Tehnoloģijas ļauj nedoties tik bieži darījumu braucienos, vienlaikus uzņēmumi kļūst starptautiski, daudzi globāli spēlētāji izvērš darbību Baltijā, un vajadzība pēc biznesa ceļošanas pieaug.
Tā uzskata darījumu tūrisma aģentūras CWT vadītāja Baltijā Rasa Barisiene. Kompānija pārsvarā koncentrējas uz korporatīvajiem klientiem – vietējiem un starptautiskiem uzņēmumiem, kā arī valsts institūcijām. Lietuvā un arī Latvijā gandrīz 90% ir korporatīvie klienti, Igaunijā situācija ir nedaudz atšķirīga, tur korporatīvie klienti ir 85%. «Bizness aug, visas trīs Baltijas valstis uzrāda diezgan labus rezultātus, strādā saskaņā ar mūsu budžetu un mērķiem. Starptautiskas kompānijas investē Baltijā, izveido te ārpakalpojumu centrus vai būvē ražotnes, un šiem uzņēmumiem vajag tieši to pašu pakalpojuma līmeni, pie kā tie ir pieraduši Vācijā, Francijā, Lielbritānijā vai ASV. Tas, ka mūsu kompānija ir no Mineapolisas ASV, dod iespēju piedāvāt tirgū optimālus rīkus un tehnoloģijas. Ceļot ir jauki, bet, ja cilvēks to dara darba darīšanās katru nedēļu, tas ir nogurdinoši un sarežģīti. Mūsu uzdevums ir palīdzēt šiem cilvēkiem,» saka R. Barisiene.
Gaida konferenču centru
Baltijas valstu tirgū ir vairāk kopīgā nekā atšķirīgā. «Kopumā visām valstīm ir milzīgas investīciju iespējas, kas nozīmē, ka ceļotāju skaits ar laiku palielināsies, un tas palīdzēs gan mums, gan visai nozarei – viesnīcām, transporta kompānijām, restorāniem – veidot biznesu, piedāvāt labākus pakalpojumus un kvalitāti. Atšķirības Baltijā saistās ar aviokompānijām. Latvijā ir spēcīga vietējā aviokompānija, kas palīdz tādā ziņā, ka starptautiskas kompānijas labprāt izvēlas to, lai attīstītu šeit savu biznesu vai rīkotu pasākumus un konferences. Arī Igaunijā ir nacionālā aviokompānija Nordica, kas sadarbojas ar LOT. Lietuvā nav vietējās aviokompānijas, tāpēc uzņēmumi ir atkarīgi no starptautiskiem spēlētājiem,» viņa teic.
Visām trim valstīm ir plašas iespējas pasākumu un konferenču jomā. Lai attīstītos šis virziens, pats svarīgākais ir labi aviosavienojumi, kā arī konferenču un biznesa centri. «Jāsaprot, ka cilvēki, kuri te ieradīsies uz pasākumiem, tērēs naudu un varbūt pēc kāda laika atgriezīsies atvaļinājumā. Darījumu tūrisms un konferenču bizness ir labs ekonomikai un visiem saistītajiem biznesiem. Šajā jomā vēl ir vieta izaugsmei,» uzsver R. Barisiene.
Vienā līmenī
«Dažos gadījumos komandējumus aizstāj telekonferences. Tāpēc cilvēki vairs tik daudz neceļo, tomēr, ieplūstot ārzemju investīcijām un paplašinoties uzņēmumu starptautiskajai sadarbībai, arī vietējās kompānijas aug,» teic R. Barisiene. Viņas skatījumā, attīstība Baltijā notikusi vienmērīgi, rokrokā ar vispārējo ekonomikas izaugsmi. Igaunija, Latvija un Lietuva vairāk vai mazāk ir vienā līmenī. «Tās vienmēr konkurē par pasažieru skaitu, un katrai no tām ir, ar ko lepoties – Lietuvā ir trīs starptautiskas lidostas, Latvijā ir viena, bet ar skaistu izaugsmi, savukārt Igaunijā skaita kopā prāmju un avio satiksmi. Visās trīs valstīs ir potenciāls, tāpēc uzņēmumi te iegulda un izbauda, ka reģionā ir izglītoti darbinieki, jo īpaši IT, inženierijā un pakalpojumu jomā. Daudzi cilvēki ir studējuši ārzemēs, viņiem ir labas valodu zināšanas. Te ir tiešām labs potenciāls Eiropas un Amerikas investīcijām,» domā R. Barisiene.
Latvijā attīstību lielā mērā veicina airBaltic un citi plaši pārstāvētie aviopārvadātāji. Latvijā ir labi savienojumi ar Vāciju, Franciju un teju visām Eiropas lielākajām pilsētām. «airBaltic ir padarījis labu darbu, kas palīdz valstij kopumā. Latvija ir Baltijas vidū, te ir vieglāk atbraukt. Piemēram, kad uzņēmumā plānojam savus Baltijas pasākumus, izvēlamies Jūrmalu. To nosaka loģistika, labas viesnīcas. Šajā jomā svarīgas ir noteikta standarta biznesa klases viesnīcas. Labi, ka tagad Baltijā papildu Radisson ir Hilton un Marriott. Labi zināmi zīmoli biznesā palīdz, tie nodrošina zināmus kvalitātes standartus,» saka R. Barisiene. Ilgtermiņā darījumu tūrisma jomā viesnīcu nodrošinājums ir ļoti svarīgs. Lai gan varētu šķist, ka tiek būvēts pārāk daudz viesnīcu, ilgtermiņā tās palīdzēs ekonomikai. «Viena no svarīgākajām jomām, kam valstu institūcijas varētu pievērst vairāk uzmanības, ir konferenču centri, jo pagaidām, ja runājam par tiešām lieliem pasākumiem, piemēram, ar pieciem vai desmit tūkstošiem cilvēku, Baltijā ir grūti atrast vietu, kur ko tādu varētu noorganizēt. Tas, kurš būs pirmais, būs ieguvējs ilgtermiņā, jo paspēs nostiprināt savas pozīcijas. Lai noorganizētu lielu konferenci, vajadzīgi pieci gadi, tas jāņem vērā,» pauž R. Barisiene.
Visu rakstu lasiet 29. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
#1/2
