Sarunā ar laikrakstu Dienas Bizness bijušais premjers un uzņēmējs Māris Gailis stāsta, ar ko pašlaik nodarbojas un pauž savu viedokli par aktualitātēm Latvijā.
Zemāk publicēts fragments no intervijas, kas lasāma 9. marta laikrakstā Dienas Bizness. Laikrakstā publicētajā intervijā Māris Gailis un Lolita Tomsone runā par Žaņa Lipkes muzeju, bet tiek skarti arī citi jautājumi.
Ar kādiem biznesa projektiem pašlaik strādājat?
M.G.: Man ir viens padzīvojis, sešus gadus vecs jaunuzņēmums mākoņu skaitļošanā, kas nodrošina televīzijas apraidi ar aparatūru, kas tiek turēta mākonī. Finansējuma trūkuma dēļ mēs ilgu laiku stagnējām, taču pērn dubultojām apgrozījumu ik pēc trim mēnešiem. Kompāniju sauc Veset, un to vada mans dēls, taču arī es tajā piedalos.
Kad to pārdosiet?
M.G.: Kad cena būs 100 miljoni eiro, vēl kādi trīs gadi jāpagaida. Mūs nedaudz kavē ieiet apritē tas, ka pagaidām vēl esam nezināmi. Taču tirgus ir ļoti perspektīvs ar 5 miljardu eiro apgrozījumu, no kura mums pietiktu ar 5%. Vēl man ir būvkompānija un viens mazais HES.
Tad jūs noteikti iestājaties par OIK saglabāšanu?
M.G.: Tas būtu tikai godīgi. Taču, jāteic, ka šī labā ideja ir «sačakarēta», jo piešķirt īpašu atbalstu TEC1 un TEC2, kas saņem lielāko OIK daļu, ir pilnīgs idiotisms, tā nav zaļā enerģija. Mans mazais HES patiešām ražo zaļo enerģiju. 99% mazo HES ir ekoloģiski un noteikti atbalstāmi. Jāsaprot, ka bez valsts atbalsta zaļās enerģijas ražotāji nevar pastāvēt. Taču jāuzsver, ka zaļā enerģija ir vējš, ūdens un biogāze, tas ir vienīgais, ko mēs varam akceptēt. Dot kādas īpašas atlaides koģenerācijas stacijām, kas strādā ar Krievijas gāzi, ir pilnīgi nepareizi.
Vai jums ir kādi projekti nekustamā īpašuma attīstības jomā?
M.G.: Nē, vienīgais, es gribētu vienu Zaigas Gailes arhitektu biroja projektu īstenot. Man ir viena vidēji liela būvkompānija, kas strādā smalkajā un dārgajā nišā.
Vai pēdējā laika skandāli banku jomā liecina par banku krīzi, un vai Latvijas finanšu sektoram nevajadzētu mazināt ambīcijas saistībā ar nerezidentu apkalpošanu?
M.G.: Pašlaik noteikti nav banku krīzes. Tā ir vienai – ABLV Bankai. Diemžēl šī krīze skar arī daudzus kultūras cilvēkus, manus draugus, par ko man ļoti žēl. Domāju, ka New Hanza projekts gan neapstāsies, bet, vai būs laikmetīgās mākslas muzejs, man grūti pateikt. Ja runājam par nerezidentiem, tad to naudai nav nekādas vainas, taču tikai ar noteikumu, ka nerezidentu naudu nošķir no netīras naudas.
Visa intervija lasāma 9. marta laikrakstā Dienas Bizness.