Par galvenajiem notikumiem Latvijas un Baltijas kapitāla tirgū, par lielākajām gaidām un iespējamiem notikumiem, kā arī sīkiem knifiem investoriem iesācējiem Dienas Bizness izjautāja Signet Bank kapitāla tirgus ekspertus Kristiānu Janvari un Edmundu Antufjevu.

Ir pieejama samērā plaša, nu jau var teikt – pat bibliotēka ar jau notikušajām obligāciju emisijām ar Signet Bank atbalstu tajās. Vai iespējams sniegt tādu kā TOP10 emitentu sarakstu, piemēram, pēc kupona likmes? Kas kopš pērnā gada ir bijuši gardākie investoru kumosi?

Edmunds Antufjevs: No pērnā gada obligāciju emisijām no kupona likmes viedokļa es gribētu izcelt pirmo trijnieku – Eleving Group, kas piedāvāja 13% kupona likmi, tam sekoja Storent Group ar 11% kupona likmi un LHV banka ar 10,5% kupona likmi. Šogad šī tendence turpinās, jo kuponu likmes saglabājas augstas. Piemēram, Grenardi Group nāca klajā ar 10% likmes piedāvājumu, savukārt Citadele banka, kas ir liels uzņēmums ar augstu kredītreitingu, piedāvāja 8%.

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Augstsprieguma tīkla (AST) zaļās obligācijas jau tiek kotētas biržā, Latvenergo jau bijuši vairāki obligāciju laidieni, savukārt valsts finanšu institūcijas Altum obligācijas tirgū ir kopš 2017. gada, uzsākot savu ceļu regulētos kapitāla tirgos ar zaļo obligāciju emisiju. Kopumā šo uzņēmumu pieredze ir labākais piemērs pārējiem, kā strādāt pareizi un veiksmīgi.

Kāda tā ir, un kādi ir galvenie secinājumi, Dienas Bizness jautāja Altum obligāciju emisiju vadītājai Elīnai Salavai, AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājam Rolandam Irklim un AS Latvenergo valdes loceklim Guntaram Baļčūnam.

Pēdējā laikā aizvien biežāk izskan viedokļi, ka, valsts un pašvaldību kapitāla sabiedrībām ieejot kapitāla tirgū, tās noteikti iegūs papildu attīstības grūdienu, būs lielāks apgrozījums, parādīsies starptautiskie investori u.tml. Esat šīs kustības aizsācēji un insaideri, jau saistīti ar kapitāla tirgu. Vai varat pateikt priekšnoteikumus, pie kādiem valsts kapitāla sabiedrībai ir vērts un ir arī lietderīgi startēt kapitāla tirgū?

Ne vienmēr, lai gūtu pieklājīgu ienesīgumu, ir noteikti jāizvēlas riskanti finanšu instrumenti kā uzņēmumu akcijas, spekulatīva līmeņa uzņēmumu obligācijas vai izejvielu ieguldījumu fondi. Arī tāds vienkāršs un relatīvi drošs ieguldījums kā Latvijas valsts obligācija var noteiktā brīdī sniegt ļoti labas peļņas iespējas. Turklāt, līdzīgi kā ar jebkuru citu ieguldījumu, ja pirkums tiek veikts laikā, kad lielais vairums tirgus dalībnieku ir pesimistiski noskaņoti, bet instrumenta emitenta ilgtermiņa ekonomiskās izredzes ir pozitīvas, iespējas gūt papildus peļņu tikai palielinās.

Investoru pieprasītais ienesīgums par Latvijas valsts parādzīmēm pēdējā gada laikā, izņemot pāris mēnešus 2011. gada rudenī, kad bija uztraukumi par Krājbankas depozītu garantijas izmaksu Latvijā un vispārējās bažas par Eirozonas nākotni, ir pastāvīgi samazinājies (skatīt attēlu). Kredītu reitingu aģentūras Standard & Poor’s 2. maija lēmums paaugstināt Latvijas valsts kredītreitingu līdz investīciju klases līmenim un piešķirt stabilu nākotnes redzējumu kalpo tikai kā apliecinājums tam, par ko lielākais vairums tirgus dalībnieki bija jau pārliecināti visa gada garumā. Galvenais iemesls Latvijas valsts parādzīmju pieprasītā ienesīguma sarukumam ir, protams, Latvijas ekonomikas atlabšana un valsts finanšu situācijas uzlabošanās, tomēr arī riska apetītes pieaugums investoru vidū pasaulē un sarūkošie ienesīgumu līmeņi citu investīciju līmeņa valstu obligācijām (stimulējoša monetārā politika joprojām turpinās) ir veicinājuši ienesīgumu lejupslīdi. Piemēram, pēdējo 12 mēnešu laikā Latvijas valsts 2018. gada EUR obligācijas gada ienesīgums (yield to maturity) ir samazinājies no 4.8% līdz aptuveni 3.6% šobrīd. Investors, kas bija iegādājies šo Latvijas obligāciju pagājušā gada maijā, šobrīd viena gada laikā ir nopelnījis ap 10.7%, kurus veido saņemtie procenti un obligācijas tirgus cenas pieaugums (ja obligācijas ienesīgums krītas, tās tirgus cena pieaug).

Piektdien izsolē par trīs miljoniem eiro pārdota maksātnespējīgās SIA Ominasis Latvia manta, tostarp arī Ķemeru sanatorija, informēja maksātnespējas procesa administrators Ainars Kreics.

Izsolē piedalījās viens pretendents, kurš arī iegādājās sanatoriju. Tā ir Latvijā reģistrēta juridiska persona, taču pagaidām neko vairāk administrators neatklāja, norādot, ka izsoles uzvarētājam mēneša laikā jānorēķinās par pirkumu un tad tiks atklāta visa informācija.

«Patlaban izsoles uzvarētājs jau ir iemaksājis drošības naudu 503 000 eiro apmērā, līdz ar to tam atliek samaksāt aptuveni 2,5 miljonus eiro,» sacīja Kreics.

Pēc kārtas trešajā izsolē lietu kopības sastāvā tika izsolīti uzņēmumam Ominasis Latvia piederošie pieci nekustamie īpašumi Jūrmalā un kustamā manta, kas sastāv no gandrīz 15 000 pozīciju, kā arī grāmatām. Nekustamā īpašuma un kustamās mantas izsoles sākumcena bija noteikta 2,9 miljoni eiro.

airBaltic piesaista 200 milj. eiro obligācijās; varēs īstenot iecerēto biznesa plānu; pavērs iespējas citām Latvijas kompānijām

To trešdien sarunā ar Dienas Biznesu norādīja Latvijas nacionālas lidsabiedrības valdes priekšsēdētājs Martins Gauss, izbaudot savu slavas mirkli un aizrautīgi stāstot par investīciju piesaistes procesu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Nu, tad klājiet tik vaļā! Šai vajadzētu būt lielai dienai uzņēmuma vēsturē.

Jā, mēs strādājām ļoti smagi, lai līdz tai nonāktu. Emitēt obligācijas mūsu situācijā nebija viegli. Vispirms ir nepieciešams kredītreitings, ko saņēmām no Standard & Poor’s (BB-). Tas bija iepriekšējo gadu darba rezultāts. Tad bija nepieciešams sagatavot informāciju potenciālajiem pircējiem. Bija arī nepieciešams, lai bankas atzītu, ka ir iespēja (veiksmīgi) veikt emisiju. Beigās bija jārīko investīciju prezentācijas tūre, ejot pie investoriem un ar viņiem runājot. Mums bija ļoti intensīva tūre – sākām piektdien Tallinā, pirmdien bijām Londonā, otrdien – Frankfurtē, trešdien – Cīrihē un Ženēvā, ceturtdien lidojām uz Viļņu un Rīgu un piektdien – uz Helsinkiem. Tas darbojas šādi: jūs sākat astoņos no rīta un beidzat pēc pusnakts prezentējot, prezentējot, prezentējot. Šajā tūrē mēs faktiski runājām ar pasaules kapitālu, visiem galvenajiem fondiem un bankām. Mēs prezentējam, bet viņi izlemj, vai ticēt mums, ka varēsim obligācijas dzēst, jo tās ir nenodrošināts (finanšu) instruments. Pasaule ticēja, pieprasījums pārsniedza piedāvājumu, un mēs veicām 200 milj. eiro vērtu obligāciju emisiju.

Latvijas Krājbankas īpašumu izsolē lēti – par 29,9 tūkstošiem latu - 90 kvadrātmetru dzīvokli Rīgā, Nometņu ielā 1 iegādājusies Centrālās statistikas pārvaldes darbiniece Edīte Miezīte, kuras meita Evija Miezīte ir Krājbankas maksātnespējas administratora KPMG Baltics darījumu un pārstrukturēšanas pakalpojumu asociētā direktore.

Edītes Miezītes amatpersonas deklarācija uzkrājumus izsolē noteiktās dzīvokļa cenas apmērā neuzrāda, un sievietes gada ienākumi ir aptuveni 3,5 reizes mazāki par minēto summu, vēsta portāls Pietiek.com.

Kad 8. novembrī Latvijas Krājbankas administratora SIA KPMG Baltics pārstāvis paziņoja, ka todien notikušajās izsolēs pārdoti seši likvidējamajai bankai piederoši dzīvokļi par kopējo summu, kas pārsniedz 103 700 latus, izrādījās, ka dzīvokļus iegādājusies «raiba kompānija», raksta Pietiek.com.

Nosacīti dārgākais no pārdotajiem dzīvokļiem bija par 29,9 tūkstošiem latu izsolītais 90 kvadrātmetrus plašais dzīvoklis Rīgā, Nometņu ielā 1, kuru iegādājās Edīte Miezīte.

SIA "FeLM" izsolē piedāvās iegādāties maksātnespējīgās AS "KVV Liepājas metalurgs" bijušo elektrotēraudkausēšanas kompleksu, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Kustamās mantas kā lietu kopības izsoles sākumcena ir noteikta 4,3 miljoni eiro. Izsoles solis ir 200 000 eiro.

Lietu kopībā ietilpst kustamā manta, kuru veido 413 vienības, tostarp elektrotēraudkausēšanas krāsns, kas atrodas nekustamajos īpašumos Brīvības ielā 94, Liepājā, un Brīvības ielā 92A, Liepājā.

Kustamās mantas izsoles cena tiks aplikta ar pievienotās vērtības nodokli.

Izsole sāksies ceturtdien, 5.novembrī, plkst.13, bet noslēgsies 2020.gada 7.decembrī plkst.13.

Visām personām, kuras vēlas piedalīties izsolē, līdz 25.novembrim (ieskaitot) jāiemaksā "FeLM" norēķinu kontā nodrošinājuma summa 430 000 eiro apmērā un, izmantojot elektronisko izsoļu vietni, jānosūta lūgums "FeLM" valdei par autorizāciju izsolei.

Ar pozitīviem rezultātiem noslēgušās divas VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) rīkotās nekustamo īpašumu izsoles.

Nosolīta Ērgļu arodvidusskolas ēka un zemesgabali Rīgas Eksportostā - Uriekstes ielā 9a un Rankas ielā 9. Kopējā nosolītā summa - 1134800 eiro, ziņo VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Atkārtotā izsolē nosolīti zemes īpašumi rūpnieciskās apbūves teritorijā R6, Rīgā, Ziemeļu rajonā, Vējzaķsalā, blakus Rīgas Eksportostai, konkrēti - Uriekstes ielā un Rankas ielā. Kopējā nekustamā īpašuma platība nedaudz pārsniedz 11 hektārus. Uriekstes ielas zemesgabala platība ir 1,4581 hektārs, bet Rankas ielas zemesgabala platība - 9,5427 hektāri. Šī teritorija ir paredzēta rūpniecības un ostas darbībā iesaistītiem uzņēmumiem, nodrošinot piemērotu infrastruktūru un attīstības iespējas. Netālu no izsolē pārdotajiem zemesgabaliem atrodas noliktavas, ražošanas un biroju ēkas.

Turcijas investori "Aslanli Metalurji" veikuši līgumā atrunātos maksājumus par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamo un nekustamo mantu un ir gatavi sākt darbību bijušā "Liepājas metalurga" teritorijā, pavēstīja "Aslanli Metalurji" pārstāvji.

Šogad 30.aprīlī SIA "FeLM", kas pārstāv Latvijas valsts intereses šajā procesā, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas pārdošanu "Aslanli Metalurji" piederošam uzņēmumam "Liepāja Steel".

"Aslanli Metalurji" pārstāvji pavēstīja, ka investors ir pilnībā izpildījis finansiālās saistības atbilstoši līgumam un iegādājies aprīkojumu, kā arī samaksājis par zemes gabaliem un ēkām. "FeLM" un investors pabeiguši rūpnīcas ražošanas kompleksa inventarizāciju un īpašums ir gatavs nodošanai.

Tāpat investors detalizēti ir informējis Liepājas pilsētas administrāciju par pasākumiem, kuru pamatā ir pilsētas iedzīvotāju paustās bažas, lai novērstu negatīvu ietekmi uz vides un dzīves apstākļiem.

Pilna servisa nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio", kam ir ekskluzīvas tiesības rīkot mutisku izsoli Igaunijas republikas īpašumā esošiem diviem īpašumiem Rīgā. Izsolē tiek piedāvāts nekustamais īpašums un ēka Skolas ielā 13, un zemes gabals komerciālai apbūvei Klusajā centrā Vidus ielā 2. Pieteikšanās izsolei notiek līdz 10.novembrim, mutiska izsole – 16.novembrī.

Oficiāls paziņojums par Skolas ielu 13, LV-1010, Latvijas Republika

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija publicē šādu paziņojumu saskaņā ar Igaunijas valsts īpašumu likuma 58.panta 1.punktu.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija (turpmāk – Pārdevējs) izsludina šāda nekustamā īpašuma publisku mutisko izsoli:

Nekustamais īpašums un ēka, kas atrodas Latvijas Republikā, Rīgā, Skolas ielā 13, LV-1010 (kadastra numurs 01000200115, kopējā platība 5’832,3 kv.m., zemes gabala platība 1261 kv.m, Valsts nekustamā īpašuma kadastra vienības apzīmējums KV33891 (turpmāk – Nekustamais īpašums). Pārdevēja īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu ir reģistrētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr.5812. Izsolāmā Nekustamā īpašuma sākumcena ir 4 500 000 EUR. Izsoles drošības nauda ir 5% no izsoles sākumcenas. Izsoles solis ir 10’000 EUR.

Piektdien izsolē paredzēts pārdot četras likvidējamajai a/s Latvijas Krājbanka piederošas demontētas minibankas, liecina paziņojums par izsoli.

Pēc kārtas pirmajā izsolē paredzēts pārdot kustamās mantas kopību - četras demontētas minibankas. Kustamās mantas lietu kopības novērtējums un izsoles sākumcena ir 7320 lati. Augstākā izsolē nosolītā cena ir apliekama ar pievienotās vērtības nodokli.

Izsole notiks plkst.11 Jāņa Daliņa ielā 15, Rīgā likvidējamās Latvijas Krājbankas telpās.

Tāpat piektdien paredzēts izsolīt Latvijas Krājbankai piederošos telpaugus. Izsolē paredzēts pārdot 16 telpaugus, kas atrodas bankas telpās Rīgā, Jāņa Daliņa ielā 15. Augu novērtējums un izsoles sākumcena ir 390 lati. Augstākā izsolē nosolītā cena būs apliekama ar pievienotās vērtības nodokli. Izsole notiks bankas telpās.

SIA "FeLM" noslēdzis līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas pārdošanu uzņēmumam "Liepāja Steel", kas pieder Turcijas kompānjias "Aslanli Metalürji ve Metal Ürünleri Sanayi ve Ticaret A.S." ("Aslanli Metalürji") īpašniekam Hamdi Alaedinam Ejuboglu, informē "FeLM" pārstāvji.

Pušu starpā noslēgtā līguma nosacījumi satur komercnoslēpumu un līdz ar to netiek izpausti.

Tā kā "FeLM" aktīvu pārdošana, izmantojot publisko elektronisko izsoļu platformu, nav devusi gaidīto rezultātu, ņemot vērā "FeLM" aktīvu specifiku, 2020.gada decembrī tika veiktas izmaiņas pārdošanas stratēģijā, organizējot konkursu.

Konkursā piedalījās vairāki potenciālie pircēji no Eiropas un Āzijas. Izvērtējot potenciālo pircēju iesniegtos saistošos piedāvājumus, par konkursā piedāvātās kustamās un nekustamās mantas ieguvēju izvēlēts pircējs, kas piedāvāja visaugstāko cenu, tas ir, "Aslanli Metalurji".

Pircējs iegūst īpašuma tiesības uz aktīviem pēc pirkuma summas samaksas pilnā apmērā un pie nosacījuma, ka Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde neizmanto pirmpirkuma tiesības uz darījumā iekļautiem nekustamiem īpašumiem.

Izsludināta maksātnespējīgajai AS «KVV Liepājas metalurgs» piederošās būves un kustamās mantas pirmā izsole ar augšupejošu soli, liecina maksātnespējas procesa administratores Vitas Dikas paziņojums oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

Izsludināta «KVV Liepājas metalurgam» piederošā nekustamā īpašuma, kas sastāv no būves Brīvības ielā 92C, Liepājā, un «KVV Liepājas metalurgs» piederošās kustamās mantas kā lietu kopības pirmā izsole ar augšupejošu soli.

Piedzinēji ir hipotekārie kreditori AS «Citadele banka», SIA «FeLM», AS «SEB banka», Valsts ieņēmumu dienests un citi «KVV Liepājas metalurga» kreditori.

Lietu kopības sastāvu un izsoles sākumcenu (sertificētu vērtētāju noteikta mantas piespiedu pārdošanas vērtība) veido: ēku (būvju) nekustamais īpašums, kas sastāv no būves Brīvības ielā 92C ar sākumcenu 127 300 eiro, divi auto svari ar izsoles sākumcenu 10 600 eiro katram, buka celtnis ar izsoles sākumcenu 19 800 eiro, buka celtnis ar divām konsolēm, kura izsoles sākumcena ir 41 000 eiro.

SIA Sporta centrs «Mežaparks» valdes vadītāja vietnieks Ģirts Piternieks izsolē pretendentu klātbūtnē nav vēlējies atvērt aploksnes ar pieteikumiem un pievienotajiem dokumentiem, radot pretendentiem iespaidu, ka uzvarētājs bija zināms jau pirms pašas izsoles izsludināšanas, pauda uzņēmējs Gundars Ūdris.

Rakstiska izsole par SIA Sporta centrs «Mežaparks» 270 m2 liela biroju telpu kompleksa nomu notika šā gada 4. februārī. Sporta centrs Mežaparks atrodas Rīgā, R. Feldmaņa ielā 11. Sludinājumā norādītais maksimālais nomas termiņš ir pieci gadi jeb līdz 2019. gada 1. februārim.

«Jau ilgāku laiku es gan kā fiziska persona, gan arī kā juridiskas personas pārstāvis esmu piedalījies VAS Valsts nekustamie īpašumi organizētajās izsolēs un regulāri sekoju mājas lapā ievietotajiem izsoļu sludinājumiem. Piedaloties šajās izsolēs, jau vairakkārt esmu novērojis aizdomīgas situācijas, kuras radīja šaubas par šo izsoļu norises atbilstību normatīvo aktu prasībām,» pauda G. Ūdris.

Turcijas metalurģijas uzņēmums "Aslanli Metalurji" (ASLANLI), kas ietilpst "Epas Group", iesniedzis piedāvājumu SIA "FeLM" izsludinātajā izsolē par iespējām iegādāties "Liepājas Metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksu un nekustamo īpašumu.

Plānotais investīciju apjoms tuvākajos 3 - 5 gados paredzēts 200 miljonu eiro apmērā. Sākotnēji uzņēmuma darbības uzsākšanai būtu nepieciešami 400 līdz 450 darbinieki, bet, aktivizējot darbību, strādājošo skaits vidēji sasniegtu 700 līdz 1000 strādājošo. Uzņēmuma apgrozījums plānots 500 līdz 600 miljonu eiro apmērā, strādājot ar pilnu jaudu.

Ostu apjomu uzņēmums plāno palielināt sākotnēji līdz 300 000-600 000 tonnu pirmajā gadā un turpmāk vidēji 1,4 līdz 1,8 miljoni tonnu gadā.

ASLANLI ir gatavi sadarbībai ar Liepājas pašvaldību un Liepājas Speciālo ekonomisko zonu, sadarboties ar Liepājas industriālā parkā strādājošiem uzņēmumiem un sniegt ieguldījumu Latvijas ekonomikā.

VAS Privatizācijas aģentūra (PA) dzīvokļu izsolēs ir palielinājies dalībnieku skaits, kā rezultātā pieaugušas izsolē pārdoto dzīvokļu cenas.

Kā informē PA pārstāvis Guntis Kārkliņš, pēdējās četrās dzīvokļu izsolēs katrā vidēji piedalījās pieci dalībnieki un izsoles sākumcena pircēju konkurences rezultātā vidēji pieauga vairāk nekā divas reizes.

PA Dzīvojamo māju un dzīvokļu dienesta vadītāja Darja Ivanova stāsta, ka aģentūra izsolēs piedāvā iegādāties dažādus nekustamos īpašumus gan Rīgā un Jūrmalā, gan arī citur Latvijā. Interese lielāka ir par lētākajiem dzīvokļiem, un šajā segmentā vērojama arī lielāka pircēju konkurence.

Dzīvokļa Kartupeļu ielā 6, Rīgā izsolē piedalījās seši izsoles dalībnieki. Dzīvoklis, kura izsoles sākumcena bija 3000 latu, tika nosolīts par 4920 latiem. Dzīvokļa Rāceņu ielā 4, Rīgā izsolē piedalījās poeci izsoles dalībnieki. Pie izsoles sākumcenas 2800 lati, nosolītā augstākā cena sasniedza 5040 latus. Arī dzīvokļa Sila ielā 2, Rīgā izsolē piedalījās pieci izsoles dalībnieki. Dzīvokļa pārdošanas cena izsolē pieauga vairāk nekā trīs reizes, sākumcenai izsolē no 2100 latiem pieaugot līdz 7280 latiem. Savukārt dzīvokļa Saulkrastu ielā 2, Rīgā izsolē piedalījās četri izsoles dalībnieki. Dzīvokļa pārdošanas sākumcena no 2100 latiem izsolē pieauga līdz 4460 latiem.

Izsolēs piedāvā iegādāties likvidējamās "Latvijas krājbankas" bijušajiem valdes locekļiem Mārtiņam Bondaram (AP) un Svetlanai Ovčiņņikovai piederošus nekustamos īpašumus, liecina zvērināto tiesu izpildītāju paziņojumi oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Zvērināta tiesu izpildītāja Ineta Kaktiņa pirmajā izsolē pārdod Bondaram piederošo vienu ceturto domājamo daļu no nekustamā īpašuma "Tīrmeži", Ainažu pagastā, Salacgrīvas novadā. Viss nekustamais īpašums sastāv no zemesgabala ar kopējo platību seši hektāri, dzīvojamās mājas un trim palīgēkām. Piedzinējs ir "Latvijas krājbanka".

Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena ir 5800 eiro. Izsoles solis - 300 eiro. Izsoles cena nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli. Izsole sāksies pirmdien, 21.septembrī, un noslēgsies 21.oktobrī plkst.13.

Savukārt zvērināts tiesu izpildītājs Mārcis Midegs izsolē piedāvā iegādāties Ovčiņņikovai piederošo nekustamo īpašumu - dzīvokļa īpašumu Nr. 55 un pie tā piederošās kopīpašuma 5820/980569 domājamās daļas no daudzdzīvokļu mājas un zemes gabala Rīgā, Lāčplēša ielā 54. Piedzinējs ir "Latvijas krājbanka".

Nupat noslēgusies latviešu ģimenes uzņēmuma LINEN (SIA L.J. LINEN) slēgtā obligāciju emisija, kas dos papildu iespējas agroproduktu tirdzniecības namam Āzijā.

Par uzņēmuma pirmsākumiem, ambīcijām, ceļu pretī izaugsmei un realizācijas instrumentiem Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma īpašniekus un vadītājus Jāni un Zani Kuļikovskus.

Kas ir uzņēmums LINEN, kā tas radies? Nosaukumā - lini...

J.K.: Izņemot nosaukumu, ar liniem nav nekāda sakara. Mēs esam agroproduktu tirgotāji. Proti, Eiropā, Āzijā, Āfrikā un citviet LINEN nodrošina individuāli pielāgotus piegādes ķēžu risinājumus lopbarības, mājdzīvnieku barības, biodegvielas u.c. ražotājiem. Darbojamies vairāk nekā 46 valstīs un esam starp top pieciem šīs industrijas uzņēmumiem Eiropā.

Tad nosaukums kā radās?

J.K.: Uzņēmums tiešām tika dibināts ar mērķi tirgot lina audumu no Baltijas uz Āfriku, tomēr tas neizdevās. Savukārt izdevās citas lietas. Mēs nemainījām nosaukumu, vienkārši turpinājām darboties.

Jūrmalas pilsētas dome izsludinājusi pludmales nogabalu nomas tiesību izsoli, informē domes pārstāvji.

Izsolē pieejami 19 pludmales nogabali teritorijā no Lielupes līdz Kauguriem, nomas mērķis – atpūtas iespēju nodrošināšana un kafejnīcu izvietošana. Nomas tiesības tiks izsolītas uz pieciem gadiem.

Pieteikšanās izsolei līdz 2016.gada 12. janvārim, izsole plānota 2016. gada 19. janvārī.

Pludmales nogabaliem ir noteiktas to izmantošanas iespējas atkarībā no to atrašanās vietas. Divi nogabali Bulduros un viens Kauguros izdalīti kā sporta zonas, kas nozīmē, ka uzņēmējiem šajos nogabalos ir iespējas veidot un piedāvāt arī ar sportu saistītus pakalpojumus. Pieejami arī pludmales nogabali mierīgās atpūtas zonā, kur ļauts izvietot kafejnīcas un piedāvāt atpūtas pakalpojumus. Pludmales nogabalos aktīvās atpūtas zonā uzņēmējiem ļauts veidot aktīvās atpūtas piedāvājumus un kafejnīcas.

SIA Hiponia izsolē pārdota ledus halle Rīgā, Brīvības gatvē 333 par izsoles cenu 1,1 miljonu eiro, informē Hiponia.

Izsolē piedalījās divi pretendenti, kuriem konkurējot, izsoles sākumcena tika pārsniegta par 100 tūkstošiem eiro. Saskaņā ar izsoles noteikumiem esošajam halles nomniekam, kā arī zemes īpašniekam divu mēnešu laikā ir iespēja izmantot pirmpirkuma tiesības un iegādāties ledus halli par izsolē noteikto cenu.

Ledus halle tika pārdota atklātā mutiskā izsolē ar augšupejošu soli. Izsolē tika piedāvāts iegādāties aprīkotu un funkcionējošu ledus halli Rīgā, Brīvības gatvē 333, kas atrodas Latvijas Sporta akadēmijas teritorijā. Ledus halles ekspluatācija uzsākta 2006. gadā. Izsolē piedāvātā lietu kopība ietver nekustamo īpašumu – 2-stāvu ledus halli un kustamo mantu. Ledus hallē tiek veikta saimnieciskā darbība. Halles kopējā platība ir 4021,7 m2, ledus laukuma izmēri 58m x 28m. Ledus halles tribīnes aprīkotas ar 320 sēdvietām un papildus stāvvietām.

Ar Lido saistīto SIA Dizaina projekti izsolē iegādājusies Hipotēku banka, kas to cer pārdot.

SIA Dizaina projekti maksātnespējas administrators Ilmārs Krūms Db pastāstīja, ka Latvijas Hipotēku un zemes banka izsolē iegādājusies SIA Dizaina projekti. Viņš gan nevēlējās plašāk komentēt, kāds bija bankas mērķis, to darot. Izsole notika šā gada oktobrī, bet tiesa izsoles rezultātus apstiprināja 13. decembrī. Kā DB jau vēstīja, SIA Dizaina projekti tika nosolīta par 3 miljoniem Ls. Šī bija jau otrā izsole, kur sākumcena bija 1,875 miljoni Ls un tajā piedalījās vairāki dalībnieki. Iepriekš pirmajā izsolē, kad tā sākumcena bija 2,5 miljoni Ls, nebija pieteicies neviens pretendents.

Likvidējamās a/s Latvijas Krājbanka piederošie bankomāti šodien netika pārdoti, jo nepieteicās neviens pretendents, informēja bankas maksātnespējas administratora KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Vienā izsolē ar sākumcenu 335 tūkstoši latu tika piedāvāti 162 demontēti Latvijas Krājbankas bankomāti, savukārt otrā izsolē ar sākumcenu 72 tūkstoši latu - 57 bankomāti, kas atrodas Rīgā un citās Latvijas pilsētās.

Db.lv jau rakstīja, ka izsolē par 583 tūkst. Ls pārdota Krājbankai līdz šim piederošā jahta The Highlander, tāpat izsolēs jau ir pārdoti četri likvidējamai bankai piederoši transportlīdzekļi – Opel Astra Station Wagon, kuras sākumcena bija 2073 Ls, automašīna Audi A6 ar sākumcenu 5392,01 lats, automašīna Audi A6 ar sākumcenu 5069,41 lats un piekabe-autovedēja Boeckmann ar sākumcenu 1705,16 lati.

Nākamnedēļ, 22.februārī Finanšu ministrijā, Rīgā, Smilšu ielā 1, Ministres zālē plkst.14 notiks atkārtota izsole par tiesībām veikt studējošo kreditēšanu ar valsts vārdā sniegtu galvojumu, informē FM.

Izsole tiek rīkota saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 29.maija noteikumiem Nr.220 »Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu« un Finanšu ministrijas 2018.gada 5.janvāra rīkojumu Nr.8 apstiprinātajiem Izsoles noteikumi par tiesībām veikt studējošo kreditēšanu ar valsts vārdā sniegtu galvojumu.

Jāatzīmē, ka 31. janvārī, Finanšu ministrijas rīkotā izsole kredītiestādēm par tiesībām 2018. gadā izsniegt studiju un studējošo kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu tika izbeigta bez rezultātiem.

Izsolē piedalījās viens dalībnieks – SEB banka, bet tās piedāvātā procentu likme pārsniedza noteikto maksimāli pieļaujamo likmes apmēru studiju un studējošo kredītiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu, līdz ar to izsole tika izbeigta bez rezultātiem.

Izsludinātas divas izsoles par maksātnespējīgajai AS «KVV Liepājas metalurgs» piederošo kustamo mantu un tehnoloģiskajām iekārtām, kuru sākumcena noteikta 2,64 miljonu eiro apmērā, liecina informācija elektronisko izsoļu vietnē «izsoles.ta.gov.lv».

Vienā izsolē, kuras sākumcena noteikta 2 417 108 eiro, plānots izsolīt «KVV Liepājas metalurgam» piederošās kustamās mantas un tehnoloģisko iekārtu, kas atrodas Liepājā šādās adresēs - Brīvības ielā 94, Brīvības ielā 94C, Brīvības ielā 94D, Brīvības ielā 92A, Brīvības ielā 92D, Brīvības ielā 98, Brīvības ielā 98A, Brīvības ielā 98C, Brīvības ielā 100, Brīvības ielā 172, Meldru ielā 4.

Šīs izsoles ietvaros plānots pārdot 718 vienības, tostarp tvaika katlus, dīzeļdzinējus, pakarceltņus, automašīnas u.c.

Izsoles solis ir noteikts 24 200 eiro apmērā. Visām personām, kuras vēlas piedalīties kustamās mantas un tehnoloģisko iekārtu izsolē, līdz 2019.gada 10.janvārim jāiemaksā nodrošinājuma summa 241 710,8 eiro apmērā jeb 10% apmērā no novērtējuma.