Izskatīšanā tiesā nonācis strīds starp Karīnu Truhinu un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) saistībā ar 22 nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumiem 2005. un 2006.gadā, ko VID traktējis kā saimniecisko darbību, par ko maksājami nodokļi, bet privātpersona - kā ienākumus no nekustamā īpašuma pārdošanas, kas personai piederējuši ilgāk nekā gadu un par ko nodoklis nav jāmaksā.
Lietu decembra sākumā izskatījis Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments un atcēlis iepriekšpieņemto Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru Truhinas sūdzība noraidīta, bet VID lēmums par papildu nodokļa, nokavējuma un soda naudas maksāšanu atstāts spēkā.
Kā teikts Senāta spriedumā, Truhina 2003.gada oktobrī saņēma dāvinājumā 25 zemesgabalus un 2005.gada maijā - 19 zemesgabalus. 2005.gadā viņa pārdeva 12, bet 2006.gadā - 10 no dāvinājumā saņemtajiem nekustamajiem īpašumiem.
Truhina nebija reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja, un viņa gada ienākumu deklarācijās par 2005. un 2006.gadu ienākumus no nekustamo īpašumu pārdošanas uzrādīja kā neapliekamos ienākumus.
VID veica Truhinas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) auditu un secināja, ka viņa «sistemātiski nodarbojusies ar nekustamo īpašumu tirdzniecību un guvusi peļņu», līdz ar to viņas ienākumi no nekustamo īpašumu pārdošanas nav kvalificējami kā ienākumi no sava īpašuma pārdošanas, bet kā no saimnieciskās darbības gūti ienākumi, par kuriem maksājams IIN.
VID noteica Truhinas ienākumus un papildus maksāšanai aprēķināja nodokļus un sodu. Šo lēmumu Truhina pārsūdzēja tiesā.
Gan pirmās, gan apelācijas instances tiesa Truhinas pieteikumu noraidīja, atzīstot VID lēmumu par tiesisku.
Abu instanču tiesas atzina, ka VID Truhinas darbību pamatoti klasificējis kā saimniecisko darbību - tirdzniecību ar nekustamo īpašumu, jo viņa 2005.gadā pārdeva 12, bet 2006.gadā - 10 no dāvinājumā saņemtajiem nekustamajiem īpašumiem.
Tiesas atzina, ka šīs darbības atbilst visām pazīmēm, lai tās atzītu par saimniecisko darbību, proti, nekustamā īpašuma tirdzniecība auditējamos taksācijas periodos tika īstenota sistemātiski, patstāvīgi un pret atlīdzību, tā rezultātā tika gūta peļņa.
Ja ienākums gūts no tirdzniecības ar nekustamo īpašumu, tas ir, saimnieciskās darbības, tad tam, ka pārdotais nekustamais īpašums personas īpašumā ir bijis ilgāk par gadu, tiesiskas nozīmes nav, jo par ienākumu no saimnieciskās darbības IIN jāmaksā neatkarīgi no tā, vai nekustamais īpašums attiecīgās personas īpašumā ir bijis ilgāk nekā 12 mēnešus.
Tiesu instanču ieskatā, VID arī pamatoti uzskatījis, ka līgumos pielīgtā pārdošanas summa ir jāpieskaita auditējamā gada ienākumiem, lai arī tā vēl nav tikusi saņemta taksācijas periodā.
Truhina spriedumu pārsūdzēja Senātā, kas lietas izskatīšanas gaitā uzdeva jautājumu Latvijas nodokļu konsultantu asociācijai, kura norādīja, ka ienākumi, kas gūti no vairāku nekustamo īpašumu, kuri bijuši personas īpašumā ilgāk par 12 mēnešiem, sistemātiskas pārdošanas, nebija jāietver gada apliekamajā ienākumā.
Nodokļu konsultantu ieskatā, to apstiprina tas, ka normā nav norādes uz citiem kritērijiem, tostarp darījumu regularitāti, nekustamā īpašuma iegādes mērķi. Šis regulējums gan vēlāk tika grozīts, norādot, ka iepriekš norma piemērota tikai tad, ja personas īpašumā nekustamais īpašums bijis mazāk par 12 mēnešiem.
Arī VID konsultējis nodokļu maksātājus atbilstoši šādai pieejai, Senātam norādīja nodokļu konsultanti. Bez tam likums par IIN noteic, ka maksātāja gada ienākumā iekļaujamas tikai tās summas no nekustamo īpašumu pārdošanas, kuras maksātājs kalendārā gada laikā faktiski saņēmis.
Izskatot lietu kasācijas kārtībā, Senāts atzina, ka likuma par IIN strīdus norma tulkojama tā, ka, arī pārdodot vairākus nekustamos īpašumus, kuri bijuši personas īpašumā ilgāk nekā 12 mēnešus, gūtais ienākums nav apliekams ar IIN.
Līdz ar to Senāts atcēla Administratīvās apgabaltiesas 2010.gada 16.marta spriedumu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai tai pašai tiesai, aģentūru LETA informēja Augstākās tiesas preses sekretāre Baiba Kataja.