Pērn noslēgtās vienošanās ietvaros Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem testēšanas nolūkos šogad piegādātas Latvijas ražotāju «UAV FACTORY» un «Atlas Aerospace» bezpilota lidaparātu sistēmas, informē Aizsardzības ministrija (ĀM).

«Man ir liels prieks par uzsākto sadarbību ar Latvijas ražotājiem gan no piegāžu drošības, gan Latvijas aizsardzības industrijas attīstības viedokļa. Bezpilota lidaparātu sistēmu testēšana ir nozīmīgs solis mūsu bruņoto spēku apgādē ar šīm jaunajām tehnoloģijām, kuru izmantošana sniegs nozīmīgu pienesumu Latvijas valsts aizsardzībā,» uzsvēra aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

ĀM norādīja, ka apgāde ar bezpilota lidaparātu sistēmām stiprinās Nacionālo bruņoto spēku novērošanas un izlūkošanas, kā arī netiešās uguns atbalsta vadības spējas. Nacionālo bruņoto spēku rīcībā esošās bezpilota lidaparātu sistēmas paredzēts izmantot arī, sniedzot atbalstu glābšanas, meklēšanas vai līdzvērtīga rakstura civilās operācijās.

Lidsabiedrība Lufthansa kā pirmā saņēmusi lidaparātu ražotāja Airbus jaunāko vienas ejas lidaparātu A320neo, kam ir zemāks emisiju un trokšņa līmenis, kā arī par 15% zemāks degvielas patēriņš nekā citām pašlaik izmantotajām lidmašīnām, informē lidsabiedrībā.

«Priecājamies pirmie saņemt jauno A320neo. Airbus un Pratt & Whitney tehnoloģijas padara to par efektīvāko un klusāko lidaparātu tuvajos un vidēja attāluma lidojumos. Ar mazāku degvielas patēriņu un zemāku CO2 emisiju līmeni A320neo acīmredzami ir īstenojis videi draudzīgāku darbību. Turklāt jaunā dzinēju tehnoloģija lidmašīnu padara ievērojami klusāku. Kopumā Lufthansa Group aviosabiedrību vajadzībām pasūtīti 116 šī modeļa lidaparāti,» stāsta Deutsche Lufthansa AG valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Karstens Špors (Carsten Spohr).

«Ar šo pasūtījumu Lufthansa jau atkal pierāda savu pioniera statusu tehnoloģisku inovāciju ieviešanā. Šogad Lufthansa Group plāno 52 jaunu lidaparātu piegādes – tas ir pēdējo gadu rekords,» papildina K.Špors.

Krievijas Federācijas sastāvā esošās Tatarstānas republikas varasiestādes kļūdas pēc internetā publiskojušas slepena bezpilota lidaparāta attēlus, kas tika uzņemti pēc tam, kad reģionu apmeklēja Krievijas aizsardzības ministrs.

Fotogrāfijas pēc tam no Tatarstānas republikas interneta vietnes nozudušas, tomēr tās paspēja pārpublicēt tīmekļu blogu īpašnieki un laikraksti. Nejauši atklātībā parādījusies informācija par Krievijas bezpilota lidaparātu, kurš nodēvēts par Alitus, izsaukusi dažādas spekulācijas un pieņēmumus par tā funkcijām, uzbūvi un lomu.

Kā vēsta laikraksts Vedomosti, lidaparāts, visticamāk, plānots kā ASV bezpilota lidaparāta RQ-9 Reaper analogs. ASV savu bezpilota lidaparātu aktīvi izmanto, lai dotu triecienus mērķiem Pakistānā, Afganistānā, Somālijā un Jemenā.

Līdzīgas klases bezpilota lidaparāti vēl ir Izraēlas rīcībā. Krievija iepriekš centusies no Izraēlas iegādāties šādus lidaparātus, tomēr Telaviva noraidījusi Maskavas priekšlikumus.

Tuvāko divdesmit gadu laikā avio pārvadājumu attīstība radīs vajadzību pēc vairāk nekā 28 tūkstošiem jaunu lidaparātu, bet vairāk nekā desmit tūkstoši lidmašīnu tiks aizstātas ar jaunākiem un efektīvākiem modeļiem, prognozē kompānija Airbus. Savukārt absolūti lielākā daļa lidojumu notiks starp gandrīz simts lielpilsētām.

Savā jaunākajā Globālā tirgus prognozē (Global Market Forecast) Airbus paredz, ka līdz 2031. gadam pasaulē tiks saražoti aptuveni 28,2 tūkstoši jaunu lidaparātu (ar 100 un vairāk vietu ietilpību), kuru kopējā vērtība būs teju četri triljoni ASV dolāru. No tiem vairāk nekā 27,3 tūkstoši būs pasažieru lidmašīnas ar kopējo vērtību 3,7 triljoni ASV dolāru.

Kopumā nākamo divdesmit gadu laikā pasažieru aviopārvadājumu apjoms pieaugs par aptuveni 4,7% gadā un šajā laika posmā aptuveni 10,3 tūkstoši pašreizējo lidaparātu tiks nomainīti pret jaunākiem un efektīvākiem modeļiem.

Savukārt pasaules aviokompāniju pasažieru lidaparātu flote līdz 2031. gadam būs palielinājusies par 110%, no pašreizējiem aptuveni 15,5 tūkstošiem lidaparātu pieaugot līdz aptuveni 32,5 tūkstošiem. Līdz 2031. gadam dubultosies kravas lidaparātu flote, kas sasniegs trīs tūkstošus lidaparātu pašreizējo 1,6 tūkstošu vietā.

Lidaparātu ražotājs Airbus lidmašīnu pasūtījumu skaita ziņā pērn pārspējis konkurentus Boeing, tomēr Airbus atzinis, ka nākamgad tai vajadzēs pacīnīties, lai saglabātu «kroni», vēsta Reuters.

Eiropas lidmašīnu ražotājs Airbus pavēstījis, ka tam ir pasūtīts piegādāt 419 lidaparātus. Tādējādi Airbus tirgus daļa, vērtējot pēc pasūtīto lidaparātu skaita, sasniegusi rekordu – 64%. Vērtējot naudiskā izteiksmē, Airbus tirgus daļa ir aptuveni 54 – 56%.

No 1419 lidaparātiem, kuri pasūtīti no Airbus, 1220 ir jaunās A320neo lidmašīnas ar 150 sēdvietām. Šīs lidmašīnas tika laistas tirgū pirms gada un lika konkurentiem Boeing veikt uzlabojumus tās visvairāk pārdotajā lidaparātā 737 MAX.

Airbus apstiprināja, ka pērn tā ir piegādājusi 534 lidaparātus, bet Boeing – 477 lidmašīnas.

Lidaparātu ražotājs Airbus pieņēmis lēmumu atvērt ražotni ASV, kas ir aviācijas tehnikas ražotājas un Airbus sāncences Boeing bāzes valsts.

Pirmajā Francijas kompānijas Airbus ražotnē ASV tiks komplektēti un nodoti lietošanai A319, A320, A321 saimes lidaparāti. Airbus ražotne ASV atradīsies industriālajā centrā Brookley Aeroplex, Mobilā, Alabamā.

«Šis ir īstais laiks, lai Airbus paplašinātos Amerikas virzienā,» uzskata Fabrice Brežē (Fabrice Brégier), Airbus prezidents un izpilddirektors, uzsverot, ka paplašināšanās ASV uzņēmumam ir stratēģiski būtisks lēmums. «ASV ir lielākais vienas ejas lidaparātu tirgus pasaulē ar prognozēm par vairāk nekā 4600 jaunu lidaparātu nepieciešamību tuvāko 20 gadu laikā, šī montāžas līnija ļaus mums būt tuvāk klientam. Mobila tagad kļūs par daļu no Airbus globālā ražošanas tīkla, pievienojoties uzņēmuma montāžas rūpnīcām Hamburgā, Tulūzā un Tiandžinā,» viņš norāda.

JIC biznesa inkubatora uzņēmums SIA Helico Aerospace Industries radījis pasaulē pirmo pašsekojošo bezpilota lidaparātu AirDog un no šodienas uzsāk tā pārdošanas kampaņu ASV vietnē Kickstarter, informēja uzņēmuma pārstāvis Andis Blinds.

Latvijas uzņēmums SIA Helico Aerospace Industries, kas nodarbojas ar bezpilota lidaparātu tehnoloģiju attīstīšanu, nācis klajā ar savu pirmo produktu - bezpilota lidaparātu AirDog, kas autonomi seko sportistam un filmē to ar GoPro sporta kameru. Šis ir pirmais šāda veida produkts pasaulē, kas nodrošina pilnvērtīgu bezpilota sekošanas un filmēšanas funkciju vienlaicīgi.

«Šis ir revolucionārs produkts, kas pilnībā mainīs to, kā tiek filmēts action sports - snovbords, veikbords, skeitbords, BMX, motokross un dažādu sporta veidu freestyle disciplīnas, kuras ir skatāmas un efektīgi parādāmas tieši no gaisa. Līdz šim vienīgais risinājums bija noīrēt helikopteru,» stāsta AirDog idejas autors Edgars Rozentāls.

Latviešu projektam par bezpilota lidaparātu, kas, automātiski sekojot, ļauj filmēt sportistus, noticējuši teju 600 cilvēki, kas pūļa finansēšanas vietnē Kickstarter ļāvis savākt vairāk nekā 500 000 dolāru (367 110 eiro).

Lai projekts izdotos, pūļa finansēšanas kampaņai tika uzlikti 200 000 dolāru griesti (147 780 eiro), par kuru sasniegšanu uzņēmuma pārstāvis Andis Blinds iepriekš izteicās ļoti cerīgi - tagad viņa prognoze piepildījusies.

Ja tiktu savākts vairāk naudas, komanda apsolījusi papildu iespējas - 300 000 dolāru (220 260 eiro) sasniegšanas gadījumā būtu pieejamas jaunas lidaparāta korpusa krāsas, bet nupat sasniegtie 500 000 dolāru (367 110) ļaus uzstādīto GoPro kameru uzlādēt no AirDog borta akumulatora.

Pārdošanas kampaņa kolektīvā finansējuma interneta vietnē Kickstarter tika uzsākta 16.jūnijā, 40 dienu laikā plānojot savākt noteikto summu.

SIA "UAVFactory" piederošais bezpilota gaisa kuģis, kurš sestdien eksperimentālā lidojuma laikā pazuda, tika testēts nolūkā pārbaudīt tā lidošanas ilguma spējas, kas varētu pārsniegt līdzšinējo pasaules rekordu, raidījumam "TV3 Ziņas" pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Konstantīns Popiks.

"Tas ir eksperimentāls prototips jaunam produktam. Tas ir ļoti "advancēts" lidaparāts, jaunas paaudzes, speciālam pielietojumam. Protams, ir elektronika un GPS. Kas notika nepareizi, nevaram komentēt, lai to 100% pateiktu, vajag veikt izmeklēšanu," sacīja Popiks.

Viņš pastāstīja, ka "noklīdušais" drons ir aprīkots ar drošības sistēmu, kas lidaparātu automātiski nosēdina pirms degvielas izbeigšanās.

"Konkrētais tests bija vērsts uz to, lai notestētu maksimālo iespējamo lidošanas spēju. Arī bija plānots pārsniegt pasaules rekordu. Tas bija tam domāts lidojums," "TV3 Ziņām" skaidroja "UAVFactory" vadītājs.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka tieši "UAVFactory" būvēts drons - "Penguin B" - jau 2012.gadā uzstādīja pasaules rekordu, veicot vēsturē ilgāko lidojumu miniklases bezpilota lidaparātam - 54 stundas un 27 minūtes.

Lietuvas jaunā bezpilota lidaparātu satiksmes pārvaldības sistēma - mobilā lietotne "U-Space" - būs Eiropā pirmā sertificētā tāda veida sistēma un veicinās bezpilota lidaparātu satiksmes drošību, sistematizēs noteikumus dronu lietošanai un sniegs lielākas iespējas uzņēmumiem, otrdien paziņoja Lietuvas amatpersonas.

"Mēs sagaidām, ka sertificēsim to mūsu Transporta kompetences aģentūrā," "U-Space" prezentācijas pasākumā žurnālistiem teica Lietuvas valsts gaisa satiksmes navigācijas pakalpojumu sniedzēja "Oro navigacija" vadītājs Sauļus Batavičs.

Viņš paskaidroja, ka pēc sertifikācijas saņemšanas Lietuvas risinājums būs Eiropā pirmā tamlīdzīga sistēma bezpilota lidaparātu satiksmes pārvaldībai.

Batavičs norādīja, ka uz Lietuvu gulstas liela atbildība, jo "visi skatīsies uz mums kā uz paraugu".

Satiksmes ministrs Marjus Skuodis teica, ka jaunā sistēma ne tikai uzlabos drošību, bet arī sistematizēs noteikumus un informāciju bezpilota lidaparātu lietotājiem, kā arī paplašinās iespējas uzņēmumiem.

Bezpilota lidaparātu ražotājs UAV Factory attīstās sprādzienveidā – gadu no gada dubulto apgrozījumu un kā vieni no pirmajiem pasaulē gatavojas masveida ražošanai.

Jau pirms desmit gadiem, dibinot savu bezpilota lidaparātu ražošanas uzņēmumu, Konstantīnam Popikam bija pilnīgi skaidrs, ka šo pasaulē jauno jomu sagaida tobrīd neapjaušami liela izaugsme.

Dubulto miljonus

«Joprojām neviens no ražotājiem – ne mēs, ne mums līdzīgie – nav masveida ražotāji,» atzīst Konstantīns. Taču tieši masveida ražošana ir uzņēmuma trīs līdz piecu gadu mērķis, turpinot sekmīgo attīstības ceļu. Konstantīns ir uzņēmuma vadītājs un līdzīpašnieks vienādās daļās ar amerikāņu partneri, kompānijai ir arī vairāki investori, no kuriem viens ir saistīts ar kompāniju Skype.

Meklējot mājvietu Jelgavā 2009. gadā dibinātajam uzņēmumam, par piemērotāko vietu tika atzīta Mārupe, kas ir viegli sasniedzama galvaspilsētas inženieriem, savukārt pie Jelgavas joprojām atrodas UAV Factory testēšanas centrs.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic un uzņēmums LMT parakstījuši nodomu protokolu sadarbībai bezpilota lidaparātu jomā. Protokols paredz kopīgi attīstīt LMT apmācību programmu dronu pilotiem, kā arī attīstīt dažādus risinājumus dronu un vispārējā aviācijas pārraudzībā. Abi uzņēmumi sadarbosies arī mobilā tīkla pārklājuma testēšanai gaisā un citos dronu attīstības virzienos.

LMT norāda, ka šobrīd pasaulē notiekošā straujā digitālā transformācija būtiski iezīmē jaunu produktu un risinājumu nepieciešamību, kas nākotnē ļautu pilnvērtīgi izmantot tehnoloģiju, to skaitā dronu un mobilo sakaru, sniegtās priekšrocības un iespējas. Sūtījumu piegāde ar dronu, grūti izstaigājamu teritoriju apsekošana un zāļu vai pat donora orgānu steidzama piegāde pacientiem ir nākotne, pie kuras īstenošanas šobrīd industrija strādā. Kaut arī attālināti dronu lidojumi šobrīd nav plaši izplatīti, jo normatīvie akti drošības nolūkos paredz, ka dronus var pilotēt tikai tiešā redzamībā, tiek lēsts, ka nākotnē ap 70% no visiem bezpilota gaisa kuģu komerciālajiem lidojumiem notiks ārpus pilota tiešas redzamības.

Cenšas pierādīt, ka Latvijā var ne vien radīt vienu lidaparātu, bet izveidot ražotni un konstruēšanas bāzi.

SIA Pelegrin sācis ultravieglu lidaparātu un mazo lidmašīnu ražošanu. Ultraviegls lidaparāts ir ar dzinēju aprīkots vienvietīgs vai divvietīgs lidaparāts, kura maksimālā pacelšanās masa nepārsniedz 450 kg. Uzņēmums lepnums ir Millennium Master, kas tiek uzskatīts par pasaulē ātrāko lidaparātu šajā svara kategorijā. Tā maksimālais ātrums ir 390 km/h, savukārt citu ražotāju ultravieglās lidmašīnas lido aptuveni ar ātrumu 320 km/h, stāsta Dace Zabludovska, SIA Pelegrin projektu vadītāja.

Šobrīd gatavs ir viens lidaparāts un drīzumā tiks uzsākta komerciāla ražošana. Sākotnējais mērķis ir izgatavot 30 lidaparātus gadā un ar laiku audzēt kapacitāti. Pagaidām klienti stāv rindā un neviens pie sava pasūtītā lidaparāta vēl nav ticis. No klienta pasūtījuma saņemšanas brīža līdz lidaparāta izgatavošanai varētu paiet aptuveni seši mēneši. Katrs lidaparāts tiks būvēts individuāli. Protams, pamats ir viens, taču katram klientam ir savas vēlmes, piemēram, instrumenti, dizains, iekšējā apdare.

Lielbritānijas lielākās mediju kompānijas BBC reportieris pēc izmēģinājuma brauciena sajaucis taustiņus uz tālvadības pults un izslēdzis gaisā esošu AirDog bezpilota lidaparātu, liekot tam nokrist zemē, liecina BBC mājaslapā publicēts video.

BBC žurnālists Ričards Teilors, gatavojot reportāžu par latviešu radīto bezpilota lidaparātu AirDog, pamanījies likt tam avarēt. Viņš izmēģinājis lidaparāta sekošanas spējas, braucot ar velosipēdu, un, pabeidzot braucienu, jautājis Helico Aerospace Industries komandai, kā AirDog nosēdināt. Aparāta nosēdināšanai uz Airleash aproces nepieciešams ilgāk paturēt nospiestu kādu no taustiņiem, bet Teilors nospiedis nepareizo taustiņu, kas lidaparātam gaisā esot licis izslēgt dzinējus.

Pagaidām ziņu nav, vai un cik nopietnus bojājumus piedzīvojis AirDog prototips, bet paši tā veidotāji ne reizi vien uzsvēruši sava veikuma izturīgumu un iespējas veikli nomainīt bojātās detaļas. Helico Aerospace Industries vadītājs Edgars Rozentāls piezīmēja, ka Teilors nejauši esot iedarbinājis lidaparāta ārkārtas izslēgšanas funkciju, ko nākotnē plānojot pārlikt uz vairāku taustiņu kombināciju.

Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir saņēmuši Latvijas ražotāja "UAV Factory" izgatavotos dronus, taču piegādātā versija nav identiska tai, kura pagājušā nedēļā pazuda uzņēmuma veiktā testa laikā, informēja Aizsardzības ministrijas (AM) preses pārstāvis Kaspars Galkins.

AM pagājušā gada decembrī parakstījusi līgumu ar Latvijas ražotāju "UAV Factory" par turpmāku bezpilota lidaparātu sistēmu piegādi un uzturēšanu, lai stiprinātu NBS kaujas spējas.

Galkins pastāstīja, ka pirmās dronu piegādes jau ir notikušas, taču detaļas par to esot klasificētas, līdz ar to ministrija nav tiesīga izpaust piegādāto lidaparātu daudzumu un noslēgtā iepirkuma summu.

Viņš skaidroja, ka pagājušās nedēļas nogalē pazudušais lidaparāts ir civilais drons, nevis nav militārā versija, kāda piegādāta NBS.

Lai arī pazudušā drona meklēšanā piesaistīja NBS, Galkins skaidroja, ka tas darīts pēc Civilās aviācijas aģentūras lūguma.

Jau ziņots, ka NBS rīcībā esošās bezpilota lidaparātu sistēmas paredzēts izmantot, arī sniedzot atbalstu sabiedrībai - glābšanas, meklēšanas vai līdzīgās civilās operācijās.

Radiovadāmo bezpilota lidaparātu jeb tā dēvēto dronu neapdomīga un vieglprātīga lietošana var apdraudēt cilvēku drošību. Teju ik nedēļu tiek fiksēti gadījumi, kad dronu lietotāji izmanto aviācijas frekvences, traucējot lidmašīnu radiosakarus. Turklāt neatbilstošu frekvenču izmantošana var radīt sakaru zudumu arī starp tālvadības pulti un dronu, norāda VAS Elektroniskie sakari.

Lai no šādiem gadījumiem izvairītos, VAS Elektroniskie sakari aicina pārliecināties par sava drona darbības frekvencēm un to atbilstību Latvijas frekvenču plānam.

Arī Latvijā dronu kļūst vairāk – arvien biežāk ar tiem tiek uzņemti videomateriāli un fotogrāfijas koncertos, dabā, virs pilsētām un citur. Kā stāsta par frekvenču piešķiršanu un uzraudzību atbildīgās institūcijas Elektroniskie sakari radiokomunikāciju inženieris Mārtiņš Glūdiņš, radiovadāmo lidaparātu iekārtām nav nepieciešamas individuālas radiofrekvenču spektra lietošanas atļaujas, ja to vadīšanai un informācijas pārraidīšanai izmanto Nacionālajā radio frekvenču plānā tikai šiem mērķiem paredzētās frekvences.

Bezpilotu lidaparātu ražotāja SIA Atlas Aerospace mērķē uz ASV tirgu.

«Es vēlos darīt lielas lietas un izveidot lielisku kompāniju. Es nevēlos kādu kopēt, es gribu, lai kopē mūs. Es vēlos, lai Atlas Aerospace būtu kā kvalitātes latiņa, lai visi runātu par mums. Kad runā par pasažieru lidmašīnām, visi piemin Boeing, lai gan pasaulē ir arī citas kompānijas. Taču tieši viņi pirms 60 gadiem izgatavoja Boeing 727, un tas mainīja visu industriju. Mēs vēlamies atstāt līdzīga mēroga nospiedumu. Nedomāju, ka dronam jābūt kā lidmašīnai vai helikopteram, kur vajadzīgs būt pilotam, lai to vadītu. Vadībai jābūt tikpat vienkāršai kā telefona lietošanai,» uzskata Ivans Tolčinskijs (Ivan Tolchinsky), SIA Atlas Aerospace līdzdibinātājs. Viņš domā, ka nākotnē bezpilota lidaparāti piegādās medikamentus un ēdienu, vēl tālākā nākotnē būs lidojošie taksometri: «Vienkārši ir jāatrod niša, kur sākumā bezpilota lidaparāti ir visvajadzīgākie. Kad nozarei izdosies atrast jomu, kur tie palīdz ietaupīt naudu, tas kļūs interesanti.»

Dreamliner lidmašīnas izgatavošana izmaksājot 200 miljonus ASV dolāru, bet Boeing lidaparātu pārdod par 116 miljoniem, tādējādi jaunās paaudzes gaisa kuģi liek kompānijai ciest ievērojamus zaudējumus, vēsta Forbes.

Lai novērstu šādu situāciju Boeing uzsācis Dreamliner ražošanas izmaksu samazināšanu. Tomēr, lai sasniegtu izvirzīto mērķi – Dreamliner lidmašīnu pašizmaksu 110 miljonu ASV dolāru apmērā, kompānijai būs jāmeklē nopietns veids, kādā palielināt savu efektivitāti.

Dremaliner lidmašīnas iepriekš piemeklēja problēmas ar akumulatoriem, kā rezultātā vairākus mēnešus ar tām netika veikti lidojumi. Šogad kompānija iecerējusi kopumā saražot līdz 76 Dreamliner gaisa kuģiem.

Līdz 2015. gadam, kad kompānija iecerējusi panākt Dreamliner ražošanas izmaksas 110 miljonu ASV dolāru apmērā, tās zaudējumi būs mērāmi miljardos ASV dolāru, aplēsusi finanšu kompānija UBS.

Rīgas lidosta ar Eiropas Savienības (ES) atbalstu tuvākajos gados īstenos rekonstrukcijas projektu lidlaukā, pilnībā pārbūvējot esošo ceturto peronu ar mērķi nodrošināt divējāda lietojuma Eiropas transporta tīkla (TEN-T) infrastruktūru civilajiem un militārajiem mērķiem.

Ar ES Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru (CINEA) parakstītais līgums par finansējuma piešķiršanu projektam Rīgas lidostā paredz pārbūvēt ceturtā perona cieto segumu vairāk nekā 80 000 kvadrātmetru platībā, izveidojot desmit dažādās konfigurācijās izmantojamas A-E klases lidaparātu stāvvietas, manevrēšanas ceļus un servisa joslas.

Projektā tiks izbūvēta arī elektroapgādes apakšstacija ar diviem neatkarīgiem ievadiem, lai nodrošinātu ceturtā perona apgaismojumu un lidaparātu stāvvietu elektroapgādi atbilstoši jaunākajām ES prasībām, iekārtotas lidaparātu apkalpošanai nepieciešamā aprīkojuma uzglabāšanas zonas perona piegulošajās teritorijās, izbūvēta lidlauka apgaismojuma sistēma, pārbūvēti apgaismojuma masti un prožektori, uzstādīta jauna videonovērošanas sistēma un ar to saistīto elektrotīklu izbūve, kā arī lietus ūdens novadīšanas sistēma.

Civilās bezpilota lidmašīnas aizvien vairāk kļūst par «reālu un augošu draudu» komerciālās aviācijas drošībai, pirmdien brīdinājusi Starptautiskā gaisa transporta asociācija (IATA).

IATA aicināja ieviest noteikumus bezpilota lidaparātu (dronu) regulēšanai, lai nenotiktu kādas nopietnas avārijas.

IATA ģenerāldirektors Tonijs Tailers sacīja, ka bezpilota lidaparātu radītie draudi vēl attīstās, jo cilvēki tikai sāk atklāt daudzos šīs tehnoloģijas potenciālos nemilitāros pielietojumus.

«Es tāpat kā jūs esmu sajūsmā par iespēju, ka picu piegādātu drons,» Tailers sacīja aviācijas konferencē Singapūrā.

«Tie ir uz palikšanu. Bet mēs nevaram pieļaut, ka tie būtu traucējums vai drošības drauds komerciālajai aviācijai,» sacīja IATA vadītājs.

«Mums ir vajadzīga saprātīga pieeja regulējumam un pragmatiska tā uzspiešanas metode tiem, kas neievēro noteikumus un apdraud citus,» piebilda Tailers.

Bezpilota lidaparāta projekts AirDog pūļa finansēšanas vietnē Kickstarter savācis vairāk nekā vienu miljonu ASV dolāru (732 278 eiro), tādējādi sasniedzot pēdējo no izvirzītajiem mērķiem - ar šķēršļu izvairīšanās sistēmu aprīkot visus lidaparātus.

Latviešu projektam par bezpilota lidaparātu, kas, automātiski sekojot, ļauj filmēt sportistus, noticējuši vairāk nekā 1070 cilvēki, kas pūļa finansēšanas vietnē Kickstarter ļāvis savākt vairāk nekā 1 044 260 dolāru (772 096 eiro). Komanda jau nākusi klajā ar paziņojumu, ka visos AirDog lidaparātos tikšot bez papildus maksas iestrādāta sistēma, kas tiem ļaus izvairīties no dažādiem šķēršļiem.

Lai projekts izdotos, pūļa finansēšanas kampaņai sākotnēji tika uzlikti 200 000 dolāru (147 780 eiro) griesti.

Pārdošanas kampaņa kolektīvā finansējuma interneta vietnē Kickstarter tika sākta 16.jūnijā, 40 dienu laikā plānojot savākt noteikto summu.

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic prezentējusi Bombardier Cseries 300 gaisa kuģa lidmašīnas pilotu kabīnes modeli, kurš ir ar pilnu funkcionalitāti un atrodas airBaltic Training simulatoru centrā, informē lidsabiedrība.

Piliota kabīnes modeli satiksmes ministram Aivim Ronim prezentēja Bombardier Commercial Aircraft vecākais viceprezidents komerciālos jautājumos Čets Fullers (Chet Fuller), pārdošanas viceprezidents Eiropā, Krievijā un NVS valstīs Stīvens R. Aliments (Steven R. Aliment), C-sērijas lidaparātu pilots Eds Longs (Ed Long).

CSeries lidaparātu līnija izstrādāta 100-149 sēdvietu tirgum un izmanto Pratt & Whitney PurePower PW1500G dzinējus, kas nodrošinās par 15% zemākas lidaparātu lietošanas izmaksas un par 20% zemāku degvielas patēriņu, informē airBaltic.

Tāpat lidaparātu dizains nodrošinot samazinātu trokšņu un izmešu līmeni, lidmašīnas būs arī līdz pat 5443 kilogramiem vieglākas par citiem šīs klases gaisa kuģiem.

Fokker Next Gen N.V. (Fokker Next Gen) – revolucionārs ar šķidro ūdeņradi darbināmu komerciālo lidmašīnu ražotājs, kas plāno ražot lidmašīnas gan Nīderlandē, gan Latvijā –, un Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic paziņo par saprašanās memoranda parakstīšanu, kas veido pamatu sadarbībai nākotnē aviācijas nozarē.

Šis memorands ļaus izmantot airBaltic pieredzi un zināšanas, lai veicinātu Fokker Next Gen ar šķidro ūdeņradi darbināmu komerciālo lidmašīnu attīstību. No airBaltic perspektīvas šī ir iespēja izpētīt ūdeņraža lidaparātus, kas būtu piemēroti lidsabiedrības maršrutiem.

airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss): “Mēs novērtējam, ka Baltijas reģionā tiek strādāts pie šādiem inovatīviem risinājumiem. Mums ir viena no jaunākajām lidmašīnu flotēm Eiropā, un esam apņēmušies iesaistīties nozares mēroga dekarbonizācijas iniciatīvās. Tomēr mēs arī saprotam, ka aviācijas nozarei ir nepieciešami kopīgi centieni jaunu tehnoloģiju izstrādē, lai sasniegtu savas ilgtermiņa apņemšanās.”

Otrdien Valsts prezidents Raimonds Vējonis, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un citas amatpersonas apmeklēja Lielvārdes lidlauku, kur Teksasas Gaisa spēku Nacionālās gvardes lidotāji demonstrēja ASV bruņoto spēku bezpilota lidaparātus MQ-1 Predator, kā arī lidmašīnas, kuras vada piloti, informē Aizsardzības ministrija.

ASV bruņotie spēki uz Latviju, Gaisa spēku aviācijas bāzi Lielvārdē, ir nosūtījuši divas bezpilota lidmašīnas MQ-1 Predator un aptuveni 70 lidotājus, lai piedalītos divu nedēļu mācību operācijā, pārbaudot izvēršanās spējas un veikt gaisa operācijas.

Plānots, ka bezpilota lidaparātu komandai notiks kopīgi treniņi arī ar Latvijas gaisa atbalsta kontrolieriem un ASV lidmašīnu A-10 Thunderbolt II pilotiem.

Mācību operācija sākās 24.augustā, kad Latvijā ieradās Teksasas Gaisa spēku Nacionālās gvardes 174.izlūkošanas eskadriļas lidotāji un aprīkojums, un tā ilgs līdz 15.septembrim.

Tiklīdz ASV Gaisa spēki pārbaudīs, ka šis sadarbības modelis strādā, Lielvārdes lidlauks tiks atzīts kā viena no platformām, no kuras nepieciešamības gadījumā var pacelties Predator bezpilota lidaparāti.