Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja akceptēja sagatavoto kultūras un atpūtas parka Mežaparks detaļplānojumu un nolēma to nodot sabiedriskai apspriešanai, kas ilgs trīs nedēļas.
Detaļplānojuma realizācijas programma paredz, ka visi etapi, kas saistīti ar Mežaparka sakārtošanu, tiks pabeigti līdz 2020. gadam. Tomēr, cik tas kopumā varētu izmaksāt, šobrīd precīzi pateikt nevar. Tas kļūs skaidrs pēc izsludinātajiem konkursiem, jo izcenojumu var noteikt, tikai pēc tehniskā projekta izstrādes un tā iztāmēšanas. Kā norāda Pilsētas attīstības departamenta direktora pienākumu izpildītājs Uldis Jansons, pašvaldība cer arī pretendēt uz Eiropas Savienības līdzfinansējumu šī projekta realizācijai pēc 2014. gada.
Parka kopējā platība ir 423 hektāri, bet izmantota tiek tikai 1/3 daļa, bet pārējā teritorija ir degradēta. Jaunais detaļplānojums paredz apgūt visu teritoriju, saglabājot līdzsvaru starp dabas resursiem un citiem objektiem.
Plānots Mežaparka teritorijā izveidot jaunus celiņus, solus, kā arī vietas restorāniem un kafejnīcām. Iecerēts arī apgūt Ķīšezera krastmalu un izveidot promenādi pus kilometra garumā, pie reizes tādējādi arī nostiprinot ezera krastu.
Bioloģiskās daudzveidības izpētēs secināts, ka Mežaparku var sadalīt četrās daļās: ziemeļu, kur atrodas nozīmīgākie dabas resursi, rietumu, kur paredzēts tematiskais parks, bez citām lielākām aktivitātēm, Centrālā, kas ir visvairāk izmantojama iedzīvotājiem un aktīvajai atpūtai, kā arī Ķīšezera krastmala.
Parka centrālajā daļā iecerēts izveidot aktīvāko Mežaparka daļu, kurā koncentrēts vairums izklaides un kultūras aktivitāšu iespēju. Savukārt teritorijas daļā pie Ķīšezera plānots noteikt mierīgās atpūtas zonu, saglabājot to kā dabisku nepārveidotu teritoriju, neparedzot jaunu objektu izveidi. Ķīšezera krastā plānots izveidot labiekārtotu promenādi, peldvietu, piestātni, piknika vietas, atbilstošus apkalpes objektus. Parka rietumu daļa paredzēta aktīvajai atpūtai, pastaigām, pamatā saglabājot dabisko mežu.
Viena no visu laiku aktuālākajām problēmām Mežaparka apmeklētājiem bijusi automašīnu novietošana parka tuvumā. Pilsētvides plānošanas nodaļas vadītāja Inese Sirmā atzīmē, ka redakcijas precizēšanas laikā bijušas aktīvas diskusijas tieši par autostāvvietu jautājumu, un labāko risinājumu. Proti, vai autostāvvietu izvietošanu risināt uz parka rēķina, vai uz piegulošo teritoriju.
Tomēr daudz alternatīvu gan neesot. Dzīvojamais rajons ir noslogots un ielas pārpildītas. Tomēr secināts, ka parka ikdienas apmeklētāju vajadzībām, var atrast parka teritorijā vietas, kur novietot auto, un tas pamatā esot uz bijušas slidotavas parka rēķina. Tomēr plānotas divas nelielas autostāvvietas ar 49 vietām katrā Viestura prospekta sarkanajās līnijās, pie potenciāli jaunajām ieejām parkā. Tas esot pamatrisinājums, skaidro I. Sirmā. Vēl autostāvvietas tiks izveidotas bijušās slidotavas teritorijā, kur atradīsies arī SIA Rīgas meži birojs. Savukārt uz lielākiem pasākumiem, iespējams, automašīnas varēs novietot skolu sporta laukumos, vai arī rast citu risinājumu.
Pagaidām vēl gan nav zināms, kad un vai varētu tikt realizēts plāns par atrakciju parka izveidi Mežaparka teritorijā, kas varētu būt pat lielākais Baltijā. Runājot par šādu parku, Pilsētas attīstības komitejas vadītājs Vadims Jerošenko norāda, ka tiks strādāt pie tā investoru piesaistes. Tāpēc šī objekta budžets būs atkarīgs no investoru spējām un kopīgi izstrādātās koncepcijas.
Viņš gan piebilst, ka Mežaparka visa teritorija noteikti paliks pašvaldības īpašumā. I. Sirmā piebilst, ka šobrīd apspriešanā nododamā redakciju, iezīmē tikai potenciālo tematiskā parka atrašanās vietu, bet neparedz tā izveidi. Tomēr, lai īstenotu šo ieceri, būs nepieciešami detaļplānojuma grozījumi, kas nozīmējot faktiski jaunu detaļplānojumu un apspriešanu.
DB jau rakstīja, ka Mežaparka teritorijas un tās apkalpojošas infrastruktūras detaļplānojumu un attīstības programmu par 69,6 tūkst. Ls SIA Grupa 93 izstrādāja pēc Mežaparka apsaimniekotāja SIA Rīgas meži pasūtījuma.