Farmaceitiskās aprūpes un zāļu apgādes nozares pārstāvji uzsver, ka Veselības ministrijas (VM) un veselības ministra Hosama Abu Meri īstenotās zāļu tirgus reformas pašreizējās sekas ir nevis ieguvums pacientiem, tostarp zāļu cenu samazinājums, bet gan haoss ar pāreju uz jauno sistēmu, ražotāju cenu pieaugums un neskaidrība par nākotni, tostarp visu iedzīvotājiem nepieciešamo medikamentu pieejamību kā tādu jebkurā Latvijas reģionā.

No šā gada 1. janvāra spēkā stājušies grozījumi vairākos normatīvajos aktos, kas nosaka principus zāļu cenu veidošanai un pieejamībai Latvijas pacientiem. Vienlaikus līdz pat decembra pēdējām darba dienām VM un tās padotības iestādes nebija nodrošinājušas visu nepieciešamo, lai aptiekas un citi tirgus dalībnieki varētu savlaicīgi un bez pārrāvumiem to darbībā nodrošināt pāreju uz jauno modeli un sistēmu. Reformas politiskais uzstādījums bija pazemināt recepšu medikamentu cenas, taču janvāra pirmās dienas jau skaidri parāda, ka realitātē Veselības ministrija ministra Hosama Abu Meri vadībā būs panākusi pretēju efektu, jo daudzas zāles šīs reformas dēļ iedzīvotājiem izmaksās dārgāk, piektdien preses konferencē norādīja aptieku un zāļu apgādes uzņēmumu pārstāvji.

Latvijas farmācijas tirgū, līdzīgi kā citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, zāļu vairumtirdzniecība jeb zāļu apgāde ir stingri regulēts process, kas paredz līdzvērtīgas zāļu iepirkuma iespējas visām ārstniecības iestādēm un nodrošina spēcīgu konkurenci tirgū, kas atsaucas gan fiziskā zāļu pieejamībā, gan arī konkurētspējīgās zāļu cenās.

Tāpēc Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes priekšsēdētāja Normunda Staņēviča idejas veidot jaunu lielo slimnīcu kontrolētu struktūru, kas lielajām valsts slimnīcām nodrošinātu zāļu iepirkumus no ražotājiem, radīs konkurences kropļojumus zāļu tirgū, monopolizācijas riskus, vēl lielāku ražotāju ietekmi tirgū un draud ar augstākām cenām visiem citiem pacientiem un arī citām ārstniecības iestādēm, uzskata Latvijas Nacionālās zāļu apgādes asociācija (LNZAA).

Veselības ministrija(VM) jau uzskatāmi demonstrējusi savu nekompetenci zāļu iepirkumos, pašiem no ražotājiem iepērkot COVID vakcīnas uz valstij neizdevīgu līgumu pamata, vakcīnas turpinot iegādāties pat šogad, tās uzreiz pēc nopirkšanas norakstot zaudējumos vairāku desmitu miljonu vērtībā.

Nelielas, bet būtiskas nianses, kas mazina nodokļu ieņēmumus valsts budžetā.

Latvijas valsts, iespējams, nesaņem vismaz 30 miljonus eiro no starptautiskajiem zāļu ražotājiem, kuri Latvijā ir atvēruši savas pārstāvniecības, nevis meitasuzņēmumus vai filiāles. Rīcība ir likumīga, bet šāda biznesa ētika liek uzdot jautājumus, kas vēl tiek darīts, Latviju uztverot vien kā noieta tirgu precei. Mazliet vairāk nekā piektdaļa (136 miljoni eiro) Latvijas zāļu tirgus (apjoms 520 miljoni eiro) tiek apgrozīta ārvalstu uzņēmumos, kas maksā nodokļus, vēl 27 miljoni eiro ir vietējo ražotāju pienesums tirgum, bet pārējo Latvijā piegādā ārvalstu ražotāju pārstāvniecības un filiāles, kas šeit neuzrāda ne peļņu, ne apgrozījumu, liecina Lursoft dati par 2023. gadu un Zāļu valsts aģentūras tirgus apjoma novērtējums. Tomēr filiāles uzrāda nelielu nomaksāto nodokļu apjomu.

Par spīti tam, ka publiskajā telpā veselības ministrs Hosams Abu Meri apgalvo, ka līdz šā gada beigām Latvijā iecerēts organizēt pirmo zāļu rezervju iepirkumu, joprojām jautājums par visaptverošo zāļu valsts rezervju izveidi, kas aptvertu arī hroniskos pacientus, ir iestrēdzis Veselības ministrijā (VM) un progress ir nepiedodami lēns.

Tādēļ Latvijas zāļu ražotāju asociācija (LZR) oficiālā vēstulē aicina VM skaidrot nākamos valsts zāļu rezervju fonda izveides soļus, termiņus un kopējo darbības mehānismu, nodrošinot medikamentu pieejamību visiem pacientiem ārkārtas situācijās un starptautisko piegāžu ķēžu pārrāvumu gadījumos, nevis tikai slimnīcām, kur rezervēm ir jābūt nodrošinātām jau kopš 2020.gada.Lai gan ministrija plāno valsts zāļu rezervju iepirkumus, pašlaik trūkst informācijas pat par tik elementārām lietām kam tieši rezerves tiks paredzētas, kas veiks to uzglabāšanu, kā tiks nodrošināta aprite, kā arī kādi būs visaptveroša medikamentu rezervju fonda izveides nākamie soļi un mehānismi, pēc kādiem tas darbosies.

Ikdienas pārtikas preču patēriņa groza uzcenojuma griestu noteikšana negatīvi ietekmētu konkurences situāciju tirgū, savukārt tirgošana zem pašizmaksas mazinātu ienākumus valsts budžetā.

Jau šobrīd patērētājs, sekojot līdzi piedāvājumam, var izvēlēties ikdienas produktus ar mazāku uzcenojumu un par pieejamu cenu.

Pircējam būtu svarīgi ne tikai akli sekot reklāmām, piemēram, televīzijā, bet pārdomāt pirkumus un salīdzināt dažādu tirgotāju un ražotāju piedāvātās cenas. Jau šobrīd daļā veikalu uzcenojums ir salīdzinoši ievērojami mazāks, nekā lielajos tirdzniecības centros, kas aktīvi reklamējas centrālajos medijos. Fiksēta uzcenojuma noteikšana ikdienas pārtikas preču grozam drīzāk kropļotu tirgu.

Ekonomikas ministrijā šobrīd tiek vērtēta uzcenojuma griestu noteikšana ikdienas pārtikas preču patēriņa grozam. Priekšlikuma būtība ir ierobežot mazumtirgotāju rīcības brīvību attiecībā uz izvēlēto cenu veidošanas politiku. Ikdienas pārtikas preču patēriņa grozā esošajām precēm tiktu noteikts uzcenojuma ierobežojuma slieksnis. “LaTS” šādu soli neatbalsta, jo “cenas regulē tirgus un šāda politika izraisītu tirgus kropļošanu.” Tieši pircēja ziņā ir ar savu maciņu atbalstīt tos tirgotājus, kas piedāvā produktus ar mazāku uzcenojumu.

Ņemot vērā augsto Latvijas atkarību no starptautiskajām piegādēm un valsts līmeņa zāļu rezervju sistēmas neesamību, šā gada februārī virkne veselības aprūpes un pacientu organizāciju aicināja Ministru kabinetu nekavējoties sākt darbu pie valsts līmeņa zāļu rezervju izveides.

Par spīti veselības ministra Hosama Abu Meri solījumiem jautājumu risināt pēc iespējas ātrāk, septiņu mēnešu laikā zāļu rezervju izveide Latvijā joprojām nav izkustējusies no nulles punkta, un tālāk par abstraktām idejām Veselības ministrija kā atbildīgā iestāde tā arī nav tikusi. Tāpēc Latvijas Zāļu ražotāju asociācija (LZR) atkārtoti aicina Ministru prezidenti Eviku Siliņu un Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču no veselības ministra Hosama Abu Meri pārņemt vadību zāļu rezervju fonda izveidē, jo ir skaidrs, ka par nozari atbildīgais ministrs ar to netiek galā.

LZR ieskatā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē šonedēļ, 18.septembrī, notikusī diskusija apliecina, ka Veselības ministrija ministra Hosama Abu Meri vadībā ir iestrēgusi vairākus gadus senā pagātnē un ignorē augstos zāļu pieejamības riskus Latvijas pacientiem ārkārtas situācijās. Nevajag pat ārkārtas apstākļus, jo atsevišķu medikamentu trūkums bija vērojams arī pērn, kad ārvalstu ražotāji nespēja tos nodrošināt nepieciešamajā apjomā. Arī šobrīd Latvijā katastrofāli trūkst vakcīnu pret difteriju pieaugušajiem, ko Veselības ministrija izliekas neredzam. Skaidrs, ka globālajām farmācijas kompānijām prioritāte šādos gadījumos vienmēr būs to mājas tirgi vai tās valstis, kur konkrēto preparātu cena ir augstāka. Tā kā 94% medikamentu Latvijā tiek ieviesti no ārvalstīm, ikviens pārrāvums piegādes ķēdēs Latvijai var maksāt cilvēku dzīvības. To nedrīkst pieļaut!

Šā gada janvārī zāļu ražotāji un to pārstāvji j zāļu cenu pieaugumu deklarējuši 248 zālēm, liecina Zāļu valsts aģentūras (ZVA) apkopotie dati.

Cenu pieaugums veikts 160 recepšu zālēm un 88 bezrecepšu medikamentiem. Janvārī ražotāju cenu pieaugums bijis robežās no 0,13% līdz pat 150,7%.Kā liecina ZVA dati, tad šā gada janvārī zāļu ražotāji un to pārstāvji Latvijā cenu pieaugumu veikuši vairāk zālēm nekā gadu iepriekš - 2024. gada janvārī cenas tika celtas 181 zālēm, bet decembrī – 85 medikamentiem.

Kopumā 2024.gada laikā saskaņā ar ZVA apkopoto informāciju ražotāji cenas bija cēluši vairāk nekā 800 medikamentiem.

Kā ziņots, no 2025.gada 1.janvāra ir stājusies spēkā zāļu cenu reforma, kas nosaka, ka ražotāji recepšu zāļu cenu varēs mainīt reizi gadā, bet nav noteikti cenu griesti. Attiecībā uz ražotāju iespējām celt recepšu zāļu cenas kā vienīgais nosacījums noteikts, ka ražotāja cena Latvijā nevar būt augstāka kā Lietuvā vai Igaunijā. Attiecīgi ražotāji reizi gadā joprojām var deklarēt cenu izmaiņas bez noteiktiem griestiem, ja tās veic visās Baltijas valstīs.

Latvijas farmācijas nozare ir viena no valsts stratēģiski svarīgajām nozarēm, un tās attīstība ir ne tikai ekonomikas, bet arī sabiedrības veselības un valsts noturības jautājums. Tāpēc 21. martā Latvijas Zāļu ražotāju asociācija (LZR) tikās ar veselības ministru Hosamu Abu Meri un ministrijas augstāko vadību, lai prezentētu nozares attīstības stratēģiju un pārrunātu aktuālos izaicinājumus Latvijas zāļu tirgus attīstībā, informē Latvijas Zāļu ražotāju asociācija.

Tikšanās laikā uzmanība tika pievērsta zāļu reformas ietekmei uz vietējiem ražotājiem. Pašlaik Latvijas zāļu tirgū vietējie ražotāji veido tikai aptuveni 5%, un LZR ieskatā zāļu cenu reforma vēl vairāk nostiprina starptautisko inovatīvo ražotāju pozīcijas un ietekmi Latvijas tirgū, radot jaunus riskus vietējo ražotāju konkurētspējai gan Latvijā, gan starptautiskajos tirgos.

LZR iepazīstināja ministru ar nozares attīstības stratēģiju, kas top sadarbībā ar vietējiem zāļu ražotājiem “Olpha”, “Grindeks” un “PharmIdea”, kā arī Latvijas vadošajām universitātēm un zinātniskajiem institūtiem. Stratēģijas mērķis ir veicināt farmācijas nozares ilgtspējīgu attīstību gan Latvijā, gan eksporta tirgos, uzlabojot ražošanas tehnoloģijas, paplašinot produktu portfeli un palielinot medikamentu pieejamību Latvijas pacientiem.

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas un arī pacientu paustā trauksme par situācijas pasliktināšanos Latvijā ar medikamentu pieejamību, īpaši bērniem un hroniskiem pacientiem, ir nopietns signāls mūsu veselības un farmaceitiskās aprūpes sistēmai un politikas veidotājiem. Nodrošināt cilvēkiem nepieciešamās zāles nav tikai veselības un dzīvības jautājums, tā ir arī valsts drošības prioritāte. Šī situācija prasa tūlītējus risinājumus, nevis gaidīšanu līdz nākamajam mēnesim vai vēlēšanām, solot, ka situācija uzlabosies un tiek kontrolēta.

Latvijas Zāļu ražotāju asociācijas ieskatā medikamentu pieejamību valstiskā līmenī var uzlabot, valsts līmenī īstenojot trīs stratēģiskās aktivitātes.

Jāveido valsts līmeņa drošības spilvens

Latvijā tikai 3,9% cilvēku savu veselības stāvokli vērtē kā ļoti labu. Tas nozīmē, ka kopējā iedzīvotāju veselība pasliktinās, vienlaicīgi radot papildu slogu jau tā pieticīgajam veselības aprūpes budžetam.

Daži varētu teikt, ka hronisku slimību gadījumā cilvēkiem pašiem būtu jāveido zāļu krājumi, lai sevi nodrošinātu “nebaltām dienām”, tomēr ne visiem ir šādas finansiālās iespējas. Turklāt recepšu medikamenti tiek izrakstīti konkrētam periodam, ierobežojot iespēju tos iegādāties ilgākam laikam. Efektīvākais un drošākais risinājums ir valstij veidot stratēģiskās medikamentu rezerves, kas nodrošinātu stabilitāti neparedzētās situācijās.

Šā gada oktobrī ārvalstu zāļu ražotāji cenu pieaugumu deklarējuši 53 medikamentiem, liecina Zāļu valsts aģentūras (ZVA) apkopotie dati.

Tikmēr cenas samazinājums deklarēts vien 16 zālēm. Cenu pieaugums šiem medikamentiem svārstās no 1,04% līdz pat 91,76%. 53 dažādu zāļu cenu pieaugumu oktobrī deklarējuši tieši dažādu ārvalstu ražotāju zīmolu reģistrācijas apliecību turētāji no Čehijas, Polijas, Vācijas, Nīderlandes, Īrijas, Ungārijas, piemēram, “Teva”, “Ratiopharm”, “Novartis”, “Polpharma”, “Egis”, “GlaxoSmithKline” u.c.

Oktobrī cenu samazinājums tika deklarēts 16 recepšu medikamentiem, kamēr cenu pieaugums 38 gadījumos deklarēts bezrecepšu zālēm un 15 recepšu zālēm.

Salīdzinot ar pagājušā gada oktobri ražotāju cenas šogad oktobrī celtas teju divkārt vairāk medikamentiem – pērn oktobrī to skaits bija 32, bet samazinājums pirms gada oktobrī bija deklarēts pat 40 medikamentiem. Savukārt šā gada septembrī cenas pieaugumu ražotāji bija deklarējuši 23 medikamentiem, augustā - 68 , jūlijā - 54, jūnijā - 51 , maijā – 23, aprīlī – 106, martā – 112, februārī – 57, janvārī - 318. Tātad kopš šā gada sākuma ražotāji cenu pieaugumu deklarējuši jau 865 zālēm.

Latvijas farmācijas un zāļu ražošanas nozarei ir liels eksporta potenciāls un augsta pievienotā vērtība, tāpēc valstij tā ir jāatbalsta – šādu vēstījumu tikšanās laikā ar Latvijas Zāļu ražotāju asociāciju (LZR) pauda ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Viņš atzinīgi novērtēja asociācijas sākto darbu pie nozares attīstības stratēģijas nākamajiem desmit gadiem. LZR izstrādātā farmācijas nozares attīstības stratēģija paredz, ka tuvāko piecu gadu laikā Latvijas zāļu ražotāji izstrādās vismaz 100 jaunus, grūti imitējamus ģenēriskos medikamentus, ar fokusu uz eksporta tirgu paplašināšanu. Šis solis varētu trīskāršot nozares kopējo apgrozījumu un vēl vairāk stiprināt tās lomu Latvijas ekonomikā.

“Farmācija ir viens no mūsu ekonomikas balstiem. Jaunu zāļu izstrāde prasa ilgtermiņa ieguldījumus un rūpīgu plānošanu, tāpēc valstij jānodrošina stabila vide šīs nozares attīstībai. Šī stratēģija ir labs piemērs arī citām nozarēm – tajā ir skaidri definēti mērķi, uzdevumi un finansējuma avoti,” uzsvēra V. Valainis, apstiprinot, ka zāļu ražošanas nozare ir būtiska arī drošības un sabiedrības noturības kontekstā, jo tā spēj mazināt atkarību no globālajām piegādes ķēdēm.

Foto: freepik.com/Freepik

Ne tikai gaumīgs, bet arī funkcionāls – mūsdienās viedpulkstenis ir kļuvis par vienu no pieprasītākajiem viedajiem aksesuāriem. Sākot ar iespēju sekot līdzi ķermeņa fiziskajiem rādījumiem un fitnesa progresam, beidzot ar saziņas iespējām, viedpulkstenis ir praktiska un mūsdienīga dāvana, kas iepriecinās ikvienu tās saņēmēju.

Lai gan viedpulksteņu piedāvājums ir plašs, Apple Watch modeļi ir īpaši iecienīti, pateicoties mūsdienīgam dizainam un inovatīvām tehnoloģijām. Ja arī tu vēlies kādu iepriecināt ar jaunu viedpulksteni, taču nezini kā izvēlēties – turpini lasīt! Šajā rakstā apskatīsim būtiskākos faktorus, iegādājoties Apple Watch dāvanai.

Zemākie tiešmaksājumi Eiropā lauksaimniekiem, augstās elektroenerģijas un darbaspēka izmaksas, kā arī ģeogrāfiskā atrašanās vieta ir galvenie iemesli, kāpēc Latvijas zemniekiem ir sarežģīti izturēt cenu konkurenci ar importa pārtikas produktiem mazumtirdzniecības tīklos.

Likumprojektā "Grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā" šobrīd paredzēta pārtikas preču uzcenojuma ierobežojuma noteikšana, kā arī jaunu un lielāku sodu likmju piemērošana mazumtirgotājiem.

Pirms ar likumdošanas palīdzību noteikt pārtikas preču uzcenojuma ierobežojumus mazumtirdzniecības tīkliem, ir jāizprot galvenie iemesli, kāpēc vietējais zemnieks un tā saucamais mazais ražotājs nespēj konkurēt ar importa produktiem, kas mūsu valstī tiek ievesti no milzīgajām agrārajām valstīm, kuru lauksaimnieki jau gadu desmitiem saņem lielus atbalstus, līdz ar to spējot piedāvāt daudzkārt zemākas cenas par saviem produktiem.

Veselīgāks, bet dārgāks

Izmaiņas darbaspēka nodokļos, ierobežojumi tabakas izstrādājumu iegādei, jauns modelis recepšu zāļu cenu veidošanai - šīs un vēl citas izmaiņas ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu no 2025.gada, informē Valsts kanceleja.

Nodokļu izmaiņas

• No 2025.gada 1.janvāra darba ņēmējiem noteikta viena neapliekamā minimuma likme - 510 eiro. Tāpat vienkāršota iedzīvotāju ienākuma nodokļa sistēma, turpmāk piemērojot divas nodokļa likmes. Algām līdz 8775 eiro mēnesī nodokļa likme no 1.janvāra ir 25,5%, savukārt algām virs 8775 eiro mēnesī nodokļa likme ir 33%.

Aprēķināt savas gaidāmās neto algas apmēru par 2025.gada janvāri var, izmantojot algas kalkulatora rīku.

• Ienākumu daļai virs 200 000 eiro gadā, tajā skaitā atalgojumam, dividendēm, kapitāla pieaugumam un ienākumiem no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums, būs papildu iedzīvotāju ienākuma nodoklis - 3% apmērā.

• No 2025.gada tiks palielinātas akcīzes nodokļa likmes degvielai, kā arī degvielai, dabasgāzei un naftas gāzēm, ko izmanto kā kurināmo. Tāpat no jaunā gada tiks piemērots akcīzes nodoklis bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu, sākot no 8 gramiem cukura uz 100 mililitriem. Straujāks akcīzes nodokļa likmes pieaugums gaidāms alkoholiskajiem dzērieniem, to starpproduktiem, kā arī tabakas izstrādājumiem un citiem smēķēšanai paredzētiem produktiem, piemēram, elektronisko cigarešu šķidrumam.

2024.gada decembrī zāļu ražotāju cenu pieaugumu deklarējuši 85 medikamentiem, bet gada laikā jau 803 medikamentiem, liecina Zāļu valsts aģentūras (ZVA) apkopotie dati.

54 no medikamentiem, kam decembrī ražotāji cēluši cenu, ir recepšu medikamenti, bet pārējie bezrecepšu. Kā norāda ZVA, tad par iemeslu cenu pieaugumam zāļu reģistrācijas apliecību īpašnieki galvenokārt minējuši ražošanas un loģistikas izmaksu pieaugumu.

Kā ziņots, no 2025.gada 1.janvāra stājusies spēkā ir zāļu cenu reforma, kas bijusi vērsta uz izmaksu samazināšanu aptiekās un vairumtirgotājiem, bet ražotājiem nav noteikti cenu griesti – vienīgais nosacījums, ka ražotāja noteiktā cena nevar būt Latvijā augstāka nekā Lietuvā vai Igaunijā. Attiecīgi ražotāji joprojām var deklarēt cenu izmaiņas bez noteiktiem griestiem, ja tās veic visās Baltijas valstīs.

Gada laikā Veselības ministrija (VM) ir radījusi visus apstākļus tam, lai tiem cilvēkiem, kuri saskaras ar veselības problēmām, aptieka un farmaceits kļūtu gan par primāro, gan arī pēdējo atbalsta punktu.

Neatliekamajai palīdzībai naudu samazina, slimnīcām samaksu par pacientu ārstēšanu šogad vairs nenodrošinās un rindas pie speciālistiem un uz izmeklējumiem joprojām ir mēnešiem garas. Turklāt arī aptiekas un visu zāļu apgādes sistēmu no 1.janvāra sagaida ministrijas virzītas reformas, kas radīs jaunu haosu arī farmaceitiskās aprūpes jomā, brīdina “Latvijas aptieka”.

Tikai dažus gadus atpakaļ Latvija, līdzīgi kā visa pasaule, piedzīvoja globālo Covid-19 pandēmiju un skarbi izjuta tās sekas. Tās smagumu lielā mērā uz saviem pleciem iznesa privātās veselības un farmaceitiskās aprūpes nodrošinātāji – medikamentu apgādes uzņēmumi, aptiekas, medicīnas iestādes un laboratorijas.

Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš ierosina slēgt lielveikalus svētdienās, kas ļaus Latvijas iedzīvotājiem biežāk doties uz laukiem, iepazīt zemnieku saimniecības un pārtikas produktus iegādāties no mājražotājiem un lauku veikaliņiem.

Latvijas saimniecību saražotā pārtika lielveikalu plauktos jau izsenis konkurē ar importa produkciju cenas ziņā. Lai atbalstītu vietējās saimniecības un pārtikas ražotājus, biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs aicina novembrī, valsts svētku mēnesī, svinību galdus klāt ar pašmāju produkciju.

Pārtikas precēm lielveikalos jau ilgstoši ir novērotas augstas cenas. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas (EM) datiem, mazāk turīgie iedzīvotāji pārtikas iegādei tērē pat trešdaļu no kopējiem mājsaimniecības ienākumiem. Turklāt, pērkot pārtiku, Latvijas iedzīvotāji tērē par 10% vairāk nekā mūsu kaimiņi lietuvieši un igauņi.

“Diemžēl tieši vietējai produkcijai lielveikalos cena nereti ir augstāka kā importa produkcijai. Atsevišķām Latvijā audzēto dārzeņu grupām uzcenojums lielveikalos ir trīs reizes lielāks par pašizmaksu. Ja uzcenojums vietējiem kartupeļiem, kāpostiem un bietēm sasniedz 200%, mēs garantējam peļnu lielajām lielveikalu ķēdēm, nevis vietējam ražotājam.

Latvija ir vienīgā Baltijas valsts, kurai vairāk nekā pusgadsimtu ir sava nacionālā farmācijas industrija. Šī nozare ir spējusi izturēt dažādus “pārmaiņu vējus”, apliecinot savu dzīvotspēju un nozīmīgumu.

Arī 2024. gads nebija viegls – tas nesa gan jaunas iespējas, gan ievērojamus izaicinājumus. No vienas puses, vadošie zāļu ražošanas uzņēmumi ir uzņēmuši gandrīz reaktīvu investīciju tempu, ieguldot desmitiem miljonu eiro infrastruktūras modernizācijā, jaunu produktu izstrādē un eksporta tirgu paplašināšanā.

Šīs investīcijas jau tuvāko gadu laikā sniegs ievērojamu atdevi visas Latvijas ekonomikai, taču, no otras puses, dažādu politisku lēmumu dēļ lielajām ārvalstu farmācijas kompānijām Latvijas tirgū tiek radīti nepamatoti labvēlīgi apstākļi, kas kavē vietējo ražotāju konkurētspēju gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.

Zāļu ražošana ir viens no stūrakmeņiem, uz kuriem balstās Latvijas eksporta ekonomika. 2024. gada deviņos mēnešos farmācijas produktu eksports sasniedza 466,98 miljonus eiro, un šis skaitlis tikai apstiprina nozares nozīmīgumu. Mūsu aplēses liecina, ka nozares ieguldījums Latvijas IKP veido ap 3,5-4%, kā arī tajā ir vieni no augstākajiem ieguldījumiem R&D. Farmācijas industrija eksportē 92% no saražotās produkcijas, un, pateicoties ieguldījumiem jaunos produktos un tirgos, sagaidāms, ka eksporta apjomi nākotnē būtiski pieaugs, radot pozitīvu vilkmi arī saistītajās nozarēs.

Grindex ir viens no vadošajiem farmācijas nozares uzņēmumiem Baltijas valstīs, kas izceļas ar augstas kvalitātes medikamentu ražošanu un pastāvīgajiem jauninājumiem farmaceitisko produktu izstrādē. Uzņēmums ar vairāk nekā 78 gadu pieredzi ir kļuvis par uzticamu partneri ne tikai Baltijas reģionā, bet arī starptautiskajā tirgū, nodrošinot drošus un efektīvus medikamentus plašam veselības problēmu spektram.

Grindex – uzticams farmācijas līderis

Grindex specializējas oriģinālo medikamentu un aktīvo farmaceitisko vielu izstrādē un ražošanā. Uzņēmums ir kļuvis par farmaceitiskās inovācijas simbolu, pateicoties tā augstajiem standartiem, pētniecībai un nepārtrauktajai attīstībai.

Grindex pamatvērtības un kvalitātes standarti:

• Inovatīva pieeja – Grindex iegulda resursus pētniecībā un attīstībā, lai radītu efektīvākus un pieejamākus medikamentus;

• Starptautiska kvalitātes kontrole – uzņēmums nodrošina, ka visi produkti tiek ražoti saskaņā ar starptautiskiem standartiem, garantējot to drošumu un efektivitāti;

• Sociālā atbildība – Grindex mērķis ir padarīt medikamentus pieejamus ikvienam, piedāvājot efektīvas alternatīvas dārgākiem produktiem;

Igaunijas valdība ceturtdien atbalstīja likumprojektu par grozījumiem Medikamentu likumā, kas slimnīcu aptiekām dos tiesības importēt zāles.

Grozījumu mērķis ir palielināt zāļu pieejamību slimnīcām un līdz ar to arī pacientiem, kā arī veicināt konkurenci starp vairumtirgotājiem. Turklāt grozījumi ļautu slimnīcām labāk plānot zāļu piegādes un izmaksas un uzlabot gatavību krīzes situācijām.

Saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem slimnīcu aptiekām nav tiesību pašām importēt zāles un aktīvās vielas, un tas nozīmē, ka tām medikamenti jāiegādājas no Igaunijā reģistrētiem vairumtirgotājiem.

Likumprojekts paplašinātu potenciālo piegādātāju loku slimnīcu aptiekām, ļaujot slimnīcu konkursos Igaunijā piedalīties ne tikai Igaunijā reģistrētiem zāļu vairumtirgotājiem, bet arī prasībām atbilstošiem Eiropas Savienības vairumtirgotājiem.

Foto: Ksenukai.lv

Kafijas automāts ir neaizstājams palīgs ikvienam kafijas mīļotājam, kas gardus kafijas dzērienus vēlas baudīt bez liekas piepūles. Taču plašajā tirgus piedāvājumā orientēties var būt sarežģīti, tāpēc pirms jauna kafijas automāta iegādes, ir svarīgi rūpīgi izvērtēt savas vajadzības un kafijas automāta funkcionalitāti.

Tāpēc šajā rakstā aplūkosim būtiskākās funkcijas, kam pievērst uzmanību, lai izvēlētos tieši savām vajadzībām un gaumei atbilstošāko kafijas automātu.

Kafijas automāta izvēles ceļvedis

Mūsdienu tirgū pieejamā kafijas automātu daudzveidība ļauj ikvienam kafijas entuziastam atrast savām iespējām un vajadzībām atbilstošāko modeli. Lai atvieglotu izvēles procesu, piedāvājam iepazīties ar būtiskākajiem faktoriem, kas jāņem vērā, iegādājoties jaunu kafijas automātu.

Satversmes tiesas 14.03.2025. spriedums lietā Nr.2022-32-01 par regulējumu, kas noteic noziedzīgi iegūtas mantas izcelsmes pierādīšanu, rada pārdomas par tiesiskuma un cilvēktiesību nozīmi demokrātiskā sabiedrībā.

Vadoties no tiesiskuma un tiesu neatkarības principiem, spriežot tiesu, tiesnešiem ir jābūt neatkarīgiem un pakļautiem tikai likumam. Tiesnešu interešu konflikta nepieļaujamība ir viens no pamatiem šo principu nodrošināšanā, izslēdzot jebkādas šaubas par tiesneša iespējamu ieinteresētību lietas iznākumā.

Tiesnesis nevar piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš personiski tieši vai netieši ir ieinteresēts lietas iznākumā vai ja pastāv citi apstākļi, kas rada šaubas par viņa objektivitāti. Tādējādi tiek novērstas sabiedrības šaubas par sprieduma tiesiskumu un atbilstību likumam. Vispārējā regulējuma ietvaros, pastāvot tiesneša atstatīšanas iemesliem, un, ja, tiesnesis nav sevi atstatījis, jebkurš lietas dalībnieks var pieteikt noraidījumu tiesnesim vai vairākiem tiesnešiem vienlaikus.

No 2025. gada 1. janvāra stājušās spēkā izmaiņas normatīvajos aktos, kas ievērojami maina līdzšinējo kārtību zāļu apgādē un farmaceitisko pakalpojumu nodrošināšanā Latvijas pacientiem. Veselības ministrijas (VM) steigā un neņemot vērā nozares iebildumus un identificētos riskus virzītās reformas deklarētais mērķis bija samazināt recepšu medikamentu cenas.

Tomēr janvāra pirmo dienu realitāte parāda pretēju ainu – virkne neatrisinātu jautājumu un radīts haoss farmaceitu darbā, ražotāju cenu pieaugums, neskaidrība par medikamentu ilgtermiņa pieejamību, kā arī līdz šim lētākie recepšu medikamenti, kas skaitliski veido lielāko daļu pacientu ikdienas aprūpē, iedzīvotājiem ir kļuvuši dārgāki un rada pacientu neizpratni. Lai skaidrotu reformas ieviešanā identificētos sarežģījumus un iepazīstinātu ar aktuālo situāciju aptiekās un zāļu apgādes nepārtrauktībā, plašsaziņas līdzekļi aicināti apmeklēt preses konferenci, kas notiks šā gada 3. janvārī plkst. 10.00 Brīvības ielā 68.

Tajā piedalīsies Latvijas Nacionālās Zāļu apgādes uzņēmumu asociācijas valdes loceklis Jānis Lībķens, Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene, SIA “Latvijas aptieka” valdes priekšsēdētājs Alvis Ērglis.

Latvijas Zāļu ražotāju asociācija (LZR) brīdina, ka no 1. janvāra gaidāmā zāļu pieejamības reforma, kas Veselības ministrijas (VM) gaiteņos ir iecerēta kā uzlabojums, faktiski kļūs par būtisku izaicinājumu visai nozarei un arī pacientiem.

Reforma vissmagāk sitīs tieši vietējiem nozares uzņēmumiem, kamēr ārvalstu farmācijas kompānijām ietekmes sviras pieaugs un tādējādi būs vēl plašākas iespējas visas Baltijas līmenī diktēt medikamentu cenas.

"Jau šobrīd tikai 5% Latvijas zāļu tirgū veido vietējie ražotāji, bet 95% zāļu importējam no ārvalstu farmācijas kompānijām. Jaunā reforma draud sagraut šo trauslo līdzsvaru un vēl vairāk nostiprināt importu, jo vietējo uzņēmumu attīstībai un investīcijām pieejamie resursi tiks noplicināti un tādējādi tie tiks atstāti izdzīvošanas režīmā. Turklāt reforma koncentrējas tikai uz aptiekām un apgādi, nevis dārgo orģinālpreparātu ražotāju cenām. Ja turpināsim vājināt vietējo ražošanu, aptiekas un apgādes sistēmu, mēs ne tikai kļūsim par importa zāļu ķīlniekiem, bet arī radīsim jaunas problēmas visā mūsu veselības sistēmā, kas jau šobrīd cīnās par izdzīvošanu," uzsver LZR izpilddirektore Raina Dūrēja-Dombrovska.

Pie pacientiem Baltijā nonāk jauns “Olpha” un starptautiskās kompānijas “Adalvo” radītais preparāts urīnceļu infekciju ārstēšanai

Baltijas valstu medikamentu tirgū nonācis Latvijas vadošā zāļu ražotāja “Olpha” un starptautiskās kompānijas “Adalvo” kopīgi izstrādātais antibakteriālais medikaments, ko lieto urīnceļu infekciju ārstēšanai.

Tas ir pirmais ģenēriskais preparāts, kas ienāk šajos tirgos, lai gan oriģinālā patenta termiņš beidzās jau 2007. gadā.

Jaunizstrādātais ģenētiskais medikaments ir uzticama pirmās izvēles antibiotika urīnceļu infekciju ārstēšana, jo tā drošuma profils ir labi pārbaudīts un blakusparādības ir minimālas.

“Olpha” ir veiksmīgi paplašinājusi savu produktu portfeli ģenērisko zāļu segmentā Eiropas tirgos. Divu gadu laikā Eiropas Savienības valstīs reģistrācijai ir iesniegti trīsdesmit astoņi jauni ģenēriskie produkti, un trīs zāles jau ir pieejamas pacientiem vairākās Eiropas valstīs.