Lai sasniegtu oglekļa neitralitāti līdz 2050.gadam, Japāna piektdien pieņēmusi jaunu enerģētikas politiku, kas atbalsta kodolenerģiju un atjaunojamos enerģijas avotus.

Jaunais enerģētikas plāns, ko valdība pieņēmusi tieši pirms klimata samita novembra sākumā, aicina krasi palielināt atjaunojamās enerģijas izmantošanu, lai samazinātu fosilā kurināmā patēriņu nākamajā desmitgadē, Japānai cenšoties sasniegt savu vērienīgo oglekļa emisijas samazināšanas mērķi.

Kopš Fukušimas atomelektrostacijas (AES) katastrofas 2011.gadā, Japāna vilcinājās izlemt, ko iesākt ar valsts kodolenerģijas sektoru. Tagad Japāna paziņojusi, ka reaktoru darbības atjaunošana ir būtiska emisijas mērķu sasniegšanā.

Ekonomikas, tirdzniecības un rūpniecības ministrijas izveidotajā 128 lappušu plānā teikts, ka Japānai ir jānosaka vērienīgi mērķi ūdeņraža un amonjaka enerģijai, oglekļa utilizēšanai un kodolenerģijai. Plāns arī paredz popularizēt jūras vēja enerģiju un uzlādējamu bateriju izmantošanu, kurām ir izaugsmes potenciāls.

Lai veļas mazgājamā mašīna ilgāk kalpotu, un drēbes pēc mazgāšanas būtu tīras un svaigas, veļas mašīnu nepieciešams kopt un pareizi tīrīt. Gluži tāpat kā citu lielo un mazo sadzīves tehniku ik pa laikam tīram vai mazgājam, arī veļas mašīna jātīra, neskatoties uz to, ka tajā regulāri tiek izmantoti tīrīšanas līdzekļi.

Ja veļas mašīna kalpojusi jau ilgāku laiku, ar laiku kļūs labi pamanāmas netīras, brūnas vai pelēkas nogulsnes gumijotajās blīvēs un veļas mašīnas filtrā.

Taču notīrīt tikai šīs redzamās detaļas nebūs efektīvi, jo tik pat daudz un vēl vairāk nogulšņu un netīrumu uzkrājas veļas mašīnas iekšējās detaļās, kuras nav saredzamas, un tās iztīrīt ar rokām nav iespējams.

Tāpēc svarīgi savu veļas mašīnu pareizi kopt un ik pa laikam iztīrīt jau no tās iegādes brīža, lai mazinātu netīrumu uzkrāšanos, kā arī pēc iespējas novērstu kaļķaina vai dzelžaina ūdens izraisīto bojājumu riskus.

Igaunijas valdība saņēmusi pozitīvu vērtējumu no Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) un šogad parlamentā plānotas diskusijas par atomelektrostacijas (AES) būvniecību valstī, paziņoja Igaunijas klimata ministrs Kristens Mihals.

"Atgriezeniskā saite no Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ekspertiem Integrētās kodolinfrastruktūras pārskata (INIR) misijā bija ļoti vērtīga un ar atbalstu debatēm par kodolenerģiju, kuras 2024.gadā plānotas Rīgikogu," teica ministrs.

Viņš informēja, ka parlamentā šogad plānoto diskusiju mērķis ir noteikt, vai valsts ir gatava ierosināt kodolenerģētikas attīstību atļaujošas normatīvu vides izveidi, lai sasniegtu 2050.gada klimata mērķus un garantētu elektroapgādes drošību.

IAEA misija pēc Igaunijas valdības uzaicinājuma valsti apmeklēja 23.-30.oktobrī, izvērtējot valsts iespējas attīstīt drošas un ilgtspējīgas kodolenerģijas programmas īstenošanai nepieciešamo infrastruktūru.

Vācija un Francija vienojušās, ka tām var būt atšķirīgi viedokļi par Eiropas Savienības (ES) lēmumu kodolenerģiju atzīt par videi draudzīgu, piektdien paziņojusi Vācijas Eiropas lietu ministre Anna Līrmane, noraidot runas par konfliktu abu Eiropas lielvaru starpā šajā jautājumā.

Francijā kodolenerģija ir galvenais enerģijas avots un tā aktīvi atbalsta ieceri iekļaut kodolenerģiju zaļo resursu investīciju sarakstā, savukārt Vācija, kura sākusi visu kodolspēkstaciju slēgšanu, asi iebilst pret tādu ierosinājumu.

"Mēs zinām Francijas pozīciju kodolenerģijas jautājumā, un Francijas puse ļoti labi zina, kāda ir Vācijas nostāja," ministre izteikusies intervijā ziņu aģentūrai AFP.

"Tādēļ varam teikt, ka esam vienojušies nevienoties šajā jautājumā un pievērsties jautājumiem, kuros varam virzīties uz priekšu," norādījusi Līrmane, kā piemēru minot cīņu pret klimata pārmaiņām, ilgtspējīgas investīcijas un Eiropas stratēģisko suverenitāti.

Enerģētikas politikas kontekstā vērtējot, kodolenerģijas attīstība pašlaik nav Latvijas prioritāte, norādīja Ekonomikas ministrijā (EM), vienlaikus atzīmējot, ka Latvijas prioritāte ir atjaunojamo energoresursu plašāka izmantošana un šīs enerģijas ražošana.

Atbilstoši Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030.gadam mērķiem, nepieciešams veicināt atjaunojamās enerģijas ražošanu un izmantošanu, tostarp, līdz 2030.gadam ir jāpalielina no vēja iegūtās enerģijas apjoms līdz 800 megavatiem. Līdz ar to EM strādā ne tikai pie regulējuma pilnveidošanas, bet arī sākusi aktīvu darbu pie Igaunijas - Latvijas atkrastes vēja enerģijas projekta īstenošanas.

Ministrijā pauda, ka kopumā jaunu enerģijas ražošanas jaudu ieviešana reģionā un Eiropas Savienībā (ES) kopumā ir atbalstāma. Taču jautājums tieši par kodolenerģijas plašāku izmantošanu rūpīgi jāizvērtē no kodoldrošības aspekta, un kodoldrošības jautājumi Latvijā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārziņā.

No pirmdienas līdz 30. oktobrim Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) speciālisti vērtēs Igaunijas gatavošanos politiskam lēmumam par kodolenerģijas attīstību valstī, informēja Igaunijas Klimata ministrijā.

IAEA secinājumi tiks iesniegti valdībai kopā ar Igaunijas kodolenerģētikas darba grupas galīgo ziņojumu.

Atomenerģijas aģentūras speciālisti izvērtēs, vai Igaunija ir pienācīgi apzinājusi attīstības iespējas un prasības un apsvērusi visus kodolenerģijas izmantošanas aspektus. Ekspertiem šonedēļ paredzētas intervijas, un viņi izvērtēs kodolenerģētikas darba grupas analīzi.

Igaunijā izveidotās darba grupas pienākums ir rūpīgi izpētīt visus ar kodolenerģijas izmantošanu saistītos jautājumus saskaņā ar starptautiskajām normām. IAEA ekspertu misijas novērtējums ir galvenais kvalitātes rādītājs, kas atklāj, cik efektīvi tas ir darīts.

Kodolenerģijas darba grupas galīgais ziņojums tiks pabeigts līdz šā gada nogalei. Pēc tam parlamentam būs jālemj, vai kodolenerģijai Igaunijā ir nākotne.

Pēc katastrofas Fukušimas AES visā pasaulē ir pieaugušas bažas par kodolenerģijas drošu izmantošanu, tas var ievērojami palielināt pieprasījumu pēc videi draudzīgas un drošas enerģijas, raksta Bloomberg.

Tādi saules enerģijas ieguves iekārtu ražotāji kā Panasonic Corp. un Sharp Corp., pateicoties pieaugošajam pieprasījumam, nākamajos desmit gados varēs nopelnīt virs 100 miljardiem ASV dolāru.

Pērn jūnijā Japāna paziņoja par plāniem līdz 2020. gadam uzcelt deviņus kodolreaktorus, tomēr pēc Fukušimas katastrofas Japānas premjers ir norādījis, ka valsts pārskatīs šos plānus. Tas nozīmē, ka Japāna pastiprinās centienus ieviest alternatīvu enerģijas avotu izmantošanu, uzskata Japānas analītiķi. Saules enerģija varētu būt labākais risinājums, jo vēja vai termoelektrostaciju celtniecības vietas ir ierobežotas.

No Vācijas lēmuma nākotnē atteikties no kodolenerģijas zaļās enerģijas kompānijas ieguvējas būs tikai tālā nākotnē. Īstās ieguvējas būs kompānijas, kas saistītas ar akmeņogļu ieguvi un pārstrādi, raksta Reuters.

Tiek lēsts, ka šis plāns varētu nozīmēt to, ka Eiropai būs nepieciešamība importēt aptuveni par 20% vairāk akmeņogļu, lai apmierinātu savas energovēlmes. Tāpat netiek gaidīts, ka strauji un pietiekami efektīvi varētu palielināties zaļās enerģijas īpatsvars, raksta Reuters. Tādējādi no Vācijas plāna atteikties no kodolenerģijas lielākais ieguvējs būs akmeņogļu sektors.

Kopumā daudzi eksperti šādu Vācijas lēmumu jau nekautrējušies nosaukt par neracionālu. ExternE aprēķini liecina, ka, lai gan atomkatastrofas, kad notiek, mēdz būt briesmīgas, lai saražotu teravatstundu atomreaktoros vidēji iet bojā 0,4 cilvēki, savukārt ogļu industrijā pie šāda paša saražotā elektrības daudzuma – 161 cilvēks. Tāpat Deutsche Bank aprēķinājusi, ka lielāka ogļu dedzināšana līdz 2020. gadam Vācijā rezultēsies ar 400 miljoniem tonnu papildu CO2 emisiju.

Eiropas Komisijas (EK) jaunie plāni, kā klasificēt investīcijas enerģētikā, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju, izraisījuši asas diskusijas Vācijas jaunajā valdībā.

EK priekšlikums klasificēt dažus kodolenerģijas un gāzes enerģijas ražošanas veidus kā klimatam draudzīgus, kad runa ir par investīcijām, bija ilgi gaidīts un izpelnījies pretrunīgus vērtējumus. Ierosinājums jau izprovocējis tiesas prāvas draudus no Austrijas valdības puses.

Jautājums izraisījis arī asas debates Vācijā, kuras jaunajā valdībā ietilpst arī zaļie.

Vācijas vides ministre Štefija Lemke, kas pārstāv zaļos, laikrakstam "Rheinische Post" izteikusies, ka valdība ātri izskatīs ES priekšlikumu.

"Eiropas Komisija riskē bloķēt un sabojāt patiesi ilgtspējīgas investīcijas par labu bīstamai kodolenerģijai," norādījusi Lemke.

"Es arī domāju, ka dabasgāzes iekļaušana [klimatam draudzīgos enerģijas avotos] ir apšaubāma," viņa piebildusi.

Latvijai ilgtermiņā ir jāizveido diversificēts enerģijas avotu portfelis, secināts Ekonomistu apvienības rudens konferencē, kurā uzmanības centrā bija enerģētikas tematika.

Kā informēja Ekonomistu apvienības pārstāvji, konferences ievadā organizācijas prezidents Ojārs Kehris atzīmēja, ka enerģētika ir viena no valsts ekonomikas pamata komponentēm, kas tiešā veidā ietekmē konkurētspēju un ilgtspēju.

Konferencē piedalījās arī Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV), kurš pauda, ka Ukrainas kara konteksts nemaina kopīgos ilgtermiņa mērķus attiecībā uz enerģētikas attīstību Eiropā. Šie mērķi ir gan kaitīgo emisiju samazinājums par 55% līdz 2030.gadam, salīdzinot ar 1990.gada līmeni, gan arī klimata neitralitātes sasniegšana līdz 2050.gadam.

Tiesa, Eiropas noteiktie importa ierobežojumi attiecībā uz Krievijas energoresursiem - ogles un naftas produkti -, kā arī Krievijas ierobežojumi attiecībā uz gāzes piegādēm ir apstākļi, kas rada korekcijas un prasa tūlītēju reakciju, lai Eiropa ātrāk atteiktos no Krievijas energoresursiem. Viens no soļiem situācijas stabilizēšanai ir vienotas Eiropas Savienības (ES) enerģijas platformas izveide, kas sniegtu iespēju ES valstīm kopīgi iepirkt gāzi, lai šie iepirkumi būtu maksimāli efektīvi. ES valstīm ir izstrādāts solidaritātes mehānisms, - nepieciešamības gadījumā starp valstīm varēs veikt gāzes pārdali, norādīja Dombrovskis.

Valdība pirmdien ārkārtas sēdē atbalstīja Eiropas Savienības (ES) un Apvienotās Karalistes panākto pēcbreksita vienošanos.

Sēdē tika izskatīta Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotā Latvijas pozīcija par ES un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes vienošanos par nākotnes attiecībām.

ĀM sniegtā informācija liecina, ka Latvija ir gandarīta, ka ES un Apvienotajai Karalistei ir izdevies panākt vienošanos par abu pušu attiecībām pēc pārejas perioda beigām šogad 31.decembrī.

ES un Apvienotās Karalistes vienošanās ietver trīs līgumus - abu pušu tirdzniecības un sadarbības līgumu, līgumu par drošības procedūrām klasificētās informācijas apmaiņai un aizsardzībai, kā arī Apvienotās Karalistes valdības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (EURATOM) līgumu par sadarbību kodolenerģijas drošā izmantošanā miermīlīgiem mērķiem.

Pieaugot bažām, ka pasaulē samazināsies kodolenerģijas ieguve, Krievijas atomenerģijas kompānija Rosatom cer palielināt reaktoru eksportu, apgalvojot, ka tie ir drošākie pasaulē, raksta The New York Times. Rietumu kodolenerģijas speciālisti uzskata, ka pēc krīzes Fukušimas AES vismaz divas trešdaļas jaunu reaktoru celtniecības projekti pasaulē tiks apturēti.

Rosatom ir paziņojusi, ka laika posmā līdz 2030. gadam nodrošinās pārdošanas apjomus 50 miljardu ASV dolāru apmērā ik gadu. Šāds kompānijas apgalvojums varētu šķist dīvains, jo Japānas kodolkrīze liks pasaules valstīm divkārt pārdomāt pirms celt jaunus reaktorus, norāda New York Times.

Tomēr Rosatom ir pārliecināta, ka to gaida ziedu laiki. Jau vēstīts, ka pagājušajā nedēļā Krievijas premjers V. Putins personīgi devās uz Baltkrieviju, lai noslēgtu līgumu par AES celtniecību šajā valstī. «Mūsu rīcībā ir liels uzlabotu tehnoloģisku risinājumu arsenāls, lai nodrošinātu stabilu un drošu atomelektrostaciju darbību,» žurnālistiem skaidroja V. Putins.

Noslēgusies Klimata un enerģētikas ministra Kaspars Meļņa vizīte Igaunijā, tiekoties ar Igaunijas klimata ministru Kristenu Mikhalu (Kristen Michal), informē Klimata un enerģētikas ministrija.

Enerģētika, kopš 2022. gada notikumiem Ukrainā, ir ārējas drošības jautājums. Sarunās pievērsta uzmanība energoapgādes drošuma jautājumiem Baltijas reģionā.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis sarunā ar Igaunijas klimata ministru uzsvēra: “Igaunija pēdējo sešu mēnešu laikā ir saskārusies ar vairākiem tehniskiem izaicinājumiem saistībā ar kritisko enerģētikas infrastruktūru. Igaunijas atbildīgās iestādes ir sekmīgi izvairījušās no elektroenerģijas piegāžu pārtraukumiem un dabasgāzes piegādes traucējumiem Igaunijā. Šie izaicinājumi mums sniedz divas būtiskas atziņas – pirmkārt, esam (Baltijas valstis) augstā sagatavošanās līmenī ārkārtas situācijas plānošanā un mehānismu nodrošināšanā, otrkārt, Baltijas valstis ir ieguldījušas lielas pūles, lai energoresursu piegādes ceļi ir vairāki un dažādi, un esam mazāk atkarīgi no konkrētiem starpsavienojumiem.”

Krīze Japānā, Fukušimā uzticību kodolenerģijas nozarei, visticamāk, ietekmēs vairāk nekā Černobiļas katastrofa 1986.gadā, lēš finanšu pakalpojumu sniedzējs UBS, vēsta Bloomberg.

Negadījums bijušajā Padomju Savienībā pirms 25 gadiem «skāra vienu reaktoru totalitārā valstī bez drošības kultūras», raksta UBS analītiķi. «Fukušimā četri reaktori ārpus kontroles ir vairākas nedēļas, radot šaubas, vai pat attīstīta ekonomika var nodrošināt kodoldrošību.»

Kā vēstīts, Tokyo Electric Power Co. strādā, lai pārtrauktu radiācijas noplūdi, kopš 11.marta zemestrīce un cunami bojāja stacijas dzesēšanas sistēmas.

UBS norāda, ka dabasgāzes ražotāji Gazprom un Woodside Petroleum Ltd. ir starp tām kompānijām, kas gūs labumu, valstīm novēršoties no kodolenerģijas.

Vācijas konglomerāts Siemens nolēmis pilnībā aiziet no kodolenerģijas nozares, ziņo BBC.

Šāds solis esot atbilde uz Fukušimas kodolkatastrofu martā Japānā, sacījis vadītājs Pēteris Losčers.

Žurnālam Spiegel viņš arī teicis, ka tā ir kompānijas atbilde uz «skaidru Vācijas sabiedrības pozīciju un politiku, kas paredz atteikties no kodolenerģijas».

«Mums nodaļa ir slēgta,» viņš sacījis, paziņojot, ka uzņēmums vairs necels kodolspēkstacijas.

Anulēts tiks arī ilgi plānotais kopuzņēmums ar Krievijas kodolenerģētikas uzņēmumu Rosatom, lai gan Losčers sacījis, ka viņš joprojām vēlas sadarboties ar partneri citās jomās.

Siemens ir atbildīga par visu 17 Vācijas esošo atomelektrostaciju celtniecību.

Šveices valdība trešdien paziņoja, ka aizliedz zelta importu no Krievijas.

Šveice pievienojusies Eiropas Savienības (ES) sankcijām, kas 21.jūlijā iekļāva Krievijas izcelsmes zelta importa aizliegumu.

Aizliegums stājas spēkā trešdien plkst.18.00, teikts Šveices Federālās padomes paziņojumā. Šveice ir viens no vadošajiem zelta pārstrādātājiem un zelta stieņu ražotājiem.

Saskaņā ar jaunajām sankcijām Šveice aizliedz "pirkt, importēt vai transportēt zeltu un zelta izstrādājumus no Krievijas", teikts paziņojumā, piebilstot, ka "aizliegti arī pakalpojumi saistībā ar šīm precēm".

Tradicionāli neitrālā Šveice pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā mainīja savu ierasto nostāju, pieskaņojoties ES noteiktajām ekonomiskajām sankcijām.

Maijā no Lielbritānijas tika importētas trīs tonnas zelta no Krievijas, taču nebija skaidrs, kura kompānija ir atbildīga par tā nogādāšanu Šveicē, vēstīja "Bloomberg News".

Japānas «zaļā» jeb vides aizstāvju organizācija vērsusies pēc palīdzības pie Eiropas zaļajām partijām, tostarp Latvijas Zaļās partijas (LZP), ar lūgumu palīdzēt «saukt pie kārtības» Japānas valdību, kura, pēc «zaļo» domām, nepietiekami iesaistās atomelektrostacijas (AES) avārijas seku novēršanā.

Kā informēja LZP pārstāvis Viesturs Silenieks, Japānas «zaļo» lūgums saņemts pagājušajā nedēļā. Viņi uzskata, ka patlaban AES avārijas seku novēršanā viss smagums gulstas uz privātās kompānijas pleciem, bet Japānas valdība avārijas seku novēršanā iesaistās nepietiekami.

Japānas organizācija vērsusies pēc palīdzības pie visām Eiropas zaļajām partijām, lai tās «sauktu viņu valdību pie kārtības» šajā jautājumā, sacīja Slienieks.

LZP savu viedokli formulēs kopā ar visām Eiropas zaļajām partijām.

Tūkstošiem japāņu sestdien izgāja ielās, pieprasot atteikšanos no kodolenerģijas.

Neskatoties uz lietus smidzināšanu, vairāki tūkstoši demonstrantu pulcējās Tokijas Šibujas rajonā. Protestētāji turēja plakātus ar tādiem saukļiem kā: «Kodolenerģija ir novecojusi» un «Mēs vēlamies enerģētikas politikas maiņu».

Vācija, kas tuvāko desmit gadu laikā apņēmusies slēgt visus valstī darbojošos kodolreaktorus, nekad vairs neatgriezīsies pie enerģijas ieguves atomelektrostacijās, apgalvo Vācijas Vides ministrs Peters Altmeiers (Peter Altmaier).

P. Altmaiers šādu apgalvojumu izteicis, atvairot Eiropas Savienības (ES) Enerģētikas komisāra Gintera Etingera (Günther Oettinger) pausto neticību, ka Vācijas apņemšanās atteikties no kodolenerģijas realizēsies. Laikrakstam Rheinische Post G. Etingers pauda, ka Vācijā vēl pēc četrdesmit gadiem būs kodolenerģija.

«Es neredzu ticamu iemeslu, kas varētu nodrošināt kodolenerģijas atdzimšanu Vācijā,» pretējās domās ir Vācijas vides ministrs.

Jau vēstīts, ka kodolenerģija un atteikšanās no tās pēdējā laikā ir kļuvusi par diskusiju iemeslu Vācijas sabiedrībā. Pēc Fukušimā, Japānā, notikušās katastrofas Vācija slēdza septiņus vecus kodolreaktorus, aizpildot elektroenerģijas deficītu ar importu. Pirms tam Vācijā vairāki desmiti tūkstošu cilvēku piedalījās protesta akcijā pret toreizējiem Vācijas valdības plāniem pagarināt kodolspēkstaciju izmantošanu. Savukārt jau dažus mēnešus vēlāk izskanēja viedoklis, ka atjaunojamo enerģijas resursu infrastruktūras izveides plāns var kļūt par dārgāko kļūdu valsts enerģētikas vēsturē – paredzētās investīcijas var sāpīgi ietekmēt vāciešu maciņu. Tika lēsts, ka trīs cilvēku liela vāciešu ģimene elektrības rēķinos papildus samaksās 175 eiro, lai valsts izveidotu atjaunojamās enerģijas infrastruktūru. Enerģētikas eksperti aprēķinājuši, ka Vācijas atjaunojamo energoresursu programma līdz 2030. gadam izmaksās 300 miljardus eiro.

Lai gan kompānija "Fermi Energia", kas vēlas Igaunijā būvēt atomelektrostaciju (AES) solījusi, ka tā darbu varētu sākt jau pēc desmit gadiem, ziņojums par iespējām attīstīt kodolenerģiju Igaunijā tiks sagatavots tikai nākamgad, paziņojis Vides ministrijas ģenerālsekretārs Mēlis Mints, kurš vada atomenerģētikas darba grupu.

Darba grupai līdz nākamā gada beigām jāsagatavo gala ziņojums par AES attīstības iespējām Igaunijā. Ņemot vērā enerģētikas krīzi, gala ziņojuma iesniegšanas valdībai un parlamentam termiņš ir saīsināts par pusgadu, Mints norādījis viedokļrakstā Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR.

Savukārt septembrī darba grupa Igaunijas valdību iepazīstinās ar starpziņojumu.

Tiek analizēti dažādi kodolenerģijas izmantošanas aspekti, iedzīvotāju attieksme, kā arī iespējamās AES un izlietotās kodoldegvielas glabāšanas vietas, kodoldrošība un gatavība ārkārtas situācijām.

Mints informēja, ka Igaunija varētu apsvērt nelielu AES ar vienu reaktoru, kura jauda nepārsniegtu 300 megavatus (MW).

Daudz runājot par karu Ukrainā, Krievijas iebrukumu, sankcijām un citiem militāriem un enerģētiskiem aspektiem, dažādajās publiskajās diskusijās nav analizēts (vismaz ne publiski) kāds ļoti nopietns jautājums – Ukrainas kodolreaktori un ar to saistītie riska, ģeopolitiskie un militāri stratēģiskie faktori.

Kāda ir pasaules līdzšinējā pieredze šajā jomā? Daži precedenti kodolreaktoru bombardēšanā pasaulē ir, bet to nav daudz, un nav zināms, ka kaut reizi būtu apšaudīts vai bombardēts darbojošs atomreaktors.

Pirmo zināmo aviācijas uzlidojumu kodolreaktoram ir īstenojusi Irāna 1980.gada 30.septembrī, un pēc tam Izraēla 1981.gada 7.jūnijā, kad tika sekmīgi bombardēts Irākas kodolreaktors Osirak pie Bagdādes. Tiesa gan tas bija vēl nestrādājošs kodolreaktors būvniecības fāzē, kurš vēl nebija iedarbināts. Šis Irākas Osirak kodolreaktors bija neliels pētniecības reaktors kuru bija paredzēts darbināt ar 12 kg 93% bagātināta urāna pildījumu. 1980. un ari 1981.gadā tas vēl nebija darbojošs reaktors. Svarīgi atzīmēt, ka neskatoties uz to, ka tas bija neliels, vēl neiedarbināts reaktors, Irāna katram gadījumam nebombardēja galveno reaktora ēku, bet gan tikai reaktora kontroles centru, dažādas palīgēkas un centrafūgas, jo baidījās, ka reaktorā jau varētu būt ielādēta kodoldegviela, kas radītu plašāku radioaktīvu piesārņojumu. Izraēla gan pēc tam reaktoru sabombardēja, bet urāns tur vēl nebija ievietots, un radiācijas piesārņojuma nebija.

Ķīna, kas ir pasaulē lielākā enerģijas patērētāja, aizvien plašāk investē kodoltehnoloģiju attīstībā, apsverot dažādu revolucionāru kodolreaktoru būvēšanu, vēsta Reuters.

Pasaules sabiedrība ir sākusi visai skeptiski skatīties uz atomenerģijas iegūšanu. Tomēr Ķīna cer palielināt atomenerģijas ražošanu no 10,8 GW pašlaik līdz 70 – 80 GW 2020. gadā. Lai spētu to sasniegt, Ķīnai nekas cits neatliek kā plaši investēt kodolenerģijas attīstībā, īpašu uzmanību pievēršot nākošās paaudzes kodolreaktoriem un tehnoloģijām.

Kodolsintēzes reaktori varētu būt lieliska atbilde Ķīnas enerģijas trūkumam, tiem nav nepieciešamība pēc plašiem zemes gabaliem, kur glabāt izlietoto kodoldegvielu, vai ūdens resursiem; tie nerada CO2 izmešus un ir daudz drošāki. Problēma ir tikai tajā, ka kodolsintēzes process ir grūti kontrolējams un bīstams.

Vairākums Japānas iedzīvotāju ir pret to, lai tiktu atjaunota valsts kodolenerģijas spēkstaciju darbība, kas tika pārtraukta pēc pagājušajā gadā notikušās kodolkatastrofas Fukušimas atomelektrostacijā, liecina laikraksta Asahi veiktās aptaujas rezultāti, ziņo Reuters.

Japānas valdība izteikusi vēlmi atjaunot dažu atomreaktoru darbību, lai izvairītos no enerģijas deficīta. Šobrīd Japānā enerģijas ražošanas nolūkos darbojas tikai divi no 54 atomreaktoriem. Turklāt arī atlikušies divi reaktori, lai veiktu papildu pārbaudes, drīzumā tiks slēgti. Tiek lēsts, ka līdz ar šādu situāciju Japānai esošās enerģijas apetītes nosegšanai vasarā varētu draudēt 10 % iztrūkums.

Aptaujas dati liecina, ka šobrīd 57% japāņu nevēlas lai tiktu atjaunota kodolreaktoru darbība. Savukārt 80% aptaujāti japāņu netic valdības īstenotajiem kodolenerģijas drošības mēriem.

Pirms atomkatastrofas Japānā aptuveni 30% no visas elektrības tika saražota atomelektrostacijās. Šobrīd, lai nosegtu valsts enerģijas vajadzības, Japāna pastiprināti importē vairāk naftu, dabasgāzi un ogles.

Zviedrijas valdība plāno masveidā palielināt kodolenerģijas ražošanu, lai apmierinātu augošo pieprasījumu pēc elektroenerģijas, ceturtdien paziņojusi valdība.

Valdības plāns paredz vēlākais līdz 2035.gadam palielināt ražošanu, kas atbilstu diviem kodolreaktoriem, bet līdz 2045.gadam masveidā paplašināt kodolenerģijas ražošanu.

Zviedrijas enerģētikas ministre Eba Buša sacīja, ka šis plāns būs vēl viens solis ceļā uz to, lai Zviedrija "atkal kļūtu par spēcīgu kodolvalvalsti". "Nākamajos 25 gados mums divkārt jāpalielina Zviedrijas elektroenerģijas ražošana," viņa piebilda.

Valdība lēš, ka mērķa sasniegšanai valstij līdz 2045.gadam būs vajadzīgi desmit jauni konvencionālie kodolreaktori.

Zviedrijā pašlaik darbojas seši reaktori trīs dažādās spēkstacijās, un augustā valdība paziņoja, ka tā likvidēs šķēršļus jaunu reaktoru būvniecībai.

Neskatoties uz atteikšanos no kodolenerģijas, Vācijas elektrības eksports šogad sasniegs rekordapjomus, tomēr jau ziemā situācija varētu mainīties.

2012. gada trešajā ceturksnī Vācija eksportējusi 12,3 teravatstundas elektrības, kamēr gadu iepriekš šajā pašā periodā Vācija atradās 0,2 teravatstundu importa situācijā, raksta Manager magazina Online. Eksperti lēš, ka elektrības eksporta pieaugums saistīts ar masīvo atjaunīgo energoresursu, īpaši vēja un saules staciju izbūvi. Tā kā šajās stacijās saražotās elektrības apjoms bijis liels, tas pamatīgi nositis uz leju elektrības cenu biržās, līdz ar to liels lētās elektroenerģijas apjoms eksportēts uz Vācijas kaimiņvalstīm, īpaši uz Nīderlandi, kur bieži lētās vācu elektrības dēļ darbību apturējušas dabasgāzes stacijas. Tomēr lieli atjaunīgās elektroenerģijas apjomi vēl nav panaceja ziemas periodam, īpaši aukstajām dienām, kad nespīd ne saule, ne pūš vējš, līdz ar to vācieši lielu vērību velta ogļu spēkstaciju attīstībai, kur elektrību pašlaik var saražot lētāk nekā dabasgāzes stacijās.