Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristīne Lagarde cer, ka Grieķijas valdība būs stabila un kādu dienu Eiropa novērtēs fonda darbu, kas patlaban saskāries ar plašu kritiku.

Sarunā ar aģentūru AFP K. Lagarde norādīja - tikai laiks ļaus novērtēt un saprast SVF lomu reģionā, kur fonds piedalījies jau četru eirozonas valstu starptautiskajos aizdevumos. «Ir dabiski, ja SVF savas darbības laikā tiek uztverta negatīvi – kontrolējoša un savus noteikumus diktējoša. Fonds vienmēr iesaistās krīzes situācijās,» sacīja K. Lagarde.

K. Lagarde atzina, ka fonds piemērojis «sāpīgu medicīnu», tomēr vienlaikus arī uzsvēra, ka fonda finansiālo programmu rezultāti jāanalizē ilgā laika posmā. Par piemēru viņa minēja SVF darbību Āzijas krīzes laikā aizvadītā gadsimta deviņdesmitajos gados.

«Āzijas valstis, kas savulaik kritizēja SVF, patlaban ir pateicīgas par to, ka viņām nācās īstenot reformas. Es ceru, ka kādu dienu SVF darbības Eiropā arī tiks novērtētas,» sacīja K. Lagarde.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paaugstinājis Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām («World Economic Outlook»), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,8% un 3,9% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 3% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,3% apmērā.

Inflācija Latvijā gan šogad, gan nākamgad prognozēta 3% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 9% šogad un 8,7% nākamgad, salīdzinot ar 9,6% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 0,3% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 1,5%.

No Baltijas valstīm lielāku IKP pieaugumu nekā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas tiek prognozēts 4% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,7% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 2,5% un 2,8%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3,8% un 3,4% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 1,8% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,4%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 8,4% šogad un 9% nākamgad, salīdzinot ar 6,8% pirms gada.

Pasaules ekonomikai ir izdevies spert soli atpakaļ no bezdibeņa malas, kā arī parādās stabilizācijas signāli eirozonā un ASV, tomēr attīstīto valstu parādu apjomi, kā arī augošās naftas cenas, joprojām sagādā vērā ņemamus riskus, sacīja Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) direktore Kristīne Lagarde.

«Pasaules ekonomika ir uz atveseļošanās ceļa, tomēr nav daudz iespēju manevriem un politiskām kļūdām,» runājot Ķīnas Attīstības forumā, sacīja K. Lagarde.

Stabilizācijas pazīmes arī apliecinot, ka globālās finanšu krīzes risināšanai izmantotie pasākumi sākot atmaksāties – ASV ekonomikas indikatori uzlabojoties, bet Eiropai ir izdevies spert nozīmīgu soli krīzes atrisināšanās, veicot pasākumus, kas saistīti ar Grieķijas situācijas normalizēšanu.

«Pasaules ekonomika ir atkāpusies no bezdibeņa malas, un pašlaik mums ir iemesls būt daudz optimistiskākiem. Tomēr optimismam mūs nevajadzētu ievilināt nepatiesas drošības sajūtā. Joprojām ir lielas ekonomiskās un finanšu ievainojamības iespējas, kuras mums jāatrisina,» klāstīja K. Lagarde.

Eiropas spēcīgākajām ekonomikām nepieciešams palielināt izaugsmi un palielināt eirozonas glābšanas fonda rīcībā esošos līdzekļus, lai tādējādi izvairītos no parādu krīzes, pavēstījusi Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristīne Lagarde.

«Ir trīs aspekti – stiprāka izaugsme, finanšu aizsardzības mehānismi un ciešāka integrācija,» sacīja K. Lagarde. «Budžeta griezumi pastiprinās recesijas spiedienu.»

SVF vadītāja atzina, ka atsevišķām valstīm nav citas izvēles kā vien konsolidēt savas finanses. «Tomēr visur tā nav patiesība,» norādīja K. Lagarde.

Tāpat nepieciešams izveidot lielāku eirozonas glābšanas fondu, kuru varētu izmantot Itālijas vai Spānijas glābšanas gadījumā. Minēto valstu maksātnespēja «izraisītu katastrofālas sekas visai sistēmas stabilitātei,» sacīja SVF vadītāja.

«Runa ir par izvairīšanos no 1930. gada atkārtošanās, kura laikā bezdarbība, izolētība un ideoloģija izraisīja globālā pieprasījuma samazināšanos,» klāstīja K. Lagarde.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) samazinājis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām (World Economic Outlook), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,7% un 3,3% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 4% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,5% apmērā.

Inflācija Latvijā šogad un nākamgad prognozēta attiecīgi 2,7% un 2,4% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 7,9% šogad un 7,8% nākamgad, salīdzinot ar 8,7% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 2% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 2,6%.

No Baltijas valstīm identisku IKP pieaugumu kā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas arī tiek prognozēts 3,7% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,3% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 3,9% un 3,2%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3% un 2,5% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 2,2% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,1%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 6,7% šogad un 6,9% nākamgad, salīdzinot ar 5,8% pirms gada.

Itālija un Spānija nav lūgušas Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) palīdzību krīzes pārvarēšanai, paziņojusi SVF vadītāja Kristīne Lagarde.

K. Lagarde uzsvēra, ka finanšu palīdzību SVF var sniegt tikai tad, ja valstu valdības to lūdz. «Līdz šim brīdim SVF no Itālijas vai Spānijas nav saņēmusi nekādu lūgumu, kā arī nav uzsākusi nekādas pārrunas,» sacīja K. Lagarde. SVF vadītāja atzina, ka fonds piedāvājis Itālijai palīdzību finanšu pārvaldīšanas jomā.

SVF vadītāja aizvada vizīti Latīņamerikas valstīs, ziņo Reuters. Analītiķi norāda, ka SVF cenšas «pierunāt» attīstības valstis, kā, piemēram, Brazīliju un Meksiku, piedalīties eirozonas parādu krīzes risināšanā.

«Latīņamerika patlaban atrodas astoņdesmitajos gados, Āzija – deviņdesmitajos, bet Eiropa šodienā,» sacīja K. Lagarde, atbildot uz jautājumu par to, kā Latīņamerikas valstis var palīdzēt Eiropai.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) būtiski koriģējis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi šim gadam, lēšot, ka Latvijā šogad būs straujākā ekonomikas lejupslīde Baltijas valstīs, bet nākamajā gadā atgriezīsies izaugsme un tā būs straujākā Baltijā.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 8,6%, nevis pieaugums par 2,8%, kā tika lēsts oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas IKP pieaugumu 8,3% apmērā, kas būs straujākā starp Baltijas valstīm.

Tāpat fonds prognozē, ka šogad Latvijā patēriņa cenas samazināsies, proti, būs deflācija 0,3% apmērā, bet nākamgad atgriezīsies inflācija un tā būs 3% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs 2020.gada beigās Latvijā sasniegs 8%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,3%, reģistrējot identisku līmeni kā 2019.gadā.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs deficīts 2,2% apmērā no IKP, bet nākamgad deficīta apmērs saruks līdz 1,5% no IKP.

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas izaugsme no Baltijas valstīm, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas pavasara prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kāpums par 3,9%, kas ir mazāk par 5,2% izaugsmi, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 2,1%, bet nākamgad inflācija būs 2,2% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 7,2%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,7%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 0,5% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts pārpalikums 0,2% no IKP.

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas lejupslīde no Baltijas valstīm, savukārt nākamgad straujākā izaugsme, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas rudens prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 6%, kas ir mazāk nekā 8,6%, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs aprīlī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā, kas ir mazāk nekā 8,3% kāpums, kas tika prognozēts pirms pusgada.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 0,6%, bet nākamgad inflācija būs 1,8% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 9%, bet nākamgad samazināsies līdz 8%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 2% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts deficīts 0,8% no IKP.

Starptautiskā Valūtas fonda vadītāja Kristīne Lagarde, kas saniknojusi grieķus ar izteikumu, ka viņi nemaksā nodokļus, pati nemaksā valsts nodevu par saviem ienākumiem, vēsta The Telegraph.

Jau vēstīts, ka K. Lagarde intervijā britu lakrakstam Guardian izteikusies, ka viņa vairāk jūt līdzi nabadzības upuriem Āfrikā nekā grieķiem, kurus skārusi krīze. Viņa norādījusi, ka grieķi ilgstoši izvairījušies no nodokļu nomaksas. Tas saniknojis grieķus, kas izveidoja speciālu Facebook lapu Greeks are against Lagarde, kurā grieķi pauduši sašutumu par SVF vadītājas izteikumu. Trešdienas rītā šai Facebook lapai bija 5777 «sekotāju». Arī Grieķijas finanšu ministrs un sociālistu līderis Evangels Venizels (Evangelos Venizelos) norādīja, ka K. Lagarde ar savu izteikumu ir apvainojusi grieķu tautu.

Ņemot vērā ekonomikas prognožu uzlabošanos, 2024.gadā Latvijai ir pamatota mazāk ekspansīva fiskālā nostādne, savukārt vidēja termiņa līdz ilgtermiņa fiskālajā stratēģijā būtu jārada fiskālā telpa, lai atbalstītu valsts ieguldījumus un risinātu ilgtermiņa izdevumu spiedienu, secināts Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) uzraudzības misijas provizoriskajā vērtējumā.

SVF misijas eksperti atgādina, ka 2023.gadā Latvijas ekonomika saruka par 0,3%, ko īpaši veicināja Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā un ar to saistītā ģeoekonomiskā fragmentācija, kas papildināja ilgstošās Latvijas problēmas ražīgumā, investīcijās un darbaspēkā, ko pastiprināja vairākas reformas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām, enerģiju, sabiedrības novecošanos, darbaspēka trūkumu un pieaugošām aizsardzības izmaksām.

Neskatoties uz finanšu sektora stabilitāti, ir jāturpina uzraudzīt makrofinansiālās ievainojamības un blakusefekti. "Strukturālajā politikā galvenā uzmanība būtu jāpievērš ieguldījumu un produktivitātes veicināšanai, risinot jaunās problēmas, ko rada Krievijas karš Ukrainā un notiekošās daudzās pārejas, vienlaikus turpinot nodrošināt sociālo atbalstu un politikas prognozējamību," ieteikts SVF misijas vērtējumā.

Augsta ranga Startptautiskā Valūtas fonda (SVF) ekonomists veltījis niknu kritiku fondam un tā vadītājai Kristīnei Lagardai, sakot, ka jūtas apkaunots par to, ka bijis saistīts ar SVF.

Ekonomists Pīters Doils (Peter Doyle), kas SVF nostrādājis divdesmit gadus un bijis saistīts ar konsultāciju sniegšanu saistībā ar palīdzības programmām Grieķijai, Portugālei un Īrijai, atkāpies no amata un savus aiziešanas iemeslus skaidrojis vēstulē SVF valdes vadītājam Šakouram Šālanam (Shakour Shaalan), vēsta CNN.

P. Doils uzsver, ka SVF Eiropas departaments nav spējis sniegt laicīgus brīdinājumus reģiona politiķiem, kas parādu krīzes pārņemtajās valstīs novedis pie plaši izplatītām ciešanām un iespējas, ka ļaunākais vēl tikai sekos. Tāpat SVF neesot mācējis īstenot izlēmīgu rīcību, kas radījis risku, ka pasaules otra rezerves valūta – eiro – ir nonākusi pie sabrukuma sliekšņa. Ekonomists arī norāda, ka SVF nespēja pārraudzīt finanšu krīzi palielinās aizvien vairāk.

Pasaules ekonomikai draud aizvadītā gadsimta trīsdesmitajos gados pieredzētā Lielā Depresija, pavēstījusi Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristīne Lagarde.

Tāpat SVF vadītāja uzsvēra, ka pasaules ekonomikas perspektīvas ir «drūmas» un norādīja, ka neviena valsts nav pasargāta no ekonomiskiem riskiem, tāpēc jāmeklē starptautiskās sabiedrības palīdzība Eiropas parādu krīzes risināšanā.

«Pasaulē nav tādas ekonomikas, vienalga vai nabadzīgās valstis, attīstības valstis, valstis ar vidējiem ienākumiem, vai augsti attīstītas valstis, kas būs pasargātas no krīzes, kura ne tikai vēršas plašumā, bet arī nepārtraukti pieaug,» sacīja K. Lagarde. «Tā nav krīze, kuru var atrisināt viena valstu grupa. Cerams, ka to varēs atrisināt visu valstu un reģionu kopīgie pūliņi».

Arī pēc 2008. gada nogalē sākušās krīzes pārvarēšanas un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) uzraudzības režīma beigām Latvijai izglītības, uzņēmumu pārvaldības un nabadzības mazināšanas jomās Latvijai vēl noderēs dažādu starptautisku organizāciju pētījumu secinājumi un padoms, norādījis SVF pārstāvniecības Latvijā aizejošais vadītājs Deivids Mūrs.

D. Mūrs izteica cerību, ka dažādu starptautisku ekspertu viedokļiem pievērsīs lielāku uzmanību nekā «treknajos gados», kad gan SVF, gan citu brīdinājumi par Latvijas ekonomikas pārkāršanu netika ņemti vērā.

«Protams, ka bija brīdinājumi, īpaši par ārējas tirdzniecības un maksājumu bilances deficītiem, kas radīja bažas jau pirms krīzes. Savā ziņojumā pēc krīzes pārvarēšanas programmas noslēgšanas SVF arī apskatīja laiku tieši pirms krīzes. Tur norādīts, ka tika izteikti brīdinājumi, bet Latvijas valdība tos neņēma vērā,» D. Mūrs teica.

D. Mūrs, kas šajās dienās pamet Latviju, lai atgrieztos uz SVF galveno mītni Vašingtonā un gaidītu jaunu norīkojumu citviet pasaulē, kā pozitīvu momentu novērtēja iesāktās sarunas par Latvijas uzņemšanu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organization for Economic Cooperation adn Development/OECD).

Slēdzot Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pārstāvniecību Rīgā un pametot Latviju, SVF pārstāvis Deivids Mūrs cer valsti nākotnē redzēt stipru un ekonomiski veselīgu, ar noturīgu izaugsmi un augstāku dzīves līmeni.

«Ceru, ka stabilitāte, kuru Latvija sasniedza, atgūstoties no krīzes, būs noturējusies. Ceru, ka biznesa vide turpinās uzlaboties un radīsies jaunas investīcijas - gan no pašmāju puses, gan no ārzemēm. Radīsies darba vietas, un ekonomikas uzlabošanās būs vienmērīgāka nekā pagātnē un arī ilgtspējīga. Būs augstāks dzīves standarts, augstāka nodarbinātība. Ja jau tik daudz ir darīts, lai sakārtotu makroekonomiku, būtu labi redzēt visa tā augļus,» D. Mūrs teica intervijā biznesa portālam Nozare.lv, kad viņam vaicāja, kādu saredz Latviju pēc dažiem gadiem.

Austrālijas pilsonis un ekonomists, kas Latvijā strādājis četrus gadus saistībā ar SVF nosacītā krīzes pārvarēšanas režīma uzraudzību, savas misijas beigas salīdzināja ar ārstējošā ārsta un pacienta šķiršanos pēc ārstniecības kursa beigām.

Attīstības valstis ir noraizējušās par nākamā Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja ievēlēšanas procesa likumību, jo Eiropas pārstāvji SVF vadītāja amatā atkal vēlas redzēt eiropieti, vēsta BBC.

Šodien Francijas finanšu ministre Kristīne Lagarde (Christine Lagarde), kas bauda Eiropas atbalstu, oficiāli paziņoja savu kandidatūru SVF vadītāja amatam. Savukārt Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna un Dienvidāfrika (BRIC valstis) jau agrāk norādījušas, ka nākamā SVF vadītāja izvēle, pamatojoties uz kandidāta nacionalitāti, ir iedragājusi fonda likumību.

«Ievēlēšanas process ir pretrunā ar visiem labajiem pārvaldības principiem šai globālajai institūcijai, par līderi pieņemot tikai Eiropas pārstāvi,» medijam pavēstīja Āzijas un Klusā okeāna reģiona vadošais ekonomists Rajivs Bisvass (Rajiv Biswas). Viņš piebilda, ka ir saniknots, un nodēvēja SVF ievēlēšanas procesu par postkoloniālām paliekām.

Grieķijas interneta lietotāji uzsākuši karu Facebook pret Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāju Kristīni Lagardi (Chritine Lagarde), kas apvainojusi grieķus, vēsta ABC-CBN News. Db.lv novēroja, ka pirmdien lapai bija gandrīz 3000 «sekotāju».

K. Lagarde intervijā britu laikrakstam Guardian izteikusies, ka viņa jūt vairāk līdzi nabadzības upuriem Āfrikā nekā grieķiem, kurus skārusi krīze. Viņa norādījusi, ka grieķi ilgstoši izvairījušies no nodokļu nomaksas. Grieķijas finanšu ministrs un sociālistu līderis Evangels Venizels (Evangelos Venizelos) norādīja, ka K. Lagarde ir grieķus apvainojusi.

«Nevienam nav tiesību apkaunot grieķus krīzes laikā, un es to šodien specifiski adresēju SVF vadītājai, kas ar savu apgalvojumu ir apvainojusi grieķu tautu,» norādīja E. Venizels.

Kopš sava skarbā izteikuma K. Legarde jau ir saņēmusi vairāk nekā 10 tūkstošus grieķu vēstuļu, kurās pausta neapmierinātība par viņas izteikumu. Svētdienas pievakarē sociālajā medijā Facebook tika radīta atsevišķa lapa «Greeks are against Lagarde» (Grieķi ir pret Lagardi). Tajā pausts, ka SVF vadītāja nav novērtējusi grieķu ciešanas, kopš valstī veikts algu un pensiju samazinājums.

Bijusī Francijas finanšu ministre Kristīne Lagarde otrdien uzsāk pildīt Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītājas pienākumus, vēsta BBC.

K. Lagarde ir kļuvisi par pirmo sievieti, kas ieņem augsto amatu, fonda vēsturē.

Db.lv jau rakstīja, ka 28. jūnijā SVF valde izvēlējās K. Lagardi par fonda izpilddirektori un valdes priekšsēdētāju. K. Lagarde ievēlēta uz piecus gadus ilgu termiņu.

SVF vadītāja postenis kļuva brīvs pēc tam, kad iepriekšējais fonda vadītājs Dominiks Štrauss – Kāns tika arestēts un apsūdzēts par viesnīcas istabenes izvarošanu Ņujorkā.

Jaunajai SVF vadītājai vajadzēs risināt arvien augošo eirozonas parādu krīzi un turpināt «glābt» Grieķiju. K. Lagardes ievēlēšana augstajā amatā turpina tradīciju, ka par SVF vadītāju kļūst eiropietis.

Atsevišķās Eiropas valstīs tehniski ir iestājusies recesija, tomēr tas nenozīmē, ka tā ir attiecināma uz eirozonu, vai uz visu Eiropas Savienību (ES) kopumā, pavēstījusi Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristīne Lagarede.

«Es domāju, ka dažas Eiropas valstis, iespējams, tehniski atrodas recesijā. Tomēr es neuzskatu, ka visa Eiropa atrastos recesijā,» vizītes laikā Dienvidāfrikas Republikā, sacīja SVF vadītāja. Tomēr K. Lagarde nenosauca valstis, kuras ir piemeklējusi recesija.

SVF vadītāja arī sacīja, ka Eiropai šajā gadā var izdoties izvairīties no recesijas. Esot arī iemesli, kuru dēļ jāsaglabā optimistisks skatījums uz reģiona ekonomikas perspektīvām.

«Pēdējo 18 mēnešu laikā eirozona ir pamatīgi mainījusies, ir iemesli nelielam optimismam,» norādīja K. Lagarde. Tomēr SVF vadītāja atzina, ka 2012. gads «nebūs ne pastaiga parkā, ne arī viegls ceļojums».

Lai saņemtu aizdevumu no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), Ukrainas valdība ir gatava pieņemt «ārkārtīgi nepopulārus» lēmumus, piektdien pavēstīja Ukrainas jaunās valdības vadītājs Arsenijs Jaceņuks (Арсений Яценюк), raksta Korrespondent.

Viņš precizēja, ka šo lēmumu vidū būs, piemēram, gāzes tarifa pacelšana. «Tas skars gāzes tarifu pacelšanu, subsīdiju piešķiršanu, tas skar sociālās programmas,» skaidroja A. Jaceņuks.

Premjers uzsvēra, ka Ukrainas valdība necer uz SVF aizņēmuma saņemšanas nosacījumu atvieglojumiem.

«Mēs vēl pārrunāsim to ar SVF, bet maz kas mainīsies no sākotnējās programmas,» pauda A. Jaceņuks.

Iepriekš A. Jaceņuks pauda, ka «tādu finansiālo katastrofu Ukraina nav piedzīvojusi visā neatkarības laikā».

Ukrainas pagaidu finanšu ministrs Jurijs Kolobovs pirmdien paziņoja, ka Ukrainai turpmāko apmēram divu gadu laikā būs nepieciešama starptautiskā finansiālā palīdzība 35 miljardu dolāru (25,5 miljardu eiro) apmērā.

Izvarošanā apsūdzētais Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) bijušais vadītājs Dominiks Štrauss – Kāns piektdien atbrīvots no cietuma pret drošības naudu viena miljona ASV dolāru apmērā, vēsta BBC.

Štrausam – Kānam noteikts mājas arests un bruņota apsardze, kā arī viņš tiks elektroniski novērots. Tiesa pieņēma šādu lēmumu pēc tam, kad Štrauss – Kāns piekrita nodot ceļošanas dokumentus un apdrošināties par pieciem miljoniem ASV dolāru.

Bijušā SVF vadītāja advokāti norādīja, ka Štrauss – Kāns ir «godīgs un necentīsies aizbēgt».

Jau vēstīts, ka bijušais SVF vadītājs un bijušais Francijas ministrs, kā arī pretendents uz Francijas prezidenta amatu Štrauss - Kāns, pagājušās nedēļas nogalē tika arestēts Ņujorkā, jo mēģinājis izvarot viesnīcas istabeni. Kopš Štrausa - Kāna aresta SVF kontroli pārņēmis Džons Lipskis (John Lipsky).

Paredzams, ka pasaules ekonomikas izaugsmes perspektīva būs mazāka par 3,5%, kā tika prognozēts šā gada aprīlī, pavēstījusi Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristīne Lagarde.

«Es jums varu atklāt, ka globālās ekonomikas izaugsme būs zemāka nekā SVF lēsa pirms trim mēnešiem,» citējot K. Lagardes teikto ekonomikas simpozijā Tokijā, vēsta BBC.

Tāpat savā runā K. Lagarde uzslavēja ES līderu centienus eirozonas parādu krīzes risināšanā. «Patlaban ir sperti nozīmīgi soļi, bet vēl aizvien ir nepieciešamas reformas un stingra to īstenošana,» viņa norādīja.

Runājot par lēmumiem, ko ES valstu līderi pagājušajā nedēļā pieņēma samitā Briselē, K. Lagarde pauda, ka «no SVF skatupunkta raugoties, ir jādara ļoti daudz, lai pabeigtu reformu».

«Ļoti svarīgi ir tas, kā reforma tiks ieviesta – tai jābūt ieviestai stingri, ar lielu centību un stabilitāti,» norādīja SVF vadītāja. Sevišķi viņa uzslavēja pieņemtos lēmumus par ciešāku banku apvienošanos.

Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna un Dienvidāfrika, jeb tā sauktās BRICS valstis apņēmušās palielināt savas iemaksas Starptautiskajā Valūtas fondā (SVF), tādējādi pārsniedzot SVF izvirzīto finansējuma mērķi.

Papildus lielākam iemaksu apjomam, BRICS valstis pavēstījušas, ka tām ir jāpiešķir lielāka teikšana SVF iekšienē. «Jaunās iemaksas tiek veiktas saskaņā ar reformām, par kurām tika panākta vienošanās 2010 gadā, tostarp balsošanas sistēmas un kvotu reforma,» G20 sammita laikā norādīja BRICS valstu pārstāvji.

Pasaules otra lielākā ekonomika Ķīna savas iemaksas fondā palielinās līdz 43 miljardiem ASV dolāru, bet Indija un Krievija līdz 10 miljardiem katra. Kopumā BRIC valstis apņēmušās iemaksāt 95,5 miljardus ASV dolāru.

Kopumā SVF rīcībā esošais finansējums tiks palielināts līdz 456 miljardiem dolāru, tādējādi pārsniedzot izvirzīto mērķi 430 miljardu ASV dolāru apmērā, pavēstījusi fonda izpilddirektore Kristīne Lagarda. «Lielas un mazas valstis ir atsaukušās mūsu aicinājumam rīkoties,» sacīja SVF izpilddirektore.

Finanšu tirgi līdz ar ECB vadības nomaiņu cer uz vēl vienu likviditātes drukāšanas cēlienu.

Vecajā kontinentā šobrīd tiek dalīti nozīmīgākie institūciju amati, un Eiropas Centrālā banka šajā ziņā nav nekāds izņēmums. Pašreizējā ECB šefa Mario Dragi termiņš šajā amatā iztecēs jau oktobrī, un šobrīd tiek paredzēts, ka pēc viņa šajā krēslā sēdīsies Starptautiskā Valūtas fonda vadītāja Kristīne Lagarde. Pārsvarā tiek spriests, ka viņa varētu būt vairāk ekonomiku sildošās monetārās politikas atbalstītāja. Tas finanšu tirgus dalībniekiem licis spekulēt, ka ECB vēlīnajā rudenī varētu atsākt, piemēram, savu aktīvu uzpirkšanas programmu jeb kvantitatīvo mīkstināšanu. Tas savukārt raisījis akciju mijēju optimismu, jo nostiprinās sajūta, ka centrālās bankas finanšu tirgiem turpinās nodrošināt «aizmuguri». Līdz ar šādiem pieņēmumiem zemāk ceļojis arī Eiropas valdību obligāciju ienesīgums. Piemēram, Vācijas 10 gadu termiņa parāda ienesīgums saruka līdz -0,4% atzīmei, kas ir jauns zemākais līmenis vēsturē.

Bijušais Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītājs ir kritis par upuri Krievijas premjera Vladimira Putina sazvērestībai, nedēļas nogalē paziņojis kāds viņa kolēģis, kuram par to pavēstījis pats Dominiks Štrauss – Kāns, vēsta The Sun.

Krievija kopā ar Franciju esot vēlējusies panākt viņa atkāpšanos no šī amata, kā arī atturēt viņu no piedalīšanās Francijas prezidenta vēlēšanās, uzskata Štrauss - Kāns. Pametot SVF vadītāja amatu ar tik lielu skandālu, viņš vairs nevarēs kandidēt prezidenta amatam.

Db.lv jau rakstīja, ka bijušais Francijas ministrs un SVF vadītājs, kā arī pretendents uz Francijas prezidenta amatu Štrauss - Kāns, maija sākumā tika arestēts Ņujorkā, jo mēģinājis izvarot viesnīcas istabeni. Kopš Štrausa - Kāna aresta SVF kontroli pārņēmis Džons Lipskis (John Lipsky).

Štrauss – Kāns tika nogādāts bēdīgi slavenajā Rikera salas cietumā. Pēc viņa aresta ir saasinājusies cīņa par SVF vadītāja amatu. Par galvenajiem kandidātiem tiek uzskatīta Francijas finanšu ministre Kristīne Lagarde (Christine Lagarde), kā arī bijušais Vācijas Centrālās bankas vadītājs Aksels Vēbers, kura kandidatūru varētu atbalstīt arī Vācijas kanclere Angela Merkele. Tomēr daudzas valstis pret to iebilst, norādot, ka nākamais SVF vadītājs jāmeklē ārpus Eiropas, pārtraucot eiropiešu pusgadsimta dominanti šajā institūcijā.