Ievērojami palielinot pacientu līdzmaksājumus valsts kompensējamiem medikamentiem, par ko 27. janvārī gatavojas lemt valdība, vairāk nekā 400 000 hroniski slimo pacientu izdevumi par veselības saglabāšanai nepieciešamajām zālēm pieaugts par 100%, proti – dubultosies!

Pēc Veselības ministrijas aprēķiniem, kompensācijas apmēra samazinājums no 90% uz 75% skars aptuveni 70 000 pacientu, bet samazinājums no 75% uz 50% - ap 350 000 pacientu.

Šāds lēmums šā brīža ekonomiskajos apstākļos, neapšaubāmi, būs smaga nasta katra pacienta personīgajam budžetam.

Vienlaikus tas ir ļoti neizdevīgs lēmums arī Latvijas ekonomikai. Nav jābūt lielam matemātiķim, lai saprastu vienkāršu sakarību - gaidītais 8,6 miljonu latu ietaupījums veselības aprūpes budžetā būs iluzors un izkusīs kā sniegs, kad nākamajos gados daudz lielāki miljoni būs jātērē ielaisto saslimšanas gadījumu ārstēšanai tikai tāpēc, ka cilvēkiem nebūs bijis naudas zāļu iegādei.

Medicīnas sabiedrība ARS ar ALTUM un Swedbank finansējumu uzsāk diagnostikas centra otro attīstības kārtu, kuras ietvaros tiks veikta ēkas pārbūve un izveidotas divas jaunas nodaļas - ambulatorā un ķirurģijas.

ARS diagnostikas centra paplašināšanas projektā Swedbank ieguldīs 5,7 milj. eiro, savukārt ALTUM aizdevuma veidā ieguldīs 2,3 milj. eiro. Kopējās projekta izmaksas ir gandrīz 9.5 miljoni eiro.

Projekta ietvaros diagnostikas centram J. Asara ielā tiks iegādāts arī jauns un moderns medicīnas aprīkojums.

“Diagnostikas centra kapacitāte esošajās telpās ir sasniegusi maksimumu, kamēr pieprasījums pēc medicīniskām konsultācijām, diagnostikas un stacionāriem pakalpojumiem turpina pieaugt. Pēdējo gadu laikā esam investējuši diagnostikas pakalpojumu attīstībā, lai nodrošinātu pacientiem augstākās kvalitātes veselības aprūpi, tomēr operācijām nācies izmantot citu institūciju pakalpojumus. Tāpēc mūsu nākamā investīciju plāna mērķis ir paplašināt esošo diagnostikas centru ar 10 jauniem procedūru un konsultāciju kabinetiem un divām operāciju zālēm, kas mums ļaus nodrošināt pilnu medicīnisko pakalpojumu klāstu,” stāsta Medicīnas sabiedrības ARS valdes priekšsēdētājs Māris Andersons.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

ARS investējis 1 miljonu eiro Austrumeiropā modernākās asinsvadu un sirds slimību diagnostikas iekārtas iegādei, liecina iestādes sniegtā informācija medijiem.

"Latvijā izplatītākais nāves cēlonis vidēji 50% gadījumu ir sirds un asinsvadu slimības. Pēdējo gadu laikā mirstība pieaug tieši darba spējīgo cilvēku vidū. Lai uzlabotu situāciju, medicīnas sabiedrība ARS, investējot vairāk nekā 1 milj. eiro, ir uzstādījusi kompānijas TOSHIBA datortomogrāfijas iekārtu - AQUILIONTM64. Tā ir jaunās paaudzes daudzslāņu datortomogrāfijas iekārta, ar kuras palīdzību turpmāk sirds un asinsvadu slimību diagnostika notiks ievērojami ātrāk, ērtāk un pats galvenais - precīzāk. Kā galveno iekārtas pozitīvo pienesumu Latvijas medicīnai ārsti min savlaicīgi diagnosticēto slimību skaita palielināšanos," teikts ARS paziņojumā medijiem.

Pēc vairākus gadus ilgušiem vērienīgiem rekonstrukcijas darbiem SIA "Medicīnas sabiedrība "ARS"" (ARS) 30.maijā atklās vēsturiskās Sarkanā Krusta slimnīcas ēkas rekonstrukcijas pirmo kārtu, verot durvis stacionāram un konsultāciju nodaļai, informē ARS biroja vadītāja Dita Tomsone.

Bijušās Sarkanā Krusta slimnīcas galvenā korpusa rekonstrukcija ir pirmais solis daudzfunkcionāla slimnīcas kompleksa izbūvei nākotnē. Šobrīd, ievērojot Eiropas standartus un tendences pacientu un darbinieku labbūtības nodrošināšanai ārstniecības procesā, arhitektoniski vērtīgā ēka atdzimstot ieguvusi gan visaugstākā līmeņa medicīnas tehnoloģijas un pacientam draudzīgu interjeru, gan Zaļajam kursam atbilstošus, Latvijā medicīnas būvēs iepriekš nelietotus inženiertehniskos risinājumus. Ēka ir kļuvusi par vietu, kurā medicīnas māksla satiekas ar arhitektūras mākslu un tēlotājmākslu.

Pirms vairāk nekā 110 gadiem celtās ēkas rekonstrukcijas 1. kārta veikta, ieguldot SIA "Medicīnas sabiedrība "ARS"" privātos līdzekļus un sadarbojoties ar valsts attīstības finanšu institūciju “Altum” un Swedbank.

SIA Medicīnas sabiedrība ARS (ARS) renovējot bijušajā Sarkanā Krusta slimnīcas ēku Rīgā, Jāņa Asara ielā 3, sāks izbūvēt pirmo privāto daudzprofilu slimnīcu Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas, informē ARS pārstāvji.

Šī būs pirmā privātā daudzprofilu slimnīca Latvijā, kas kopš neatkarības atjaunošanas tiks izveidota pilnīgi no jauna. Rekonstrukcijas pirmajā kārtā izveidotajā Diagnostikas nodaļā uzstādītās iekārtas ļaus būtiski uzlabot gan sirds asinsvadu slimību, gan agrīnu vēža diagnostiku.

Viens no jaunizveidotās slimnīcas darbības virzieniem būs arī medicīnas pakalpojumu eksports, kuram ARS Latvijā saskata lielu potenciālu.

ARS valdes priekšsēdētājs Māris Andersons un jaunās slimnīcas projekta vadītāja Jana Matuzala trešdien, 24. septembrī, bijušajā Sarkanā Krusta slimnīcas ēkā Rīgā, Jāņa Asara ielā 3, iepazīstinās ar slimnīcas renovācijas plāniem un projekta turpmāko virzību.

Kāda ir sajūta, dodot cilvēkam jaunu sirdi, līdz ar to - iespēju dzīvot? Uzlikt uz papīra to nevar, bet kardioķirurgam Gundaram Katlapam šī sajūta ir labi pazīstama. Viņš ir Virdžīnijas Valsts universitātes (VCU) Medicīnas centra sirds un plaušu transplantācijas programmas direktors un nodarbojas ne tikai ar dzīvu orgānu pārstādīšanu, bet arī mākslīgās sirds implantēšanu.

Piedzimt no jauna

Šī ierīce tomēr vēl nespēj pilnībā aizstāt dzīvu sirdi un parasti paliek pacienta krūšu kurvī, kamēr tiek atrasts sirds donors. Dažkārt pēc sirds nākas lidot pat 1000 kilometru un nereti pašam veikt gan sirds izņemšanas, gan pārstādīšanas operāciju.

Pagājušā gada laikā Gundars Katlaps ir izdarījis 12 sirds transplantācijas, un visas no tām ir bijušas sekmīgas. Apmeklējot VCU slimnīcu Ričmondā, iepazīstamies ar vienu no daktera Katlapa pacientēm. Tvailai ir 27 gadi, un pirms 10 dienām veikta sirds transplantācija, bet tagad viņa jau ir gatava doties mājās. Tvailai neārstējama sirds mazspēja attīstījās grūtniecības laikā, un viņa nomirtu pāris nedēļās, ja nesaņemtu jaunu sirdi, skaidro ārsts.

Medicīnas sabiedrība ARS paaugstinājusi cenas pakalpojumiem, uzlabojot ārstiem paredzētu datu programmu, Db.lv stāstīja uzņēmuma finanšu direktore Svetlana Koļesņikova. Spriežot pēc jaunajām cenām, ARS ir uzsmaidījusi liela veiksme, jo tās teju precīzi dalās ar Latvijas Bankas noteikto pārejas kursu no lata uz eiro, kas nozīmē, ka, pārejot uz jauno valūtu, cenas varēs noapaļot uz veseliem skaitļiem. Tikmēr Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvji norāda, ka cenu paaugstināšana ir pilnīgi likumīga, tajā pašā laikā aicinot neiegādāties šādu uzņēmumu preces un pakalpojumus.

(Ziņa papildināta ar EM komentāru)

S. Koļesņikova Db.lv kategoriski noliedza, ka cenu izmaiņas būtu saistītas ar Latvijas pievienošanos eirozonai.

Tā, piemēram, arodārsta vizīte, kas iepriekš maksāja apaļus desmit latus, pašlaik maksā 10,54 Ls, acuārsta pieņemšanas cena agrāk bija 22 Ls, taču tagad tā ir palielināta līdz 22,49 Ls.

Kā Db.lv norādīja ARS finanšu direktore Svetlana Koļesņikova, pakalpojumu cenas mainījušās, uzlabojot informatīvu datu programmu ārstiem, kura nav uzlabota kopš 1992. gada, taču cenu izmaiņas, kas ļauj tās gandrīz bez atlikuma izdalīt ar 0,702804, ir sakritība. Tiesa gan, cenas varētu tikt nedaudz noapaļotas 1. oktobrī, kad cenas būs jānorāda, gan latos gan eiro stāstīja S. Koļesņikova.

AS "Swedbank" bijušais valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis kļuvis par “Medicīnas centrs ARS” (ARS) 15% kapitāldaļu līdzīpašnieku, liecina Uzņēmumu reģistra informācija. Jau pērn vasarā Rubenis pievienojās “ARS” vadības komandai. Darījuma summa netiek atklāta.

“Pēdējos gados esam izauguši un pamatīgi attīstījušies, tāpēc nākas domāt par vadības komandas jaudām. Mūsu plāni ir lieli un cēli – gribam ne tikai saglabāt, bet arī nostiprināt savas līderības pozīcijas. Šim uzdevumam mums nepieciešams piesaistīt ne vien labākos medicīnas speciālistus, bet arī pastiprināt uzņēmuma vadības kompetences”, saka ARS valdes priekšsēdētājs Māris Andersons.

“Esmu ļoti priecīgs par iespēju tuvināties medicīnas nozarei un saistīt savu likteni ar ARS, jo šeit tiešām jūtama jomas attīstība un mājo īsta medicīna. Turklāt bez visiem labi zināmās ARS poliklīnikas Rīgā, Skolas ielā, pagājušajā gadā atklājām ARS Kodolmedicīnas centru; līdz ar to paplašinot un nodrošinot pieeju ļoti augsti attīstītai diagnostikai onkoloģijā un kardioloģijā. Citējot Māri Andersonu, tagad līdz ar to varam atrast mazos vēzīšus jau no diviem milimetriem. Esam finiša taisnē, lai atvērtu augsta apkalpošanas līmeņa privāto slimnīcu bijušās Sarkanā krusta slimnīcas telpās Jāņa Asara ielā. Tiek plānotas divas ļoti modernas operāciju zāles, kur strādās Latvijas labākie ķirurgi uroloģijā, ginekoloģijā, krūšu ķirurģijā, ortopēdijā, proktoloģijā un arī citās specialitātēs. Jūtu, ka šī ir joma, kuras galvenais mērķis ir rūpēties par kvalitatīvu iespēju ārstēšanā paplašināšanu un nodrošināšanu, un tajā esmu atradis jaunu mājvietu savai sirdij un dvēselei”, saka Reinis Rubenis

Medicīnas centrs “Nucleo” sadarbībā ar “ARS Kodolmedicīnas klīniku” ir izveidojuši Baltijā unikālu medicīnas centru, kas nodrošinās kodolmedicīnā balstītus diagnostikas pakalpojumus, kā arī ražos un eksportēs radioaktīvos farmaceitiskos produktus.

Centra izveidē investēti vairāk nekā 2,5 miljoni eiro.

“Rīgā atklātais kodolmedicīnas centrs ir unikāls Baltijas reģionā. Jau vasaras izskaņā centrā tiks nodrošināta diagnostikai nepieciešamā radioaktīva preparāta ražošana mūsu rīcībā esošajā ciklotronā, savukārt jau patreiz ir iespēja veikt onkoloģisko pacientu izmeklēšanu ar pozitronu emisijas tomogrāfiju un datortomogrāfiju. Vienlīdz būtiski ir tas, ka centrs nodrošinās praktisku un mūsdienīgu apmācību procesu jaunajiem speciālistiem medicīnas un diagnostikas jomās, farmācijā un ķīmijā, kā arī medicīnas inženierijā un fizikā,” norāda SIA “Nucleo” medicīnas centra valdes locekle Dace Rātfeldere.

Izmantojot 3D izveidotu pacienta autentisku sirds modeli, Stradiņa slimnīcā veikta sarežģīta sirds ķirurģiska operācija. Šāda sirds modeļa izveide izmaksājusi 2000 eiro, informē slimnīcas pārstāve Lāsma Sīle.

Pēc infarkta Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas sirds ķirurgu rokās nonāca 58 gadus vecs vīrietis, kuram konstatēta reta sirds kambaru defekta patoloģija – izveidojies caurums starpsienā, kuru bija nepieciešams slēgt. Ārsti norāda, ka šādas operācija notiek reti un tās ir tehniski sarežģītas ar augstu mirstības risku. Neoperējot šādus pacientus, mirstība ir 100%.

«Tradicionālās diagnostikas metodes neļauj tik precīzi izprast problēmas novietojumu telpā, kā arī ir nepietiekamas, lai izprastu, kā labāk piekļūt problēmai. 3D printētais sirds modelis bija ļoti svarīgs, lai jau pirms operācijas varētu izplānot, no kuras vietas piekļūt, kuru sirds kameru atvērt, lai pēc iespējas saudzīgāk veiktu jau tā ļoti sarežģīto un riskanto operāciju,» stāsta ķirurgs Edgars Freilibs, kurš veica sarežģīto operāciju un tās tehnisko plānošanu.

Pēc vairākus gadus ilgušiem vērienīgiem rekonstrukcijas darbiem, Medicīnas sabiedrība “ARS” vēra durvis jaunajām stacionāra telpām un konsultāciju nodaļai renovētajā Sarkanā Krusta slimnīcā Grīziņkalnā.

Pirms vairāk nekā 110 gadiem celtās ēkas rekonstrukcijas 1. kārta veikta, ieguldot SIA "Medicīnas sabiedrība "ARS"" privātos līdzekļus un sadarbojoties ar valsts attīstības finanšu institūciju “Altum” un Swedbank. Tas ir pirmais solis daudzfunkcionāla slimnīcas kompleksa izbūvei nākotnē.

Šobrīd, ievērojot Eiropas standartus un tendences pacientu un darbinieku labbūtības nodrošināšanai ārstniecības procesā, arhitektoniski vērtīgā ēka, kurai piešķirts Reģionālas nozīmes kultūras pieminekļa statuss, atdzimstot ieguvusi gan visaugstākā līmeņa medicīnas tehnoloģijas un pacientam draudzīgu interjeru, gan Zaļajam kursam atbilstošus, Latvijā medicīnas būvēs iepriekš nelietotus inženiertehniskos risinājumus.

SIA "Medicīnas sabiedrība "ARS"" ("ARS") pagājušajā gadā strādāja ar 19,637 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 18,1% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa pieauga par 41,9% - līdz 1,238 miljoniem eiro.

Gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pagājušais gads kompānijai bija veiksmīgs, jo sniegto medicīnas pakalpojumu apmērs pieauga.

Pērn kompānijas apgrozījumā 4,819 miljonus eiro veidoja Nacionālā veselības dienesta apmaksātie pakalpojumi, savukārt maksas pakalpojumi veikti 14,818 miljonu eiro vērtībā. Tostarp "ARS" Diagnostikas centra ieņēmumi pagājušajā gadā veidoja 5,387 miljonus eiro.

Vadības ziņojumā teikts, ka pērn "ARS" galveno uzmanību veltīja tirgus izpētei, jaunu un jau esošo klientu piesaistīšanai, kā arī jaunu tehnoloģiju, medicīniskā un saimnieciskā inventāra iegādei, izmantojot līzinga kompāniju un kredītiestāžu pakalpojumus.

Tāpat vadības ziņojumā minēts, ka informācijas tehnoloģijās (IT) pagājušajā gadā kompānija ieguldījusi 24 274 eiro, kamēr medicīniskajās iekārtās investēti 579 502 eiro. Pagājušajā gadā turpināti slimnīcas J.Asara ielā otrās kārtas būvniecības darbi, kam pērn saņemts līdzfinansējums 5,86 miljonu eiro apmērā. Būvdarbus plānots pabeigt 2023.gada beigās.

SIA Medicīnas sabiedrība ARS (ARS) investējusi 450 000 eiro (315 000 latu) jauna tipa datortomogrāfā, biznesa portālam Nozare.lv pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Māris Andersons.

Viņš norādīja, ka jaunajā datortomogrāfā bez parastās komplektācijas paredzētas arī daudzas papildprogrammas, piemēram, plaušu skrīnings, asinsvadu un sirds izmeklēšana, zobu plānošanas programma, kas sniedz nepieciešamo informāciju zobu protezēšanai un implantēšanai.

«Latvijas apstākļos var cerēt atpelnīt investīcijas piecu gadu laikā ar nosacījumu, ja ir pietiekama pacientu plūsma. Salīdzinājumā ar ārvalstu klīnikām, kur izmeklējuma cena ir daudzkārt augstāka, mēs varam strādāt tikai tad, ja nodrošinām augstu iekārtas noslogojumu, tādējādi samazinot amortizācijas īpatsvaru kopējās izmeklējuma izmaksās,» skaidroja Andersons.

Finansējuma pieejamība mudina veikt vērienīgas privātas investīcijas veselības aprūpē, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Stabilizējoties ekonomiskajai situācijai, bankas labprātāk dod kredītus, kā arī gaidījām iespēju piesaistīt Eiropas finansējumu – iemeslus, kādēļ tieši šoruden sākta vēža diagnostikas un nukleārās medicīnas centra būvniecība, DB skaidro SIA Nukleārās medicīnas centrs valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis. Kopējās investīcijas tiek plānotas ap 10 milj. eiro, no tā līdz 4 milj. eiro tiks piesaistīti no Norvik Bankas, bet 5,7 milj. eiro ir Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējums pētniecībai.

Kā norāda V. Skrīvelis, primāri tas būs pētniecības centrs, pētīs jaunus medikamentus vēža ārstēšanai, taču paralēli tiks veikta arī diagnostika. «Vēzis ir daudzveidīgs, var būt jebkur. Diagnostikas pamatā ir daudz zinātnes,» tā viņš. Jaunās nukleārās medicīnas tehnoloģijas ļauj diagnosticēt vēža un sirds slimības agrīnā stadijā, kad to ārstēšana ir daudz veiksmīgāka. Šī metode paredz diagnostikā izmantot īsu brīdi dzīvojošus radionuklīdus. Pacients tiek izmeklēts jauna veida tomogrāfā (pozitronu emisijas tomogrāfs jeb PET) apvienojumā ar datortomogrāfu. Paralēli tam paredzēts sintezēt un zinātniskos projektos eksportēt jaunu zāļu pētīšanai nepieciešamos radionuklīdus (radioizotopus) uz Viļņu, Kauņu, Vitebsku, Minsku, Tallinu un Tartu. Šajās pilsētās ir iespējams veikt PET diagnostiku, bet tur neražo izotopus, pašlaik tos importē no Vācijas un Somijas. Kopumā paredzēts saražot 5 tūkst. dozu gadā un veikt ap 3 tūkst. izmeklējumu.

Oktobrī tiks sākti renovācijas darbi bijušajā Sarkanā Krusta slimnīcas ēkā Rīgā, Jāņa Asara ielā 3. Plānots, ka pavasarī tur durvis vērs Medicīnas sabiedrības ARS Agrīnās vēža diagnostikas un personalizētās medicīnas centrs.

To šodien pasākumā, kas notika ēkā pirms pārbūves sākšanas, pastāstīja SIA Medicīnas sabiedrības ARS valdes priekšsēdētājs Māris Andersons. Tiek pieļauta iespēja ar laiku šī projekta attīstīšanai piesaistīt investoru.

Objekta īpašnieks ir SIA Medicīnas sabiedrība ARS. Ēka būvēta 1912. gadā un izmantota kā slimnīca, taču pēdējos gados stāvējusi tukša. Tā ir arhitektūras piemineklis.

Šis projekts būšot pirmā privātā daudzprofilu slimnīca, kas Latvijā no jauna izveidota kopš neatkarības atjaunošanas. Rekonstrukcijas darbus paredzēts veikt trīs kārtās. Objektu pilnībā pabeigt plānots trīs līdz četru gadu laikā. Pirmais tiks atjaunots slimnīcas fasādes korpuss. Tuvāko mēnešu laikā visos tā stāvos tiks nomainītas nesošās konstrukcijas, kā arī pilnībā izbūvēts 750 m2 plašais pirmais stāvs. Tur plānots apmeklētājiem atvērt Agrīnās vēža diagnostikas un personalizētās medicīnas centru.

Latvijas zinātniekiem izdevies izskaitļot ideālo materiālu sirds vārstuļa protēzes izgatavošanai, turklāt tādu, kurš nenolietotos - šis jaunais un unikālais materiāls pamazām apaugtu ar cilvēka organisma šūnām, kuras ar laiku pilnībā pārņemtu mākslīgo protēzi. Šāds rezultāts panākts Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) paspārnē veiktā pētījumā.

«Esam izpētījuši, ka vispiemērotākais būtu kombinēts sintētisks nanošķiedru materiāls, kurš atbilst dabiska sirds vārstuļa mehāniskajām īpašībām. Tas ir pietiekami blīvs, lai izturētu pastāvīgo spiedienu, ko sirdī rada asinsrite, taču tas ir arī gana porains, lai tajā varētu iemājot cilvēka šūnas. Šīs šūnas pakāpeniski no jauna izveidotu cilvēka sirds vārstulim raksturīgo ļoti izturīgo dabīgo šķiedru tīklojumu, kas ar laiku pārņemtu sintētiskā materiāla funkcijas, tam pakāpeniski sadaloties. Tādējādi, par šablonu izmantojot sintētisko nanošķiedru karkasu, būtu radies pilnībā jauns sirds vārstulis. Šābrīža izaicinājums ir saražot šo kombinēto materiālu, lai turpinātu pētījumus materiāla izmantošanā. Pēc pāris nesekmīgiem mēģinājumiem to izveidot ārvalstīs, esam nolēmuši šo kombinēto materiālu sadarbībā ar vietējiem fiziķiem radīt Latvijā. Ražošanas process nav no vieglajiem - materiāls jāauž elektriskajā laukā no ārkārtīgi smalkiem pavedieniem, kuru diametrs mērāms nanometros,» stāsta RSU Biomehānikas laboratorijas vadošais pētnieks, sirds ķirurgs Mārtiņš Kalējs.

Nodota ekspluatācijā bijušās Sarkanā Krusta slimnīcas ēkas Rīgā, Jāņa Asara ielā 3 renovācijas pirmā kārta, informē arhitekts Māris Pērkons.

Projekta pirmās kārtas īstenošanā ieguldīti 6,5 miljoni eiro, no kuriem 2,7 miljoni eiro novirzīti būvniecībai, bet 3,8 miljoni - iekārtu un aprīkojuma iegādei.

Neoklasicisma celtā slimnīcas ēka, kam ir arhitektūras pieminekļa statuss, arī turpmāk kalpos pirms vairāk nekā 100 gadiem iecerētajam mērķim.

Rekonstrukcijas projekta autori ir arhitekti Līga Apine un Māris Pērkons, būvkonstrukciju sadaļu izstrādājis Celmiņa būvkonstrukciju projektēšanas birojs. Projektēšanas pirmās kārtas ietvaros ēkā ir renovētas un pārbūvētas telpas 3700m2 apjomā, atjaunots slimnīcas fasādes korpuss, pārbūvētas visas centrālā (ielas) korpusa nesošās konstrukcijas, kā arī pilnībā izbūvēts 830 m2 plašais pirmais stāvs un Diagnostikas nodaļas telpas galvenā korpusa 1.stāvā. Projekta pasūtītājs ir SIA Medicīnas sabiedrība ARS.

Latvijas Jūras medicīnas centrs investēs 1,11 miljonus eiro Radioloģijas nodaļas būvniecībā, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Turpmāko gadu laikā ieguldot vēl papildu līdzekļus dažādu medicīnas iekārtu iegādē un speciālistu apmācībā, centrs uzsāk inovatīvu ļaundabīgo audzēju diagnostikas un terapijas centru Austrumeiropā.

Sadarbībā ar Kodolmedicīnas klīniku ir izveidota arī Baltijas līmenī vienīgā Radiofarmācijas laboratorija.

Projekta mērķis ir veicināt onkoloģisko izmeklējumu un ārstniecības pakalpojumu pieejamību Latvijā, kā arī attīstīt valsts un privātā sektora sadarbību medicīnas pakalpojumu sniegšanā iedzīvotājiem, tādējādi veicinot onkopacientu kvalitatīvas un darbspējīgas dzīves pagarināšanu.

Latvijā ik gadu ļaundabīgi audzēji tiek atklāti aptuveni 11 000 iedzīvotāju, bet aptuveni 6 000 cilvēku ik gadu mirst no onkoloģiskām saslimšanām. Augstās mirstības dēļ Latvija katru gadu zaudē aptuveni par 3,9% vairāk darbspējīgu cilvēku, nekā tas ir vidēji Eiropas Savienībā. Tas liecina par vēža diagnostikas un terapijas pakalpojumu aktualitāti. Līdz ar LJMC projekta īstenošanu Latvijas iedzīvotājiem konkrētas grupas onkoloģiskie izmeklējumi būs finansiāli pieejamāki, kā arī nebūs jāmēro ceļš uz citām Eiropas valstīm.

Pērn septembrī pēc veiktās autologo cilmes šūnu transplantācijas sirds muskulī kardiologs Andrejs Ērglis vienā rītā pamodās slavens. Lai gan pašam Andrejam publikas interese šķiet apgrūtinoša, šī ir viena no retajām reizēm, kad sabiedrība uzmanību pievērsusi cilvēkam, kurā patiešām ir interesanti klausīties.

Andrejs Ērglis ir viens no Latvijas vadošajiem kardiologiem, zinātnieks, kurš mūsu valsti pārstāvējis starptautiskās konferencēs, asociācijās un biedrībās. Slavenā ārsta Paula Stradiņa mazdēls, Latvijas Universitātes Kardioloģijas institūta vadošais pētnieks, Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs, Baltijas Intervencionālās kardioloģijas biedrības prezidents, Amerikas kardiologu koledžas un Eiropas kardiologu biedrības īstenais loceklis. Viņu kaitina mazizglītoti cilvēki, kuri tikuši pie varas, mājsaimnieces, kuras gatavas vadīt valsti, un laika trūkums. Būdams vienmēr skrienošs, arī šoreiz Andrejs atvainojas, ka nevarēs mūsu sarunai atvēlēt tik daudz laika, cik gribētos. Viņu gaidot pacients... operāciju zālē uz galda.

Aizvadītajā finanšu gadā SIA Medicīnas sabiedrība ARS pieaudzis sniegto medicīnas pakalpojumu apjoms, liecina Lursoft dati.

Apgrozījums, salīdzinot ar 2012. gadu, palielinājies par 6,9% un veido 8,52 miljonus eiro, savukārt peļņa pēc nodokļu nomaksas palielinājusies par 12% un veido 436,16 tūkstošus eiro. 49,999 tūkstošus eiro no peļņas uzņēmums plāno sadalīt dividendēs, pārējo peļņas daļu atstājot nesadalītu.

2013. gadā SIA Medicīnas sabiedrība ARS nodrošināja rezidentūru 42 studentiem, kas potenciāli nākotnē varētu kļūt par uzņēmuma darbiniekiem. Pērn iegādātas vairākas diagnostiskās izmeklēšanas iekārtas.

Visvairāk uzņēmuma kapitāldaļas 40,01% pieder Mārim Andersonam, kuram pieder arī 40% kapitāldaļu uzņēmumā SIA Ars DR. 15,14% SIA Medicīnas sabiedrība ARS kapitāldaļu pieder SIA Ars C, bet 13,69% - Svetlanai Koļesņikovai.

Cīnoties ar tām pašām problēmām kā publiskās slimnīcas, tikai bez valsts investīcijām, privātās medicīnas klīnikas neredz bankrota draudus

Šobrīd plānotais veselības aprūpei paredzētā finansējuma samazinājums šī gada otrajai pusei ir 15% salīdzinājumā ar pirmo pusgadu un 32% salīdzinājumā ar pērnā gada pēdējiem sešiem mēnešiem. Lai gan kopējo finansējumu ambulatorajai aprūpei gada otrajā pusē plānots saglabāt pirmā pusgada līmenī, tomēr privātās klīnikas pieredzējušas krasu valsts pasūtījuma samazināšanu. Tāpat par labu lielajām slimnīcām pārdalīts arī primārās aprūpes - ģimenes ārstu - finansējums, kas samazināts par 20%.

Kā melnajā caurumā

«Mēs nedzīvojam uz izolētas salas, viss, kas notiek veselības aprūpē, attiecas arī uz privāto medicīnu,» saka Medicīnas sabiedrības ARS valdes priekšsēdētājs Māris Andersons. Valsts un pašvaldību slimnīcu grūtības viņš skaidro ar to, ka tās nevēlas atteikties no «trekno gadu režīma». Lai gan šīs slimnīcas veic virkni procedūru, kuras privātie medicīnas uzņēmumi neveic un ko ir ļoti nepieciešams turpināt, tomēr M.Andersons norāda, ka valsts veselības aprūpes iestādēm tehnoloģijas būtībā tiek uzdāvinātas no valsts līdzekļiem, tās saņem finansējumu valsts apmaksāto pakalpojumu veikšanai, kā arī saņem pacientu un veselības apdrošināšanas kompāniju naudu par maksas pakalpojumiem. Privāto klīniku ienākumu avoti ir krietni ierobežotāki, tomēr, sajožot jostas, tās joprojām turpina strādāt un neizjūt bankrota draudus.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Medicīnas sabiedrība ARS valdes priekšsēdētājs Māris Andersons, kurš ir arī uzņēmuma līdzīpašnieks. Medicīnas sabiedrība ARS darbojas 28 gadus. «Pie mums strādā 450 darbinieki, 170 ir ārsti,» atklāj M. Andersons.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Laikam jau to var nosaukt par misijas apziņu. Kā jebkuram cilvēkam arī man ir nepieciešama pašrealizācija. Esmu sapratis, ka medicīna ir tā sfēra, kurā man tas sanāk vislabāk.

Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).