Valdis Zatlers 1988. gadā ierosināja rosināja dibināt jaunu Latvijas Ārstu biedrību, kura 22. jūnijā svinēs savu 20. dzimšanas dienu.

1988. gada 22. jūnijā P. Stradiņa klīniskās slimnīcas Reanimācijas nodaļas ārstu istabā uz savu iknedēļas sēdi sanāca grupa ārstu, kas bija izvirzījuši mērķi atjaunot Latvijā padomju okupācijas laikā likvidētās Ārstu biedrības darbību, Db.lv informē Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis.

Sagadīšanās dēļ sēdi vadīja jaunais enerģiskais Rīgas 2. slimnīcas traumatologs Valdis Zatlers, kurš kā sapulces vadītājs ierosināja dibināt jaunu Latvijas Ārstu biedrību.

Ārstu grupā bija ārstu biedrības idejas autors Aigars Migals un līdzautors Guntis Brežinskis, anesteziologs, vēlāk – pirmais Latvijas Ārstu biedrības prezidents Ivars Krastiņš, profesors Ilmārs Lazovskis, medicīnas vēsturnieks Arnis Vīksna, ortopēds Jānis Vētra, bērnu ķirurgs Aivars Vētra, ginekoloģe Anita Plūme, neiroķirurgi Kārlis Bicāns un Arnis Ozols, pediatri Vladimirs Strazdiņš un Jānis Meikšāns, fizikālā terapeite Ilze Hāznere un vēl daži citi.

Veselī­bas aprūpes sistē­mas pamatu draud izļodzīt attīs­tības un plānošanas trūkums nozarē. Ilgus gadus Latvijā strādājušie ārsti, jūtoties nenovērtēti un pat pazemoti, nolemj doties uz citām valstīm, bet topošie ārsti līdz pat mācību beigām nevar būt droši, vai varēs strādāt sevis izvēlētajā profesijā.

Negrasās pārkvalificēt

Saskaņā ar Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) datiem, Latvijā trūkst aptuveni 400 dažādu specialitāšu ārstu un 4500 medmāsu. Šobrīd ir reģistrēts aptuveni pusotrs tūkstotis bezdarbnieku ar dažādu līmeņu medicīnas izglītību, kam būtu nepieciešama pārkvalificēšanās, tomēr Veselības ministrija neuzskata, ka šis uzdevums atbilst tās funkcijām, publiskā diskusijā sacīja veselības ministre Baiba Rozentāle. Turklāt šādai pārapmācībai ir arī pretestība no pašu mediķu puses, proti, no ģimenes ārstiem, kuru skaits valstī nav pietiekams, bet kuri nevēloties, lai tiem rastos papildu konkurence.

Valsts kontrole ir pabeigusi revīziju, kurā pētīja, vai ambulatoro veselības aprūpi Latvijā ir iespējams pilnveidot, informē VK.

Revīzijā tika vērtēta ģimenes ārstu gatavību savā praksē sniegt iespējami daudz pakalpojumu, vai ir sasniegtas plānotās ieceres profilakses jomā, vai ģimenes ārstu prakses ir pieejamas arī tālākajos Latvijas reģionos, kā arī, vai, pērkot ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumus, VM ir rīkojusies racionāli.

VM nav sevi pozicionējusi kā spēcīgu vadošo iestādi veselības nozarē, jo tās darbības nav pietiekamas, lai sasniegtu ministrijas noteikto mērķi – nodrošināt savlaicīgu, drošu, kvalitatīvu un vienlīdzīgu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, vienlaikus racionāli izmantojot pieejamos resursus.

Ģimenes ārstu institūtam jābūt profesionālam, pieejamam, efektīvam un visaptverošam veselības aprūpes sistēmas elementam, kura loma profilaksē, diagnostikā, ārstēšanā un rehabilitācijā ir nepārtraukti jāstiprina. Par ģimenes ārsta darba efektivitāti liecina ārsta spēja un gatavība sniegt iespējami daudz pakalpojumu. Arī VM ir ieinteresēta, lai pacientam nepieciešamie veselības aprūpes pakalpojumi pēc iespējas tiktu sniegti jau pie ģimenes ārsta.

Reģionu slimnīcām rezidenti ir jāuzrunā jau pašā studiju sākumā. Ārstu un medmāsu piesaistē ļoti svarīga ir nemateriālā motivācija – cik sakārtota ir darba vide un darba procesi ārstniecības iestādē

To DB rīkotajā apaļā galda diskusijā par personālvadību veselības aprūpē, kas notiek sadarbībā ar holdingu Repharm, uzsvēra tā dalībnieki: Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece un Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egita Pole, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Arta Biruma, Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Egons Striks, holdinga Repharm personāla vadības direktore Baiba Pedraudze, Rīgas Stradiņa universitātes Tālākizglītības fakultātes dekāne Ilze Grope un personāla vadītāja farmācijas uzņēmumos Edīte Kalniņa.

Db.lv publicē Latvijas Ārstu biedrības prezidenta Pētera Apiņa atklātu vēstuli augstākajām valsts amatpersonām, kurā izteikts priekšlikums, kā varētu paaugstināt veselības aprūpē strādājošo cilvēku algas.

"Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem,

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam Kārlim Leiškalnam,

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājai Aijai Barčai,

Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājam Guntim Blumbergam,

Saeimas Veselības apakškomisijas priekšsēdētājam Valdim Ģīlim,

Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim,

Finansu ministram Oskaram Spurdziņam,

Veselības ministram Vinetam Veldrem

Par 2008.gada valsts budžetu veselības aprūpei

Augsti godātie Saeimas priekšsēdētāja un Ministru Prezidenta kungi!

Augsti godātie deputāti un ministri!

Ļaujiet man vērsties pie Jums Latvijas Ārstu biedrības valdes vārdā. 9.oktobrī notika paplašināta Latvijas Ārstu biedrības valdes sēde, kurā piedalījās arī Saeimas priekšsēdētājs ārsts Gundars Daudze, Saeimas deputāti – ārsti Valdis Ģīlis, Sarmīte Ķikuste, Jānis Strazdiņš, Ingrīda Circene, Vitālijs Orlovs, Veselības ministrijas atbildīgas amatpersonas, Veselības aprūpes darba devēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds, Latvijas Veselības aprūpes vadības speciālistu asociācijas valdes loceklis Zigmunds Kovaļčuks un citi ietekmīgi ārstu sabiedrības pārstāvji.

Eiropas Komisija šodien publicējusi Eiropas mēroga pētījumu par elektroniskajiem pakalpojumiem veselības aprūpes jomā (e-veselība), kas liecina, ka 87 % Eiropas ģimenes ārstu lieto datoru un 48 % ir platjoslas interneta pieslēgums, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Eiropas ārsti aizvien vairāk pacientu datus, piemēram, laboratorisko izmeklējumu rezultātus, uzglabā un nosūta elektroniski. Liekot lietā šādus e-veselības risinājumus, ārsti un ārstniecības dienesti jau ir uzlabojuši veselības aprūpi Eiropā, jo administrēšana kļuvusi efektīvāka, bet pacientiem vairs nav tik ilgi jāgaida. Ziņojumā arī iztirzāts, kādās jomās ārsti varētu lietderīgāk izmantot informācijas un sakaru tehnoloģijas (IST), lai piedāvātu tādus pakalpojumus kā attālināta uzraudzība, recepšu izrakstīšana elektroniski un pārrobežu medicīniskie pakalpojumi.

„Eiropa sākusi baudīt ieguvumus no platjoslas pieslēgumiem e-veselības nozarē. Es atzinīgi vērtēju veselības aprūpes pārvaldes iestāžu un ārstu centienus strādāt efektīvāk,” sacīja ES informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu komisāre Viviāna Redinga. „Šī diagnoze arīdzan liecina, ka pienācis laiks elektroniskos pakalpojumus izmantot daudz plašāk, jo tie var sniegt ārkārtīgi lielu labumu visā Eiropā.”

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Zigurds Lasovskis, Veselības centru apvienības valdes priekšsēdētājs. AS Veselības centru apvienība (VCA) ir deviņu poliklīniku un vienas reproduktīvās veselības klīnikas EGV apvienība. Kopā uzņēmumā strādā aptuveni 1300 darbinieki.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Medicīna ir bijusi mana sirdslieta kopš vidusskolas un arī specialitāte kopš 1978. gada, kad pabeidzu Rīgas Medicīnas institūtu. Kopš tā laika esmu strādājis gan par ārstu, gan vēlāk pievērsies administratīvajam darbam nozarē.

Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un valsti kopumā?

Jebkuram jaunajam cilvēkam varu ieteikt turēt gaišu skatu, norādīts uz jauno ārstu gatavošanos protestiem, intervijā LNT raidījumā «900 sekundes» sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

«Mēs valstī esam divi miljoni, faktiski maz. Un labi, ka maz tādā ziņā, ka mēs varam, ja apņemamies, sakārtot savas sistēmas, un arī veselības aprūpes sistēmu mēs sakārtosim,» sacīja premjers.

Kariņš atgādināja, ka šī valdība strādā aptuveni deviņus mēnešus un solīja, ka sistemātiski tiks sakārtots viss, kas ir jāsakārto. «Mēs esam sapratuši, ka veselības aprūpe ir augsta prioritāte,» viņš uzsvēra.

Premjers atgādināja, ka veselības nozarei nākamgad ir paredzēti papildi 50 miljoni eiro, bet kopējais budžets būs 1,2 miljardi eiro jeb 3,6% no iekšzemes kopprodukta. Viņš atzina, ka tas ir par maz, bet «virziens ir».

«Jāturpina meklēt, kā varam palielināt finansējumu. Un arī jāsakārto sistēma, lai tā būtu efektīvāka [..],» teica Kariņš, piebilstot, ka otrais jautājums ir veselības ministres atbildība un viņai ir pilns Kariņa atbalsts šajos jautājumos.

Ģimenes ārstu asociācijām un veselības ministrei Ingrīdai Circenei (V) arī Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) vadītās sarunās nav izdevies panākt vienošanos par jauno veselības aprūpes finansēšanas likumu.

Kā ziņots, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāji aicinājuši VM un Saeimas deputātus nevirzīt jauno veselības aprūpes finansēšanas likumu tālākai izskatīšanai esošajā redakcijā, jo uzskata, ka tas ir diskriminējošs pret lielu daļu Latvijas iedzīvotāju.

Lai pārrunātu šo jautājumu, šodien ar ģimenes ārstu asociācijām un veselības ministri tikās Straujuma. Pēc divu stundu ilgajām sarunām premjerministre žurnālistiem sacīja, ka kompromisu panākt neizdevās.

«Tā kā likumprojekts jau tiek skatīts Saeimā, vienojāmies, ka ārstu organizācijas tiksies ar Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītāju Jāni Reiru (V) un Sociālo un darba lietu komisijas vadītāju Aiju Barču (ZZS) un izklāstīs savus argumentus,» teica Straujuma. «Es uzskatu, ja abas puses grib sasniegt rezultātu, diskusiju ceļā tas ir sasniedzams,» piebilda Ministru prezidente.

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2007. gada 13. augusts

Rīt, 2007. gada 14. augustā, Latvijas Ārstu biedrības telpās Rīgā, Skolas ielā 3, pulksten 15 notiks Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) un farmācijas nozares partneru - Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (AFA) un Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas (LPMA) kopējas Deklarācijas par sadarbību starp ārstiem un farmācijas rūpniecību parakstīšanas pasākums.

Deklarācijas mērķi:

- noteikt ārstu un farmācijas firmu sadarbības svarīgākos aspektus un to īstenošanas principus, tostarp saistībā ar medikamentu informāciju un reklāmu, farmācijas firmu organizētajām vai sponsorētajām konferencēm un semināriem, farmācijas firmu veiktajiem klīniskajiem pētījumiem, kā arī ārstu konsultācijām, kas organizētas sadarbībā ar farmācijas firmām;

Sarunās ar Tautas partiju ir izskatīta bijušā premjera un kādreizējā Tautas partijas vadītāja Aigara Kalvīša (TP) kandidatūra Lattelecom padomes locekļa amatam.

Kad laikraksts Diena ceturtdien A.Kalvītim jautājis par nākotnes plāniem, viņš atbildējis: “Ziniet, ļaujiet man nedaudz atvilkt elpu un apskatīties apkārt, kas notiek. Gan jau pienāks laiks, tad redzēsim.” Savukārt Neatkarīgā Rīta Avīze 27. martā atstāsta A.Kalvīša teikto, ka pats pēc amatiem neraujas un nekas konkrēts viņam nav piedāvāts. Viņš laikrakstam arī teicis, ka pēdējos astoņus mēnešus neesot skatījies TV ziņas, jo politika viņu interesējot aizvien mazāk.

Šaubas par valdības stabilitāti vairo premjera A. Kalvīša izteikumi par savu iespējamo pēcteci un E. Cilinska atteikšanās kļūt par ekonomikas ministru.

Teorētiski pat tad, ja Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, kam Saeimā šobrīd ir 7 deputāti, aizietu no valdības, Aigara Kalvīša valdību vēl joprojām atbalstītu deputātu vairākums - 51. Tomēr reāli Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāts Visvaldis Lācis jau demonstrējis nepakļaušanos partijas disciplīnai, bet deputāts Leopolds Ozoliņš jau ilgstoši slimo, tādēļ pastāvētu risks, ka, aizejot no koalīcijas tēvzemiešiem, A. Kalvīša valdība faktiski kļūtu par mazākumvaldību laikā, kad parlamentā tiek apspriests nākamā gada budžets, kura noraidīšana nozīmē automātisku Ministru kabineta demisiju.

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija (LLĢĀA) panākusi kompromisu ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) un Veselības ministriju (VM) par prasībām veselības aprūpes sistēmas uzlabošanai, aģentūrai LETA apstiprināja asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.

Viņa pauda, ka šovakar divām pusēm izdevies vienoties pat pamatprasībām streika prasību ietvaros. Kozlovska gan piebilda, ka vienošanās oficiāli varētu tikt noslēgta vien pirmdien, kad to parakstīs veselības ministre Anda Čakša, Kučinskis un koalīcijas partiju vadītāji, tādējādi apņemoties pildīt solīto.

"Saprotu, ka pirmdien šie paraksti varētu būt par finansējuma palielinājumu veselības aprūpei, ieskaitot primāro veselības aprūpi, kā arī reformu, e-veselību un citām prasībām," teica Kozlovska.

Kozlovska skaidroja, ka saskaņā ar Streika likumu katra nozares pārstāvja dalība streikā bija brīvprātīga, savukārt streika juridisko vadību bija uzņēmusies Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA), kura attiecīgi arī var lemt par streika izbeigšanu.

Rīt, 14. augustā, Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) un farmācijas nozares partneri - Starptautiskā inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija (AFA) un Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācija (LPMA) - parakstīs deklarāciju par sadarbību starp ārstiem un farmācijas rūpniecību. Ar deklarācijas parakstīšanu iesaistītās puses uzsver, ka sadarbība starp ārstiem un farmācijas firmām ir svarīga un nepieciešama.

Saskaņā ar Latvijas Ārstu biedrības sniegto informāciju deklarācijas mērķi ir sekojoši:

- noteikt ārstu un farmācijas firmu sadarbības svarīgākos aspektus un to īstenošanas principus, tostarp saistībā ar medikamentu informāciju un reklāmu, farmācijas firmu organizētajām vai sponsorētajām konferencēm un semināriem, farmācijas firmu veiktajiem klīniskajiem pētījumiem, kā arī ārstu konsultācijām, kas organizētas sadarbībā ar farmācijas firmām;

- nodrošināt sadarbības caurskatāmību, lai sekmētu terapijas efektivitāti un pacientu drošību.

LĀB, AFA un LPMA kopējā deklarācija noteikšot pušu kopējos principus attiecībā uz svarīgākajiem aspektiem, kas īstenojami ikvienā ārstu un farmācijas firmu sadarbībā. Tiekoties LĀB un zāļu ražotāju asociācijām, esot konstatēts, ka pašlaik gan Latvijas Ārstu biedrībai, gan zāļu ražotāju asociācijām ir savi atsevišķi ētikas kodeksi. Ētikas normas darbojas it kā paralēli, bet katra savā dimensijā, lai gan daudzos punktos tās skar vienus un tos pašus jautājumus. Līdz ar to bijis nepieciešams noregulēt to jautājumu loku, kur saskaras ārstu un farmācijas firmu darbība un intereses, tā sekmējot pacientu uzticību izrakstīto zāļu nepieciešamības pamatotībai, terapeitiskajai efektivitātei un noteiktā ārstēšanas kursa optimālai atbilstībai konkrētā indivīda vajadzībām un viņa organisma/slimības specifikai.

Līgumus ar Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūru (VOAVA) varētu neparakstīt tikai daži desmiti ģimenes ārsti, šo ārstu pacientiem par vīzīti tad būs jāmaksā tirgus cena, vai arī jāmeklē sev cits ģimenes ārsts, kuru skaits Latvijā tā jau esot nepietiekams, tā šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide.

S.Veide arī norādīja, ka lielākā daļa ģimenes ārstu tomēr ir parakstījuši līgumu ar aģentūru uz gadu, jo no VOAVA bijis ultimāts to darīt, pretējā gadījumā, konkrēto ārstu pacienti nesaņemtu valsts garantijas uz aprūpi.

Jau vēstīts, ka pērnā gada nogalē Ģimenes ārstu asociācijas prezidente bija norādījusi, ja līdz 2008.gada beigām netiks atrisinātas primārās veselības aprūpes sistēmas problēmas Latvijā, ģimenes ārsti ar VOAVA līgumus par turpmāko sadarbību varētu neslēgt.

Valdība šodien vienojās par gadu pārcelt laiku, līdz kuram ārstniecības iestādēm un aptiekām jānoslēdz līgumi par e-veselības izmantošanu, kā arī jāsāk lietot tikai elektroniskas darba nespējas lapas.

Veselības ministrija (VM) šodien nāca uz valdību ar aicinājumu atlikt šo termiņu uz pusgadu, tomēr, uzklausot ģimenes ārstu iebildumus, nolemts šo termiņu pagarināt vēl - līdz 2016.gada 1.decembrim.

Valdība vienojās, ka līdz tam ministrija kopā ar ģimenes ārstu asociācijām strādās, lai uzlabotu atsevišķus punktus. Savukārt vismaz mēnesi pirms tam, proti, līdz 1.novembrim, VM sniegs valdībai izvērtējumu par paveikto.

«No šīs dienas gada laikā jāsadūšojas un jāsāk strādāt ar e-slimības lapu, e-recepti, jo galu galā mēs esam gadiem ilgi uz to gājuši,» valdības sēdē norādīja veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS).

Neskatoties uz aicinājumu atlikt streiku līdz 22.jūlijam, tas sāksies no nākamās nedēļas, kā arī iepriekš bija plānots, aģentūru LETA informēja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijā (LĢĀA).

Streikā piedalīsies vairāk nekā 600 ģimenes ārsti. Sīkāku informāciju par streiku LĢĀA plāno sniegt preses konferencē, kas notiks rīt plkst.12 asociācijas birojā, Blaumaņa ielā 5a-43.

Streika komiteja uz trešdien pēcpusdienā premjera Māra Kučinska (ZZS) birojā notikušajām sarunām nebija aicināta, tāpēc nekādas ziņas par tām nevar sniegt, apgalvots LĢĀA paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem.

«Streika komitejai un streikotājiem nav saistoši citu personu ieskati par streika organizāciju un norisi,» norāda LĢĀA.

Sīkāku informāciju LĢĀA vadītāja ceturtdienas vakarā nesniedza un uz telefona zvaniem neatbildēja.

Savukārt LĢĀA valdes loceklis Pauls Prinicis aģentūrai LETA sacīja, ka ģimenes ārsti ir ļoti dusmīgi par to, ka viņu intereses neņem vērā. «Būtiski, cik nopietni Veselības ministrija, Ministru prezidents un valsts uztver to, ka mūsu pacients var nesaņemt ģimenes ārsta pakalpojumu. Ja to uztver kā nopietnu draudu, sarunām [par veselības aprūpes finansēšanas modeli] vajadzētu atsākties no tās vietas, kur noslēdzās pagājušajā nedēļā,» teica LĢĀA valdes loceklis. Viņš uzsvēra, ka LĢĀA neatkāpsies no savām prasībām, jo streika komitejai dots mandāts cīnīties par 609 ģimenes ārstu interesēm, kas ir liela daļa no visiem ģimenes ārstiem.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome izplatījusi paziņojumu medijiem, kurā norāda: "Izskanējis Ministru prezidenta Aigara Kalvīša viedoklis, ka brīvpusdienu piešķiršana visiem sākumskolu skolēniem varētu būt ēdiena izšķērdēšana". Lauciniekos šāds viedoklis esot izraisījis sašutumu.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes paziņojums: "Šodien, 24.augustā presē izskanējis Ministru prezidenta Aigara Kalvīša viedoklis, ka brīvpusdienu piešķiršana visiem sākumskolu skolēniem varētu būt ēdiena izšķērdēšana.

Lauku rajonos, kur ļaudis bieži vien nebūt nav tie turīgākie, A.Kalvīša viedoklis ir izraisījis sašutumu, jo brīvpusdienas sākumskolu skolniekiem ir veids kā kaut nedaudz atbalstīt laukos dzīvojošās ģimenes.

LOSP ir neizpratnē par šādu A.Kalvīša viedokli un uzskata, ka nācijas nākotnes veselība nebūt nav tas mazsvarīgākais līdzekļu ieguldījums. LOSP valdes priekšsēdētāja Aija Balode: "Kalvīša kungs acīmredzot nav informēts par situāciju kāda pašreiz ir Latvijas lauku rajonos ar sākumskolu skolnieku brīvpusdienām.""

Latvijas elite ir zaudējusi spēju ietekmēt procesus valstī, prezidenta funkcijas pilda gadījuma cilvēks, bet politiķus sabiedrība uzskata par muļķiem un zagļiem. Tā situāciju valstī raksturo par vienu no ciniskākajiem, taču spīdošākajiem politiskā PR ekspertiem atzītais Mārcis Bendiks.Mārcis Bendiks: Tikai divas partijas man nav maksājušas par konsultācijām

Mārcis Bendiks: Tikai divas partijas man nav maksājušas par konsultācijāmKādu jūs redzat pašreizējo politisko situāciju Latvijā?Mārcis Bendiks: Tikai divas partijas man nav maksājušas par konsultācijām

Manuprāt, visa tā raustīšanās un visa veida neskaidrība, kas staro no lielās Latvijas politikas, ir atvasinājums no mūsu valsts elites krīzes – gan politiskās, gan ekonomiskās, gan arī intelektuālās. Šī elite pēdējo desmit gadu laikā ir zaudējusi jebkādu spēju ietekmēt procesus valstī.

Eiropas Parlamenta deputāta Valda Dombrovska viedoklis par 2008.gada valsts budžetu - Aigara Kalvīša valdība rīkojas sociāli bezatbildīgi.

Valdis Dombrovskis uzskata, ka: "2008.gada budžetu sastādot A.Kalvīša valdība ir deklarēto taupības režīmu uzspiedusi galvenokārt pensionāriem un citām sociāli mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām. Līdzīgi kā 2007.gada budžetā, valsts budžeta pārpalikums ir panākts uz sociālā budžeta rēķina. Šāda pieeja ir sociāli bezatbildīga, it īpaši ņemot vērā faktu, ka vidējā pensija vēl aizvien ievērojami atpaliek no iztikas minimuma. Turklāt A.Kalvīša valdība nav iesniegusi Saeimā budžeta projektu un to pavadošo likumprojektu un dokumentu paketi likumā noteiktajā termiņā līdz 1.oktobrim, ierobežojot likumdevējas institūcijas iespējas detalizēti iepazīties ar valsts budžetu un sagatavot pārdomātus priekšlikumus. Valdis Dombrovskis norāda, ka Saeima ar savu balsojumu uzņemas atbildību par valdības gadiem ilgušo bezdarbību inflācijas ierobežošanā, par kuru būs jāmaksā tiem vēlētājiem, kuriem dotos solījumus A.Kalvīša valdība atsakās pildīt 2008. gada budžetā: pensionāriem, mediķiem, pedagogiem un policistiem.

Ekspremjera Aigara Kalvīša plānoto ievēlēšanu alkoholisko dzērienu ražotāja a/s Latvijas balzams (LB) padomē uzņēmuma vadība skaidro ar akcionāru interesēm.

LB valdes priekšsēdētājs Kārlis Andersons Db skaidroja, ka šādu lēmumu ir pieņēmuši uzņēmuma akcionāri, ņemot vērā AS Latvijas balzams ilgtermiņa attīstības intereses.

«Visā pasaulē pieņemts, ka uzņēmumu padomēs ievēl atzītus biznesa un politikas pārstāvjus, kas ar savu pieredzi un plašo kontaktu loku var veicināt un stiprināt uzņēmuma izaugsmi. Gribētu uzsvērt, ka Kalvīša kungs ilgus gadus ir darbojies Latvijas Saeimā, atkārtoti bijis Ministru Prezidents. Šādu cilvēku Latvijā nav daudz, tāpēc mūsu uzņēmums no viņa darbības padomē būs tikai ieguvējs,» tā Andersons.

Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) negrasās atkāpties no savām prasības - palielināt kapitācijas naudas apjomu un pagaidām streiku pārtraukt neplāno, aģentūrai LETA norādīja LĢĀA vadītāja Sarmīte Veide.

Piedāvājumu par kapitācijas naudas pieaugumu asociācija neesot sagaidījusi arī pēc ceturtdien notikušās sarunas ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS).

Ceturtdien vakarā LĢĀA saņēmusi vēstuli no Kučinska ar viņa piedāvājumu ģimenes ārstiem situācijas uzlabošanai, aģentūrai LETA pastāstīja LĢĀA vadītāja Sarmīte Veide. Viņa skaidroja, ka esot panākts kompromiss par pieslēgšanos e-veselības sistēmai, reformas īstenošanu. Taču vienošanās par kapitācijas naudas pieaugumu aizvien nav panākta.

Veide atzina, ka kapitācijas naudas palielināšana ir prasība, no kuras ģimenes ārsti negrasās atteikties, taču līdz šim premjera piedāvājumā ir tikai punkts par atalgojuma daļas palielināšanu atbilstoši reformas plānam. Veide sacīja, ka mediķiem ir ļoti būtiski panākt kapitācijas naudas pieaugumu, lai spētu nodrošināt prakses vietu uzturēšanu, kas, kā sacīja ārste, ik gadu sadārdzinās.

Nepanākot vienošanos par atalgojuma garantiju izpildi, mediķi plāno turpināt protestēt un visā Latvijā rīkos akciju «Nolaid karogu, iededz sveci!», no 8.novembra līdz 13.novembrim lielākajām slimnīcām, ģimenes ārstu praksēm un citiem aizdedzot sveces, kā arī pusmastā nolaižot valsts karogu, informēja Latvijas Ārstu biedrības un Latvijas Jauno ārstu asociācijas pārstāvji.

Jaunajā akcijā vienosies Latvijas Jauno ārstu asociācija, Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Māsu asociācija un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība, kā arī to atbalsta visas veselības aprūpes profesionālās organizācijas un ārstniecības iestādes.

«Politiķiem ir jādzird sabiedrība ne tikai priekšvēlēšanu laikā, bet jo īpaši tad, kad viņi jau ir ievēlēti Saeimā vai kļuvuši par ministriem. Jo tauta deputātus ir ievēlējusi, lai viņi rūpētos par visas valsts prioritātēm un cilvēku interesēm. Tā ir liela atbildība, kas prasa pienācīgu attieksmi un drosmīgu rīcību,» uzsvēra Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece.

Trešdien, tiekoties veselības ministrei Andai Čakšai, Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS) un Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) prezidentei Sarmītei Veidei, vienošanās par streika pārtraukšanu netika panākta.

Kā trešdien žurnālistiem norādīja Kučinskis, puses joprojām nevar vienoties par kapitācijas naudas palielināšanu, tāpēc šis jautājums rīt tiks nodots Veselības nozares stratēģiskajai padomei. Saistība ar kapitācijas naudu palielināšanu tikšanās laikā tika izskatīti vairāki kompromisi, tomēr šī jautājuma risināšana vēl atvērta rītdienai, piebilda Kučinskis.

Gan Čakša, gan Kučinskis neatbalsta kapitācijas naudas palielināšanu, tomēr puses spējušas vienoties par visām pārējām ģimenes ārstu prasībām, tostarp nolemts uz laiku atlikt jautājumu par manipulāciju tarifu pārskatīšanu.

Kučinskis arī norādīja, ka proporcionālais mediķu darba algas pieaugums, kas paredzēts veselības aprūpes sistēmas reformā, neapmierina ģimenes ārstus, tāpēc tikšanās laikā tās dalībnieki atgriezās pie sarunas par kapitācijas naudu.

Šogad Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca ir piedalās Pasaules insulta organizācijas izvērstajā kampaņā – Vispasaules Insulta dienā, lai aktualizētu un informētu iedzīvotājus par insulta problēmu.

Insulta statistika gan pasaulē, gan Latvijā ir iespaidīga:

Katru sesto sekundi pasaulē kāds mirst no insulta.

Katru otro sekundi pasaulē kāds, neatkarīgi no dzimuma un vecuma, saslimst ar insultu.

Katru gadu 15 miljoni cilvēku piedzīvo insultu.

Katru gadu Latvijā ar insultu tiek hospitalizēti gandrīz 7000 cilvēku (pec Veselības ekonomikas centra datiem). Vairāk kā trešā daļa no tiem nonāk Rīgas Austrumu slimnīcā.

Insults ir viens no galvenajiem pieaugušo invaliditātes iemesliem pasaulē.

Lai palīdzētu insulta skartajam ārkārtīgi būtisks ir laiks pēc insulta. Katra zaudēta minūte nozīmē zaudētas smadzeņu funkcijas. Jo ātrāk cietušais tiek nogādāts specializētā slimnīcā, jo lielākas ārstēšanas iespējas un mazāki invaliditātes riski.