Valdība bez īpašām diskusijām akceptējusi grozījumus, kas paredz aizliegt Latvijā tirgot veļas mazgāšanas līdzekļus, kuros fosfātu saturs pārsniedz 0.5 % no fosfora satura masas, kas nozīmē, ka tirgus būtu jāpamet Ariel, Bonux un Tide brendiem.

Aizliegums stāsies spēkā no 2010. Akceptē noteikumus par fosfātu satura ierobežošanu veļas pulverosgada 1. jūlija.

Vides ministrija uzsver, ka līdzīgus veļas mazgāšanas līdzekļu tirdzniecības ierobežojumus jau ieviesušas tādas ES dalībvalstis kā Itālija, Beļģija, Čehija un Vācija, savukārt Zviedrija un Francija vēl gatavojas lemt par attiecīgu ierobežojumu ieviešanu. Tikai dažas valstis paļaujoties uz mazgāšanas līdzekļu ražotāju apņemšanos atteikties no tādu līdzekļu ražošanas, kuri izgatavoti uz fosfātu bāzes.

Konkurences padome (KP) ir noslēgusi veļas mazgāšanas līdzekļu tirgus uzraudzību, kuras ietvaros KP izvērtēja konkurences apstākļus un pārbaudīja, vai tirgū nepastāv konkurences ierobežojumi, kas kaitē uzņēmumu darbībai vai patērētāju interesēm.

Apkopojot tirgus uzraudzībā iegūtos datus, KP secināja, ka Latvijas patērētājiem ir nodrošinātas plašas veļas mazgāšanas līdzekļu iegādes iespējas, jo produktu vidū pastāv daudzveidība - tirgū tiek piedāvāti veļas pulveri, šķidrie veļas mazgāšanas līdzekļi, kā arī pēdējos gados aizvien lielāku popularitāti ieguvušās kapsulas, kas paredzētas vienai mazgāšanas reizei.

Latvijā iespējams iegādāties ap 250 veļas mazgāšanas līdzekļu, izvēloties starp kopumā 40 dažādiem ražotāju zīmoliem, mazumtirgotāju pašzīmoliem, kā arī starp tradicionālajiem un ekoloģiskajiem mazgāšanas līdzekļiem. Veļas mazgāšanas līdzekļus Latvijas tirgum piegādā vairāk nekā 30 piegādātāji.

Kompānija Procter&Gamble, pielāgojoties pircēju prasībām pēc aizvien lētākiem produktiem, laidusi klajā jaunu mazgāšanas līdzekļa Tide produktu, ziņo Wall Street Journal.

Jaunajā produktā trūkst dažas tīrīšanas vielas, kas ir atrodamas dārgāku mazgājamo līdzekļu sastāvā. Taču, kā norāda kompānija, šis līdzeklis maksās par 20% lētāk.

Šī produkta esamība pierāda to, ka ražotājiem jāpielāgojas ekonomikas radītajiem skarbajiem apstākļiem un jāmaina kurss.

P&G vadītāji ļoti bažījās, ka tāda produkta kā Tide Basic ieviešana varētu aptraipīt Tide kvalitatīvo zīmolu, kas ik gadu gūst ap 3 miljardiem no kopējiem 79 P&G ieņēmumiem. Taču vērojot kā cilvēki arvien vairāk izmanto tādas metodes kā kuponu krāšana, akciju preču iegāde lai sabalansētu savus tēriņus,, P&G pieņēma šādu lēmumu.

Lai veļas mazgājamā mašīna ilgāk kalpotu, un drēbes pēc mazgāšanas būtu tīras un svaigas, veļas mašīnu nepieciešams kopt un pareizi tīrīt. Gluži tāpat kā citu lielo un mazo sadzīves tehniku ik pa laikam tīram vai mazgājam, arī veļas mašīna jātīra, neskatoties uz to, ka tajā regulāri tiek izmantoti tīrīšanas līdzekļi.

Ja veļas mašīna kalpojusi jau ilgāku laiku, ar laiku kļūs labi pamanāmas netīras, brūnas vai pelēkas nogulsnes gumijotajās blīvēs un veļas mašīnas filtrā.

Taču notīrīt tikai šīs redzamās detaļas nebūs efektīvi, jo tik pat daudz un vēl vairāk nogulšņu un netīrumu uzkrājas veļas mašīnas iekšējās detaļās, kuras nav saredzamas, un tās iztīrīt ar rokām nav iespējams.

Tāpēc svarīgi savu veļas mašīnu pareizi kopt un ik pa laikam iztīrīt jau no tās iegādes brīža, lai mazinātu netīrumu uzkrāšanos, kā arī pēc iespējas novērstu kaļķaina vai dzelžaina ūdens izraisīto bojājumu riskus.

Latvijas nanopulveru ražotājs savu nākotni saista ar jaunu produktu attīstīšanu.

Kaut gan vārds «nanopulveris» izklausās diezgan moderni un pat inovatīvi, tā ražotājs, uzņēmums Plazma. Keramika. Tehnoloģija pieskaitāms pie Latvijas zinātnes un arī biznesa veterāniem: plazmas tehnoloģija, kas ļauj no metāliem ar īpašas ķīmiskās reakcijas palīdzību iegūt pavisam jaunu materiālu – īpaši smalkas konsistences pulverus jeb nanopulverus, Latvijas neorganiskās ķīmijas institūtā tika izstrādāta vēl pagājušā gadsimta 60. gados. Tā joprojām ir perspektīva, saka firmas vadītājs Ēriks Palčevskis, lai gan patlaban uzņēmumam neiet tik labi, kā gribētos.

No 24.oktobra līdz 7.novembrim Mitsukoshi Isetan Design Tide Tokyo 2012 projekta ietvaros Latvijas preču veikals Riga Collection un Latvijas zīmoli Munio Candela un Hugu piedalās izstādē - pārdošanā centrālajā un lielākajā Japānas universālveikalu ķēdes Mitsukoshi veikalā Tokijā, informē Latvijas Republikas vēstniecība Japānā.

Divu nedēļu garumā veikala apmeklētājiem būšot iespēja iepazīt Ziemassvētku svinēšanas tradīcijas Latvijā un uzzināt par valsti, kurā aizsākušās eglītes izrotāšanas tradīcijas. Savukārt 3.novembrī ir plānota veikala apmeklētāju un citu interesentu tikšanās ar Latvijas vēstnieku Japānā Pēteri Vaivaru, kuras laikā būs apskatāmas vēstnieka uzņemtās fotogrāfijas par Latviju.

Mitsukoshi universālveikals atrodas Tokijas prestižākajā iepirkšanās rajonā - Ginza. Dienā lielveikalu apmeklē no 40 000 līdz 80 000 cilvēku. Šogad par šī pirmsziemassvētku projekta tēmu ir izvēlēta Connecting to the future-Kids Design. Izstādē tiks prezentētas dizaina lietas un apģērbi bērniem, tāpēc arī Latvijas preču stendā ir rokām darinātās mīkstās rotaļlietas, Ziemassvētku rotājumi, adītie aksesuāri bērniem. Tāpat arī latviešu bērnu zīmējumi ir izmantoti universālveikala vitrīnu ekspozīcijā.

Latvijas zīmoli Riga Collection, Munio Candela un Madara piedalās projektā Design Tide Tokyo 2011, kas ir pārstāvēta vienā no galvenajiem Japānas lielveikalu ķēdes veikaliem Tokijā Mitsukoshi, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA)

Latvijas uzņēmumu dalība projektā tiek īstenota ar LIAA pārstāvniecības Japānā un Latvijas vēstniecības atbalstu.

Ikgadējais mūsdienu dzīves stila un interjera preču projekts Design Tide Tokyo 2011 turpināsies līdz šā gada 8.novembrim. Projekta laikā Mitsukoshi lielveikalā, kas atrodas Tokijas prestižākajā iepirkšanās rajonā Ginza, Latvijas preču ražotāji izstāda savu produkciju, ko ir iespējams arī iegādāties.

Lielveikalu dienā apmeklē līdz 80 tūkstošiem cilvēku. Projekta ietvaros Latvijas preces ir izvietotas Relax Time zonā, kas japāņiem asociējas ar bagātu dabu, dabīgiem materiāliem un nesteidzīgu laika pavadīšanu.

Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) noslēgusi iepirkumu konkursu par dalības izstādē «Interior Lifestyle Tokyo 2013» nodrošināšanu, liecina konkursa rezultāts Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

LIAA konkursā pieteicās viens pretendents, kas arī automātiski guva uzvaru – Vācijā bāzētais uzņēmums Mesago Messe Frankfurt Corporation, kas piedāvāja 2,144 milj. Japānas jēnu jeb aptuveni 141 tūkst. Ls līgumcenu.

Latvijas dalību Tokijā notiekošajā dizaina izstādē līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF).

«Interior Lifestyle Tokyo 2013» norisināsies no 5. līdz 7. jūnijam.

Jau ziņots, ka Tokijā no 24. oktobra līdz 7. novembrim Mitsukoshi Isetan Design Tide Tokyo 2012 projekta ietvaros Latvijas preču veikals Riga Collection un Latvijas zīmoli Munio Candela un Hugu piedalījās izstādē centrālajā Japānas universālveikalu ķēdes Mitsukoshi veikalā. Design Tide Tokyo ir ikgadējs projekts, kura laikā var aplūkot, un iegādāties mājas dizainu, mūsdienu dzīves stila, modes un interjera preces.

ASV prezidenta Donalda Trampa un Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna tikšanās Vjetnamas galvaspilsētā Hanojā ceturtdien beigusies bez vienošanās par denuklearizāciju.

«Šoreiz netika panākta vienošanās, taču viņu delegācijas gaida tikšanos nākotnē,» pavēstīja Baltā nama preses pārstāve Sāra Sandersa.

Abiem līderiem bija «ļoti laba un konstruktīva tikšanās,» teikts Baltā nama paziņojumā. «Abi līderi apsprieda dažādus veidus, kā virzīt denuklearizāciju un ekonomiski pamatotas idejas.»

Tramps pēc tikšanās preses konferencē pavēstīja, ka sarunas beigušās bez vienošanās, jo viņš nav vēlējies atcelt visas sankcijas Ziemeļkorejai, norādot, ka viņam «bijis jāaiziet» no sarunām ar Kimu.

«Dažreiz ir jāaiziet un šī bija tikai viena no tādām reizēm,» reportieriem paziņoja Tramps. «Mēs jutām, ka nebūtu labi kaut ko parakstīt.»

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Patēriņa preču ražotājiem Unilever un Procter & Gamble (P&G) ir piespriesta soda nauda 315 miljonu eiro apmērā par to, ka kompānijas kopā ar Henkel bija noslēgušas veļas mazgājamā pulvera cenu karteli astoņās Eiropas valstīs, raksta BBC.

Kompānija Unilver ir sodīta ar 104 miljoniem eiro, bet P&G ar divreiz vairāk – 212 miljoniem eiro. Soda naudas apjoms tika samazināts par 10%, kad abas kompānijas atzina savu vainu karteļa izveidošanā. Unilver, P&G un Henkel noslēgto karteli trīs gadus izmeklēja Eiropas komisija (EK) pēc Henkel norādījuma par to, ka uzņēmumi ir vienojušies par cenām.

Henkel savukārt netiks sodīts, jo sadarbojās ar izmeklētājiem.

Veļas pulveru cenu kartelis 2000. – 2005. gadā pastāvēja Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Itālijā, Portugālē, Spānijā un Nīderlandē

Kompānijai P&G pieder Tide, Gain un Era zīmoli, Unilver – Omo un Surf, bet Henkel lielākajā daļā Eiropas pārdod Persil.

Uzņēmēji gadumijā pamanījušies cenas dažādām precēm palielināt vairāk par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pieauguma tiesu. PVN likmju paaugstināšana no šā gada 1.janvāra minimāli ietekmējusi dažādu produktu un preču cenas, liecina Dienas veiktais cenu monitorings. Vairāku preču cenas kopš pērna gada decembra nav mainītas vai arī pieaugušas par PVN likmes paaugstināšanas tiesu - pāris santīmiem.

Savukārt vairāk sadārdzinājies veļas pulveris, bērnu autiņbiksītes, piena produkti, saldumi, kā arī benzīns. Pārtiku un degvielu galvenokārt sadārdzināja izejvielas cenas paaugstināšanās pasaulē, kas būs viens no noteicošākajiem faktoriem tālākām cenu izmaiņām.

PVN pamatlikme no gada sākuma paaugstināta no 21% līdz 22%, bet samazinātā likme, ko piemēro arī medikamentiem, - no 10% līdz 12%. No Dienas aplūkotajiem medikamentiem cena paaugstināta Ibumetin, taču ne vairāk kā par PVN likmes kāpuma tiesu.

Latvijas lielāko aptieku ķēžu apvienojošās Aptieku attīstības biedrības vadītāja Inga Zemdega-Grāpe laikrakstam sacīja, ka līdz šim aptiekas nav paspējušas katrai precei nomainīt cenu zīmi, tāpēc vairums zāļu, iespējams, tiek tirgotas par veco cenu, PVN kāpumu sedzot no savas kabatas. Pilnīgu ainu par PVN likmes paaugstināšanas ietekmi uz medikamentu cenām aptiekās varēs manīt pēc diviem mēnešiem.

Pēdējā laikā sieviešu skaits biznesa eņģeļu vidū aug, bet izmaiņas notiek lēnām

«Man bail minēt skaitļus, bet šķiet, ka eņģeļinvestoru vidū sieviešu nav vairāk par 10%,» saka Nensi Govindere (Nanci Govinder), Rising Tide Europe tīkla eņģeļinvestore un Šveices inovāciju aģentūras Innosuisse jaunuzņēmumu konsultante.

Situācija, vērtējot pa valstīm, ir atšķirīga, un tam ir dažādi iemesli. Viņa uzskata, ka liela nozīme ir skolu sistēmai, kas mudina sievietes būt neatkarīgām. Pēc viņas teiktā, ir vajadzīga domāšanas maiņa finansēšanas jomā. «Uz sievietēm uzņēmējām skatās citādāk nekā uz vīriešiem, kuri ir uzņēmēji. Ir jāiesaistās, jāatbalsta un jāiedrošina, jāmaina sieviešu domāšana, ka viņām nevar būt ģimene un bizness. Var būt viss, bet varbūt ne viss vienlaikus,» saka N. Govindere.

Mediju reklāmas tirgus 2010. gadā attiecībā pret 2009. gadu samazinājies par 13% un bijis 52,7 milj. Ls apjomā.

Salīdzinot ar 2009. gadu, tik pat kā nemainīgs ir palicis televīzijas un interneta reklāmas tirgus, televīzijā kritums par 1%, internetā par 2%. Vislielāko kritumu piedzīvojis preses reklāmas tirgus – laikraksti par 32% un žurnāli par 30%.

«Reklāmas apjomu kritums presē par 30–32% ir pagājušā gada pirmā pusgada efekts. Mēneša žurnāli turpina izjust imidža reklāmu samazinājumu, nedēļas žurnāli piesaista pārdošanas kampaņas un uz tā rēķina iegūst. Laikraksti informācijas pasniegšanas ātruma ziņā zaudē internetam, taču saglabā augstu lasītāju uzticamību drukātajam medijam, kas reklāmas apjomu ziņā uzrāda pozitīvu tendenci šogad. Prese kopumā 2011. gadā rēķinās ar reklāmas apjomu pieaugumu, jo vairāk – tieši žurnālu grupā. Par kategorijas spēku šobrīd liecina gan lasītāju auditoriju stabilitāte, gan abonentu skaita pieaugums,» skaidro AS Diena reklāmas aģentūras direktore Ilana Isājeva.

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Vadošās Rietumvalstu kompānijas jau kādu laiku sākušas ziņot par savu iepriekšēja ceturkšņa sniegumu. Peļņas atskaites bieži vien papildina uzņēmumu vadītāju spriedumi un mājieni par nākotni. Redzams, ka šo finanšu atskaišu publicēšanas sezonu daudzas lielās kompānijas arī izmanto, lai informētu par savu produktu un pakalpojumu cenu tālāku palielināšanu.

Piemēram par cenu palielināšanu plašam produktu klāstam nupat ziņojis globālais dažnedažādu patēriņa preču ražotājs Procter & Gamble (tas kontrolē, piemēram, Gillette, Pampers, Ariel un teju neskaitāmas citas preču zīmes). Līdzīgi par cenu palielināšanu ziņojis globālais patēriņa preču smagsvars Unilever, kas iepriekšējā ceturksnī vidēji tās audzējis par 4%, kas ir visvairāk kopš 2021. gada. Arī šai kompānijai piederošo preču zīmju saraksts ir ļoti garš, kur cita starpā šis uzņēmums ir lielākais pasaules saldējuma ražotājs (tas kontrolē, piemēram, Magnum preču zīmi).

Vēl par savu cenu palielināšanu nupat ziņojuši tādi uzņēmumi kā Nestle, Danone un WD-40 Co utt. Tāpat dauzu šādu uzņēmumu vadība devusi mājienus, ka cenu palielināšana, iespējams, būs nepieciešamā arī nākamgad. “Mums jāgatavojas vēl vismaz 12 mēnešiem ar inflācijas spiedienu. Mēs atrodamies tādā inflācijas vidē, kas ir vērojama reizi divdesmit gados,” spriedusi minētā Unilever vadība.

Kapitāla tirgus attīstība Latvijā ir atkarīga ne tikai no valsts noteiktajiem nosacījumiem, lielo valsts kapitālsabiedrību kotēšanas biržā, bet arī pašu emitentu labas korporatīvas pārvaldības, spējas ieinteresēt potenciālos investorus.

To rāda diskusija Kapitāla tirgus tendences Latvijā – kāds ir vietējā tirgus potenciāls? Nenoliedzami, ka Latvija kapitāla tirgus attīstībā atpaliek gan no Igaunijas, gan arī no Lietuvas; to varētu pārvarēt gan ar valdības lēmumiem, gan jaunu privātu emitentu ienākšanu biržā.

Redz valsts kompāniju trūkumu

“Būtiskākais, ar ko Latvija atšķiras no Lietuvas un Igaunijas, ir tas, ka biržā ir startējuši lieli valstij piederoši uzņēmumi – Igaunijas valstij piederošā AS Tallinas osta un Lietuvas valstij piederošā AS Ignitis grupa,” skaidro AS Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne. “Problēmas sakne – maz tirgus dalībnieku, maza tirgus kapitalizācija (mazāk par 10% no IKP), bet, piemēram, Zviedrijā kapitalizācija ir lielāka par šīs valsts IKP; jāmeklē cēloņi, kāpēc ir tik maz dalībnieku,” skaidro AS DelfinGroup padomes loceklis Gatis Kokins.

Bārmeņa profesija Latvijā ne tikai kļūst populārāka, bet arī strauji attīstās. Pieaug gan prasības pēc augstākas kvalifikācijas un zināšanām, gan arī tiek pilnveidota visa industrija, tā izglītojot sabiedrību kopumā, informē Prike Latvija.

23. novembra vakarā restorānā Koya tika atklāts bārmeņu konkurss World Class. Šī konkursa laikā pusgada garumā Latvijas bārmeņiem būs iespēja sevi pilnveidot, apmeklējot dažādas meistarklases, kuras vadīs dažādi pasaules līmeņa eksperti. Paralēli nodarbībām būs ikdienas darbs katram savā bārā. Pavasarī notiks konkursa fināls, kurā tiks noskaidrots viens bārmenis, kas pārstāvēs Baltiju Meksikā.

Latvijā šis konkurss norisināsies pirmo gadu, un tā mērķis ir mainīt un attīstīt dzērienu kultūru, veidojot jaunu izpratni par kvalitāti bārā un piedāvātajos dzērienos, tādējādi mainot ikdienas paradumus.

Atklāšanas pasākumā bija iespēja vērot World Class 2015 otrās vietas ieguvēja un Izraēlas World Class 2015. gada uzvarētāja Ariel Leizgold uzstāšanos un šovu, kā arī baudīt viņa gatavotos kokteiļus. Pieredzē dalījās arī Igaunijas World Class 2016 uzvarētājs Regeri Zoo, un notika jau pirmās kokteiļu jaukšanas sacensības.

Kanādas kompānija izstrādājusi domu kontroles tehnoloģiju, kas izmanto smadzeņu viļņus. Jau šobrīd, izmantojot smadzeņu viļņus, ar domu spēku var kontrolēt apkārtējo vidi, piemēram, iedegt gaismu istabā.

Toronto bāzētā kompānija InteraXon ir izstrādājusi sistēmu «thought-control computing», tā paredzēta komerciāliem nolūkiem, piemēram, video spēlēm, vēsta portāls theglobeandmail.com. «Tehnoloģija ietver pierastā izskata austiņas, kurām ir piestiprināti elektrodi, kas spēj nolasīt smadzeņu viļņus. Smadzeņu viļņi tālāk tiek aizvadīti līdz datoram,» skaidro InteraXon vadītāja Ariela Gartena (Ariel Garten). Viņa arī norāda, ka speciālās austiņas drīz kļūs tikpat mazas kā bluetooth ierīce un tuvāko divu gadu laikā varētu parādīties lielākajās tirdzniecības ķēdēs.

Japānas galvaspilsētā Tokijā, Minami-Aojamā, galerijā Athalie noris «Latvijas nedēļa», kuras laikā vienkopus atrodamas Latvijas ražotāju preces, kā arī tiek iepazīstināts ar Latvijas kultūru un tradīcijām.

«Latvijas nedēļa» Athalie galerijā notiks no 31. augusta līdz 13. septembrim. Pasākumu rīko Latvijas Investīciju un Attīstības aģentūra (LIAA), sadarbojoties ar Latvijas vēstniecību Japānā

Kopumā pasākuma laikā vienuviet tiek pulcēti dažādi Latvijas ražotāji un preču izplatītāji. Tokijā tiks prezentēti Japānā jau nopērkamie produkti, kā arī vēl Japānā neredzētas Latvijas preces. Pasākumā ar Latvijā ražotajām precēm, amatnieku un mākslinieku darbiem piedalās tādi veikali un uzņēmumi kā Riga Collection, Kobe Subaru, Stenders Japan, Ginta Ltd., Ariel Trading Co.,Ltd. Hugu un Munio Candela pārstāvji Japānā, Emyu Co.,Ltd. Formag Inc., bērnu apģērbu zīmolu Beekid un My Sunny Sets pārstāvis, un izdevniecība Doyosha.

Meklējot savai veselībai un dabai draudzīgus risinājumus, Latvijā rada zobu tīrīšanas pulveri dabiskā iepakojumā.

"Esi pabeidzis labu skolu, ir laiks sākt strādāt. Kāpēc gan nedarīt to pašam sev? Kādēļ gan strādāt ofisā no plkst. 9.00 - 17.00?" par izvēli veidot savu mazo uzņēmumu biznesa portālam db.lv teic Armands Vecvanags, kurš pirms gada izveidoja SIA "Monk Island".

A. Vecvanags Latvijā atgriezās pēc bakalaura grāda industriālajā dizainā iegūšanas Eindhovenas Dizaina akadēmijā Nīderlandē. Laikā, kad viņš dzīvoja Nīderlandē, jaunietim bija problēmas ar veselību, ko galvenokārt veicināja tieši neveselīgs uzturs. Cieta arī viņa zobu veselība. Pēc atgriešanās dzimtenē, viņš vairāk iedziļinājās uzturā, un tam sekoja arī interese par to, kā produkti tiek ražoti.

Pārkaisot savam iecienītākajam ēdienam vai iemaisot kokteilī jebkuru no augu pulveriem, var uzņemt pietiekamu daudzumu zaļumu labuma

Tā uzskata un tos piedāvā mājražotāja Ilva Kavicka. Viņa teic, ka nodarbojas ar konservēšanu, jo kaltēšana (kā rezultātā top viņas galaprodukts) ir viens no senākajiem tās veidiem. Ogas, dārzeņi, savvaļas zaļie augi – nātres, smiltsērkšķu lapas, gārsa u.c. – ir pašu izaudzētās izejvielas piemājas saimniecībā Auces novadā. Pārstrādāt to, ko paši izaudzē, ir arī izdevīgi.

Tā ir I. Kavickas pirmā uzņēmējdarbības pieredze, ko viņa sākusi attīstīt tikai pērn. Ņemot vērā produkta specifiku, vispirms viņa startēja ar pašu izaudzēto, ievākto ar piebildi, ka avantūra tā ir, nezinot, vai produktam būs pieprasījums. Taču tagad, kad šāda ražošana mājas apstākļos apliecinājusi sevi kā gana veiksmīgu, ir doma paplašināties. Proti, palielināt apjomu, dažādot produkciju, nodibināt SIA, lai sāktu sadarbību ar Jelgavas biznesa inkubatoru un, kas zina, varbūt arī lai nonāktu līdz eksportam, kam pagaidām produkcijas nepietiek. Piemēram, nātres ir ļoti pieprasītas un teju izpirktas jau tagad tepat.

Kārlis Ulmanis, pārkāpjot 30 gadu slieksni, nolemj nokāpt no lielpilsētas dzīves riteņa un attīstīt savu biznesu laukos, spiežot ābolu sulu

Pirms trīs gadiem viņš kopā ar ģimeni pārcēlās no Rīgas uz dzīvi Vecumnieku novadā, kur iegādājās īpašumu. «Pirms tam biju grafiskais dizainers. Ar šo lietu es vēl aizvien pasīvi nodarbojos, strādājot attālināti vairākās reklāmas aģentūrās. Apmēram desmit gadus biju pavadījis laiku pie datora, tāpēc man gribējās kaut ko vairāk, iziet ārā no ierastās vides, darīt kaut ko īstu, ar rokām, kaut ko pavisam atšķirīgu,» atzīst K. Ulmanis.

Īpašumu Vecumniekos Ulmaņu ģimene iegādājās pirms četriem gadiem, un viens no pamudinājumiem pirkt konkrēto lauku māju bija tas, ka īpašumam līdzās ir gandrīz trīs ha plašs, 80 gadus sens ābeļdārzs. Puse no tā ir aizaugusi, puse – iztīrīta. «Ābeļdārza īpašnieks mani sabiedēja, ka grasās kokus raut ārā un to vietā būs aramzeme, tāpēc es šo zemi sāku nomāt, bet tuvākā nākotnē esmu iecerējis iegādāties arī šo gabalu, lai ābeļdārzā uzbūvētu nelielu ražotni, kurā varētu spiest sulu un veidot citus produktus no šiem augļiem,» atklāj K. Ulmanis.

Kosmētikas ražotājam Kiro Cosmetics piešķirta preču zīme «Dabīgs produkts», kas apliecina, ka uzņēmuma produkti nesatur kaitīgās piedevas un ražošanas process un apkārtējā vide neatstāj negatīvu ietekmi uz produktu.

Kiro Cosmetics kosmētika nesatur ūdeni, tādējādi tas ļauj atteikties no pilnīgi visiem sintētiskajiem konservantiem, kas nepieciešami, lai spētu nodrošināt ūdens saturošās produkcijas uzglabāšanu, norāda ražotājs.

Produkti, kurus uzņēmums ražo, sastāv no pirmā spieduma eļļām, ekstraktiem, augu un aļģu pulveriem. Kosmētikas ražošanas procesā netiek izmantota augsta temperatūra.

Jau ziņots, ka uzņēmuma ražošanas tehnoloģijas novērtētas arī ārvalstīs – Krievijā, Igaunijā un drīzumā plānots ar izgatavotajiem produktiem iepazīstināt arī Zviedrijas, Ukrainas un Lietuvas iedzīvotājus.

Biroja Latvijas produkts vietējo ražotāju atbalsta kampaņā līdzdarbojas arī uzņēmums Kiro Cosmetics, kurā tiek ražota ūdeni nesaturoša kosmētika, kas ir pieprasīta arī ārpus Latvijas robežām.

Uzņēmums norāda, ka produktu sastāvdaļā netiek iekļauts ūdens, kas ļaujot izvairīties no dažādu sintētisko konservantu lietošanas kosmētikas līdzekļu uzglabāšanai. Līdz ar to produktu sastāvs nodrošina maksimālu dabiskumu, uzsver Kiro Cosmetics.

Produkti, kurus uzņēmums ražo, sastāv no pirmā spieduma eļļām, ekstraktiem, augu un aļģu pulveriem. Kosmētikas ražošanas procesā netiek izmantota augsta temperatūra.

Kiro Cosmetics norāda, ka uzņēmuma ražošanas tehnoloģijas novērtētas arī ārvalstīs – Krievijā, Igaunijā un drīzumā plānots ar izgatavotajiem produktiem iepazīstināt arī Zviedrijas, Ukrainas un Lietuvas iedzīvotājus.