Konkurences padome (KP) piemērojusi naudas sodu 10,3 tūkstošu latu apmērā AS Rīgas sanitārā transporta autobāze par apvienošanās darījuma savlaicīgu nepaziņošanu.

Kā informē KP, iegādājoties Rīgas domei piederējušās AS Ceļu pārvalde akcijas pirms atļaujas saņemšanas no KP, AS Rīgas sanitārā transporta autobāze liedza valstij savlaicīgi īstenot apvienošanās kontroli iedzīvotāju interesēs.

Darījumam bija nepieciešama KP atļauja, jo izpildījās Konkurences likumā noteiktais kritērijs – apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšēja finanšu gadā pārsniedza 25 miljonus latu.

Ziņojumu par notikušo apvienošanos AS Rīgas sanitārā transporta autobāze KP iesniedza 147 dienas vēlāk nekā to paredz likums, tādējādi KP savu vērtējumu varēja sniegt tikai pēc tam, kad izmaiņas tirgū jau bija notikušas. Pēc ziņojuma izvērtēšanās KP atzina apvienošanos par atļaujamu.

Konkurences padome (KP) nolēmusi atļaut a/s Rīgas sanitārā transporta autobāze iegādāties Rīgas domei piederošos 88,73% a/s Ceļu pārvalde akciju. Darījums īstenots izsoles ceļā, liecina informācija padomes mājaslapā.

KP secinājusi, ka apvienošanās rezultātā netiek ietekmēta tirgus struktūra, neizveidojas vai nenostiprinās dominējošais stāvoklis un netiek samazināta konkurence tirgos, kuros darbojas apvienošanās dalībnieki.

Lēmumā KP skaidro, ka apvienošanās dalībnieku darbības virzieni nepārklājas un viena uzņēmuma sniegtie pakalpojumi nav aizvietojami ar otra sniegtajiem. Tāpat a/s Rīgas sanitārā transporta autobāze un tās saistīto uzņēmumu darbības jomas nav vertikāli saistītas ar Ceļu pārvaldes un tās saistīto uzņēmumu darbības jomām, un to pakalpojumi un preces nav savstarpēji papildinošas.

DB jau rakstīja, ka Ceļu pārvaldes kontrolpaketi a/s Rīgas Sanitārā transporta autobāze iegādājās par 6,2 milj. Ls.Jāmin, ka pircēja piedāvātā cena par 100 tūkst. latu pārsniedza apstiprināto pārdošanas cenu. Akciju pārdošanas procesu organizēja Magnusson kopā ar korporatīvo finanšu konsultantiem SIA Behrens.

Autoceļu būves uzņēmums AS "Ceļu pārvalde" pasludināts par maksātnespējīgu, liecina Maksātnespējas reģistra informācija.

Rīgas pilsētas tiesa lēmumu par "Ceļu pārvaldes" maksātnespējas procesa pasludināšanu pieņēmusi ceturtdien, 5.oktobrī. Par kompānijas maksātnespējas procesa administratori iecelta Elīna Karstā.

Kreditoru prasījumi administratorei iesniedzami līdz 2023.gada 6.novembrim.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jaunākajiem datiem, "Ceļu pārvaldei" ir VID administrēto nodokļu parāds 607 972 eiro apmērā, taču VID atzīmē, ka precīzu informāciju par nodokļu nomaksas stāvokli VID nevar sniegt, jo nodokļu maksātājs nav iesniedzis visas deklarācijas.

Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas tiesa šogad 5.jūnijā ierosināja "Ceļu pārvaldes" tiesiskās aizsardzības procesa lietu, taču lieta 2023.gada 11.augustā tika izbeigta, jo tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu neatbalstīja Maksātnespējas likumā noteiktais kreditoru vairākums.

Papildus samaksāti vairāk nekā 700 tūkstošu eiro ir bijuši tikai viena no «veltēm», ko aizvadītajos gados Armanda Ploriņa vadītais Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) pasniedzis uzņēmēja Adigjozala Mamedova a/s Rīgas Sanitārā transporta autobāze. Turklāt Valsts kontroles revidenti pieļauj, ka, iespējams, līdzīgas «dāvanas» jau iekļautas jaunajā iepirkumā par ātrās palīdzības nodrošināšanu Rīgas reģionā, piektdien vēsta laikraksts Diena.

2010. gada 29. aprīlī NMPD un a/s Rīgas Sanitārā transporta autobāze noslēgtais līgums Par neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļu ar specializēto aprīkojumu un autovadītāju pakalpojuma nodrošināšanu NMPD Rīgas reģionālajam centram, kas ir spēkā līdz nākamā gada aprīlim, visu šo laiku privātuzņēmumam ir nodrošinājis labu peļņu un laiku pa laikam arī licis uzdot jautājumu - kāpēc tā vietā, lai ātrās palīdzības pakalpojumus nodrošinātu pats, valsts dienests tos dārgi iegādājas no privātuzņēmuma. Taču, lai gan skaidra atbilde uz šo jautājumu tā arī nav sniegta, šā gada 9. septembrī Ministru kabinets ir pieņēmis rīkojumu, ar kuru NMPD nu jau uz septiņiem gadiem tiek atļauts slēgt līdzīgu pakalpojumu līgumu. Dokumentā minētā kopējā ilgtermiņa saistību summa ir 52,5 miljoni eiro. Summa, kas tikusi minēta valsts sekretāru sanāksmē, bijusi pat līdz 59,9 miljoniem eiro.

Pēc tam, kad internetā ievietotais video, kurā redzama a/s Ceļu pārvalde darbinieku pavirša bedrīšu labošana, izraisījis divu uzņēmuma darbinieku atlaišanu, kā arī sašūpojis uzņēmuma vadītāja Jāņa Zauera-Zaula krēslu, a/s Ceļu pārvalde darbinieki pulcējušies, lai paustu atbalstu savam priekšniekam, kritizētu Nila Ušakova aso rīcību un skaidrotu, ka šāda bedrīšu labošanas prakse esot visā Eiropā, liecina Youtube ievietotais video.

«Esam uzrakstījuši iesniegumu Nilam Ušakovam, ka ļoti pārdzīvojam [notikumus, ko izraisījis video, kurā redzms a/s Ceļu pārvalde darbs bedrīšu labošanā],» pauž a/s Ceļu pārvalde darbinieks, norādot, ka J. Zauera-Zaula vadībā uzņēmums veiksmīgi darbojies vairākus gadus.

Tāpat darbinieks skaidro, kā pareizi avārijas situācijā tiek klāts aukstais asfalts: «Ja ziemas periodā rodas caurumi vai bedres, tās aizber ar auksto asfaltu un izlīdzina ar lāpstu,» norāda a/s Ceļu pārvalde darbinieks, aizstāvot savu nu jau bijušo kolēģu metodi bedrīšu labošanā. Kā bija redzams plašu rezonansi izraisījušajā video, a/s Ceļu pārvalde darbinieki auksto asfaltu bedrēs piemīdīja ar kājām. «Viņi pieblietēja ar kājām, jo transporta kustība bija diezgan liela,» norāda a/s Ceļu pārvalde pārstāvis, paužot, ka būtiski darba rezultātu lāpstas vai pašam savu kāju izmantošana neietekmē, jo asfaltu vēlāk pieblietē arī braucošie transportlīdzekļi. Viņš norāda, ka tā tas notiekot «visā Eiropā». Uzņēmuma darbinieks pārējo a/s Ceļu pārvalde strādājošo vārdā norāda, ka internetā ievietotajā video redzamajam nebija jābūt par iemeslu, kādēļ tiek atlaisti darbinieki.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) nepiekrīt Valsts kontroles (VK) revīzijas secinājumiem, norādot, ka revīzijas laikā nav ņemta vērā informācija, kas pamato finansējuma izlietojumu operatīvo transportlīdzekļu un šoferu nodrošinājumam Rīgas reģionā, aģentūru LETA informēja NMPD pārstāve Ilze Bukša.

Dienests uzsver, ka nav pamatots izteikums par gandrīz 12 miljonu eiro izmaksu palielinājumu piecu gadu periodā pakalpojuma sniedzējam Rīgas sanitārā transporta autobāze.

Bukša uzsvēra, ka VK minētā starpība veidojas, ņemot vērā līguma slēgšanas laikā prognozēto mazāko darba apjomu, nodrošinot ar transportlīdzekļiem un šoferiem mazāku brigāžu skaitu Rīgas reģionā. Viņa stāstīja, ka piecu gadu laikā faktiski sniegts pakalpojuma apjoms, nodrošinot lielāku brigāžu skaitu.

Bukša stāstīja, ka 2010.gadā Sanitārā autobāze konkursa rezultātā pilnam pakalpojuma apjomam iesniedza finanšu piedāvājumu 45,05 miljonu eiro apmērā. Savukārt NMPD un autobāzes 2010.gada aprīļa līgumā tika iekļauta VK norādītā summa 30,7 miljonu eiro apmērā, kas būtu nepieciešama, ja 2010.gadā NMPD veidošanas gaitā Pierīgā nepieciešamo transportlīdzekļu skaitu izdotos nodrošināt, pārņemot vairāku pašvaldību un ārstniecības iestāžu rīcībā esošo autoparku.

Izbeigta ceļu būves uzņēmuma AS "Ceļu pārvalde" tiesiskās aizsardzības procesa lieta, liecina informācija Maksātnespējas reģistrā.

Tiesiskās aizsardzības procesa lietu Rīgas pilsētas tiesa izbeigusi, jo tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu nav atbalstījis Maksātnespējas likumā noteiktais kreditoru vairākums.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, šogad 10.augustā "Ceļu pārvaldei" bija VID administrēto nodokļu parāds 1 534 362 eiro apmērā.

"Ceļu pārvalde" ir viens no trīs uzņēmumiem, kuriem Konkurences padome (KP) piemērojusi sodu ceļu būves karteļa lietā. "Ceļu pārvaldei" piemērots sods 1 026 958,61 eiro apmērā.

"Ceļu pārvalde" KP lēmumu vēl var apstrīdēt tiesā. Uzņēmums nekomentēja ne KP lēmumu, ne to, vai tas tiks apstrīdēts.

"Ceļu pārvaldes" apgrozījums 2021.gadā bija 30,205 miljoni eiro, bet kompānijas zaudējumi bija 1,277 miljoni eiro. Kompānijas finanšu dati par 2022.gadu vēl nav publicēti.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) rosina Ģenerālprokuratūru saukt pie kriminālatbildības deviņas personas par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar a/s Ceļu pārvalde noslēgtajiem līgumiem un to izpildi.

Izmeklēšanas gaitā noskaidrots, ka no 2009.gada novembra līdz 2011.gada oktobrim četras a/s Ceļu pārvalde amatpersonas ļaunprātīgi izmantojušas dienesta stāvokli, lai noslēgto līgumu izpildes rezultātā iegūtu noziedzīgus finanšu līdzekļus. A/s Ceļu pārvalde vajadzībām, izmantojot starpniekuzņēmumus, iepirktās izejvielas tika sadārdzinātas, kā rezultātā no Ceļu pārvaldes izkrāpti aptuveni 73 tūkst. Ls.

Izmantojot vairākus citus uzņēmumus, tai skaitā arī ārzonu uzņēmumus, šie finanšu līdzekļi tika legalizēti. Izmeklēšanas gaitā iegūtie pierādījumi dod pamatu uzskatīt, ka personas, kas bija iesaistītas starpniekuzņēmumos (tajā skaitā arī viena amatpersona), bija arī patiesā labuma guvēji ārzonu uzņēmumos.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veic kratīšanu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD), liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB aģentūrai LETA ne apstiprina, ne noliedz minētās darbības.

Kā ziņots, KNAB maijā apmeklēja NMPD, lai iepazītos ar dienesta pirms pieciem gadiem noslēgto līgumu ar Rīgas Sanitāro transporta autobāzi.

Kā aģentūrai LETA toreiz pastāstīja NMPD pārstāve Ilze Bukša, KNAB dienestam iepriekš nosūtījis vēstuli ar lūgumu sagatavot noslēgto līgumu, lai biroja darbinieki ar to varētu iepazīties. Bukša skaidroja, ka vizīte nebija negaidīta.

NMPD Rīgas reģionālā centra vadītājs Semjons Štrihs aģentūrai LETA apstiprināja, ka KNAB šodien bija ieradies dienestā un pieprasīja dokumentus par noslēgto līgumu ar AS Rīgas sanitārā transporta autobāze par neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnu nodrošināšanu ārpakalpojumā.

Pakāpeniski, jau no 2012. gada, Rīgas reģionā nelaimē nokļuvušos līdz ārstniecības iestādei vajadzēja sākt nogādāt ar jaunām, valstij piederošām ātrās palīdzības automašīnām. Diemžēl ne Veselības ministrija (VM), ne Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) nav atbilstoši rīkojušies, lai īstenotu šo ieceri, gluži otrādi – auto iegādei paredzētie miljoni tērēti citām vajadzībām, bet noslēgtais līgums ar privāto pakalpojuma sniedzēju vairakkārt mainīts, nodrošinot komersantam lielus papildu ieņēmumus, informē Valsts kontrole (VK).

Visu šo laiku Rīgas Sanitārā transporta autobāze, izmantojot savu priviliģēto statusu kā vienīgais šī pakalpojuma sniedzējs, ir diktējusi noteikumus, panākot sev izdevīgus grozījumus noslēgtajā līgumā, tai pašā laikā uzrādot apskaužamu bruto peļņas rentabilitāti – līdz pat 44%.

Sākotnēji līgumā esot bijis noteikts, ka autobāzei jau līdz 2011. gada vidum ir jāsniedz pakalpojums ar automašīnām, ne vecākām par septiņiem gadiem, taču revīzijā konstatēts, ka vēl līdz 2014. gada 30. jūnijam puse ātrās palīdzības automašīnu bija vecākas. Saskaņā ar līgumu par laikus neatjaunotu autoparku bija jāpiemēro 20% samazinājums nostrādāto stundu tarifam, tomēr tas netika izdarīts. Pēc revidentu aplēsēm, nepiemērojot šo samazinājumu, NMPD laika posmā no 2012. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 30. jūnijam par saņemto pakalpojumu ir pārmaksājis vismaz 784 988 eiro.

AS Ceļu Pārvalde valdes locekļa pienākumus beidzis pildīt Eldanizs Mamedovs, liecina Lursoft dati.

Amatu E. Mamedovs uzņēmumā ieņēma vien nepilnu mēnesi - kopš 26.aprīļa.

Līdz ar to patlaban AS Ceļu Pārvalde valde darbojas četru amatpersonu sastāvā – valdes priekšsēdētāja vietu ieņem Adigjozals Mamedovs, bet valdes locekļu – Elīna Lange, Viktors Rikovs un Akpers Rzajevs.

E. Mamedova bijis saistīts ar vairākiem uzņēmumiem, ieņemot tajos gan augstus amatus, gan pārvaldot kapitāldaļas. Tostarp Mamedovs bijis AS Rīgas sanitārā transporta autobāze padomes priekšsēdētājs, SIA Multilukss izpilddirektors.

2011.gadā AS Ceļu Pārvalde strādājusi ar 17,19 miljonu latu apgrozījumu, gadu noslēdzot ar 1,498 miljonu latu zaudējumiem. Pārskatu par 2012.gadu uzņēmums vēl nav iesniedzis.

Par 25–30% samazinoties šogad piedāvātajām ceļu būvdarbu izmaksām, rodas iespēja atjaunot vairāk ceļu, nekā plānots, vienlaikus pastāv bažas par darbu kvalitāti

Šogad valsts ceļu atjaunošanas darbi iecerēti 1032 km garumā, kas ir vairāk nekā pērn, kad darbi notika 750 km garumā. Paredzēts izsludināt iepirkumus 81 valsts ceļa posma remontdarbiem, kopā ar 11 no pērnā gada pārejošiem projektiem darbi paredzēti 92 objektos. «Tie ir šī brīža plāni, jo šīs sezonas iepirkumos rādās diezgan liela ekonomija 25–30% apmērā. Krietni lētāk, nekā mēs esam plānojuši. Konkurence ir ļoti liela, līdz ar to uzņēmēji piedāvājumos neatļaujas ielikt lielāku peļņas procentu, iespējams, peļņas procents nav nekāds,» DB stāsta va/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange. Viņš neslēpj, ka cenu kritums ir pārsteigums pasūtītājam. Arī DB pārliecinājās, ka būtiski atšķiras cenas, kādas iecerējuši LVC un par kādām noslēgts līgums, piemēram, reģionālā autoceļa Tukums–Auce–Lietuvas robeža ap 10 km garā posma Zebrene–Lielauce rekonstrukcijas izmaksas tika lēstas vairāk nekā 8 milj. eiro apmērā, taču uzvarētājs a/s Kauno tiltai to apņēmies paveikt teju uz pusi lētāk – par 4,25 milj. eiro, izriet no Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā rodamās informācijas. Līdz marta beigām plānots apkopot informāciju par piedāvātajām līgumcenām un tad, iespējams, LVC organizēs papildu iepirkumus par ietaupīto naudu, līdz ar to sakārtoto kilometru skaits varētu būt lielāks. Valsts ceļu sakārtošanai – gan būvniecībai, gan ikdienas uzturēšanai – šogad paredzēti 250 milj. eiro, no tiem 136 milj. ir ES fondu līdzfinansējums, bet 111 milj. eiro – valsts budžeta līdzekļi, nedaudz tiek izmantota arī INTEREG nauda.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Rīgas pašvaldībai tā arī nav izdevies atrast interesentus, kas būtu gatavi iegādāties Rīgas pilsētas lombarda kapitāla daļas. Šobrīd Rīgas domes Īpašumu departaments izvērtē piesaistītā konsultanta zvērinātu advokātu biroja Magnusson iesniegto atzinumu par iemesliem, kāpēc pircējs nav atrasts, un priekšlikumus turpmākajai rīcībai ar kapitāla daļām.

Pagaidām gan departaments neatklāj nedz iemeslus, kāpēc nav izdevies pārdot lombarda kapitāla daļas, nedz arī priekšlikumus par turpmāko rīcību. Jāatgādina, ka sākotnēji Rīgas pašvaldība pati mēģināja pārdot sev piederošās kapitāldaļas, rīkojot izsoles, bet neviens pretendents nepieteicās. Tāpēc pērn rudenī tika izsludinātais iepirkumu konkurss, kurā uzvarēja zvērinātu advokātu birojs Varul, kas šobrīd mainījis nosaukumu uz Magnusson (ar nosaukumu Varul šobrīd darbojas cits advokātu birojs).

Līgums paredzēja, ka akciju pārdošanas darījums jānoorganizē ne vēlāk kā desmit mēnešu laikā. Magnusson, ja viss noritēs gludi, saņems kopumā vairāk nekā 169 tūkst. latu.

"Reģionālā investīciju banka" piešķīrusi 2,8 miljonu eiro aizdevumu ceļu būves, remonta, uzturēšanas, projektēšanas un asfaltbetona ražošanas uzņēmumam AS "Ceļu pārvalde", informē bankā.

Bankā norādīja, ka daļa aizdevuma izsniegta garantiju līnijas refinansēšanai un jaunu garantiju izsniegšanai uzņēmuma dalībai valsts un pašvaldību konkursos. Tāpat kredīta līdzekļi tiks izmantoti uzņēmuma apgrozāmiem līdzekļiem, kā arī nodrošinās līzinga limitu autoparka atjaunošanai.

"Šis kreditēšanas darījums ir daļa no bankas fokusētas stratēģijas finansēt veiksmīgus Latvijas uzņēmumus, kas strādā tirgos un nozarēs ar augošu nākotnes potenciālu," pauda "Reģionālās investīciju bankas" Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Armands Kokainis.

Savukārt "Ceļu pārvaldes" ģenerāldirektors Eldanizs Mamedovs norādīja, ka kompānija vienlaicīgi piedalās dažādos projektos un konkursos, kā arī ceļu būvei ir pastāvīgi nepieciešami apgrozāmie līdzekļi tehnikai, materiāliem un citām izmaksām. "Šis aizdevuma darījums mums atrisina abus šos izaicinājumus - mēs varam aktīvi startēt valsts un pašvaldību iepirkumos, kā arī vienlaicīgi īstenot arvien augošu ceļu būves un uzturēšanas projektu portfeli," viņš minēja.

Pēc internetā ievietotā videomateriāla, kurā redzams, kā strādnieki neefektīvi labo ceļu bedrītes, abi video redzamie Ceļu pārvaldes darbinieki tikuši atlaisti, tāpat tiks vērtēta arī uzņēmuma priekšnieka Jāņa Zauera-Zaula atbilstība amatam, savā Twitter kontā paudis Rīgas mērs Nils Ušakovs.

Papildināts viss teksts.

«Vērtēsim Ceļu pārvaldes priekšnieka atbilstību amatam. Bet abi video varoņi jau ir atlaisti,» Twitter norādījis N. Ušakovs. Tāpat pilsētas mērs medijiem pauda, ka paviršā ceļu labošanas prake varētu būt sistēmiska rakstura pārkāpums: «Izskatās, ka viņiem ir pieredze strādāt tieši tā. Kā mēs varam prasīt atbildību no privātajām ielu uzturētāju firmām, ja uzņēmums, kurā 88,7% akciju pieder Rīgas domei, strādā šādā veidā?»

Šis paziņojums nācis klajā pēc tam, kad a/s Ceļu pārvalde sniedza Rīgas pilsētas pašvaldībai paskaidrojumus par nekvalitatīvi veiktiem bedrīšu likvidēšanas darbiem.

A/s Ceļu pārvalde, kuras līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Jānis Zauers-Zauls šā gada sākumā tika atbrīvots no amata pēc ceļa bedrīšu labošanas skandāla, valdē iecelta jauna valdes locekle, finanšu direktore Ilona Lejniece, liecina informācija Lursoft.

A/s Ceļu pārvalde valdē darbojas arī Gints Iesalnieks, Česlavs Kaševskis, Valērijs Petrovs un Leonīds Šafīrs.

Uzņēmuma padomē darbojas padomes locekļi Mihails Gavrilovs, Igors Kuzmuks, Igors Solovjovs, padomes priekšsēdētājs Vadims Jerošenko un viņa vietnieks Raimonds Timma.

A/s Ceļu pārvalde izveidota 1994. gadā, privatizējot Rīgas pilsētas pašvaldības uzņēmumu Ceļu pārvalde. Uzņēmuma galvenā funkcija ir Rīgas pilsētas ielu remonts un uzturēšana, un tā pamatkapitāls ir 1,66 milj. Ls. Uzņēmuma juridiskā adrese ir Kārļa Ulmaņa gatve 1, Rīga.

Vērtējot pēc 2011. gada apgrozījuma, kas veidoja 17,1 miljons Ls, a/s Ceļu pārvalde Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 ierindojās 255. vietā. Kompānijas zaudējumi veidoja 1,5 milj. Ls.

Periodiskai Rīgas ielu seguma atjaunošanai, ko ar nelielām izmaiņām gadu no gada veic vienas un tās pašas firmas, šogad finansējums lielāks nekā pēdējos sešus gadus

Konkursā par Rīgas ielu segumu periodisku atjaunošanu 2014. gadā uzvarējušas trīs kompānijas – SIA Roadeks, a/s Ceļu pārvalde un SIA CBF Binders, kopējā līguma summa ir 5,2 milj. eiro, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā. Tik finansiāli ietilpīgs iepirkums šai jomā nav veikts kopš 2008. gada, kad līdzīgā konkursā kopējā līgumcena sasniedza 12,6 milj. eiro.

Tie paši

Pētot, kas iepriekšējos gados tikuši pie šī Rīgas domes pasūtījuma, secināms, ka lielākoties tās ir vienas un tās pašas firmas, piemēram, Binders un Ceļu pārvalde katra kopš 2008. gada uzvarējusi četros konkursos, Roadeks – plūca laurus 2012. gadā. Kā regulāri šī konkursa uzvarētāji iepriekšējos gados parādās arī a/s A.C.B. Izņēmums bija vērojams pērn, kad ielu seguma atjaunošanas darbi tika SIA Lemminkainen Latvija, SIA Tilts un SIA CBF Ļ-KO, kopējā līgumcena bija 2,7 milj. eiro.

Joprojām aktīvi notiek jaunās valdības veidošana, un tieši no jaunās valdības būs atkarīgs, kā turpmākos gadus strādās valsts pārvalde, cik efektīva tā būs un cik kvalitatīvus pakalpojumus sniegs Latvijas iedzīvotājiem.

2022. gada rudenī veiktais pētījums “Valsts pārvaldes efektīva darbība konkurētspējas paaugstināšanai” parāda, ka situācija valsts pārvaldē diemžēl ir sliktāka, nekā mēs domājām. No vienas puses, izkristalizējās visiem jau labi zināmas lietas – funkciju dublēšanās ministrijās, pārmērīga birokrātija, no otras – izglītības un izpratnes trūkums par vadību un procesiem.

Ir virkne dokumentu, atskaišu, formālu pieeju, ierēdņiem nav saprotams, kas ir valsts pārvalde, kādi uzdevumi jāveic, par efektivitāti nemaz nerunājot. Situāciju vēl vairāk sarežģī politisko spēku nevēlēšanās un nespēja sadarboties, lai kopīgi veidotu labāku valsts pārvaldi, sadarbība nenotiek nevienā līmenī. Situācija kopumā ir neatbilstoša valsts attīstības virzienam.

A/s Ceļu pārvalde padomes sēdē tomēr pieņemts lēmums atbrīvot no darba uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Jāni Zaueru-Zaulu. Šāds lēmums pieņemts par nepietiekamu uzņēmuma veikto darbu kvalitātes kontroli, teikt Rīgas domes izplatītajā paziņojumā.

«Ja uzņēmumā tika pieņemts lēmums atlaist strādniekus, kuru darba metodes Ozolciema ielas remontā mēs visi varējām aplūkot video, tad ir pilnīgi pamatoti tādu pašu atbildību prasīt arī no uzņēmuma galvenā vadītāja,» lēmumu komentē Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Savukārt uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Vadims Jerošenko uzsver, ka lēmumu par J.Zauera-Zaula atbrīvošanu padome pieņēmusi, ņemot vērā to, ka problēmas ar veikto darbu izpildes kvalitāti bijušas vairākkārt, un pašvaldība regulāri saņemot iedzīvotāju sūdzības par pavirši veiktiem remontdarbiem.

Jāatgādina, ka gada sākumā internetā tika ievietots videomateriāls, kurā redzams, kā strādnieki neefektīvi labo ceļu bedrītes, tās aizberot un piemīdot. Abi video redzamie strādnieki tika atbrīvoti no amata.

Valsts ceļu apsimniekotājs SIA "Latvijas valsts ceļi" no būvniecības kartelī iesaistītajiem uzņēmumiem - AS "A.C.B", AS "Ceļu pārvalde" un SIA "Strabag" - cer piedzīt zaudējumus 3 373 733 eiro apmērā, aģentūra LETA noskaidroja LVC.

Pieteikums tiesai tiek gatavots pret visiem trim par karteli sodītajiem ceļu būvniekiem solidāri.

LVC norādīja, ka pieteikums tiesai būs apjomīgs, un tā sagatavošana prasīs laiku. Patlaban speciālisti pie tā ir sākuši darbu.

Jau ziņots, ka Konkurences padome (KP) par dalību ceļu būves kartelī "A.C.B.", "Ceļu pārvaldei" un "Strabag" piemēroja sodu kopumā 4 451 649,77 eiro apmērā.

KP, pamatojoties uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sniegto informāciju un izpētes laikā papildu gūtajiem pierādījumiem, konstatējusi Konkurences likumā un līgumā par Eiropas Savienības darbību noteikto aizliegumu pārkāpumu ceļu būves uzņēmumu darbībās.

Valdība otrdien, 2.decembrī, skatīs Ministru kabineta vēstuli Saeimas komisijai par situāciju ar neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnu nodrošināšanu Rīgai, paužot, ka atbalsta šo automašīnu iegādi, neizmantojot ārpakalpojumu.

Vēstulē Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai ir uzskaitīti vairāki iemesli, kāpēc līdz šim ir izmantots ārpakalpojumus, kā arī faktori, kas liecina par labu automašīnu iegādei, vairs neizmantojot ārpakalpojumu, kā tas ir patlaban.

Veselības ministrija aprēķinājusi, ka, izmantojot ārpakalpojumu, ir plānota ekonomija 4,8 miljonu eiro apmērā turpmākajos septiņos gados. Bet, lai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) pārņemtu operatīvā medicīniskā transporta nodrošināšanu Rīgas reģionālajā centrā, ir nepieciešams papildu finansējums 2,26 miljonu eiro apmērā. Savukārt pilnvērtīga neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnu nodrošināšana bez ārpakalpojuma piesaistes būtu iespējama ne ātrāk kā nākamā gada oktobrī, jo pēc jauno automašīnu iepirkšanas ir nepieciešams tās aprīkot un tas var prasīt vismaz desmit mēnešus.

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja šodien iepazinās ar Audita un revīzijas pārvaldes veiktā Ārtelpas un mobilitātes departamenta audita rezultātiem, kuros nav gūts apstiprinājums prettiesiskām vai nesaimnieciskām darbībām, par kurām tika ziņots šī gada pavasarī anonīmā ziņojumā, aģentūrai LETA paziņoja domes pārstāvji. Audita rezultāti joprojām ir ierobežotas pieejamības informācija.

Domes vadība gan atzīst, ka vienlaikus ir konstatēta "vieta uzlabojumiem". Rīgas domes Audita un revīzijas pārvalde Ārtelpas un mobilitātes departamentam sniegusi virkni ieteikumu ceļu būvdarbu izpildes uzraudzības un kvalitātes kontroles uzlabošanai.

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis (JV) norāda, ka saskaņā ar auditu, nepieciešams noteikt kārtību, kādā tiek konstatēta avārijas stāvokļa esamība atsevišķos ceļu seguma posmos un precīzi jāatrunā veids avārijas stāvokļa novēršanai. Tāpat auditori iesaka ieviest pašvaldībā kārtību, kādā plānveida remontdarbi vietās, kur ceļa segums nav avārijas stāvoklī, sakārtojami prioritārā secībā, lai, ņemot vērā ierobežotos finanšu līdzekļus, to izlietojums notiktu iespējami efektīvāk.

Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcija noslēgusi iepirkumu konkursu par brauktuvju un gājēju ietvju asfaltbetona seguma atjaunošanu AB dambja teritorijā, par uzvarētāju pasludinot a/s Ceļu pārvalde, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Par galveno konkursa uzvarētāja izvēles kritēriju tika noteikta zemākā piedāvātā cena, un kopumā savus piedāvājumus iesniedza deviņi uzņēmumi.

Paredzēts, ka Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcija par darbu veikšanu AB dambja teritorijā ar a/s Ceļu pārvalde slēgs līgumu 146,8 tūkstošu latu apjomā.

A/s Ceļu pārvalde 2011. gadā apgrozīja 17,1 milj. Ls, kas ļāva uzņēmumam Latvijas lielāko kompāniju sarakstā ierindoties 255. vietā. Uzņēmums aizpērno gadu noslēdza ar 1,49 milj. Ls zaudējumiem, liecina informācija Lursoft. Savukārt a/s Ceļu pārvalde 2012. gada finanšu dati patlaban vēl nav pieejami.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā pieaudzis par 2%, salīdzinot ar 2021.gadu, informē Centrālajā statistikas pārvaldē.

2022.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 39,081 miljards eiro, tostarp ceturtajā ceturksnī - 10,7 miljardi eiro.

Pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem palielinājās par 0,3%, bet pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem pieauga par 0,5%.

Savukārt, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem, nemainījās.

Ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2022.gadā samazinājās par 1,1%, bet pakalpojumu nozaru - pieauga par 4,2%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē pērn bija pieaugums par 7%, ko veicināja produkcijas apmēra pieaugums augkopībā un lopkopībā par 2,5%, kā arī mežsaimniecībā un mežizstrādē - par 13,6%, bet zivsaimniecības nozarē bija samazinājums par 2,6%.