Kāda ir sajūta, dodot cilvēkam jaunu sirdi, līdz ar to - iespēju dzīvot? Uzlikt uz papīra to nevar, bet kardioķirurgam Gundaram Katlapam šī sajūta ir labi pazīstama. Viņš ir Virdžīnijas Valsts universitātes (VCU) Medicīnas centra sirds un plaušu transplantācijas programmas direktors un nodarbojas ne tikai ar dzīvu orgānu pārstādīšanu, bet arī mākslīgās sirds implantēšanu.
Piedzimt no jauna
Šī ierīce tomēr vēl nespēj pilnībā aizstāt dzīvu sirdi un parasti paliek pacienta krūšu kurvī, kamēr tiek atrasts sirds donors. Dažkārt pēc sirds nākas lidot pat 1000 kilometru un nereti pašam veikt gan sirds izņemšanas, gan pārstādīšanas operāciju.
Pagājušā gada laikā Gundars Katlaps ir izdarījis 12 sirds transplantācijas, un visas no tām ir bijušas sekmīgas. Apmeklējot VCU slimnīcu Ričmondā, iepazīstamies ar vienu no daktera Katlapa pacientēm. Tvailai ir 27 gadi, un pirms 10 dienām veikta sirds transplantācija, bet tagad viņa jau ir gatava doties mājās. Tvailai neārstējama sirds mazspēja attīstījās grūtniecības laikā, un viņa nomirtu pāris nedēļās, ja nesaņemtu jaunu sirdi, skaidro ārsts.
Tā izskatās no jauna piedzimis cilvēks - Tvaila staro. Kā tas ir, kad ar vispārākās pakāpes emocijām nākas saskarties gandrīz katru dienu?
Mēs esam labi
Par laimi, daktera Katlapa darba rezultāti ir tādi, ka ar emocijas skalas otru galu nav jāsastopas bieži. No pēdējām 20 transplantācijām nomiris ir viens pacients. Pārējos gadījumos valda prieks. "Kas medicīnā var dot vēl vairāk tūlītēja gandarījuma?" Sirds un plaušu transplantācijas ir tā darba daļa, kas nes vairāk publiskas atzinības, saka Gundars. Taču praksē tās nav daudz sarežģītākas par daļu no t.s. parastajām, ikdienas sirds vai plaušu operācijām, kuras viņš veic pilnā spektrā. VCU slimnīca sirds operācijām pieņem arī tādus pacientus, no kuriem sarežģītības dēļ citi atsakās. Kāpēc? "Tāpēc, ka mēs esam labi. 99-98 % pacientu izdzīvo. Un nav tādu sirds operāciju, ko es nevarētu veikt. Daļa no tām Latvijas apstākļos būtu neiespējamas. Tādēļ es esmu šeit," viņš piebilst.
Amerika ir valsts, kurā jēdziens vietējais tiek izprasts citādi nekā Eiropā. Galvenais ir tas, ko tu vari izdarīt un ko jau esi izdarījis. Un VCU trīs labākie kardiotorakālie ķirurgi ir indietis, ungārs un latvietis. Laba izglītība un labs darbs atver durvis visur.
Kurš, ka ne tu
Gundars ir uzaudzis ārstu - ķirurga Jāņa Katlapa un ginekoloģes Ilzes Katlapas - ģimenē. Stājoties Latvijas Medicīnas akadēmijā, Gundars jau zināja, ka grib būt ķirurgs, tāpat kā tēvs. "Skolā es nebiju teicamnieks, bet tēvam laikam bija liela ticība manām spējām. Nekad neaizmirsīšu, kā, sūtot mani kārtot iestājeksāmenus, viņš teica - Gundar, ja ne tu, kurš tad?"
Mācības un darbs Amerikā kļuva par skaidru mērķi pēc tam, kad 90. gadu sākumā pēc ķirurga Kristapa Keggi uzaicinājuma bija iespēja aizbraukt paskatīties, kā strādā Jeilas Universitātes slimnīcā. "26 gadu vecumā es precējos, man bija ķirurga darbs Gaiļezera slimnīcā, un es domāju - kādi gan vēl lieli notikumi varētu būt gaidāmi manā mūžā?"
"Mācīšanās eksāmeniem, lai iestātos rezidentūrā ASV, pilnīgi noteikti bija grūtākais, ko es jebkad esmu darījis. Mani konkurenti bija labākie Amerikas medicīnas skolu beidzēji. Lai gan angļu valoda man bija laba, jo biju beidzis Rīgas 50. vidusskolu, tomēr līdz tam nebiju izlasījis nevienu medicīnas grāmatu angliski." No tiem laikiem Gundaram saglabājusies piezīmju klade, kurā lappuse pēc lappuses sīkā rokrakstā ir aizpildīta ar anglisko medicīnas terminu skaidrojumiem.
Viss ir iespējams
"Vairākus mēnešus es nedarīju neko citu kā tikai sēdēju mājās un mācījos, kamēr zināju no galvas astoņas medicīnas mācību grāmatas. Vēlreiz apguvu to, ko sešus gadus biju mācījies akadēmijā, tikai tagad to iemācījos angļu valodā. Vasarā mācījos pie plika galda lauku māju pirtiņā, ko kopā ar brāli un tēvu no guļbaļķiem bijām uzbūvējuši. Tur nekas netraucēja koncentrēties."
Bija gandrīz vai neticami, ka to varēs paveikt, bet Gundars iedvesmojās no hokejista, visu laiku labākā NHL spēlētāja Veina Grecka vārdiem: "Tu netrāpīsi 100% no visiem sitieniem, kurus tu neizdari."
Par katru eksāmenu bija jāsamaksā 400 dolāri, un šoreiz palīdzēja mecenāte, medicīnas doktore Aina Galēja, kura ir atbalstījusi daudzus. Gundars attaisnoja šo atbalstu, iekļūdams starp 14 % reflektantu ar labāko rezultātu. "Ja grib, tad viss ir iespējams."
Stenfordas Universitātes Medicīnas centra rezidentūrā Gundars Katlaps sākumā tika uzņemts uz vienu gadu. "No pirmās dienas man vajadzēja pierādīt - esmu tik labs, ka ir vērts mani paturēt uz visiem pieciem rezidentūras gadiem. Ar viena gada pozīciju startēja pieci - es un četri amerikāņi. Līdz trešajam gadam biju palicis viens. Viņi redzēja, ka man ir labas rokas."
Virs vidusmēra
Rezidentūras beigās izkristalizējās vēlme specializēties tieši kardioķirurģijā. "Asinsvadu ķirurģijā jau biju izdarījis tik daudz, ka vairs nejutu nekādus lielus izaicinājumus, neredzēju, ka šajā jomā vēl varētu nākt pretī kaut kas tik jauns un aizraujošs, kas uzjundītu manī adrenalīnu. Viena no Stenfordas slimnīcām man piedāvāja pastāvīgu darbu kā asinsvadu ķirurgam, vien balstoties uz iemaņām un pieredzi, ko biju ieguvis vispārējās ķirurģijas rezidentūras laikā. Lai gan labi varēju darīt šo darbu, es tomēr jutu, ka man pietrūkst īpašu prasmju, kas mani paceltu pāri viduslīmenim."
Nav šaubu, ka Stenforda ir viena no labākajām vietām, kur specializēties kardioķirurģijā un transplantācijā, un tieši šādu piedāvājumu Gundars uzklausīja no Stenfordas Kardiotorakālās ķirurģijas departamenta vadītāja Brūsa Raica (Bruce Reitz), cilvēka, kurš pirmais pasaulē veicis sirds-plaušu transplantāciju. Tomēr mācekļa programmai pie Raica bija vajadzīgi trīs gadi, bet Gundara vīza bija derīga vēl tikai divus. Tos viņš izmantoja, lai pabeigtu kardioķirurģijas mācekļa programmu Virdžīnijas Medicīnas koledžas slimnīcā.
"Apetīte rodas ēdot, un es sapratu, ka nevēlos būt vienkārši kardioķirurgs, bet gan ievērojams kardioķirurgs. Tāpēc nolēmu iegūt dziļāku specializāciju un izvēlējos, manuprāt, visinteresantāko jomu medicīnā - ķirurģiju sirds mazspējas gadījumos un ventrikulāro palīgierīču, tai skaitā mākslīgās sirds izmantošanu, kam tobrīd vēl bija eksperimentāls statuss. Šāda iespēja bija Kembridžā."
Nevar iedomāties ko citu
Divu gadu laikā Kembridžas Universitātes Kardiotorakālās ķirurģijas centrā Gundars Katlaps veica 25 sirds transplantācijas un 25 abpusējās plaušu transplantācijas. Ir bijis arī tā, ka starp vairākām ilgām un nogurdinošām operācijām ir tikai pusstunda, kad var nedaudz pievērt acis. Programmas beigās Gundaram piedāvāts plaušu transplantācijas programmas vadītāja postenis un viena no četrām transplantācijas ķirurgu vietām šajā Lielbritānijas lielākajā kardioķirurģijas centrā, tomēr viņš izšķīrās par labu Virdžīnijas Valsts universitātei.
Vai Gundars gribētu, lai kāds no dēliem iet viņa pēdās? "Es esmu ļoti apmierināts ar savu dzīvi, kaut daudzi gadi ir aizvadīti grūtā darbā. Ir jābūt spēcīgai pārliecībai par to, ka tavs darbs ir tas, ko tu vēlies darīt un kas tevi dara laimīgu. Ja darbs nav arī aizraušanās, tad ir grūti pamatot tam ziedoto laiku un spēkus, jo tikai naudas dēļ to darīt nav vērts. Es gribētu, lai mans dēls būtu ķirurgs, bet tikai tad, ja viņš šo darbu mīlētu tikpat stipri, cik es, ja nespētu sevi iedomāties darām kaut ko citu."