Kāpēc dalībniekiem nepieciešams sadarboties kapitālsabiedrībās?

Stabilas un veiksmīgi darbojošās sabiedrības izveidei ir nepieciešama laba biznesa ideja, cilvēki, kas šo ideju spētu realizēt dzīvē, un finanšu ieguldījumi izmaksu segšanai. Ne vienmēr vienam cilvēkam, kuram ir labas idejas, pašam ir pietiekami finanšu līdzekļi vai spējas, lai šīs idejas realizētu dzīvē, un savukārt cilvēkiem ar plašām finanšu iespējām reizēm pietrūkst labas biznesa idejas. Tāpēc nereti sabiedrības izveidošanai savus spēkus apvieno vairāki cilvēki, un dažkārt arī tādi, kas raksturā un dzīves uzskatos ir ļoti atšķirīgi.

Vai mazākuma dalībniekiem ir būtiski apzināties reālo pieejamo aizsardzību iespējamo domstarpību gadījumā?

AS «Olainfarm» nosoda «SIA «Olmafarm» rīcību, izplatot dezinformāciju un musinot uzņēmuma akcionārus ar savu aicinājumu šodien, 1.aprīlī, pulcēties pie AS «Olainfarm» caurlaides.

«Tā kā iepriekš izsludinātā ārkārtas akcionāru sapulce tika atcelta ar uzņēmuma valdes š.g. 27.marta lēmumu, un par to tika paziņots visiem akcionāriem likumā noteiktā kārtībā, šī rīta notikumus nevar saukt citādi kā par 1 aprīļa ālēšanos, ko organizējis viens akcionārs, un tiem nav nekāda juridiska spēka. Vienlaikus mums patiesi žēl, ka atsevišķi akcionāri tomēr tika maldināti ar SIA «Olmafarm» uzsaukumiem, un šodien pulcējās pie uzņēmuma caurlaides,» pauž AS «Olainfarm» padomes priekšsēdētājs Pāvels Rebenoks.

P. Rebenoks norāda, ka SIA «Olmafarm» aicinājumi uz akcionāru sapulci, kas tika paziņoti tikai ar mediju starpniecību, ir vēl jo vairāk dīvaini un nesaprotami, jo iepriekš plānoto ārkārtas akcionāru sapulci 1.aprīlī ierosināja Signe Baldere-Sildedze (pārstāvot Annu Emīliju Maliginu) un Nika Saveļjeva, nevis SIA «Olmafarm».

RĪGA, 2007. gada 12. marts - šodien notikušajā AS Laima akcionāru ārkārtas sapulcē, kurā piedalījās akcionāri kas pārstāvēja 91,85% no uzņēmuma pamatkapitāla, tika akceptēti uzņēmuma statūtu grozījumi, uz jaunu pilnvaru termiņu ievēlēta padome, kā arī izvērtēta AS “Laima” akciju iekļaušana un kotācija Rīgas Fondu birža Brīvajā sarakstā.

Akcionāri balsojot pieņēma statūtu grozījumus sekojošā redakcijā: “4.3. Padome sastāv no 5 (pieciem) padomes locekļiem.”

Akcionāri arī pilnvaroja AS “Laima” valdi veikt nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu statūtu grozījumu reģistrāciju LR Uzņēmumu reģistrā.

Ņemot vērā AS Laima padomes locekles Solvitas Edvardsones iesniegumu par padomes locekļa amata atstāšanu, akcionāru sapulcē notika jaunās padomes vēlēšanas. Padomē uz trim gadiem ievēlēti Juris Jonaitis, Daumants Vītols, Bjarni Gunnarsons (Bjarni Gunnarson), Jons Tors Hjaltasons (Jon Thor Hjaltason) un Gisli Reinisons (Gisli Reynisson). Jaunās padomes pilnvaru termiņš sākās 2007. gada 12. martā.

2014. gada 1. jūlijā apritēs gads, kopš Komerclikums vairs nenosaka dividenžu aprēķināšanas biežumu, tāpēc kapitālsabiedrību dalībnieki un akcionāri (1) var noteikt un aprēķināt dividendes pēc saviem ieskatiem ne tikai ikgadējā kopsapulcē, kurā apstiprina gada pārskatu un lemj par peļņas sadali. Ja sabiedrībai ir iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa, sabiedrības dalībnieki var lūgt valdi sasaukt dalībnieku sapulci, lai pieņemtu lēmumu par peļņas izlietošanu. Jāatzīmē, ka līdz 2013. gada 1. jūlijam Komerclikuma noteikumi paredzēja, ka dividendes nosakāmas un aprēķināmas tikai reizi viena kalendārā gada ietvaros.

Līdz ar 2014. gada 16. janvāra grozījumiem Komerclikumā likumdevējs ir ieviesis arī jaunas tiesību institūcijas - ārkārtas dividenžu, izmaksas tiesisko regulējumu, lai vēl vairāk atvieglotu sabiedrību īpašnieku ikdienu. Tas dod iespēju sabiedrībai paredzēt, ka dividendes var noteikt un aprēķināt arī no peļņas, kas gūta periodā pēc iepriekšējā pārskata gada beigām, proti, reizi ceturksnī. Tādējādi ir ļauts sadalīt dividendēs arī sabiedrības tekošā gada peļņu.

Ņemot vērā, ka jaunie noteikumi par ārkārtas dividendēm stāsies spēkā jau pavisam drīz – 2014. gada 1. jūlijā, šajā rakstā skaidrosim, kādas darbības veicamas sabiedrībām, kas vēlēsies tās izmaksāt jau šā gada otrajā pusē.

2007. gada 05. aprīlī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir pieņēmusi lēmumu atļaut AS Laima akcionāram NP Confectionary AB izteikt AS Laima obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, apstiprinot vienas akcijas atpirkšanas cenu - 1,76 LVL. Šis atpirkuma piedāvājums attiecas gan uz akcionāriem privātpersonām, gan akcionāriem juridiskajām personām un valsts institūcijām.

AS Laima valde ir izvērtējusi akcionāra NP Confectionary AB izteikto AS Laima obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu un secinājusi, ka tas atbilst normatīvo aktu prasībām. Ņemot vērā, ka akcionārs NP Confectionary AB kopumā tiešā un netiešā veidā ir ieguvis akcijas, kas veido 92.67% no AS Laima pamatkapitāla un balsstiesīgo akciju skaita, valde uzskata, ka piedāvājuma rezultātā akcionāram būs iespēja palielināt savu īpatsvaru AS Laima pamatkapitālā un balsstiesīgo akciju skaitā. Valde uzskata, ka lielāks akciju īpatsvars viena akcionāra rokās uzlabos AS Laima darbības efektivitāti un turpmāko attīstību, tai skaitā arī veicinās ieguldījumu pieplūdi.

Dažu pēdējo gadu tendences pēc pilnīgas Komerclikuma ieviešanas un sabiedrību pārreģistrācijas komercreģistrā rāda, ka komercsabiedrību (turpmāk arī sabiedrība) iekšējie procesi nereti noved pie tiesvedības.

1. Valdes locekļa amata uzticības raksturs

Apkopojot tiesu prakses atziņas, kopš 2005.gada skaidri iezīmējas secinājums, ka valdes locekļa amats ir vēlēts amats ar izteiktu uzticības raksturu, tādēļ, atceļot valdes locekli no amata, nav piemērojamas Darba likuma normas par darba tiesisko attiecību izbeigšanu. Minētās attiecības regulē Komerclikuma 224. (sabiedrībām ar ierobežotu atbildību) vai 305. un 306.pants (akciju sabiedrībām). No teiktā izriet šādi praktiskajā dzīvē vērā ņemami tiesu secinājumi:

• darba līguma noslēgšana ar valdes locekļiem neatceļ Komerclikuma normu piemērošanu; Darba likuma normas piemērojamas tikai tiktāl, ciktāl Komerclikumā kā speciālā likumā attiecībā par valdes locekļiem nav noteikts citādi ;

Uzņēmumu reģistra (UR) kompetencē nav izmeklēšanas un ekspertīzes veikšana par komersantu lēmumu pieņemšanas apstākļiem un iesniegto dokumentu autentiskumu, jo UR nav izmeklēšanas iestāde un tādai tam nav jābūt, uzskata advokātu biroja AmberLaw advokāte un partnere Inese Lazdupe.

Kā ziņots, pēdējās nedēļās atkal saasinājusies situācija AS Ventbunkers meitasuzņēmuma Latvijas naftas tranzīts akcionāru starpā, kad savstarpēji konkurējoši akcionāru grupējumi noturējuši katrs savu kompānijas akcionāru sapulci un UR ar nedēļas nogales atstarpi, 20.un 23.janvārī, reģistrējis divas izmaiņas šī uzņēmuma valdē un padomē.

Lazdupe sacīja, ka nekomentēs konkrēto situāciju, jo nav zināmi lietas faktiskie apstākļi un lietas dokumentiem, taču akcentēja, ka likuma norma, kas paredz UR pienākumu reģistrēt pieteiktās izmaiņas uzņēmumā, ja iesniegtie dokumenti atbilst likumā noteiktajām prasībām, nav uzskatāma par likuma trūkumu, jo UR nav izmeklēšanas iestāde, un tādai tai nav jābūt.

2013. gada pirmajā ceturksnī Latvijā lielāko saldumu ražotāju Laima un Staburadze produktu eksports pieaudzis par 22%, salīdzinot ar šo laika posmu pērn.

Būtiskāko eksporta apjoma pieaugumu izdevies sasniegt Izraēlā, noslēdzot līgumu ar jaunu sadarbības partneri. Papildus jau esošajam Laima šokolādes produkcijas un Selga cepumu eksportam, uzsākta Laima zefīru un ar jauno eksporta zīmolu Laima Old Town Bakery (Laima Vecpilsētas Beķereja) produktu - Staburadze ražoto kūciņu un toršu - eksportēšana. Tā rezultātā eksports uz šo valsti palielināts 2,5 reizes. Turpmāku perspektīvu un izaugsmes iespējas dod arī saņemtie Košera sertifikāti Laima asorti septiņu veidu konfektēm, informē kompānija. Jau šobrīd tas devis rezultātu - Laima produktu paplašināta sortimenta pārdošanu arī Ben Guriona starptautiskajā lidostā Izraēlā.

Informācija par Ventspils naftas (VN) akcionāru sapulci 1. jūnijā nav patiesa, jo tā pārcelta uz 11. novembri, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

VN vadība norāda, ka šāds akcionāru sapulces norises laiks izvēlēts, paredzot, ka līdz minētajam datumam asociētais uzņēmums Latvijas kuģniecība būs apstiprinājis savu 2009. gada auditēto finanšu pārskatu, kas nepieciešams, lai VN savukārt varētu apstiprināt savus 2009. gada pārskatus.

Trešdien paredzētā VN kārtējā akcionāru sapulce nenotika, līdz ar to nekādi VN akcionāru sapulces lēmumi, tajā skaitā par jaunas akcionāru sapulces vai atkārtotas kārtējās akcionāru sapulces sasaukšanu, šodien netika pieņemti, informē VN.

VN vadība norāda, ka jebkura akcionāru sapulces lēmuma pieņemšanai ir nepieciešams, lai akcionāru sapulce notiktu un tajā piedalītos akcionāri, kuri pārstāv vismaz 50% no sabiedrības pamatkapitāla. Komerclikums nav piešķīris akcionāriem tiesības pašiem sasaukt akcionāru sapulces, līdz ar to jebkāds šāds mēģinājums no akcionāru puses vērtējams kā Komerclikumam neatbilstošs.

Nacionālās aviokompānijas airBaltic akcionāru sapulcē izsludināts pārtraukums. Aviokompānijas akcionāru sapulci turpinās pēc tam, kad starp akcionāriem - valsti un Baltijas aviācijas sistēmām (BAS) - tiks parakstīta vienošanās. Tas varētu notikt tuvāko dienu laikā, pēc akcionāru sapulces paziņoja valsts pārstāvis, Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss un BAS pārstāve Inga Piterniece.

Jau iepriekš tika panākta vienošanās par to, ka airBaltic prezidents Bertolts Fliks atstāj amatu, kā arī tiek izbeigts pēc daudzu domām valstij neizdevīgais lidsabiedrības akcionāru līgums. Taču saglabājās tehniskas problēmas ar finansējuma piesaisti airBaltic pamatkapitāla palielināšanai.

Kā ziņots, šodien ar pirmo mēģinājumu neizdevās sākt nacionālās aviokompānijas airBaltic akcionāru sapulci.

Akcionāru sapulces norises vietā - airBaltic birojā lidostā - īsi pirms plkst.12 ieradās akcionāru pārstāvji, kuri devās apspriesties atsevišķā telpā.

Pirms akcionāru sapulces Matīss žurnālistiem atzina, ka vienošanās starp akcionāriem vēl neesot panākta. Sīkākus komentārus viņš nesniedza.

Tekstilmākslinieces Laimas Kaugures darbi ir atzīti par vienu no Latvijas mūsdienu dizaina vērtībām.

Laimas Kaugures vadītā Studija Naturals ir viena no vietām Rīgā, kas tik labprāt tiek rādīta ciemiņiem augstu valsts vizīšu laikā. Tradicionālā lina aušanas tehnika apvienojumā ar oriģinālo dizainu rada mūsdienīgus tekstilizstrādājumus, par kuriem sajūsminās daudzās pasaules valstīs. «Mēs cenšamies saglabāt roku darbu, vecmāmiņu tradīciju, to pasniedzot caur manu dizaineres skatījumu un pieredzi,» stāsta studijas vadītāja. Ar linu māksliniece strādā jau vairāk nekā desmit gadus. «Nebaidos teikt, ka šo lietu es esmu iepazinusi līdz mielēm. Es zinu, ko nozīmē šis materiāls un kā tas jāpasniedz. To apliecina gan publikācijas, gan profesionāļi - arhitekti un interjera dizaineri, kas apmeklē mūsu stendu lielajās starptautiskajās izstādēs Parīzē, Frankfurtē un Veronā, gan klienti, kuri veic pasūtījumus tepat Latvijā vai vienkārši atnāk pie mums uz studiju un saka, ka jūtas šeit labi. Pie komplimentiem es jau esmu pieradusi.» Studija Naturals ir dibināta 2000. gadā - pēc tam, kad ar individuālā uzņēmēja spēkiem vairs nepietika, lai izpildītu pieaugošo pasūtījumu skaitu. Klienti tika gūti mērķtiecīgā darbā, apliecina Laima Kaugure. «Jau no paša sākuma sapratu, ka ir jābrauc uz starptautiskajām profesionālajām mesēm un jādibina sava firma. Sāku piecas reizes gadā piedalīties labākajās starptautiskajās tekstildizaina izstādēs.»

Neraugoties uz a/s Latvijas kuģniecība vakar paziņoto agrāk ieplānotās akcionāru sapulces pārcelšanu uz 2011. gada 28. janvāri, tomēr tā tika noturēta apsardzes kompānijas TM Security mikroautobusā.

Uzņēmuma izziņotās akcionāru sapulces vietā Kuldīgas rajona Rendas pagasta Lejastiezumos bija ieradušies akcionāru (aptuveni 78% no uzņēmuma apmakstātā pamatkapitāla) pārstāvji, tostarp Latvijas kuģniecības lielākā (49%) akcionāra a/s Ventspils nafta pārstāvis.

Tieši tādēļ arī tika nolemts akcionāru sapulci noturēt. Tās vadīšanu uzņēmās zvērināts advokāts Uģis Grūbe. Sapulcē tika izskatīti visi paredzētie dienaskārtības jautājumi. Akcionāru sapulce nolēma atcelt līdzešinējo Latvijas kuģniecības padomi un tās vietā ievēlēt jaunu. Tā kā neviens cits, izņemot a/s Ventspils nafta no akcionāru pārstāvjiem savus pārstāvjus uz uzņēmuma padomi neizvirzīja, tad tika apstiprināta Latvijas kuģniecības jaunā padome nepilnā (septiņu locekļu) sastāvā. Jaunās Latvijas kuģniecības padomes pirmo sēdi sasaukt tika uzticēts a/s Ventspils nafta padomes priekšsēdētājam Saimonam Bodijam. Tāpat nolemts izteikt neuzticību četriem no pieciem pašreizējiem uzņēmuma valdes locekļiem. Latvijas kuģniecības akcionāru sapulces gaitu novēroja arī zvērināts tiesu izpildītājs.

Aprīļa sākumā, 1.aprīlī, notikusi zāļu ražotāja AS «Olainfarm» akcionāru sapulce pie uzņēmuma ieejas, tomēr Uzņēmumu reģistram (UR) iesniegti dokumenti par vēl divām šajā datumā notikušām akcionāru sapulcēm, informē UR.

Kopumā 1.aprīlī UR tika saņemti trīs «Olainfarm» vārdā iesniegti pieteikumi izmaiņu reģistrēšanai komercreģistrā. Aģentūras LETA rīcībā nonākušie UR iesniegtie dokumenti par divām sapulcēm, kuru lēmumus iestāde nav reģistrējusi, liecina, ka abos pieteikumos bijušas dažādas neatbilstības, tostarp vienā no sapulcēm pieņemtie lēmumi ir līdzīgi jau pērn 4.septembrī notikušā akcionāru sapulcē lemtajam.

Publiski zināmajā sapulcē, kas notika pie «Olainfarm» mikroautobusā un kurā pieņemtās izmaiņas reģistrēja UR, pārstāvēti akcionāri, kuriem kopumā pieder 61,5% akciju. Savukārt vēl vienā akcionāru sapulcē, kuru, pēc iesniegtajos dokumentos atrodamās informācijas, vadījis kādreizējais uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Pāvels Rebenoks, piedalījušies akcionāri, kuriem kopumā pieder 72,58% akciju.

Ventspils nafta (VN) 17. martā nosūtījusi oficiālu vēstuli Latvijas kuģniecības (LK) padomei un valdei pieprasījumu ne vēlāk kā 26. aprīlī sasaukt kārtējo akcionāru sapulci, lai apstiprinātu 2009. gada pārskatu.

Kā liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā, vēstule nosūtīta arī Uzņēmumu reģistram un Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK).

VN ierosinātā darba kārtība akcionāru sapulcei ir 2009. gada pārskatu apstiprināšana, 2009. gada peļņas izlietošana, revidenta ievēlēšana 2010. gada pārskatu revīzijai.

Saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu gada revidētais pārskats ir jāiesniedz ne vēlāk kā 4 mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām un tas ir jāapstiprina akcionāru sapulcē. VN ir izsludinājusi savu kārtējās akcionāru sapulces sasaukšanu 28. aprīlī un dienaskārtībā iekļāvusi 2009. gada pārskatu apstiprināšanu.

Akciju sabiedrības "Olainfarm" 2021.gada 17.jūnija ārkārtas akcionāru sapulce tika organizēta pilnībā saskaņā ar Komerclikuma prasībām un, piedaloties vairāk nekā 70% balstiesīgā pamatkapitāla, noritēja atbilstoši, informē AS "Olainfarm".

Padomes locekļi atsaukti ar 90% akcionāru balsu vairākumu. Sapulces norises uzraudzības funkcija veikta pilnīgā apmērā. Sapulcē pieņemtie lēmumi ir saistoši visām iesaistītajām pusēm. "Olainfarm" skaidrojumus par sapulces lēmumiem iesniegts Latvijas Republikas uzņēmumu reģistram, lai novērstu mēģinājumus aizkavēt reģistros nepieciešamās izmaiņas, skaidro AS "Olainfarm".

Sapulcē ar akcionāru lēmumu tika atstādināti līdzšinējie "Olainfarm" padomes locekļi Kārlis Krastiņš un Haralds Velmers. Abi atstādinātie padomes locekļi turpina izplatīt nepatiesību gan par sapulci un tajā pieņemtajiem lēmumiem, iesniedzot savas pārdomas arī Uzņēmumu reģistram (UR), norāda uzņēmums.

Zāļu ražotāja «Olainfarm» bijušā īpašnieka Valērija Maligina meita Nika Saviļjeva un Maligina meitas Annas Emīlijas Maliginas aizbildne Signe Baldere-Sildedze nevar pieprasīt ārkārtas akcionāru sapulci, kamēr nav vienošanās par mantojuma sadali starp visiem mantiniekiem. Taču tas nav iemesls, lai drīkstētu ignorēt daļas mantinieku intereses, norāda Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras vadītājs Jānis Kārkliņš.

Viņš teica, ka «Olainfarm» akcijas atrodas publiskajā apgrozībā, tāpēc, atbilstoši Komerclikuma regulējumam, no šādām akcijām izrietošās tiesības piemīt personai, kuras finanšu instrumentu kontā akcijas ir iegrāmatotas. «Ja mantinieces ir saņēmušas mantojuma apliecības, bet nav vienojušās par mantojuma sadali, tad nav iespējama situācija, kad konkrētās akcijas ir tikušas iegrāmatotas katras mantinieces individuālajā finanšu instrumentu kontā. No minētā izriet, ka šādā gadījumā katra no mantiniecēm nav tiesīga patstāvīgi realizēt no «Olainfarm» akcijām izrietošās tiesības, tajā skaitā tiesības pieprasīt ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanu vai tiesības balsot akcionāru sapulcē,» skaidroja Kārkliņš.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa 2021.gada 11.jūnijā apmierinājusi AS "Olainfarm" lielākā akcionāra SIA "OLMAFARM" pieteikumu par pagaidu aizsardzību pirms prasības celšanas, nosakot, ka SIA "OLMAFARM" ir tiesīgs izlietot no AS "Olainfarm" akcijām izrietošās tiesības, tai skaitā balsot AS "Olainfarm" kārtējās un ārkārtas akcionāru sapulcēs.

Tas nozīmē, ka SIA "OLMAFARM" būs tiesīgs bez jebkādiem šķēršļiem un traucējumiem izlietot savas akcionāra balsstiesības jau šonedēļ gaidāmajās 2021.gada 17. un 18.jūnija AS "Olainfarm" ārkārtas akcionāru sapulcēs.

SIA "OLMAFARM" pieteikumu par pagaidu aizsardzību tiesā iesniedza nolūkā novērst nopietnu savu kā akcionāra tiesību apdraudējumu un būtisku kaitējumu situācijā, kad pastāv bažas, ka AS "Olainfarm" lielākā akcionāra tiesības 2021.gada 17.jūnijā un 18.jūnijā AS "Olainfarm" ārkārtas akcionāru sapulcēs var pretlikumīgi mēģināt ierobežot Čehijā reģistrētā sabiedrība BLACK DUCK INVEST a.s. un ar to saistītās personas, atsaucoties uz iespējams, viltotu līgumu par SIA "OLMAFARM" piederošo 42,56% AS "Olainfarm" akciju iegādi, un uzdodoties par AS "Olainfarm" akcionāru.

Zāļu ražotājas AS "Olainfarm" padomes locekļi Haralds Velmers un Kārlis Krastiņš un vairākas citas personas ar vairāku Čehijas un Kipras uzņēmumu ķēdes starpniecību, iespējams, bija plānojuši iegūt kontroli pār vairāk nekā 50% "Olainfarm" akciju, liecina aģentūras LETA rīcībā esošie marta vidū sastādītie līgumu projekti.

LETA rīcībā nonākušie Akcionāru līguma un Aizdevuma finansējuma līguma projekti, kuri datēti ar 2021.gada 15.martu, liecina, ka vairākas personas - visticamāk, Čehijas pilsoņi Vojtehs Kačena un Tibors Bokors, bijusī "Olainfarm" lielākā akcionāra "Olmafarm" valdes locekle Milana Beļeviča, Krastiņš, Velmers, un, iespējams, citas personas, bija sākuši darbības, kas vērstas uz kontroles pārņemšanu pār "Olainfarm".

Krastiņš aģentūrai LETA atzina, ka piedalījies sarunās ar dažādiem investoriem, taču neviens no šiem piedāvājumiem nav rezultējies ar kādu līgumu vai darījumu.

Viņš pastāstīja, ka pēdējo divu gadu laikā investoriem bija zināms, ka bijušā "Olainfarm" īpašnieka, nelaiķa Valērija Maligina mantinieces Irina Maligina, Nika Saveļjeva un Anna Emīlija Maligina vēlas pārdot sev piederošās akcijas, tāpēc pie Krastiņa vērsušies daudzu investoru pārstāvji.

Latvijā lielākais saldumu ražotājs Laima izstādē Prodexpo 2013 prezentē jaunu darbības virzienu un jaunu eksporta zīmolu.

Laima savu darbību gadskārtējā Krievijas un Austrumeiropas izstādē Prodexpo 2013 sāk pirmdien un tajā tiks prezentēts jauns darbības virziens: toršu un kūciņu eksporta iespējas. Šim nolūkam radīts jauns eksporta zīmols Laima Old Town Bakery jeb Laima Vecpilsētas Beķereja.

Uzņēmuma eksporta direktore Ieva Jonsone uzsver, ka, izmantojot Staburadzes konditorejas pieredzi un apvienojot tās ar inovāciju – īpašu sasaldēšanas tehnoloģiju eksporta tirgos tiks piedāvātas tortes un kūciņas. Jaunais Laima eksporta zīmols Old Town Bakery jau šobrīd piedāvā 12 produktus - svaigus vai saldētus, tostarp tortes Cielaviņa un Roko. Šogad zīmols tiks papildināts vēl ar trim jauniem produktiem.

2006. gada auditētais AS Laima apgrozījums pieaudzis par 15% un sasniedzis 27,47 miljonus latu, tādējādi jau ceturto gadu pēc kārtas uzņēmuma apgrozījums ir pārsniedzis iepriekšējā gada apgrozījumu.

2006. gadā uzņēmuma produkcijas eksporta apjoms pieaudzis par 7%. Salīdzinot ar 2005. gadu, AS Laima auditētā bruto peļņa palielinājusies par 15% un sasniegusi 7,17 miljonus latu. Uzņēmums 2006. gadu pabeidzis 1,35 miljoni latu lielu neto peļņu.

“2006. gads mums ir bijis veiksmīgs. Daudz investēts attīstībā, tirgū iepazīstināti jauni produkti, atvērti un apgūti jauni eksporta tirgi. Ikdienā aizvien vairāk tiek strādāts pie tā, lai Laima un tās meitas uzņēmumi Baltijas un Centrāleiropas reģionā attīstītos un sadarbotos kopā ar citiem NP Confectionary AB koncerna uzņēmumiem,” saka Normunds Ozoliņs, AS Laima valdes priekšsēdētājs.

AS “Olainfarm” valde ignorē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) norādījumus par nepieciešamību visiem akcionāriem nodrošināt vienlīdzīgas tiesības un ievērot citus korporatīvās pārvaldības principus, turpinot rupji pārkāpt gan akcionāru tiesības, gan likumu, uzskata AS “Olainfarm” akcionārs, bijušais SIA “Olmafarm” valdes loceklis Pēteris Rubenis.

“Komerclikums un biržas noteikumi paredz, ka jebkuram akcionāram ir tiesības iepazīties ar akcionāru sarakstu trīs dienas pirms sapulces. Taču AS “Olainfarm” valde ļoti rupji pārkāpusi šo principu un nav nodrošinājusi akcionāriem iespēju iepazīties ar šo sarakstu nedz trīs kalendārās, nedz trīs darba dienas pirms akcionāru sapulces, kas ir plānota rīt, 22. septembrī. Šāda rīcība var liecināt arī par vēlmi manipulēt ar saraksta datiem akcionāru sapulces dienā,” norāda P.Rubenis.

Viņš skaidro, ka gan AS “Olainfarm” valde, gan uzņēmuma pārstāvis Jānis Dubrovskis, atbildot akcionāriem, ir snieguši pretrunīgu informāciju, vieniem norādot, ka ar akcionāru sarakstu varēs iepazīties Olainē, uzņēmumā, sākot ar piektdienu, 18.septembri, bet citiem - ka to varēs darīt turpat Olainē, bet sākot ar sestdienu, 19.septembri.

Atcelta nākamnedēļ, 1.aprīlī, plānotā AS Olainfarm ārkārtas akcionāru sapulce, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

2019. gada 9. janvārī AS «Olainfarm» valde, pamatojoties uz personu, kuras norādīja sevi kā AS «Olainfarm» mazākuma akcionārus un kuriem būtu tiesības pieprasīt ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanu, 2019. gada 4. janvāra pieprasījumu, izsludināja ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanu 2019. gada 1. aprīlī.

«AS «Olainfarm» valde informē, ka, pārbaudot akcionāru sarakstus, ir atklājies, ka 2019. gada 4. janvāra pieprasījumam nav juridiska pamata, jo pieprasījumu parakstījušās personas nav AS «Olainfarm» akcionāri un neatrodas AS «Olainfarm» akcionāru reģistrā. Saskaņā ar Komerclikuma un Finanšu instrumentu tirgus likuma regulējumu, AS «Olainfarm» valde neved savu akcionāru reģistru, to pēc pieprasījuma apkopo un izsniedz Latvijas Centrālais depozitārijs,» teikts paziņojumā Nasdaq Riga.

Investoru – akcionāru interešu aizsardzības paaugstināšanai varētu tikt piedāvātas izmaiņas normatīvajos aktos, taču par tām būs jālemj politiķiem

Diskusijas par akcionāru interešu aizsardzības jautājumiem lielākoties aizsākas ar konkrēta uzņēmuma akcionāru savstarpējo attiecību noskaidrošanu, taču līdz risinājumam šajā jautājumā daudzu gadu garumā politiķi tā arī nav tikuši. Iepriekšējos gados publiski tieši akcionāru strīdi publiskajā telpā bija saistīti ar lieliem spēlētājiem tranzītbiznesā – Ventbunkeru un Ventspils naftu. Jautājumi par akcionāru tiesībām tuvākajā laikā var uzvirmot ar jaunu sparu, jo jaunāko laiku akcionāru karu pārņemtajā a/s Olainfarm 22. septembrī paredzēta ārkārtas akcionāru pilnsapulce. Tā kā iepriekš jau ir bijuši strīdi par to, kur īsti notiek dalībnieku sapulce, kas tajā var piedalīties un kādi lēmumi tiek pieņemti, tad arī šoreiz ar lielu varbūtību Uzņēmumu reģistra lēmumi spēlēs nozīmīgu lomu uzņēmuma nākotnē.

Nupat, šā gada 2. maijā, Saeima trešajā lasījumā pieņēma vairākus grozījumus Komerclikumā, kas stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā. Komerclikuma grozījumi palīdzēs cīnīties ar uzņēmumu prettiesisku pārņemšanu jeb reiderismu, nosakot personas paraksta notariālu apliecināšanu, pilnveidos pamatkapitāla daļu un akciju atsavināšanas un reģistrācijas kārtību, kā arī precizēs noteikumus par pirmpirkuma tiesību izlietošanu.

Grozījumi paredz stingrākas prasības saistībā ar personas paraksta formu, skaidro ZAB Tark Grunte Sutkiene partnere, Apvienošanās un iegādes prakses grupas vadītāja Andra Rubene. Viņa skaidro: «Komerclikuma grozījumi nosaki virkni pieteikumu un tiem pievienojamo dokumentu, uz kuriem personas paraksts turpmāk būs apliecināms notariālā kārtībā. Stingrākas prasības nodrošinās papildus aizsardzību un mazinās personas paraksta viltošanas iespējamību pieteikumos un dokumentos, kas iesniedzami Uzņēmumu reģistram ierakstīšanai komercreģistrā.»

Bez obligāti noteiktajiem gadījumiem kapitālsabiedrībām savos statūtos un personālsabiedrībām Uzņēmumu reģistram iesniegtā visu biedru parakstītā iesniegumā paredzēta iespēja brīvprātīgi izvirzīt augstākas formas prasības un noteikt, ka uz visiem pieteikumiem un kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulces protokoliem personas paraksts ir apliecināms notariāli. Notariāli apliecināta paraksta prasība tiks uzskatīta par izpildītu arī tad, ja parakstu būs apliecinājusi Uzņēmumu reģistra amatpersona vai ja dokuments būs parakstīts ar drošu elektronisko parakstu.