Līdz šim presē diezgan daudz bijusi publicēta informācija par Ministru kabineta jaunajiem noteikumiem attiecībā uz kases aparātiem un to tehniskajām prasībām. Atspoguļotas arī diskusijas par šo jautājumu, paustas tirgotāju bažas un neskaidrības saistībā ar šo procesu. Bet starp kontrolējošo iestādi un uzņēmējiem, kas strādā tirdzniecībā, svarīgs posms ir – kases aparātus apkalpojošie dienesti.

Patlaban aktīvi norit sertifikācija. Valsts Ieņēmumu dienests (VID) solīja konsultēt un ar izpratni izturēties pret tiem komersantiem, kuru kases aparātu modeļiem un sistēmām atbilstības pārbaude vēl tikai tiek veikta. Šobrīd ir trīs kases aparātu ražotāji, kas spēj piedāvāt tirgotājiem jau sertificētus kases aparātus. Sākumā šķita – vienam uzņēmumam ir monopolstāvoklis attiecībā par jauno modeļu pārdošanu, drīz pēc tam VID informēja arī par citu kases aparātu ražotāju un sertificētu jaunu aparātu pieejamību. Nenoliedzami situācija ir jauna un radījusi grūtības visiem. Sertificēšanas process prasa arī lielus līdzekļus – katram no kases aparātu modeļiem, ko vēlētos piedāvāt ražotājs nepieciešama sertifikācija, par kuru jāsamaksā sertifikatoriem ievērojamas summas. Lietuvā sertifikācija vienam modelim izmaksāja aptuveni 1000 līdz 2000 eiro, bet process tur bija vienkāršāks. Latvijā jāmaksā no 4000 eiro viena modeļa sertificēšanai. Tikai tad, kad saņemts apliecinājums, var uzsākt kases aparātu tirdzniecību. Slodze dienestiem palielinājusies – jāaizpilda jaunas tehniskās pases utt., tādēļ arī kases aparātus apkalpojošie dienesti, kas agrāk gadā nodrošināja pakalpojumu par, piemēram, 25 eiro, tagad prasa vismaz 40 eiro.

Starptautiskā audita un biznesa konsultāciju kompānija KPMG Baltics ir pabeigusi Latvijā pirmā jaunajām tehniskajām prasībām atbilstošā kases aparāta (NOVITUS SentoLan) atbilstības pārbaudi.

Februāra sākumā par atbilstošu jaunajām tehniskajām prasībām jau tika atzīta arī pirmā kases sistēma. Latvijas uzņēmumiem ir atlikuši mazliet vairāk nekā trīs mēneši līdz brīdim, kad jāsāk lietot jaunajām tehniskajām prasībām atbilstošus un sertificētus kases aparātus un sistēmas.

Pārbaudītais NOVITUS SentoLan ir vienkāršs kases aparāta modelis. Tas ir piemērots tirdzniecības vietām, kuru gada apgrozījums nepārsniedz 150 000 eiro. Aparāts nav aprīkots ar fiskālo atmiņas moduli (iekārta, kurā nedzēšamā veidā saglabājas visas ar kases aparātu veiktās darbības, piemēram, čeku izsišana, anulēšana, nodokļu uzskaite utt.), tāpēc to nedrīkst pieslēgt datoram un preču nosaukumu ievade notiek manuāli. Savukārt preču pārdošanas datus iespējams iegūt tikai atskaites veidā.

Latvijā nav radīti priekšnosacījumi kases aparātu reformas veiksmīgai pabeigšanai, secināts Valsts kontroles revīzijā.

Pēc Valsts kontrolē minētā, piecus gadus ilgstošajai kases aparātu nomaiņai nav ne izsvērta rīcības plāna, ne skaidrības par nomaiņas galīgo termiņu. Likumības un lietderības revīzijā par kases aparātu reformu Valsts kontrole konstatējusi virkni trūkumu, kas bremzējuši veiksmīgu reformas īstenošanu.

«Reforma skar vairāk nekā 30 tūkstošus nodokļu maksātāju, kas ik dienas izmanto kases aparātus un kases sistēmas. Pirms tik lielu pārmaiņu īstenošanas valstij bija rūpīgi jāplāno, kādas izmaksas radīsies uzņēmējiem, kādos termiņos izmaiņas varēs veikt un kādi būs valsts ieguvumi. Kases aparātu reforma bija nepieciešama, taču revīzija apliecina, ka netika radīts stabils pamats un priekšnosacījumi reformas veiksmīgai pabeigšanai,» sacīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Kases aparātu maiņa ir piespiedu reforma, kas ir lieka, norāda Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs.

Asociācija uzskata, ka jaunie kases aparāti ir ieviešami pakāpeniski, pēc nepieciešamības nomainot vecos ar jauniem, vai arī gadījumos, ja Valsts ieņēmumu dienests (VID) konstatē iejaukšanos vecā kases aparāta darbībā.

Danusēvičs arī uzsver, ka kases aparātu maiņa radīs lielu slogu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri to nav pelnījuši.

«Nozare nav pelnījusi šādu finansiālo slogu situācijā, kad paaugstinās dažādas izmaksas. Nedrīkst šādā veidā piespiest tirgotājus sekmēt inflāciju un paaugstināt cenas pircējiem. Pēc ekspertu aplēsēm, cenas kopumā būs jāpaaugstina par ne mazāk kā 40 miljoniem eiro, tas nozīmē, ka katram Latvijas iedzīvotājam būs papildus jāiztērē 20 eiro,» apgalvo Danusēvičs.

1.jūlijā apritēja gads kopš noslēdzās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) noteiktais pārejas periods, kad tirgotājiem bija jāsāk lietot jaunajām prasībām atbilstoši kases aparāti un sistēmas, tomēr vairums Latvijas tirgotāju joprojām nav apmierināti ar kases aparātu reformas īstenošanas gaitu, aģentūrai LETA atzina tirgotāju pārstāvošajās asociācijās.

Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) izpilddirektore Zane Štolcere aģentūrai LETA norādīja, ka šā gada februārī 3% tirgotāju bija pielāgojušies jaunajām kases aparātu prasībām. Patlaban, pēc viņas paustā, minētais tirgotāju īpatsvars varētu būt pieaudzis līdz 4%.

Viņa skaidroja, ka valstī ir 65 000 kases aparātu, tomēr valsts institūcijas vairumam uzņēmēju joprojām nav devušas atļauju pielāgoties jaunajām prasībām. Štolcere sacīja, ka VID reformas īstenošanas gaitā nevadās atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteikumiem, kas, pēc viņas teiktā, arī ir pavirši izstrādāti, jo tiem atstātas dažādas interpretācijas iespējas. «Tiem būtu jābūt nepārprotamiem. (..) Tur ir daudz aptuvenību, kādēļ šobrīd reforma ir »uzkārusies«,» sacīja LTA izpilddirektore.

Kases aparātu reforma rit smagnēji, tomēr tās gaita ir daudz raitāka nekā pērn, aģentūru LETA informēja Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

VID norādīja, ka patlaban jau 49% no visām dienestā reģistrētajām ierīcēm un iekārtām ir nomainītas.

«VID no savas puses dara visu iespējamo, lai padarītu šo procesu vienkāršāku gan tiem uzņēmējiem, kuri jau ieguldījuši savus līdzekļus jauno kases aparātu iegādē, gan tiem, kuri to plāno izdarīt. Regulāri notiek aktīvas diskusijas ar visām iesaistītajām pusēm. Lai vērtējumi būtu objektīvi, esam piesaistījuši arī neatkarīgu ekspertu,» uzsvēra iestādē.

Vienlaikus VID pauda gatavību skaidrot nianses, kā tiek interpretēti Ministru kabineta (MK) noteikumi, gadījumā, ja atsevišķiem uzņēmējiem rodas jautājumi vai viedoklis, kā atbilstoši tiem tiek īstenota kases aparātu sistēmas maiņa. «Reformas nepieciešamību ir noteicis augstais ēnu ekonomikas īpatsvars valstī, un, sastopoties ar grūtībām tās īstenošanas gaitā, ir būtiski nezaudēt šo fokusu. Ir svarīgi, lai ar jaunajiem kases aparātiem nevarētu krāpties,» pauda iestādē.

Kopš vasaras sākuma riņķadancī starp Valsts ieņēmumu dienestu, Finanšu ministriju un Tiesībsargu ir ierauta kāda uzņēmēja, kura likvidē savu uzņēmumu

Uzņēmēja pērn iegādājās kases aparātus, taču šogad nolēma uzņēmējdarbību neturpināt un kases aparātus pārdot, bet izdarīt to nav iespējams, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Uzņēmums, kas apkalpo kases aparātus, komersantei skaidrojis, ka šobrīd tos nav iespējams pārdot, jo Valsts ieņēmumu dienests (VID) nevar vienoties ar izgatavotājiem, vai šie kases aparāti atzīstami par izmantojamiem. Jautājums nav atrisināts jau daudzus mēnešus. «Es esmu iztērējusi savā mazajā uzņēmumā teju 1000 eiro par abiem kases aparātiem. Es nevaru likvidēt uzņēmumu, kamēr neesmu šos kases aparātus pārdevusi un atguvusi līdzekļus,» neizpratnē ir uzņēmēja pēc neveiksmīgas komunikācijas ar VID, Finanšu ministriju (FM) un Latvijas Republikas Tiesībsargu.

Cena par kases aparātu un sistēmu sertificēšanu nemainīsies atkarībā no pieprasījuma pēc šī pakalpojuma, sacīja starptautiskā audita un biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Baltics Nodokļu konsultāciju nodaļas direktore Irēna Lejiņa.

Šādu pavērsienu pakalpojumu cenas izmaiņās iepriekš prognozēja Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) izpilddirektore Zane Štolcere, uzsverot, tā kā "KPMG Baltics" ir vienīgais servisa uzņēmums, un kases aparātu mainīšana vai pielāgošana, visticamāk, sāksies vienlaicīgi un masveidā, uzņēmējiem ir jārēķinās, ka šajā situācijā arī "KPMG Baltics" var celt pakalpojumu cenas.

Taču Lejiņa teica, ka šādi apgalvojumi ir nepamatoti, jo kases aparātu un sistēmu sertificēšanas cena ir noteikta kā gabaldarbs, par pamatu ņemot prognozēto kases aparāta vai sistēmas pārbaudes darba apmēru stundās.

Teju puse (46 %) lielo uzņēmumu (250 un vairāk darbinieku), kas saimnieciskajā darbībā izmanto kases aparātus, aizvien nav pilnībā ieviesuši aparātus ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prasībām atbilstošu pamatdarbības sistēmu, liecina pašmāju tehnoloģiju uzņēmuma SIA Datakom organizētā uzņēmēju aptauja, kas veikta sadarbībā ar pētījumu centru SKDS.

To vidū gan 25 % jau sākuši sistēmas ieviest, un to nomaiņa pašlaik veikta daļēji, bet 12 % sistēmu nomaiņu nav uzsākuši. Tikmēr sistēmas jau ir pilnībā nomainījuši 54 % lielo Latvijas uzņēmumu.

Atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteikumiem par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām komersantiem jau no 2017. gada janvāra ir jālieto kases aparāti ar pamatdarbības sistēmu, kas atbilst VID stingri definētām tehniskām prasībām, bet no 2019. gada šo prasību neizpildīšana var rezultēties sankcijās, tostarp naudas sodos, licences atņemšanā vai saimnieciskās darbības apturēšanā.

Aptaujas rezultāti rāda, ka kases sistēmas jau nomainījis vairums (81 %) mikrouzņēmumu, 9 % - nomainījuši daļēji un tikpat daudz – nav nomainījuši. Arī vairums (74 %) mazo uzņēmumu (10-49 darbinieki) jau ir pilnībā ieviesuši MK noteikumiem atbilstošas kases sistēmas, katrs desmitais (11 %) - tās nomainījuši daļēji, bet 9 % - to vēl nav izdarījuši. Latvijas vidējo uzņēmumu (50 – 249 darbinieki) vidū katrs sestais (15 % ) arvien nav ieviesis kases aparātus ar VID prasībām atbilstošu pamatdarbības sistēmu, bet 11 % vidējo uzņēmumu to izdarījuši daļēji. Savukārt sistēmas jau pilnībā nomainījuši 74 % aptaujāto vidējo uzņēmumu ar kases aparātiem.

Jauno kases aparātu reformas ieviešana joprojām rada satraukumu to lietotāju vidū, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šā gada sākumā tirgotājiem, kuru apgrozījums pārsniedz 200 tūkst. eiro, stājās spēkā jaunas kases aparātu lietošanas prasības un ir jābūt ieviestiem tām atbilstošiem kases aparātiem. Jaunām prasībām atbilstošus kases aparātus un sistēmas bija jāsāk lietot ne vēlāk kā pagājušā gada 1. jūlijā. Tomēr vēl pagājušā gada rudenī ne visi uzņēmumi bija ieviesuši prasībām atbilstošos aparātus.

Tik tikko VID paziņojis, ka ir konstatētas neatbilstības vairākos jauno kases aparātu modeļos. Dienests, veicot kontroles pasākumus, jaunajos kases aparātu modeļos CHD 2050 3.62.0, CHD 3030 3.62.1, CHD 3050 3.62.0, CHD 3050U 3.62.0, CHD 3850 3.62.0 un CHD 7 3.62.0 atklājis vairākas būtiskas neatbilstības tehniskajām prasībām. Atbilstības pārbaudes institūcija SIA Ernst & Young Baltic minētajiem kases aparātiem ir atsaukusi izsniegtos atbilstības apliecinājumus. VID mierina, ka lietotāji, kuri jau ir iegādājušies un uzstādījuši šos kases aparātus, varēs turpināt tos lietot, tostarp pārvietot uz citu struktūrvienību vai pastāvīgo darbības vietu līdz jaunas atbilstības pārbaudes pabeigšanai un apliecinājuma par atbilstību tehniskajām prasībām izsniegšanai. Bet reģistrēt jaunus kases aparātus, kas atbilst šiem modeļiem, uz sava lietotājvārda nebūs iespējams. Tiklīdz neatbilstības tiks novērstas, apkalpojošiem dienestiem būs jāveic šo kases aparātu modeļu uzlabojumi. Līdz ar šo paziņojumu publiskajā telpā parādījās dažādi minējumi un spriedumi, ko tas varētu nozīmēt tiem, kas šos aparātus ir iegādājušies. Tomēr VID uzsver, ka saistībā ar CHD zīmola kases aparātiem sāk parādīties maldinoša informācija, kas rada nepamatotu satraukumu.

#Praksē pierādījās, ka, pazūdot elektrībai, visa informācija no kases aparātiem pazuda.

Veicot vērienīgo kases aparātu reformu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) izbrāķējis 18 000 kases aparātus, kuru iegādei vai programmatūras nomaiņai uzņēmumi iztērējuši ap 5 miljoniem eiro. Lai VID konstatētās problēmas novērstu, nepieciešams pusmiljons eiro, taču šobrīd nav skaidrs, kurš par to maksās, ceturtdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Jau ziņots, ka pagājušā gada nogalē uzņēmēju pārbaudēs atklājās, ka vairāki sertificētie un VID reģistrētie kases aparātu modeļi neatbilst noteikumiem un tajos joprojām iespējama iejaukšanās. Tagad pēc vairāku mēnešu skaidrošanās dienests no attiecīgā reģistra izslēdzis sešus Latvijas lielākā kases aparātu ražotāja CHD kases aparātu modeļus. Tie izrādījušies paši populārākie modeļi, līdz ar to par neatbilstošiem atzīti 18 000 kases aparātu.

Valsts policija ir atklājusi krāpšanās shēmu ar kases aparātiem, kas bijusi līdzīga savulaik Gan Bei restorānos izmantotajai un kuru izmantojuši vismaz 13 uzņēmumi, no kasēm nelikumīgi izņemot vismaz 1,2 miljonus eiro.

Kā pastāstīja Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas priekšnieka vietnieks Ģirts Mundurs, Valsts policijas atklātajā shēmā saistībā ar krāpšanos ar kases aparātiem patlaban figurē 13 uzņēmumi, kas izmantoja divu kases aparātu uzstādīšanas firmu nelikumīgās shēmas.

Shēmas princips bijis līdzīgs Gan Bei ēstuvēs izmantotajam - izmantojot sagrozītu kases aparātu programmatūru un pārdevējam nospiežot attiecīgu taustiņu kombināciju, kases operācija netika uzskaitīta, lai gan čeks klientam tika izdots. Kases aparātā darījums netika uzskaitīts un tā rezultātā veidojās nereģistrēti naudas ieņēmumi.

«Šis stāsts jau sākās pavasarī, kad, izmeklējot citu noziegumu, mūsu rīcībā nonāca informācija par to, ka vienā no tirdzniecības vietām tiek izmantots kases aparāts ar sagrozītu programmatūru. Pārbaudot šo gadījumu, konstatēja, ka šī tirdzniecības vieta un kases aparāta programmatūras sagrozīšana ir saistīta ar uzņēmumu, kas nodarbojas ar kases aparātu uzstādīšanu un apkalpošanu. Turpinot izmeklēšanu, vasarā klāt nāca vēl viens uzņēmums, kas nodarbojās ar kases aparātu uzstādīšanu un apkalpošanu. Abiem uzņēmumiem bija sistēma, kad viņu klienti šos nelegālos pakalpojumus izmantoja. Šī ir faktiski tādi pati noziedzīgā shēma, tikai izpildītāji un izmantotāji ir citas personas, bet princips ir tāds pats, kādu izmantoja tajā (Gan Bei) lietā» klāstīja Mundurs.

Pagaidām nav zināms, kad restorānu tīkls Vairāk saules varētu atsākt darbību, sacīja uzņēmuma pārstāve Laura Minskere.

Patlaban darbību turpina Vairāk saules banketu serviss, par kura pakalpojumiem norēķinus klienti veic ar pārskaitījumu bankā. Turpretī pašu restorānu darbība, pēc Minskeres teiktā, vēl joprojām nav atsākta, jo visus uzņēmuma kases aparātus ir konfiscējusi policija, un patlaban nav zināms, kad Vairāk saules varēs tos atgūt atpakaļ.

Vaicāta, vai restorānu tīkls apsver atsākt darbību, izmantojot stingrās uzskaites čekus, Vairāk saules pārstāve atbildēja noliedzoši, norādot, ka tas vairāk uzskatāms par Vairāk saules īpašnieku izmisumā apsvērtu variantu.

Minskere sacīja, ka gadījumā, ja restorānu tīkls tuvākajā laikā atgūs konfiscētos kases aprātus, Vairāk saules restorāni darbību atsākt uzreiz nevarēs, jo tos būs nepieciešams no jauna uzstādīt un pārprogrammēt, lai nodrošinātu to atbilstību Valsts ieņēmumu dienesta un likuma prasībām, kas ir sarežģīts un ilglaicīgs process.

Situācijā, kas izveidojusies saistībā ar kases aparātu un sistēmu reformu, mazie un vidējie tirgotāji cer uz Eiropas Komisijas (EK) iejaukšanos, pauda Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs.

Viņš skaidroja, ka LTA līdz šim ir piedāvājusi vairākus efektīvākus un, iespējams, lētākus kases aparātu un sistēmu kontroles mehānismus.

«Tomēr Finanšu ministrija jau pusotru gadu nevēlas apspriest pēc būtības «reformas» principus ne tikai ar LTA, bet arī Saeimas Tautsaimniecības komisijā. Tāpēc ceram uz Eiropas Komisijas iejaukšanos,» uzsvēra LTA prezidents.

Lai apspriestu iepriekš EK nosūtīto sūdzību izskatīšanas gaitu, Danusēvičs šodien Briselē tiksies ar EK Izaugsmes ģenerāldirektorāta ierēdņiem, kas pārrauga šo jomu.

«Latvijā noteiktā kases aparātu, sistēmu un automātu privātā sertifikācijas sistēma ir unikāla Eiropā un rada pārmērīgu slogu mazajiem un vidējiem uzņēmējiem. Piemēram, tirdzniecības automātu, kas uzstādīti Rīgas starptautiskajā autoostā vien, sertifikācija izmaksās virs 40 000 eiro, peldbaseina kases sistēmu sertifikācija - ap 20 000 eiro. Parastais kases aparāts Latvijā ir vairāk nekā divarpus reizes dārgāks par tādu pašu modeli ārpus Latvijas,» klāstīja Danusēvičs.

Autobusu kompānijām to ieviešanu plāno atlikt, Pasažieru vilcienam atlaides nedos.

Tas izriet no iesaitīto pušu teiktā Dienas Biznesam. Visticamāk, tuvāko nedēļu laikā Finanšu ministrija (FM) virzīs Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izstrādātus grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 96 Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība, kuri patlaban paredz, ka ne vēlāk kā 2019. gada 1. janvārī pasažieru pārvadāšanas transportlīdzekļos un biļešu tirdzniecības vietās jāievieš jaunie kases aparāti, hibrīda kases aparāti vai kases sistēmas.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Mazie un vidējie uzņēmumi ir bažīgi par iespējām investēt jaunu kases aparātu iegādē un uzstādīšanā, kas jāveic nākamgad, un vēlētos saņemt valsts atbalstu kases aparātu reformas īstenošanai, norādīja Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs.

Lai arī līdz šim uzņēmējiem vēl nav skaidrības par izmaksu apmēru, tomēr Danusēvičs atzīmēja, ka uzņēmējiem tāpat neklāsies viegli.

«Pagaidām vēl aizvien nav zināmi precīzi jauno kases aparātu izcenojumi, jo Latvijā šobrīd nav neviena sertificēta kases aparāta, kas atbilstu jaunajām prasībām. Taču summas, kas tiks iztērētas par jaunā kases aparāta iegādi un uzstādīšanu, nav iespējams atpelnīt. Tādos un līdzīgos gadījumos uzņēmēji vēlētos valsts atbalstu, lai spētu turpināt uzņēmuma darbību,» uzsvēra LTA prezidents.

Viņš stāsta, ka vairāki uzņēmēji ir apliecinājuši, ka viņiem netiek sniegta jaunākā informācija par aktuālajiem jautājumiem kases aparātu jomā, bet gan tiek «malts viens un tas pats», nedodot viņiem skaidrību un neinformējot par izmaiņām, piemēram, ka nevis no 2017.gada 1.janvāra jau visiem jālieto jaunie kases aparāti un sistēmas, bet pēc sešu mēnešu pārejas perioda, kura laikā Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniegs nepieciešamās konsultācijas.

No šī gada 1. aprīļa kases aparāti būs jāizmanto visiem, kas tirgo nevis pašu ražotas, bet gan iepirktas preces, taču vienlaikus šogad ir būtiski vienkāršoti nosacījumi kases aparātu lietotājiem un apkalpojošajiem dienestiem, informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Turpmāk kases aparāta lietotājs varēs reģistrēt kases aparātu izbraukuma tirdzniecībai (uz laiku līdz 5 dienām) elektroniski, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), vairs neiesaistot tajā apkalpojošo dienestu. Tāpat kases aparāta lietotājs VID EDS varēs arī paziņot par kases aparāta lietošanas pārtraukšanu vismaz uz 30 dienām.

Ņemot vērā arvien pieaugošo distances tirdzniecību jeb tirdzniecību internetā, atbrīvojums no kases aparātiem noteikts arī kurjerpasta sūtījumu piegādātājiem. Turpmāk gadījumos, ja pircējs par preci norēķinās elektroniski (ar bankas karti vai izmantojot mobilo lietotni), kurjerpasta piegādātājs var izsniegt elektroniski sagatavotu VID reģistrētu kvīti, neizmantojot līdz šim obligāto kases aparātu. Kases aparāts pasta komersantiem turpmāk ir obligāti jālieto tikai tajos gadījumos, ja pircējs par preci norēķinās skaidrā naudā.

Jauno kases aparātu iekārtu iegādes tēriņi tirgotājiem varētu būt 40-75 miljonu eiro apmērā, lēš Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

Kā norāda LTA izpilddirektore Zane Štolcere, tādas ir izmaksas tikai par iekārtām, vēl neierēķinot izmaksas par uzstādīšanu un programmatūras maiņu, nodrošinot savienojumu ar esošajām programmām, tajā skaitā grāmatvedības vajadzībām.

Štolcere atzīmē, ka, neskatoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) iepriekš pausto informāciju, ka 88% nodokļu maksātāji varēs turpināt lietot kopumā 40 976 kases aparātus un 2818 kases sistēmas, tomēr pēc Latvijā esošo ražotāju un servisa dienestu pārstāvju sniegtās informācijas, pielāgošana būs nepieciešama visām iekārtām.

Taču, ņemot vērā, ka šobrīd ir tikai viens servisa uzņēmums, un kases aparātu mainīšana sāksies vienlaicīgi un masveidā, ir jārēķinās, ka šajā situācijā arī servisa uzņēmums var celt savu pakalpojumu cenas. Par to nāksies maksāt gan tirgotājiem, ieguldot līdzekļus, gan patērētājiem, jo uzņēmēji centīsies izdevumus kompensēt ar piecenojumu precēm, atzīst Štolcere.

#Tirgus pārdales instrumenta lomu spēlē nevis konkurenti, bet gan nodokļu administrācija.

Latvijā apzināti vai arī neapzināti ir izvērsts aukstais karš kases aparātu segmentā, kurā tirgus pārdales instrumenta lomu spēlē nevis konkurenti, bet gan nodokļu administrācija

Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Computer Hardware Design (CHD) valdes priekšsēdētājs Olafs Bluķis.

Kases aparātu reforma virzās kā pa kalniem

Fragments no intervijas, kas publicēta 19. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

«Nevaru pateikt iemeslus – kadru maiņa nodokļu administrācijā, tirgus situācija vai sazin kas, bet 30. oktobrī saņēmām vēstuli no VID, ka CHD kases aparāti neatbilst prasībām un pat uz vienu dienu tika izņemti no lietošanai atļauto saraksta, kaut arī tos par atbilstošiem izvirzītajām prasībām bija atzinis VID noteiktais atbilstības novērtētājs. Pārsteigums milzīgs! Neatbilstības punkti, maigi izsakoties, bija «safabricēti», un to arī norādījām un izskaidrojām. Piemēram, kā viena no neatbilstībām tika norādīta vienkāršā datu nodzēšanas iespēja, kaut arī attiecīgais kases aparātu modelis (instrukcija, no kuras nodokļu administrācija bija smēlusies attiecīgo informāciju) Latvijā nekad nav ticis pārdots. Šāds modelis tiek ražots, taču citiem tirgiem. Nodokļu administrācijas darbinieki gan atteicās nodemonstrēt, kā to uz atbilstības novērtētāja par atbilstošiem Latvijas normatīvu prasībām atzītajiem kases aparātiem var izdarīt.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vienotajā datubāzē ir reģistrēti 12 jaunajām tehniskajām prasībām atbilstoši kases aparāti, kases sistēmas, specializētās ierīces un iekārtu modeļi. Patlaban atbilstības pārbaudes tiek veiktas vēl 24 modeļiem, līdz ar to jau pavisam drīz uzņēmējiem būs krietni lielākas izvēles iespējas, informē VID Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Līdz šī gada 1.jūlijam bija jāveic kases aparātu un sistēmu atbilstības pārbaudes atbilstoši jaunajām tehniskajām prasībām. VID veiks pārbaudes, lai pārliecinātos, ka jaunās iekārtas ir uzstādītas un tiek lietotas atbilstoši noteikumu prasībām. Taču tā kā sertifikācijas process joprojām aktīvi turpinās, VID jauno iekārtu nomaiņas procesā sola ievērot «Konsultē vispirms» principu un ar izpratni izturēties, sniegt atbalstu un konsultēt tos komersantus, kuru kases aparātu un sistēmu modeļiem atbilstības pārbaude vēl tikai tiek veikta.

Lai noskaidrotu, vai konkrētais kases aparāts vai sistēma jau ir sertificēta vai arī ir to vidū, kam sertificēšana vēl tiek veikta, VID aicina sazināties ar sava uzņēmuma kases aparātu un sistēmu apkalpojošo dienestu. Gadījumā, ja kases aparāts vai sistēma nav to vidū, klients var aicināt apkalpojošo dienestu konkrētajam modelim veikt sertifikāciju.

Audita un biznesa konsultāciju kompānija KPMG Baltics ir pabeigusi Latvijā pirmās, jaunajām tehniskajām prasībām atbilstošās kases sistēmas atbilstības pārbaudi. Latvijas uzņēmumiem ir atlikuši nepilni pieci mēneši līdz brīdim, kad jāsāk lietot jaunajām tehniskajām prasībām atbilstoši un sertificēti kases aparāti un sistēmas.

Latvijā pirmās, jaunajām prasībām atbilstošās kases sistēmas izplatītājs ir SIA Universālās vadības sistēmas, kas ir viens no lielākajiem kases sistēmu tirdzniecības un apkalpošanas uzņēmumiem Latvijā. Tuvākajā laikā KPMG Baltics uzsāks vēl sešu SIA Universālās vadības sistēmas kases sistēmu atbilstības pārbaudes. Normatīvie akti nosaka, ka atbilstoši jaunajām prasībām sertificētus kases aparātus vai sistēmas uzņēmumiem bija jāsāk lietot jau no 2017. gada 1. janvāra, bet līdz 1. jūlijam ir jāveic to sertificēšana (atbilstības noteiktajām tehniskajām prasībām novērtēšana).

KPMG Baltics pārstāvis Kārlis Mālnieks skaidro: «VID īpašā paziņojumā ir uzsvēris, ka kases aparātus un sistēmas, kuras ir sertificētas atbilstoši jaunajām tehniskajām prasībām, ir jāuzsāk lietot līdz 2017. gada 1. jūlijam. Līdz ar to, lai sertificētu savu kases aparātu vai sistēmu, kuru šobrīd lieto nodokļu maksātājs, ir atlicis mazāk nekā pieci mēneši. Uzņēmumiem ir jāņem vērā, ka normatīvo aktu regulējums attiecībā uz jauno kases aparātu lietošanas uzsākšanas termiņu netiks grozīts. Viena kases aparāta vai sistēmas veida testēšana un sertifikācija atbilstoši starptautiskajai metodoloģijai ilgst vairākas nedēļas.»

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) iebilst pret dārgu un pasaulē unikālu kases aparātu ieviešanu, teikts paziņojumā medijiem.

LTRK norāda, ka patlaban izstrādātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām ir pārskatāms, jo nedos vēlamo rezultātu ēnu ekonomikas mazināšanā, bet uzliks pienākumu tirgotājiem Latvijā ieviest neadekvāti dārgus kases aparātus un sistēmas. LTRK uzskata, ka kases aprātu problemātiku iespējams atrisināt efektīvāk.

Pēc LTRK aprēķiniem, lai īstenotu patlaban izstrādātos noteikumus, varētu būt nepieciešami 74 miljoni eiro, savukārt vismaz tik pat liela summa paredzama, lai pielāgotu grāmatvedības un citas programmas, uzstādītu iekārtas un veiktu citus nepieciešamos priekšdarbus.

Latvijā kases aparātu reforma ir pāri pusei, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā.

«Reforma, pilnīgi noteikti, ir pāri pusei. Kases aparātus ir nomainījuši 50% uzņēmēju, kuriem tas bija jādara. Tas, kur reformā esam iebuksējuši, ir kases aparātu modeļi, kuriem tika konstatētas kļūdas un kuriem ir jāiziet atkārtota sertifikācija,» teica Pelēkā.

Vienlaikus viņa atzīmēja, ka kases aparātu ražotājs ir paudis gatavību uz sava rēķina uzņēmumiem nodrošināt atjaunotās kases aparātu versijas. «Nupat - šīs nedēļas sākumā - mēs tikāmies ar kases aparātu ražotāja pārstāvi, kurš apliecināja, ka ir novērstas visas kļūdas, uz kurām norādīja VID un kases aparāti ir atkārtoti iesniegti sertifikācijai,» sacīja Pelēkā.

Tāpat VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja norādīja, ka atsevišķas uzņēmējus pārstāvošās organizācijas jau no reformas sākuma ir pārspīlējušas ar kases aparātu nomaiņu saistīto izmaksu apmērus. «Tas, ko redz VID, ir ārkārtīgi lielā pretestība no atsevišķu uzņēmējus pārstāvošo organizāciju puses, nevēlēšanos iedziļināties, nevēlēšanos saprast, turpināt populistiskas diskusijas par to, vai reforma ir vajadzīga, nav vajadzīga,» teica Pelēkā, piebilstot, ka uzņēmējiem ir jāpieņem jaunās tehnoloģijas.

No šodienas kases aparāti būs jāizmanto visiem, kas tirgos, ielu tirdzniecības vietās vai izbraukuma tirdzniecībā tirgo nevis pašu ražotas, bet gan iepirktas preces, taču vienlaikus šogad ir būtiski vienkāršoti nosacījumi kases aparātu lietotājiem un apkalpojošajiem dienestiem, informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

No šodienas tirgotājiem, kuri tirgos, ielu tirdzniecības vietās vai izbraukuma tirdzniecībā vēlēsies tirgot iepirktu preci, būs obligāti jāizmanto elektroniskais kases aparāts.

VID norāda, ka tas sekmēs vienlīdzīgas konkurences nosacījumus tirgotājiem, kas tirgo iepirktas preces, jo līdz šīm tirgotāji, kas nebija reģistrēti VID Pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, taču tirgoja iepirku preci, varēja kases aparātus tirgos nelietot. Atvieglojumi no kases aparātu lietošanas arī turpmāk ir saglabāti zemnieku saimniecībām, mājražotājiem un amatniekiem, kas tirgo pašu ražotu preci.

Turpmāk kases aparāta lietotājs varēs reģistrēt kases aparātu izbraukuma tirdzniecībai uz laiku līdz piecām dienām elektroniski, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), vairs neiesaistot tajā apkalpojošo dienestu. Tāpat kases aparāta lietotājs VID EDS varēs paziņot par kases aparāta lietošanas pārtraukšanu vismaz uz 30 dienām.

Uzņēmums Vairāk saules ir pārliecināts, ka vakar notikušais kriminālpolicijas iebrukums uzņēmuma restorānos un ražotnē ir neadekvāta un nepamatota varas demonstrēšana. Tas ir uzbrukums uzņēmumam, kurš sadarbojas ar Valsts ieņēmumu dienestu, lai mazinātu ēnu ekonomiku restorānu nozarē, šodien preses pasākumā pavēstīja Vairāk saules pārstāvji.

Tas ir tiešs uzbrukums uzņēmuma reputācijai - restorāna klientiem un darbiniekiem ir radītas traumējošas emocijas, savukārt uzņēmumam apmēram 25 tūkstošus eiro lieli zaudējumi dienā, tika akcentēts.

«Mēs esam 100 procenti pārliecināti, ka mums nav, ko slēpt, jo mēs nekad neesam grozījuši un negrozīsim kases aparātus. Vēl vairāk - mēs esam viens no pirmajiem uzņēmumiem, kas ieviesa jauno kases aparātu sistēmu. Vēl nesen VID veica pārbaudes uzņēmumā un atzina, ka Vairāk saules ir viens no retajiem uzņēmumiem, kas negroza kases aparātus,» apgalvoja E. Bērziņš.

«Es gribētu atvainoties Vairāk saules restorānu tīkla vārdā visiem mūsu klientiem par šo radušos situāciju un īpaši tiem klientiem, kuriem bija jāpiedzīvo visi šie apvainojumi, esot pie mums brīdī, kad pie mums iegāzās policija. Otrkārt, es noteikti gribu atvainoties Vairāk saules vārdā visiem mūsu darbiniekiem par pazemojumiem, kas viņiem bija jāpiedzīvo policijas darbinieku nekorektās darbības dēļ. Vakar tika veiktas kratīšanas sešos Vairāk saules restorānos, mūsu ražošanas cehā, kā arī birojā. Pēc neoficiālas informācijas, arī pie fiziskām personām, kas ir saistītas ar šo uzņēmumu. Pie cik un kādām es jums nevarēšu atbildēt - šādas informācijas man nav. Pie manis arī bija kratīšana. Tika izņemti datori, visi datu nesēji, tamlīdzīgi informācijas nesēji, ieskaitot arī telefonus. Es ļoti gribētu noskaidrot, kas ir šis pamats, lai policija tik brutāli iebruktu veiksmīgi strādājošā uzņēmumā. Šobrīd mums viņi inkriminē kases sistēmu datu sagrozīšanu jeb iejaukšanos kases sistēmu programmatūrā. Es šeit ar pilnu atbildību visiem klātesošajiem varu pateikt, ka Vairāk saules nekad to nav darījuši un nedara. Šādiem apgalvojumiem nav ne mazākā pamata. Es jums vēlreiz varu atkārtot - Vairāk saules restorānu tīkls nekad līdz šim un arī šobrīd neveic nekādas manipulācijas ar kases aparātu sistēmām un ar to saistītajiem nesējiem. Es gribētu uzmanību vērst uz to, kādā veidā tika veiktas šīs procesuālās darbības. Man rodas jautājums, vai tā ir mūsdienās jāstrādā policijai, kas vienkārši brutāli iegāžas strādājošos restorānos, pilnos ar klientiem, gandrīz visi galdiņi aizņemti, cilvēki ēd - pazemojoši, aizskaroši, es atkārtošu šos vārdus - pazemojoši un aizskaroši - izturas pret apmeklētājiem un tālāk pret darbiniekiem. Darbinieki tiek nostādīti pie sienas, pavēles formā tiek visi mesti ārā, nekas netiek paskaidrots,» sacīja Mārtiņš Kalniņš, Vairāk saules akcionārs.