Pašlaik 70% ātrās palīdzības izsaukumu ir nepamatoti, intervijā DB uzsver Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāja Liene Cipule

NMPD ir viens no veselības aprūpes balstiem, kas ir dārgākais, taču tā sniegtie pakalpojumi pieder pie neatņemamām cilvēktiesībām un tos visā pasaulē valstis saviem iedzīvotājiem nodrošina bez maksas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 19. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāds ir sekundāro jeb nepamatoto izsaukumu īpatsvars?

Gandrīz 70%, kas ir ļoti liela sadaļa mūsu izmaksās, turklāt tie demotivē personālu un pazemina viņu kvalifikāciju. Mūsu profesijā sekundārie izsaukumi ir analogi tam, ja ģimenes ārstam lielāko daļu darba laika vajadzētu uzkopt telpas.

Kādi ir biežākie to iemesli?

Paaugstināta temperatūra, mūs mēdz saukt pat tad, ja termometra stabiņš rāda 37,5 līdz pat 40 grādiem, kas ir drudzis, taču nav dzīvību apdraudoši, paaugstināts asinsspiediens, dažāda veida sīkās traumās, veģetatīvā distonija un, protams, muguras sāpes. Jāuzsver, ka muguras sāpes nevar atrisināt NMPD mediķi. Ļoti liels izsaukumu īpatsvars ir no sociālā riska grupu pacientiem. Sekundārie izsaukumi ir arī no veco ļaužu aprūpes iestādēm, kur cilvēkiem ir vajadzīga medicīniskā palīdzība, taču ne neatliekamā. Reizēm ģimenes ārsti mūs izmanto, lai pārvestu pacientu uz stacionāru, kas nu nekādi nav NMPD pienākums.

Pēc veselības aprūpes reformām sociālo iemaksu nemaksātāji Latvijā varēs saņemt tikai ģimenes ārsta aprūpi, neatliekamo palīdzību un ārstēšanu dažu slimību gadījumā, liecina Veselības ministrijas (VM) publiskotā informācija par precīziem valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu groziem nodokļu maksātājiem un nemaksātājiem.

Kā aģentūru LETA informēja ministrijā, pilnu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozu saņems personas, kas veic sociālās iemaksas un pacientu grupas, kuras būs atbrīvotas no šo iemaksu veikšanas, piemēram, bērni līdz 18 gadu vecumam, pensionāri, Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrējušies bezdarbnieki, trūcīgās personas un citas grupas, kuru precīzs saraksts tiks definēts likumā.

Ņemot vērā, ka noteiktās nodarbinātības jomās strādājošie, piemēram, mikrouzņēmumi, individuālie komersanti, autoratlīdzību saņēmēji un citi, nav sociālo iemaksu maksātāji, tiks paredzēta iespēja viņiem, veicot noteiktu ikmēneša maksājumu, saņemt pilno valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozu.

Valdībai otrdien atbalstīja ātrās palīdzības automašīnu iepirkumu, lai nodrošinātu pakalpojuma sniegšanu Rīgas reģionā, par valsts līdzekļiem, nevis ārpakalpojumā no privātā uzņēmēja, kā līdz šim, aģentūra BNS uzzināja Ministru kabinetā.

Plānotais valsts budžeta ietaupījums septiņu gadu periodā varētu būt aptuveni 7,4 miljoni eiro. Šādus aprēķinus veikusi Veselības ministrija, pie nosacījuma, ja ārpakalpojuma izmaksas palieks pēdējo divu gadu apmērā.

Valdības lēmums nozīmē atļaut Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) uzņemties ilgtermiņa saistības no 2015.-2022.gadam par NMPD Rīgas reģionālajam centram nepieciešamā operatīvā medicīniskā transporta iegādi līzingā Veselības ministrijas pamatbudžeta ietvaros. Finansējuma nodrošināšanai paredzēts veikt līdzekļu pārdali neatliekamās medicīniskās palīdzības apakšprogrammas ietvaros, samazinot izdevumus precēm un pakalpojumiem, attiecīgi palielinot izdevumus atlīdzībai, tai skaitā atalgojumam, līzinga procentu izdevumiem un pamatkapitāla veidošanai.

Jaunās ātrās palīdzības mašīnas, kas tiks pirktas līzingā no valsts līdzekļiem, pavasarī vēl netiks piegādātas, otrdien Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijā, kurā tika runāts par transporta līdzekļu iepirkumu, sacīja Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra vietniece Daina Mūrmane-Umbraško.

Viņa informēja, ka iepirkums šobrīd ir izsludināts un VM atbild uz interesentu jautājumiem, lai no 29.aprīļa sāktu nodrošināt pakalpojumu, jo beigsies līgums par mašīnu izmantošanu ārpakalpojumā. Tomēr automašīnas vēl netiks piegādātas, tādēļ līdz rudenim tiks izmantotas 14 automašīnas, kas šobrīd atrodas rezervē, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) transporta līdzekļi no reģioniem.

Dienests darīs visu, lai pakalpojuma kvalitāte neciestu, pārliecināta VM pārstāve.

NMPD Transporta nodrošinājuma departamenta vadītājs Egīls Lapiņš apstiprināja, ka dienests mobilizēs mašīnu rezerves, kā arī atjaunos transporta līdzekļus. kas šobrīd nedarbojas.

Apbedīšanas dienesta darbinieks mūsdienās ir gan ārsts, gan psihologs, gan mācītājs

Tā atzīst SIA Funeral Service Latvia īpašnieks Uldis Vītols. Viņa ģimenes uzņēmums jau divās paaudzēs nodarbojas ar apbedīšanas pakalpojumu sniegšanu. Darbība aizsākusies jau padomju laikos – palīdzējuši vienam, otram, trešajam, tad vēl kāds palūdza kapa bedri izrakt, un tā sākta uzņēmējdarbība. Uzņēmums dibināts 1990. gadā. Sākumā tam nebija sava morga, telpas īrētas no Linezera slimnīcas. Šodien uzņēmumam ir savs apbedīšanas dienests, ziedu veikals un morgs. Dienestā darbojas visa ģimene – vīrs, sieva, dēli un viņu sievas. Arī U. Vītola dēls Artūrs līdzdarbojas šajā biznesā. «Kā bērnībā visu laiku biju kopā ar tēti, tā tagad mani bērni un sieva piedalās visos procesos. Visu laiku saku, – šajā vietā jau esam ielikti. Ja šajā biznesā kāds atnāk un atrod savu vietu, prom no tā netiek. Esmu pārliecināts, ka šo profesiju pret neko citu nemainītu savā dzīvē,» saka Artūrs Vītols. Neviena diena šajā nozarē nav vienāda, tomēr katrs cilvēks to nevar darīt. «Citreiz jau smejamies, – ja nedēļu neesi bijis morgā, tad liekas, ka kaut kas nav kārtībā,» teic A. Vītols.

Pagājis gads, kopš dzīvoju Rīgā. Kad es rakstīju savu pirmo ierakstu LiveJournal, daudzi teica, ka man ir rozā brilles. Šķiet, ka tās man aizvien ir, sociālajā tīklā Facebook raksta pīpju izgatavošanas uzņēmuma Bondarev Pipes īpašnieks Aleksandrs Bondarevs. Pirms gada viņš repatriācijas programmas ietvaros saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju Rīgā un pārcēlās no Sanktpēterburgas uz Rīgu. Aleksandrs mācās latviešu valodu, nodarbojas ar savu biznesu un viņam ļoti patīk Latvija.

«Tātad, visu pēc kārtas. Sāksim ar pārcelšanās iemeslu. Es nebraucu dēļ lēta garšīga siera un arī ne dēļ daudz augstākas algas, arī ne dēļ skaista mauriņa pie mājas. Es braucu to garīgo vērtību dēļ, bez kurām es nespētu būt laimīgs – dēļ tiesībām un brīvības, dēļ vienlīdzības likuma priekšā, dēļ pārliecības, ka valdība ir manā pusē un visas valsts institūcijas strādā, lai mani aizsargātu.»

Un es to saņēmu. Man vēl nav pilsoņa tiesības, tāpēc nevaru novērtēt tās, taču es redzu īstu politisku cīņu, redzu reālus un virtuālus draugus, kuri iestājas partijās un aģitē par tām, redzu pārliecību cilvēku vidū par to, ka no viņiem kaut kas ir atkarīgs, redzu cerību par iespēju aizstāvēt savas intereses.

Nākamgad cilvēkiem, kuri līdz šīm neveic valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksas Latvijā, lai iekļautos valsts veselības apdrošināšanas sistēmā ar atvieglotajiem nosacījumiem 2019.gadā, paredzēts pārējas periods, kurā šai grupai ir noteikta samaksa 51,60 eiro gadā, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijas (VM) pārstāvis Oskars Šneiders.

Personām, kuras neveic sociālās iemaksas un nav automātiski apdrošinātas, būs izdevīgi nosacījumi apdrošināšanas iegūšanai - 2018.gadā būs jāveic apdrošināšanas maksājums 51,6 eiro gadā. Tehniski maksājumu par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu 2018.gadā varēs veikt nākamā gada pēdējā ceturksnī. Pašu veselības aprūpi gan šajā pārejas periodā arī šīs personas saņems tāpat kā līdz šim.

Savukārt valsts no 1.janvāra automātiski apdrošinās visus legālos darba ņēmējus, neatkarīgi no veikto sociālo iemaksu lieluma, un visas sociāli mazāk aizsargātās iedzīvotāju grupas, tostarp pensionārus, bērnus, pirmās un otrās grupas invalīdus, Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētos bezdarbniekus un citus.

Lai no nākamā gada 1.janvāra saņemtu visus valsts apmaksātas veselības aprūpes pakalpojumus, personām, kuras valsts nav automātiski apdrošinājusi, būs jāveic iemaksa 206,40 eiro apmērā, šodien žurnālistiem sacīja veselības ministre Anda Čakša (ZZS).

Pēc politiķes paustā, lai persona jau ar 1.janvāri saņemtu valsts veselības aprūpes pakalpojumu pilno grozu, iemaksa jāveic gan par 2018.gadu, gan par 2019.gadu, kas kopā veido 206,40 eiro.

Ministre aicināja iedzīvotājus, kuri neveic sociālās iemaksas un neiekļaujas nevienā no valsts aizsargātajām grupām, brīvprātīgās iemaksas veselības aprūpes saņemšanai veikt par abiem gadiem uzreiz.

Čakša atgādināja, - lai saņemtu pakalpojumu pilno grozu, turpmāk iemaksām būs jābūt veiktām par diviem iepriekšējiem gadiem, proti, ja cilvēks vēlēsies saņemt visus valsts veselības aprūpes pakalpojumus 2020.gadā, iemaksas būs jāveic ne tikai par 2020.gadu, bet arī par 2018. un 2019.gadu.

Uzņēmuma Orkla Confectionery & Snacks Latvija ražotnē Miera ielā 22, Rīgā trešdien, 25.aprīlī noticis nelaimes gadījums darba vietā - remonta laikā plīsa glazūras uzglabāšanas tvertne, informē uzņēmumā.

Uzreiz pēc negadījuma tika izsaukta neatliekamā medicīniskā palīdzība un visi atbildīgie dienesti, kas šobrīd veic notikušā izmeklēšanu.

Negadījuma rezultātā ir cietis viens uzņēmuma ražotnes darbinieks, kurš veica tvertnes remontu. Viņam nekavējoties tika sniegta neatliekamā medicīniskā palīdzība. Cietušo hospitalizēja, un, kā uzņēmumu informēja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki, viņa stāvoklis ir stabils.

«Uzņēmuma prioritāte šobrīd ir sniegt palīdzību negadījumā cietušajam un izmeklēt notikušā apstākļus, sadarbībā ar atbildīgajiem dienestiem. Esam sazinājušies ar cietušā ģimeni, uzņēmums segs visus ar ārstēšanos saistītos izdevumus, kā arī sniegs visu nepieciešamo atbalstu, lai darbinieks atveseļotos pēc iespējas ātrāk,» skaidro «Orkla Confectionery & Snacks Latvija».

Veselības ministrija (VM) rosina stacionāro pakalpojumu sniedzējus iedalīt četros līmeņos, kā arī veidot ārstniecības iestāžu sadarbības teritorijas.

VM izstrādātais informatīvais ziņojums par veselības aprūpes sistēmas reformu paredz, ka pirmā līmeņa slimnīcās tiks nodrošināti pamata profili, proti, terapija un hronisku pacientu aprūpe. Tāpat pirmā līmeņa slimnīcās tiks nodrošināta neatliekamā medicīniskā palīdzība 24 stundas diennaktī gadījumos, kad nav apdraudēta pacienta dzīvība, turklāt šī līmeņa slimnīcās neatliekamās medicīniskās palīdzības sasniedzamība plānota līdz 60 minūtēm.

Otrā līmeņa slimnīcās tiks nodrošināta darbība septiņos obligātajos profilos - terapijā, hronisku pacientu aprūpē, ķirurģijā, neiroloģijā, ginekoloģijā, grūtniecības un dzemdību profilā un pediatrijā, kā arī tiks sniegta neatliekamā medicīniskā palīdzība. Arī otrā līmeņa slimnīcām iedzīvotājiem būs jābūt sasniedzamām stundas laikā.

Veselības ministrija (VM) ar kavēšanos ir nodevusi sabiedrības apspriešanai Ministru kabineta noteikumu projektu Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība. Jaunajai kārtībai jāstājas spēkā 1. septembrī. Taču sabiedrības veselības eksperti un mediķi satraucas, ka tā būtiski pasliktinās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un līdz ar to sabiedrības veselības stāvokli.

Galvenās bažas un neapmierinātību rada tas, ka jaunā kārtība paredz izveidot maksimālo un minimālo pakalpojumu grozu un pilnais grozs būs pieejams tikai sociālo iemaksu veicējiem un sabiedrības grupām, kuras apdrošina valsts. Pārējie varēs vai nu brīvprātīgi apdrošināties, lai saņemtu valsts apmaksātus pakalpojumus, vai arī būs pašiem jāmaksā pilna pakalpojumu cena.

Jāatgādina - lai būtu apdrošināts ar nākamo gadu, šogad iemaksas jāveic 1% apmērā no minimālās mēnešalgas jeb 51,60 eiro gadā, 2019. gadā - 3% no minimālās mēnešalgas jeb 154,80 eiro gadā, bet 2020. gadā - 5% no minimālās mēnešalgas jeb 258 eiro gadā. Tas attiektos gan uz mājsaimniecēm, gan mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, gan pašnodarbinātajiem, kas veic patentmaksājumus, gan sezonas laukstrādniekiem, gan, piemēram, cilvēkiem, kas nodarbināti savā piemājas saimniecībā.

Šodien spēkā stājas virkne ar ārkārtējo situāciju saistītu ierobežojumu, tostarp pulcēšanās ierobežojumi un masku valkāšanas prasība iekštelpās.

Otrdien Ministru kabinets lēma Covid-19 izplatības ierobežošanas nolūkos pagarināt valstī izsludināto ārkārtējo situāciju līdz 11.janvārim, vienlaikus nosakot virkni ierobežojumu.

Līdz ar to no šodienas visā Latvijā ikvienam ikdienas gaitās būs jāievēro "2+2" princips, proti, jāievēro divu metru distance un tikšanās jāierobežo līdz diviem cilvēkiem.

No šodienas bērnudārzos strādājošajiem visu laiku būs jānēsā maskas.

Veikalos un pakalpojumu sniegšanas vietās vienam apmeklētājam būs jānodrošina 15 kvadrātmetru platība. Savukārt informācijai par pieļaujamo cilvēku skaitu jābūt skaidri redzamai pie ieejas. Mazās telpās apmeklētāji drīkstēs ieiet pa vienam.

Latvijā atklāta jauna vietne steidzamo darbu pasūtītājiem un izpildītājiem – eiriks.lv. Tā paredzēta darbu pasūtītājiem, kam darbinieks vai palīgs nepieciešams steidzami, savukārt darbu izpildītājiem – brīžos, kad nauda vajadzīga jau šodien. Uzņēmējiem tā tiek pozicionēta kā ātrā palīdzība, ja steidzami trūkst darbinieku.

«Uzņēmējiem, privātpersonām un mājsaimniecībām, kam nepieciešams nekavējoties atrast vai aizvietot darbiniekus un rast risinājumu krīzes situācijā, eiriks.lv ir kā glābiņš un «ātrā palīdzība». Portāla moto ir divējāds – darbu izpildītājiem tas ir «Neslinko – eiriko!», bet darbu pasūtītājiem - «Tiks izdarīts!», skaidro eiriks.lv izveidotāji.

Portāls gan pildīs tikai sludinājumu «dēļa» funkciju un neko negarantēs, portāla noteikumi ir tikai ieteikumi, lai veiksmīgāk atrastu labāko darbu veicēju konkrētajam darbam un dienā, kad tas nepieciešams, biznesa portālam db.lv paskaidroja Ilona Grīnberga, viena no eiriks.lv izveidotājām. «Portāls nemaisīsies darbu pasūtītāju un darbu izpildītāju attiecībās,» viņa akcentēja.

Valsts veselības apdrošināšanas datu bāzi, kurā tiks uzkrāta informācija par apdrošinātajām personām, sāks izmēģināt 23.oktobrī, žurnālistiem sacīja Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktore Inga Milaševiča.

Kā aģentūru LETA informēja dienestā, testēšana gan oktobrī tiks sākta tikai NVD ietvaros.

Šodien veselības ministre Anda Čakša (ZZS) atzina, ka datu bāze, kuru iepriekš solīts izveidot līdz septembrim, vēl nav gatava, tomēr ministre uzsvēra, ka notiekot ļoti spraigs darbs, lai datu bāze varētu funkcionēt ar 2019.gada 1.janvāri, kad Latvijā sāks darboties valsts veselības apdrošināšana.

Čakša informēja, ka NVD novembrī un decembrī rīkošot iestāžu vadītāju apmācības, lai palīdzētu viņiem saprast, kā strādāt ar jaunajā sistēmā un kā rīkoties dažādos gadījumos.

Jau ziņots, ka valdība atļāva piešķirt Veselības ministrijai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem finansējumu līdz 1 852 483 eiro, lai nodrošinātu Veselības aprūpes finansēšanas likumā minētās veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzes izveidi un uzturēšanu.

No nākamā gada personām, kuras neveiks sociālās iemaksas un nebūs veikušas arī brīvprātīgās iemaksas, pienāksies pakalpojumu pamatgrozs, kurā plānots iekļaut arī onkoloģisko ārstēšanu, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostiku.

Kā ceturtdien žurnālistus informēja veselības ministre Anda Čakša (ZZS), no nākamā gada veselības aprūpes pakalpojumi tiks dalīti divos grozos - pamata un pilnajā grozā.

Čakšai gan par šo dalījumu joprojām esot dalītas jūtas, jo no vienas puses kā ārste viņa vēlētos «visiem visu uzreiz», tomēr kā ministrei viņai jāsaprot dažādie ieguvumi, kas gūti kompromisa dēļ. Papildu finansējums veselības aprūpē ļāvis uzlabot pacientu iespēju nokļūt pie ārsta, kā arī palielināt atalgojumu mediķiem, norāda ministre.

Viņa informēja, ka pamatgrozā tiek iekļauta neatliekamā palīdzība, tostarp grūtniecības un dzemdību aprūpe, valsts vēža skrīnings un procedūras pacientiem ar nieru mazspēju, ģimenes ārsta aprūpe, tostarp ārsta veiktās manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ārstniecība, kā arī kompensējamās zāles personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi un citām.

Ja nākamgad radīsies kādas tehniskas problēmas, kuru dēļ nebūs iespējams noskaidrot personas apdrošināšanas statusu, valsts visa veida veselības aprūpi šai personai apmaksās neatkarīgi no tā, vai viņa ir vai nav apdrošināta, piektdien žurnālistiem sacīja Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktore Inga Milaševiča.

Pēc viņas paustā, gadījumos, kad rodas kādas tehniskas problēmas saistībā ar personas apdrošināšanas statusa noskaidrošanu, ārstniecības iestādei pakalpojums jāsniedz atbilstoši patlaban spēkā esošajai kārtībai, proti, valsts šai iestādei veiks apmaksu par pacienta aprūpi neatkarīgi no tā, vai persona ir apdrošināta.

Milašēviča uzsvēra, ka tehnisku problēmu gadījumā ārstam nebūšot jāveic nodokļu inspektora darbs, jo tādā gadījumā pakalpojuma sniegšana tiks nodrošināta tāpat kā šogad.

NVD direktore skaidroja, ka slimnīcas un citas ārstniecības iestādes patlaban ir informētas par jauno kārtību, kā arī to, ka tehnisku sarežģījumu gadījumā atbildību par to būs jāuzņemas nevis ārstniecības iestādei, bet gan valstij.

No šodienas Latvijā tiek ieviesta valsts veselības apdrošināšana, paredz pagājušā gada beigās pieņemtais Veselības aprūpes finansēšanas likums.

Ieviešot valsts veselības apdrošināšanu, Latvijā valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana tiek saistīta ar veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Pakalpojumi turpmāk tiks dalīti divos grozos - pamata un pilnā.

Visi valsts veselības aprūpes pakalpojumi jeb pakalpojumu pilnais grozs, kas līdz šim pienācās visiem Latvijas iedzīvotājiem, turpmāk par valsts naudu tiks sniegti tikai personām, kuras apdrošinātas valsts veselības aprūpes saņemšanai. Pārējiem pienāksies tikai valsts veselības pakalpojumu minimums.

Veselības aprūpes minimumā jeb pamata grozā, kas pienāksies visiem iedzīvotājiem, ietilpst neatliekamā palīdzība, tostarp grūtniecības un dzemdību aprūpe, valsts vēža skrīnings un procedūras pacientiem ar nieru mazspēju, ģimenes ārsta aprūpe, tostarp ārsta veiktās manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ārstniecība, kā arī kompensējamās zāles personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi un citām. Šajā grozā iekļauta arī onkoloģisko ārstēšanu, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostiku.

Informācijas tehnoloģiju (IT) infrastruktūras problēmu dēļ Nacionālais veselības dienests (NVD) gada sākumā nebūs spējīgs dzīvē ieviest likuma izmaiņas, kas paredz medicīnas pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem dalīt divos grozos - pamata un pilnajā, kas pieejami atkarībā no veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

NVD ir izplatījis paziņojumu, kurā informē, ka 31.decembrī NVD savā IT infrastruktūras darbībā, kurai ir jānodrošina veselības aprūpei apdrošināto personu datubāzes darbība tiešsaistē, konstatējis darbības kļūdu, tāpēc līdz īpašam NVD paziņojumam visām ārstniecības iestādēm joprojām ir jāievēro 2018.gada pacientu pieņemšanas nosacījumi, kas neparedz iedzīvotāju dalīšanu divos grozos.

NVD apgalvo, ka dienesta sistēmās notiek kļūdu novēršanas darbi, tādējādi pacientu statuss tiešsaistē nav pieejams.

Plašāku redzējumu par to, cik IT problēmas ir lielas un cik drīzā laikā tās varētu atrisnāt, NVD pārstāvji vēl nesniedza.

NVD direktore Inga Milaševiča vēl 28.decembrī preses konferencē apgalvoja, ka veselības aprūpei apdrošināto personu datubāze ir gatava, tomēr uzsvēra, ka tehnisku problēmu gadījumā, ja ārstniecības iestādēm nebūs elektroniski pieejama informācija par pacienta apdrošināšanas statusu, tad pakalpojumus pacientam sniegs atbilstoši iepriekšējai kārtībai - neiedalot pacientus apdrošinātajos un neapdrošinātajos.

Personas, kuras neveic sociālās iemaksas, bet vēlas saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, valsts budžetā brīvprātīgo iemaksu veidā varētu samaksāt ap 7 miljonus eiro, šodien žurnālistiem pieļāva veselības ministre Anda Čakša (ZZS).

Politiķe teica, ka 7 miljoni eiro esot aptuvenā aplēstā summa, ko gadā varētu iemaksāt 30 000 cilvēku, kuri, pēc ministres aplēsēm, varētu nebūt automātiski apdrošināti, jo nav legālā darba ņēmēji vai valsts pasargātās iedzīvotāju grupas.

Personām, kuras neveic sociālās iemaksas un nav automātiski apdrošinātas, veselības apdrošināšanai no nākamā gada šogad iemaksas jāveic 1% apmērā no minimālās mēnešalgas jeb 51,60 eiro gadā, 2019.gadā - 3% no minimālās mēnešalgas jeb 154,80 eiro gadā, bet 2020.gadā - 5% no minimālās mēnešalgas jeb 258 eiro gadā.

Čakša atgādināja, - lai saņemtu veselības aprūpi nākamgad, jāveic iemaksa 51,60 eiro apmērā jau šogad, lai nebūtu nākamgad jāveic jau 206,40 eiro maksājums. Lai saņemtu valsts veselības aprūpes pakalpojumus iemaksām jābūt veiktām par iepriekšējo un tekošo gadu, atgādināja ministre.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija rītdien lems par priekšlikumu līdz 1.jūnijam atlikt veselības pakalpojumu dalīšanu divos grozos, pavēstīja komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (AP).

Šāds solis tiks sperts, jo nav salāgotas nepieciešamās informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmas, skaidroja Skride. Tāpat joprojām neesot zināms precīzs cilvēku skaits, kas paliek ārpus pilnā pakalpojumu groza.

Skride prognozēja, ka priekšlikums par divu grozu dalījuma atlikšanu rīt komisijas sēdē saņems vairākuma atbalstu.

Atlikt grozu dalījumu ieviešanu aicināja arī Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece, kura cita starpā norādīja uz trešās grupas invalīdiem, kuri uzreiz nav iekļauti no sociālā nodokļa maksājuma atbrīvoto personu sarakstā.

Iespēju šos cilvēkus attiecīgajā sarakstā iekļaut laicīgāk šodien komisijas sēdē atbalstīja arī deputāts Andrejs Klementjevs (S). Skride norādīja, ka ir jau sagatavojis attiecīgu priekšlikumu likuma izmaiņām.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likumu, kas paredz līdz 1.jūlijam atlikt veselības pakalpojumu dalīšanu divos grozos.

Ņemot vērā, ka šis ir Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas ierosinātais likumprojekts, to šodien gan nodeva izskatīšanai komisijās, gan arī izskatīja pirmajā un otrajā lasījumā.

Likumprojekts paredz, ka pirmajā pusgadā vēl tiks saglabāta līdz šim spēkā esošā veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība.

Likuma iesniedzēji uzsver, ka šogad 1.janvārī veselības aprūpes iestādēm faktiski nebija nodrošinātas iespējas pārliecināties par personu tiesību apjomu uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem, jo sistēma nav pilnībā sagatavota veicamajam uzdevumam. Līdz ar to ārstniecības iestādes visām personām, kurām ir tiesības uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem, nodrošina pilnu to apjomu nedalot pakalpojumus atbilstoši likumā noteiktajam.

No nākamā gada Latvijā Eiropas veselības apdrošināšanas kartes jeb EVAK pienāksies tikai personām, kurām būs valsts veselības apdrošināšana, šodien žurnālistiem sacīja veselības ministre Anda Čakša (ZZS).

Pēc viņas teiktā, EVAK kartes, kas nodrošina nepieciešamo ārstēšanos Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīs, nav iekļautas valsts apmaksātās veselības aprūpes pamata grozā, kas pienāksies visiem Latvijas iedzīvotājiem, tostarp tiem, kas neveic sociālās iemaksas.

Ministre nevarēja pamatot, kāpēc šāds lēmums pieņemts, tomēr sacīja, ka, lemjot par pakalpojumiem, kas jāiekļauj pamata grozā, eksperti neizteica nepieciešamību EVAK karti iekļaut veselības aprūpes pakalpojumu pamata grozā.

Vienlaikus Čakša pieļāva iespēju, ka par šo jautājumu varētu diskutēt un, iespējams, EVAK karti pat iekļaut minimālajā grozā.

Nacionālajā veselības dienestā aģentūru LETA informēja, ka saskaņā ar ES regulu cilvēks var būt apdrošināts tikai vienā valsti. Tas nozīmē, ka Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kuri apdrošināti citā ES, EEZ dalībvalstī vai Šveicē, jāpieprasa veidlapa «S1» no attiecīgās valsts, ja viņi Latvijā vēlas saņemt aprūpes pilno grozu.

Ieviešot divu grozu sistēmu veselības aprūpē, 400 000 cilvēku saņemtu tikai minimumu jeb pamata grozu, ja vien paši brīvprātīgi neapdrošinātos, secināts, analizējot veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzē iekļautos datus.

Kā norādīts Veselības ministrijas (VM) informatīvajā ziņojumā «Par nepieciešamajām izmaiņām Veselības aprūpes finansēšanas likumā», kopumā 400 981 personai pienāktos tikai veselības aprūpes minimums, ja vien tā pati neapdrošinātos. No šīm personām 129 437 pērn ir saņēmuši kāda veida veselības aprūpes pakalpojumus.

VM uzskata, ka šāds no pilnā groza «izkrītošo» iedzīvotāju skaits ir ļoti liels un ierobežo pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem. Tāpēc ministrija tagad rosina valsts veselības apdrošināšanai pakļaut visus nodarbinātos, izveidojot vienu, nevis divus pakalpojumu grozus.

Veselības aprūpes finansēšanas likumā nepieciešams ieviest finansēšanas modeli, kas balstās uz pilna veselības pakalpojuma groza nodrošināšanu visiem Latvijas rezidentiem ar valsts obligāto veselības apdrošināšanu no valsts budžeta līdzekļiem, uzsvērts VM ziņojumā.

Gultasvietu skaita palielināšanai Covid-19 pacientu ārstēšanai pašlaik plānots ierobežot dienas stacionāru darbu.

Tā pirmdien medijiem pavēstīja Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāre un Valsts operatīvās medicīniskā komisijas (VOMK) priekšsēdētāja Daina Mūrmane-Umbraško.

Viņa klāstīja, ka pirmdien notikušajā VOMK sēdē apspriesta epidemioloģiskā situācija un iezīmēti trīs iespējamie attīstības scenāriji, kas varētu ietekmēt pacientu stacionēšanu.

"Lai arī saslimstība pēdējo septiņu dienu laikā nedaudz samazinās. Ja iepriekš Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) ziņoja par saslimušo skaita pieaugumu par 50%, tad pēdējo dienu, nedēļas laikā ir vērojams 18% pieaugums. Bet jebkurā gadījumā prognoze ir, ka palielināsies pacientu skaits stacionāros," atzina Mūrmane-Umbraško.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķu maksas izsaukums turpmāk izmaksās 71,62 eiro līdzšinējo 62,20 eiro vietā.

To nosaka valdībā atbilstoši šā brīža faktiskajām izmaksām apstiprinātais jaunais NMPD maksas pakalpojumu cenrādis.

kas pamatā attiecas uz iestādēm un uzņēmumiem, kuriem noteiktās situācijās nepieciešams piesaistīt dienesta medicīniskos resursus.

NMPD uzsver - cenrādis neattiecas uz dienesta pamatfunkciju sniegt iedzīvotājiem neatliekamo medicīnisko palīdzību veselībai un dzīvībai kritiskās situācijās.

Arī turpmāk izsaukumi pie pacientiem, kuriem ir nopietnas veselības problēmas un ir apdraudēta cilvēka dzīvība, ir bez maksas.

Maksas pakalpojumu cenrādis pamatā attiecas uz iestādēm un uzņēmumiem, kuriem noteiktās situācijās nepieciešams piesaistīt dienesta medicīniskos resursus. Maksas pakalpojumi, ko NMPD sniedz iestādēm un uzņēmumiem, ir, piemēram, mediķu dežūras publiskajos pasākumos (koncertos, sporta sacensībās u.c.), plānveida medicīniskā transportēšana, pirmās palīdzības pasniedzēju apmācības u.c.