spēli ražot no organiskā stikla. «Šis materiāls neplīst, ja nosmērējas, var viegli notīrīt, uz puzles gabaliņiem var pat izliet glāzi dzēriena, jo šķidrums tam nekaitē,» vērtē K. Ozola. Vēlāk radās ideja par domino, ar kura palīdzību bērniem var mācīt salikt augošā secībā tonalitātes. Tāpat mūzikas mācīšanos atvieglo arī kvintu un kvartu aplis, kas ir špikeris tonalitātēm. Mācību līdzekļus ražo SIA For all Tastes. Šobrīd tos izmanto Gulbenes mūzikas skolā, Siguldas mūzikas un mākslas skolā Baltais flīģelis, Ropažu mūzikas skolā, Berģu mūzikas un mākslas skolā, Augusta Dombrovska mūzikas skolā u.c., kā arī interešu izglītības pulciņos. Tos iegādājas vecāki, lai kopā ar bērniem mūziku mācītos mājās, kā arī tos izmanto dažādās radošajās darbnīcās, kuras K. Ozola organizē Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Kalnciema kvartāla mākslas galerijā u.c. Ar mācību līdzekļiem viņa iepazīstina dažādos reģionālos mūzikas semināros, kā arī sociālajos tīklos. Tie tika prezentēti arī Latvijas Nacionālajā kultūras centrā Latvijas mūzikas skolu mūzikas pasniedzēju un direktoru vidū. K. Ozola atzīst, ka mācību materiāli skolās ir novecojuši, tiem vajadzētu būt interesantākiem, uzmanību piesaistošiem un vairāk motivējošiem.

Interneta un televīzijas uzņēmums Lattelecom ir izveidojis jaunu izklaides platformu Shortcut, kas piedāvā seriālu, filmu un TV kanālu satura apvienojumu, kā arī ekskluzīvas tiešraides no lielākajiem notikumiem Latvijā un pasaulē, ceturtdien preses konferencē informēja uzņēmuma pārstāvji.

Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis uzsvēra: «Savulaik mēs izstrādājām un izpildījām ambiciozu plānu - radīt Latvijā ātrāko internetu un plašāko Wi-Fi tīklu. Shortcut izstrāde ir loģisks nākamais Lattelecom attīstības solis, jo mēs esam pārliecināti, ka arī mūsu televīzijai, tāpat kā ātram internetam un Wi-Fi, ir jābūt pieejamai it visur.»

Shortcut lietotājiem būs iespēja skatīties seriālus, filmas, multfilmas, ekskluzīvas tiešraides un 50 pasaules top TV kanālus visā Latvijā neatkarīgi no interneta pieslēguma veida. Platformas piedāvājumā būs atrodamas arī jaunākās filmas, kas vēl nesen demonstrētas kinoteātros. Shortcut TV kanāli pieejami oriģinālvalodā, Shortcut Films un Premiere: filmas, seriāli - oriģinālvalodā, kā arī ar tulkojumu latviešu un krievu valodā. Savukārt viss bērniem domātais saturs ir ierunāts latviešu valodā.

Positivus festivāla rīkotāji saņēmuši ziņu, ka dziedātāja Elija Gouldinga aizvadītajā nedēļas nogalē ir saskārusies ar ievērojamām veselības problēmām, tādēļ ārsti viņai likuši atcelt visas drīzumā paredzētās uzstāšanās, to skaitā uzstāšanos Positivus festivālā, informēja Positivus komunikācijas vadītāja Līga Andžāne.

«Šķiet, festivālam nevar būt sliktākas ziņas, kā zaudēt kādu no programmā paredzētajiem māksliniekiem, īpaši, ja tas noticis tik īsi pirms festivāla norises, tomēr cilvēciski mēs sūtām vissirsnīgākos laba vēlējumus māksliniecei, novēlam pēc iespējas ātrāk atveseļoties un atgriezties uz skatuves,» pauda festivāla rīkotājs Ģirts Majors.

Saistībā ar šo notikumu Positivus piektdienas programmā būs izmaiņas.

Visticamāk, Gouldingas vietā uz festivāla lielās jeb Lattelecom skatuves uzstāsies britu producents, solo mākslinieks un dīdžejs Marks Ronsons, mikroblogošanas vietnē Twitter vēsta Ģ. Majors. Patlaban festivāla programmā Ronsonam tajā pašā vakarā, proti, piektdien ir paredzēta uzstāšanās ar dīdžeja setu uz festivāla otrās jeb Nordea skatuves.

Tuvojas festivālu laiks, tāpēc biznesa portāls db.lv vēlējas noskaidrot, cik tirgotājiem un ēdinātājiem var izmaksāt piedalīšanās divu lielāko Latvijas mūzikas festivālu «Summer Sound» un «Positivus» tirdziņos.

Vasaras mūzikas un kultūras festivāla «Positivus» pārstāve portālu db.lv informēja, ka pasākuma organizatori katru gadu saņem daudz pieteikumu ar interesi tirgoties festivāla teritorijā, tomēr organizatori rūpīgi atlasot izvērtē katru pieteikumu un izvēlas tos, kas piestāv festivālam.

Vēl viens no kritērijiem ir tas, lai festivālā būtu pieejams iespējami plašs sortiments. Būtiska ir arī uzņēmēju reputācija, jo, kā paskaidro festivāla pārstāve, organizatoriem ir svarīgi, lai festivāla viesi saņemtu kvalitatīvu servisu.

«Positivus» festivālā uzņēmēji var pieteikties divās kategorijās - ēdināšanai un smukumlietu tirdziņā. Ēdināšanas zonas ir dažādas, kas nodrošina iespēju piedalīties kā lielam ēdinātājam, tā arī mājražotājam.

Mūziku ikdienā klausās absolūtais vairākums aptaujāto - 93%, taču tikai 23% tērē naudu mūzikas iegādei, secināts Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) sadarbībā ar socioloģisko pētījumu aģentūru "Kantar" veiktajā aptaujā.

Pētījums tiek veikts katru gadu, lai monitorētu Latvijas iedzīvotāju vēlmes un ieradumus mūzikas izvēlē.

"Šis ikgadējais pētījums dod iespēju mūzikas industrijas pārstāvjiem, mūziķiem, autoriem un citiem radošās jomas pārstāvjiem saprast sabiedrības intereses, paradumus un arī izvēles mūzikas patēriņa jomā," skaidro LaIPA izpilddirektore Liena Grīna.

"Ir prieks, ka pamazām redzam uzlabojumus sabiedrības izpratnē par to, ka mūzika, tāpat kā jebkura cita patēriņa joma, nav bezmaksas. Ir labi, ka sabiedrība arvien vairāk apzinās autortiesību un intelektuālā īpašuma tiesību nozīmi, saprot to, ka mūziķiem, komponistiem, dzejniekiem ir tiesības par savu darbu izmantošanu saņemt taisnīgu atlīdzību," uzsver Liena Grīna. "Protams, gribētos, lai izpratnes līmenis šajā jautājumā augtu straujāk, tāpēc šeit saskatām lielu skaidrošanas un izglītošanas darba lauku," uzskata LaIPA izpilddirektore.

Koruptīvo darbību dēļ pastāv risks atmaksāt Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekta «Valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas infrastruktūras attīstība» piešķirto finansējumu 10,95 miljonus eiro apmērā, apstiprināja Centrālās finanšu līgumu aģentūras (CFLA) Komunikācijas un klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Daiga Reihmane.

Viņa apstiprināja, ka, saņemot informāciju par iespējamām koruptīvām darbībām saistībā ar Ventspils mūzikas vidusskolas ēku, ir apturēta maksājumu veikšana Eiropas Savienības (ES) fondu projektā Valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas infrastruktūras attīstība.

«Tā kā Ventspils mūzikas vidusskolas ēkas būvniecībā tiek izmantoti ES fondu līdzekļi, CFLA vērsās Iekšējās drošības birojā (IDB), lūdzot sniegt informāciju, vai kukuļošanas lieta skar ēkas būvniecības procesu. Tikko ir saņemta apstiprinoša atbilde, un CFLA lems, kādas finanšu korekcijas piemērot šajā ES fondu projektā, neizslēdzot iespēju, ka pastāv risks ES fondu finansējumu atmaksāt pilnā apjomā,» teica Reihmane.

Visvairāk «Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas 2012» šoreiz ieguvusi grupa Prāta vētra, kas uzvarējusi trijās no četrām izvirzītajām nominācijām.

Prāta vētra otrdienas vakarā saņēma «Zelta mikrofona» balvu nominācijā «Labākais pop-rock albums» par dziesmu albumu Vēl viena klusā daba, savukārt grupas dziesma Lantern ieguvusi balvu kā labākā dziesma, bet dziesmas videoklips atzīts par uzvarētāju kategorijā Labākais videoklips.

Grupas dziesma Lantern atzīta arī par gada labāko dziesmu tautas balsojumā, kuru jau piekto gadu organizēja tirdzniecības parks Alfa, savukārt par 2012.gada radiohitu atzīta dziedātāja Dona izpildītā dziesma Signāls.

Par labāko pop albumu šogad žūrija atzinusi Jāņa Stībeļa dziesmu albumu Summer City, savukārt kā labākais rokmūzikā novērtēts Inokentijs Mārpls ar albumu Pupu Mizas.