Dažādos Latvijā reģionos šosezon bijuši krasi atšķirīgi laika apstākļi, līdz ar to atšķiras arī izaudzētās kartupeļu ražas lielums

Kopumā kartupeļi auguši labi, bet nesenais lietus periods laukus apslīcinājis, un tas apgrūtina novākšanu. Šogad raža ir laba, tomēr audzētāji uz lielu peļņu nevar cerēt, jo cenas šogad ir zemas.

Raža paliek Latvijā

Latvijā kartupeļus patlaban audzē ap 20 tūkst. ha platībā, aprēķināts Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienībā. Pēc Lauku atbalsta dienesta datiem, pērn tie bijuši 12 tūkst. ha; savukārt pēc Statistikas pārvaldes datiem – divas reizes vairāk, jo atšķiras tās aprēķināšanas metodika, kuru gan apšauba audzētāji, saucot tos par stipri uzpūstiem. Kartupeļi ir trešā lielākā kultūra pēc graudaugiem un rapšiem. Kartupeļu audzēšana nosaka, ka vajadzīgs ievērot augu seku, līdz ar to saimniecībās tiek audzēti arī graudi, rapši, u.c. Pašlaik kartupeļi gaida savu ražas novākšanas kārtu, taču šogad, kad augsne pārlieku mitra, tie sāk bojāties. Līdz ar to jau ir lieli zudumi un tie ir prognozējami glabāšanās laikā.

Šogad Latfood kā pamatšķirni sāks audzēt pagājušajā gadā izmēģināto kartupeļu šķirni – Lady Claire, kas tiks izmantota Ādažu čipsi produkcijas ražošanai, informēja AS Latfood Agroservisa direktors Ilgvars Krūmiņš.

Patlaban Ādažu čipsi ražošanai tiek atlasītas kartupeļu šķirnes (bāzes kategorijas sēklas materiāls), kas piemērotas tieši čipsu ražošanai un Latvijas klimatiskajiem apstākļiem, un tiek pavairotas SIA Latfood Agro. Tādējādi AS Latfood pats nodrošina pilnu ciklu Ādažu čipsu un sāļo uzkodu ražošanai.

«Nemainīgi kā līdz šim Ādažu čipsu ražošanai tiks izmantotas trīs pamata kartupeļu šķirnes – Saturna, Marlen, Lady Rosetta. Papildus šogad sadarbībā ar Latvijas zemnieku saimniecībām lielās platībās tiks audzēta jaunā šķirne Lady Claire, kas pēc pagājušās sezonas piredzes solās būt labāka par esošo šķirni Saturna. Tā ir Eiropā atzīta kartupeļu šķirne, kas ir piemērota audzēšanai arī Latvijas klimatiskajos apstākļos. Lady Claire raksturo ļoti zems cukura saturs un ļoti gaiša un stabila čipsu krāsa,» stāstīja I. Krūmiņš.

Kartupeļu ražas masveida novākšana šogad Latvijā varētu novēloties par vairāk nekā nedēļu, taču raža varētu būt apmēram pērnā gada līmenī, aģentūrai LETA pastāstīja Kartupeļu Audzētāju un pārstrādātāju savienībā.

Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības valdes priekšsēdētāja Aiga Kraukle sacīja, ka precīzāk gaidāmo ražas apmēru ir pāragri prognozēt. Taču daudzviet kartupeļu bumbuļu skaits ir ļoti labs, tāpēc nav bažu, ka kartupeļu raža varētu būt sliktāka nekā pērn.

Viņa norādīja, ka pagaidām kartupeļu attīstība nav apdraudēta, un laika apstākļi ir optimāli. Salīdzinoši vēsā vasara kartupeļus nav negatīvi ietekmējusi, jo kartupelis ir vēsā klimata augs un tam būtisks ir pietiekams mitrums. Pagaidām tas ir normas robežās. Patlaban nav bažu arī par kartupeļu attīstību turpmākajās nedēļās.

Vienlaikus Kraukle atzina, ka ražas novākšana šogad novēlosies. «Masveida ražas novākšana parasti ir septembra sākumā, bet šogad tā varētu būt prognozējama septembra vidū, kas būs laiks, kad kartupeļu audzētājiem vajadzēs mobilizēt spēkus, lai visu optimāli paveiktu,» viņa prognozēja.

Kartupeļu čipsu un sāļo uzkodu ražotāja AS Latfood izsludinātajā iepirkumā par cietu kartupeļu čipsu ražošanas līnijas iegādi uzvarējis uzņēmums Rosenqvists Food Technologies AB, liecina publikācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Kopējā līgumcena ir 2,3 miljoni eiro un iekārta jāpiegādā deviņu mēnešu laikā no līguma noslēgšanas dienas.

Jauna kartupeļu čipsu ražošanas līnija nepieciešama, lai sāktu jauna eksporta produkta ražošanu, skaidro uzņēmuma Biznesa attīstības vadītājs Sandris Rabkevičs.

Projekta realizācijai piesaistīts arī Eiropas Savienības Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējums.

Jaunajā čipsu ražošanas procesā tiek izmantota cita tipa krāsns. Tāpat nav nepieciešama blanšēšana, tādēļ ietaupīsies energoresursi.

Savukārt patērētājiem tiks piedāvāts jauns čipsu veids. Jauno, augstas pievienotās vērtības produktu plānots realizēt galvenokārt Skandināvijas tirgos – Zviedrijā, Dānijā un Somijā – un tas ļaus Latfood būtiski palielināt eksporta īpatsvaru.

2021. gada maijā “Orkla Latvija” meitas uzņēmums “Latfood Agro” uzsācis kartupeļu stādīšanu, kas tiks izmantoti zīmola “Ādažu Čipsi” produkcijas ražošanā.

Kopumā šajā sezonā uzņēmums plāno iestādīt 75 hektārus kartupeļu, no kuriem septiņi hektāri būs sarkanie un zilie kartupeļi.

“Latvijā kartupeļu stādīšanu uzsākām maija otrajā nedēļa un turpināsim vēl līdz maija otrajai pusei, dienā iestādot aptuveni septiņus līdz desmit hektārus kartupeļu. Šogad stādīšanas sezonu esam sākuši nedaudz vēlāk, jo maija sākumā zeme vēl bija par mitru, lai veiksmīgi uzsāktu šo procesu. Plānojam, ka pirmo ražu novāksim jau augusta vidū,” norāda “Latfood Agro” valdes priekšsēdētājs Ilgvars Krūmiņš.

“Ādažu Čipsi” ražošanā svarīgu lomu ieņem gan kartupeļu šķirne, gan to kvalitāte, lai spētu saražot teicamu produkciju gan vietējiem, gan eksporta tirgiem. Čipsu ražošanai ir piemērotas tikai kartupeļu šķirnes ar pietiekami augstu sausnas, bet zemu cukuru saturu. Šogad “Latfood Agro” papildinājis līdzšinējo kartupeļu šķirņu klāstu ar vienu jaunu. Jau gadiem zināmās un iecienītās šķirnes “Lady Claire”, “Lady Rosetta” un “Kiebitz” tagad papildina “Sorentina” šķirnes kartupeļi.

Šonedēļ kartupeļu čipsu ražotājs a/s Latfood sācis novākt jauno kartupeļu ražu.

Pirmās novāktas kartupeļu šķirnes Lady Rosetta un Marlen. No agrajām kartupeļu šķirnēm plānots iegūt aptuveni 1000 tonnu jauno kartupeļu. Agrās ražas novākšana tiek pieskaņota ražošanas vajadzībām, un novāktie bumbuļi tiks pārstrādāti Ādažu čipsos jau šodien, ziņo kompānija. A/s Latfood Agroserviss direktors Ilgvars Krūmiņš atzīst, ka, neskatoties uz nokrišņiem piesātināto vasaru, kartupeļu audzēšanai apstākļi šosezon vērtējami kā labi. Bumbuļu briešanas periodā nokrišņi lielākajā daļā lauku ir pietiekami, kas savukārt ļauj prognozēt bagātīgu ražu.

Pērn SIA Latfood Agro, kura galvenais uzdevums ir kartupeļu audzēšana pārstrādei čipsos AS Latfood vajadzībām un sēklas kartupeļu pavairošana AS Latfood līgumaudzētāju vajadzībām, strādājis ar 513,06 tūkstošu latu apgrozījumu, kas salīdzinājumā ar 2011.gadu ir par 16,13% vairāk.

Kā liecina Lursoft dati, uzņēmums gadu noslēdzis ar 25,71 tūkstoti latu peļņu.

Pērn AS Latfood Agro izaudzējis kartupeļus 99 hektāru platībā, kas ļāvis AS Latfood piegādāt 2,874 tūkstošus kartupeļu. Vislielāko ražību uzņēmumam nodrošinājušas tādas kartupeļu pamatšķirnes, kā Sinora, Lady Rosetta, Lady Claire, Marlen un Saturna.

Šogad, papildus kartupeļu audzēšanai, uzņēmums iecerējis uzsākt arī graudaugu (vasaras miežu) audzēšanu, lai uzlabotu augu maiņu.

SIA Latfood Agro kapitāldaļu turētājs ir AS Latfood (65,75%) un Ārijs Ūdris (34,25%).

Paplašinot produkcijas noieta tirgu Latvijā un ārvalstīs, lielākais čipsu un sāļo uzkodu ražotājs AS Latfood 2014. gadā palielinājis neto apgrozījumu par 15%, informē AS Latfood komunikācijas konsultante Līga Greiškane.

«Samazinoties eksportam uz Krieviju, tika meklēti arvien jauni eksporta tirgi, kas mums arī izdevās,» skaidro AS Latfood valdes priekšsēdētājs Valdis Blūms.

Pagājušais gads Latfood ir bijis veiksmīgs, jo, par spīti Eiropas Savienības ekonomiskajām sankcijām pret Krieviju un otrādāk, izdevies paplašināt eksporta tirgus un palielināt produkcijas noietu arī Latvijā. Pateicoties apgrozījuma kāpumam Latfood tirgus daļa sāļo uzkodu kategorijā Latvijā un Baltijā kopumā, ir pieaugusi par aptuveni 2% punktiem, 2014.gadā sasniedzot 46.5% Latvijā un 27% Baltijā (pēc The Nielsen Company datiem). Šie rezultāti Latfood ļauj ieņemt vadošo pozīciju sāļo uzkodu kategorijā ne tikai Latvijā, ber arī Baltijas valstīs kopumā.

Latvijā pašlaik ir novākti aptuveni 5-7% kartupeļu, un ražas novākšanas darbi varētu turpināties arī oktobrī, jo tos kavē lietus ūdens uz laukiem, aģentūrai LETA teica Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības valdes priekšsēdētāja Aiga Kraukle.

Ļoti daudz darba ir atlicis, jo būtībā nevar parakt, ir pārāk slapjš. Nav tā, ka nenotiek rakšana, bet tā nav sākusies masveidā. Pie gana liela mitruma atkal ir uzlijis lietus, un kombaini neiet, teica Kraukle. Viņa pastāstīja, ka pēc pašreizējām aplēsēm Latvijā ir novākti tikai 5-7% no kopējās kartupeļu ražas, neskaitot vasarā tūlītējam patēriņam novāktos kartupeļus. Daudzviet ražas novākšanas darbus kavē uz lauka sakrājies lietus ūdens, bet vēlākām šķirnēm vēl ir jānobriest.

Kraukle pastāstīja, ka vietām, kur ir smilšaināki tīrumi, ievākts nedaudz vairāk kartupeļu, bet mitrākās vietās - mazāk, jo darbi kavējas. Ar ražas novākšanu raitāk sokas Zemgalē, tāpat kartupeļu raža aktīvāk tiek vākta Vidzemē, kur ir koncentrējusies kartupeļu pārstrāde. Savukārt Latgalē masveida ražas novākšana vēl nav sākusies. Kopumā kartupeļu novākšanas procesam visā Latvijā vajadzētu būt aktīvākam.

«Diemžēl importēto kartupeļu ienākšanu Latvijas tirgū nav iespējams aizkavēt, jo Eiropas Savienības teritorijā pastāv brīvs ekonomiskais tirgus. Katru gadu tirdzniecībā tiek izplatīti ārvalstīs ražotie kartupeļi.»

Tā, atbildot uz zemnieku sūdzībām, ka Latvijā ieplūduši lēti kartupeļi no Zviedrijas, kas varot sagraut vietējo ražotāju biznesu, skaidro PVD Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vecākā eksperte Inese Levane.

Tomēr PVD Pārtikas uzraudzības departamenta direktors Ernests Zavadskis atzina, ka visu informāciju par ievestajiem kartupeļiem uzzinājis no masu medijiem piektdien un pēc tam PVD inspektori devušies uz lielveikaliem, lai pārbaudītu situāciju. Pārbaužu rezultātus viņš sola pirmdien.

Latvijas radio piektdien vēstīja, ka Latvijā pēdējos mēnešos lielos apjomos ievesti ļoti lēti kartupeļi, kas, iespējams, tiek realizēti Prisma veikalos. Pēc kartupeļu audzētāju vērtējuma tas grauj šo nozari, apšaubāma ir arī ievesto kartupeļu kvalitāte, vai tie tik tiešām sākotnēji domāti pārtikai. Pievērst uzmanību cenām SIA Ruģēni kartupeļu ekspertu Ritvaru Leitenu rosinājusi dzirdētā reklāma. Kartupeļi reklamēti kā Latvijā audzēti un saprotot, ka tos nebūt šeit nevar tik lēti izaudzēt - par 9 santīmiem kilogramā - Ritvars Leitens sācis interesēties par šo kartupeļu izcelsmi dažādās institūcijās. Pēc zemnieka rīcībā esošās informācijas, Rīgas ostā ienācis kuģis no Zviedrijas ar kartupeļu kravu par četriem santīmiem kg. Izteikti zemā cena un arī kartupeļu vizuālais izskats raisot aizdomas arī par to kvalitāti. Ievesto kartupeļu paraugus šobrīd Ritvars Leitens ir nodevis pārbaudes veikšanai laboratorijai.

Uzņēmums “Orkla Latvija” investējis 258 000 eiro “Ādažu” čipsu kartupeļu noliktavas ventilācijas sistēmas nomaiņā, kas ļaus samazināt elektroenerģijas patēriņu un uzlabot kartupeļu uzglabāšanas apstākļus.

Kartupeļu čipsu ražošanai ir ļoti augstas prasības, nepieciešami kartupeļi ar augstu cietes saturu un ļoti zemu cukura līmeni, lai čipsiem būtu gaiši zeltaina nokrāsa, kas atbilst standartiem un “Orkla” grupas prasībām. Taču augstai čipsu kvalitātei tikpat svarīgi ir arī kartupeļu uzglabāšanas nosacījumi. Čipsu kartupelis ir jutīgs pret temperatūras svārstībām. To nepieciešams uzglabāt nemainīgā temperatūrā, ko var nodrošināt mūsdienīgas un automatizētas ventilēšanas sistēmas.

“Pateicoties apjomīgajām investīcijām kartupeļu uzglabāšanas noliktavā, esam uzstādījuši jaunu un mūsdienīgu ventilēšanas sistēmu, kas sniedz iespēju pat attālināti ļoti precīzi kontrolēt gan temperatūras, gan mitruma svārstības. Šīs tehnoloģijas patērē trīs reizes mazāk elektroenerģijas, nodrošina nepieciešamos kartupeļu uzglabāšanas apstākļus, kā arī palīdz mums strādāt arvien ilgtspējīgāk,” stāsta “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Pārtikas kartupeļu platības sarūk, bet aug pārstrādei paredzēto kartupeļu lauki, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lielākā daļa kartupeļu lauku šopavasar ir sastādīti, neapstādītās platības ir nelielas, un tās lielākoties atrodas Latgalē. «Jaunnedēļ jāpabeidz – lūzt vai plīst, jo jūnijā kartupeļus stādīt būs par vēlu,» atzīst Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības valdes priekšsēdētāja Aiga Kraukle. Pirmie agrie uz lauka audzētie pašmāju kartupeļi gaidāmi jūlija sākumā.

Tā kā zemniekiem nav pienākuma ziņot, cik lielā platībā kartupeļus plāno audzēt, grūti prognozēt, vai pārtikai paredzēto kartupeļu platības šogad turpinās sarukt. Atšķirīga situācija ir ar pārstrādes kartupeļiem, par kuru audzēšanu tiek noslēgti līgumi, Latvijā lielākoties ar tikai diviem uzņēmumiem – čipsu ražotāju Latfood un cietes gigantu Aloja-Starkelsen. «Audzētāji, kuriem līgumu nav, audzē, ja ne gluži uz dullo, tad ar lielu risku gan,» uzskata A. Kraukle. Šādi audzētāji pircēju meklē pēc ražas novākšanas, tāpēc parasti spiesti preci atdot uzpircējam par tā diktētu cenu. «Tāpēc gadu no gada nedaudz samazinās pārtikas kartupeļu stādījumi, toties palielinās pārstrādes kartupeļu platības. Šogad interese jūtama īpaši,» stāsta A. Kraukle, piebilstot, ka zemnieku interesi izraisījis jaunais zaļināšanas maksājums, kura saņemšanai nepieciešama kultūru dažādošana, kā arī jaunajiem lauksaimniekiem bioloģiskajā shēmā nepieciešamais apgrozījums, ko var panākt, audzējot kartupeļus, savukārt Aloja-Starkelsen pieprasījums pēc bioloģiski audzētiem kartupeļiem veicinājis to audzēšanu bioloģiski, sniedzot iespēju gan saņemt ienākumus uz hektāru, gan arī realizēt produkciju bioloģiskajā ķēdē. «Jo kopumā iespējas realizēt bioloģisko kartupeli tirgū ir mazas. Bioloģiski un konvenciāli audzētu kartupeļu cenas tirgū atšķiras tikai nedaudz. Savukārt, audzējot bioloģiskos kartupeļus cietes ražošanai, cena atšķiras divkārtīgi,» skaidro A. Kraukle.

Kartupeļu novākšanas problēmu dēļ apdraudēta bioloģiskās cietes ražošana Baltijā lielākajā kartupeļu cietes ražotājuzņēmumā SIA Aloja-Starkelsen, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Cietes ražošana ir apdraudēta, jo situācija ir kritiska. Ražošanai nepieciešamie kartupeļu krājumi beidzas šonedēļ,» atklāj SIA Aloja-Starkelsen galvenā agronome, Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības valdes priekšsēdētāja Aiga Kraukle. Diennaktī uzņēmumam pārstrādei nepieciešamas apmēram 300 tonnu kartupeļu, taču nedēļas beigās šis apjoms, visticamāk, nebūs pieejams, un līdz ar to nāksies ražošanu apstādināt.

A. Kraukle stāsta, ka pavisam Aloja-Starkelsen šogad noslēgusi 102 līgumus ar kartupeļu piegādātājiem un no tiem 62 jau sākuši piegādes, bet 40 saimniecības tās nav pat sākušas. «Skats ir diezgan bēdīgs. Līdz šim mums ir piegādāta aptuveni puse no nepieciešamā apjoma. Vēl var cerēt uz kādiem 10%, bet tas arī viss. Šobrīd apzvanu saimniecības un vācu informāciju, cik daudz ir bezcerīgo platību,» viņa teic.

Tā kā lietavu dēļ Latvijā kartupeļu ražas vākšana šogad bija apgrūtināta un vietējo kartupeļu ievākts mazāk, to cenas šogad varētu nedaudz augt salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, aģentūrai LETA pieļāva Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības valdes priekšsēdētāja Aiga Kraukle.

«Pirms laika saimnieki teica, ka kartupeļu cenas ir nedaudz pakāpušās, bet ievērojams kāpums līdz šim nav bijis jūtams,» sacīja Kraukle. Par kartupeļu cenām turpmāk ir grūti spriest, bet pēc loģikas tās varētu nedaudz pieaugt, jo preces ir mazāk, piebilda Kraukle. Laiks rādīs, kāda būs situācija, jo zemnieki nenosaka cenu. Kartupeļi iepircēji ņem vērā to, kāda ir kartupeļu cena citur Eiropā.

Kraukle sacīja, ka patlaban ražas novākšana Latvijā turpinās un noritēs tik ilgi, kamēr būs iespēja doties tīrumā. «Lai arī pirmās sniega pārslas ir bijušas, tās nebūs uz palikšanu, līdz ar to zemnieki vēl cer novākt ražu,» viņa sacīja, piebilstot, ka daļa ražas tā arī paliks uz lauka.

Šogad kartupeļu raža Latvijā ir 1,5-5 reizes mazāka nekā vidēji citus gadus, atzina Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības valdes priekšsēdētāja Aiga Kraukle.

Viņa sacīja, ka ražas samazinājums, salīdzinājumā ar citiem gadiem, šogad ir ļoti atkarīgs no konkrētās vietas meteoroloģiskajiem apstākļiem un stādīšanas laika. "Neviens nevarēja iedomāties, ka vēlāk stādītie lauki būs labāki," norādīja Kraukle.

Skaidrojot laikapstākļu ietekmi uz kartupeļu ražu, savienības priekšsēdētāja minēja, ka šogad karstuma un sausuma ietekmē kartupeļu veģetācija apstājās. Kad augi saņēma mitrumu, veģetācija atsākās vai kartupeļu laksti nokalta. Tāpat zaudējumus radījis arī kartupeļu lapgrauzis jeb kolorado vabole, kas it īpaši skāris bioloģiskās kartupeļu platības - daudzviet no lakstiem pāri palika tikai stublāji un bumbuļu augšana apstājās.

Lai arī šogad audzis kartupeļu imports no Zviedrijas, tā nav lielākā importētājvalsts.

Jautājums par kartupeļu importu no Zviedrijas aktualizējies pēc tam, kad Vidzemes zemnieks Ritvars Leitens no SIA Ruģēni paziņoja, ka no Zviedrijas, iespējams, ievesti lēti kartupeļi – par 4 santīmiem kilogramā, kas nonākuši tirdzniecībā un var sagraut vietējo kartupeļu audzētāju biznesu.

Oficiāli dati par kartupeļu importu septembrī un oktobrī vēl nav pieejami, taču kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par pirmajiem astoņiem mēnešiem – šogad Latvijā no Zviedrijas ievestas 435 t kartupeļu pretstatā 371 t pērn kopumā. Taču Zviedrija nav lielākais kartupeļu importētājs – visvairāk šogad importēti kartupeļi no Igaunijas, Lietuvas un Vācijas. Arī cenu līmenis nav zems – gada sākumā no Zviedrijas importēti kartupeļi par 0,18 Ls/kg, bet maijā – 0,16 Ls/kg. Salīdzinājumam – no Vācijas maijā tupeņi ievesti par 0,13 Ls/kg.

Uzņēmums Latfood ieguldījis trīs miljonus eiro kartupeļu čipsu ražošanas iekārtās un uzsācis jauna veida – katliņčipsu (kettle chips) – ražošanu Baltijas valstīs, informē uzņēmuma pārstāvji.

Tā rezultātā Latfood ir spējis septiņu mēnešu laikā sasniegt 80% ražošanas jaudu noslodzi un vairāk nekā 90% no saražotā eksportēt.

Lielākoties eksporta apjomu veido katliņčipsu produkti citiem Orkla uzņēmumiem Dānijā, Zviedrijā un Somijā. Latfood galvenais investīciju mērķis ir attīstīt šo produktu segmentu Baltijā un, atbilstoši tirgus līdera pozīcijām, būt galvenajam spēlētājam arī katliņčipsu segmentā.

«Katliņčipsi ir Lielbritānijā un Skandināvijā plaši pazīstams produkts. Esam pirmie, kas ir uzsākuši ražot šāda veida produktu Baltijas valstīs un darām to, izmantojot modernākās ražošanas tehnoloģijas Eiropā. Šo čipsu ražošanas process ir atšķirīgs no tradicionālā – katliņčipsi tiek gatavoti, tos cepot katlos atsevišķās porcijās saulespuķu eļļā, nevis pēc plūsmas principa kā parasti. Tādēļ arī nosaukums tiem ir katliņčipsi, jo pagatavošanas veids ir līdzīgs kā mājās ar rokām gatavotiem kartupeļu čipsiem,» stāsta NP Foods Komunikācijas direktore Dana Erciņa – Užāne.

Kartupeļu pārstrādes uzņēmuma a/s Latfood valdē notikušas izmaiņas – to pametis līdzšinējais valdes loceklis Jānis Duks, liecina jaunākā informācija Lursoft.

Tādējādi pašlaik a/s Latfood valdē darbojas tās priekšsēdētājs Valdis Blūms un valdes loceklis Sergejs Strogonovs, Vilnis Vorobjovs un Astra Šūba.

Uzņēmums reģistrēts 1993. gadā, un tā pamatkapitāls ir 2,5 milj. Ls. Uzņēmuma juridiskā adrese ir Jaunkūlas-2, Ādažu novads.

Jau vēstīts, ka šobrīd Latfood ir lielākais kartupeļu čipsu un sāļo uzkodu ražotājs Latvijā. Pēc uzņēmuma rīcībā esošajiem datiem, Ādažos ražotie čipsi Baltijas valstīs ieņem otro vietu un 25% lielu tirgus daļu, bet Latvijā ir stabili pirmajā pozīcijā. Šobrīd uzņēmums strādā divās maiņās un brīvā jauda ir aptuveni 20–25% robežās, ja neiekļauj sestdienas un svētdienas.

Valkas novada Vijciema pagasta zemnieku saimniecība Piekalnes, kas ir sertificēts kartupeļu sēklas ražotājs un vieni no lielākajiem kartupeļu audzētājiem, investējot 400 000 eiro, uzsākuši jaunas noliktavas būvniecību.

No projekta kopējām izmaksām 274 400 eiro ir bankas Citadele līdzfinansējums. Jaunajās, 1200 kvadrātmetrus lielajās telpās atradīsies laboratorija, saimniecības daļa un plaša noliktava kartupeļu uzglabāšanai.

Šā gada maijā uzsāktos noliktavas būvniecības darbus plānots pilnībā pabeigt līdz gada beigām. Piekalnes kartupeļus audzē sēklai, cietei un čipsiem un ar kartupeļiem nodrošina tādus uzņēmumus kā Aloja Starkelsen un Orkla Latvija (Ādažu čipsi), kā arī piedāvā sertificētus sēklas kartupeļus.

Saimniecība audzē vairāk nekā trīsdesmit kartupeļu šķirnes, no kurām lielākā daļa ir ievestas no Vācijas izmēģinājumam, savukārt līdz desmit – ražošanai.

Pieturoties mitram, siltam un saulainam laikam, atsevišķos laukos jau parādījusies kartupeļu lakstu puve.

Šogad pirmās kartupeļu lakstu puves pazīmes konstatētas Latgales reģionā, Rēzeknes novadā, informē Valsts Augu aizsardzības dienests (VAAD). Tieši siltums un mitrums slimības attīstībai ir vislabvēlīgākie apstākļi, kas var rosināt šīs slimības pirmo pazīmju parādīšanos mazdārziņos un lielajos kartupeļu stādījumos.

VAAD atgādina, ka šo slimību rosina sēne Phytophthora infestans, kas inficē kartupeļu lapas, stublājus, bumbuļus, dīgstus. Pirmie slimības simptomi parādās uz lapām vasaras otrajā pusē, parasti kartupeļu ziedēšanas sākumā. Vispirms uz kartupeļu cera apakšējo lapu malām parādās izplūduši pelēcīgi brūni plankumi un mitrā laikā ap plankumiem lapu apakšpusē redzama pelēki balta apsarme. Sausā laikā lapu augšpusē ap plankumiem vērojama gaiša olīvzaļa apmale. Plankumiem palielinoties, sarmainā apmale virzās uz lapas veselo audu pusi. Uz stublājiem un lapu kātiem slimība parādās garu, brūnu joslu veidā. Sausā laikā slimības attīstība apstājas, plankumi kļūst drūpoši, bet mitrā laikā tie atkal turpina paplašināties, un augi pūst.

Patlaban Latvijā īpaši aktivizējušies uzpircēji no Rumānijas un Holandes, kas par zemniekiem izdevīgām cenām masveidā uzpērk kartupeļus, līdz ar to pavasara pusē var veidoties deficīts, vēsta nozare.lv.

«Saņemam zvanus no zemniekiem, ka pēdējās nedēļās tonnām tiek uzpirkti kartupeļi Zemgales un Vidzemes saimniecībās. Rumānijas un Holandes uzpircēji ar fūrēm brauc tieši pagalmā, ir gatavi paņemt uzreiz visus kartupeļus, turklāt acīmredzot maksā skaidrā naudā,» sacīja kooperatīva Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

Viņa sacīja, ka zemniekiem piedāvātās cenas ir izdevīgas, jo par vienu kilogramu tiek maksāti vismaz desmit santīmi, kamēr vietējās iepirkuma cenas nepārsniedz astoņus santīmus

«Ja tā turpināsies, varētu atkārtoties jau pirms pāris gadiem pieredzētā situācija, kad Krievijas uzpircēju dēļ pavasarī piedzīvojām pamatīgu vietējo kartupeļu deficītu,» atzina uzņēmēja.

Rudenim atnākot, Imanta Ziedoņa fonds «Viegli» sācis savas kartupeļu ražas tirdzniecību. Fonda pārstāvji piedalās gan tirdziņos, gan festivālos, tā sauktos kulturālos kartupeļus piedāvājot par 5 eiro. Iegūtie līdzekļi tiks izmantoti fonda vajadzībām.

Šā gada maijā Kuldīgas Pārventas parkā Imanta Ziedoņa fonds «Viegli» atklāja kulturālo kartupeļu lauku 0, 2ha platībā, kā arī īpašu radio, kas paredzēts tieši kartupeļiem. «Kartupeļu lauka radio» (KLR) radīts, lai atskaņotu gan pašmāju, gan ārzemju mūziku, ziņotu par svarīgāko Latvijas kultūras dzīvē, cildinātu cilvēku domas un izceltu skaisto Latvijā.

Kā paskaidro fonds, kartupeļi ir saucami par kulturāliem un īpaši ar to, ka visas vasaras garumā tiem atskaņots «Kartupeļu lauka radio». Vasarā īpaši kartupeļiem, kā arī jebkuram interesentam tika rīkots arī koncerts.

Novada garšas noslēguma pasākumā «Nogaršo Latviju Rīgā!» fonds piedāvāja gan pop-up Ziedoņa bibliotēku, gan iespēju savā īpašumā iegūt šovasar audzētos kartupeļus.

Kartupeļu čipsu un sāļo uzkodu ražotāja AS Latfood pagājušajā gadā strādājusi ar 13% apgrozījuma un vairāk nekā trīskārtīgu peļņas pieaugumu, liecina Firmas.lv informācija.

Latfood apgrozījums 2013.gadā bija 15,633 miljoni eiro salīdzinājumā ar 13,888 miljonu apgrozījumu 2012.gadā.

Uzņēmuma peļņa pērn palielinājusies vairāk nekā trīskārtīgi un sasniegusi 543 309 eiro salīdzinājumā ar 153 843 eiro 2012.gadā.

Kā norādīts vadības ziņojumā, pērn straujākais apgrozījuma pieaugums bijis Lietuvā, kur pārdošanas rādītāji pārsniegti par 15,9%. Tāpat strauji pieauguma tempi bija Igaunijā - 11% un Latvijā - 6%.

Kopumā uzņēmumam izdevies noturēt pozīcijas eksporta tirgos, kā arī dažādot produktu portfeli, kas ļāvis palielināt pārdošanas apjomus un nodrošināt pastāvīgu pāreju uz trīs maiņu darbu.

Kopējais kapitālieguldījumu apmērs Latfood pērn sasniedza 251 140 eiro. Lielākais investīciju apjoms tika veikts ražošanas līniju uzturēšanā un efektivitātes uzlabošanā.

Ādažu čipsu ražotājs Latfood šā gada desmit mēnešos par 30% ir kāpinājis pārdošanas apmērus Baltkrievijā, pastāstīja Latfood biznesa attīstības vadītājs Sandris Rabkevičs .

Viņš norādīja, ka uzņēmums turpina attīstīt tirdzniecību Baltkrievijā, kur kompānijai ir labs sadarbības partneris. Tāpat šogad desmit mēnešos ir palielinājušies arī uzņēmuma pārdošanas apmēri Baltijas valstīs, kur uzņēmums patlaban realizē apmēram 80% no saražotās produkcijas īpatsvara.

Rabkevičs arī pastāstīja, ka Latfood turpina strādāt pie jaunu eksporta tirgu meklējumiem un pirms mēneša nogādāja pirmo produkcijas kravu uz ASV, taču būtiski kāpināt pārdošanas apmērus jaunapgūtajā tirgū nav iecerēts. «ASV noteikti nav mūsu stratēģiskais tirgus,» sacīja Rabkevičs, piebilstot, ka ASV atrodas salīdzinoši tālu no Latvijas un transportēšana prasa lielas izmaksas.