Šā gada maijā iztikas minimums sasniedzis visu laiku augstāko līmeni - 176,11 latus vienam iedzīvotājam, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informācija.

Tas ir augstākais rādītājs Latvijas vēsturē, kas par 1,7 latiem pārsniedz iepriekšējo rekordu, kas tika fiksēts 2009.gada janvārī, - 174,41 latu.

Gadu iepriekš, 2010.gada maijā, iztikas minimums bija par 6,6% jeb 11,01 latu zemāks - 165,1 lats. Savukārt 2009.gada maijā iztikas minums veidoja 170,13 latus, kas ir par 5,98 latiem jeb 3,5% mazāk nekā šogad maijā.

Šā gada aprīlī iztikas minimums bija par 1,89 latiem jeb 1,1% zemāks - 174,22 lati.

Savukārt martā iztikas minimums bija 173,51 lats, februārī - 172,28 lati, bet janvārī - 171,41 lats.

Pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza saturs apstiprināts ar Ministru padomes 1991.gada 8.aprīļa lēmumu. Iztikas minimuma patēriņa grozā nav iekļauti alkoholiskie dzērieni, tabakas izstrādājumi un luksusa preces.

Augustā iztikas minimuma patēriņa grozs vienam iedzīvotājam aprēķināts 177,63 latu vērtībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicētā informācija.

Salīdzinājumā ar jūlija iztikas minimuma rādītājs samazinājies 1,22 latiem. Jūlijā aprēķinātais iztikas minimuma rādītājs bija 178,85 lati.

Šogad augustā iztikas minimuma patēriņa grozs vienam cilvēkam bija par 3,35 latiem lielāks nekā pērn augustā.

Iztikas minimuma rādītājs šogad kāpa vairākus mēnešus kopš februāra. Janvārī iztikas minimums bija 175,46 lati, februārī - 174,14 lati, martā - 176,81 lats, aprīlī - 177,44 lati, maijā - 177,9 lati, bet jūnijā rādītājs sasniedza rekordaugstos 180,43 latus. Jūlijā rādītājs samazinājās līdz 178,85 latiem, un arī augustā tas turpināja samazināties.

Pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza saturs apstiprināts ar Ministru padomes vairāk nekā 20 gadus senu - 1991.gada aprīļa - lēmumu.

Šā gada janvārī iztikas minimuma rādītājs ir 175,46 lati, liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija.

Mēneša laikā rādītājs samazinājies - decembrī iztikas minimums bija 177,01 lats. Savukārt salīdzinājumā ar 2012.gada pirmo mēnesi šogad janvārī iztikas minimums paaugstinājies. Pērn janvārī iztikas minimuma rādītājs bija 173,47 lati.

Kā ziņots, rekordaugsts iztikas minimuma rādītājs tika sasniegts pagājušā gada jūnijā - 177,26 lati.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka viena iedzīvotāja pilna iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtība 2012. gadā bija 176 lati, 2011. gadā - 173 lati, 2010. gadā - 166 lati, 2009. gadā - 168 lati, 2008. gadā - 160 lati.

Pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza saturs apstiprināts ar Ministru padomes 1991.gada aprīļa lēmumu. Iztikas minimuma patēriņa grozā nav iekļauti alkoholiskie dzērieni, tabakas izstrādājumi un luksusa preces.

Novembrī nedaudz samazinājies iztikas minimums, sasniedzot 179,08 latus, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Iztikas minimums mēneša laikā sarucis par 0,25 latiem, jo oktobrī tas bija 179,33 lati. Gada laikā iztikas minimums pieaudzis par nepilniem diviem latiem, jo pērnā gada novembrī tas bija 177,19 lati.

Laikraksts Dienas Bizness jau rakstīja, ka eksperti norāda, ka iztikas minimuma aprēķināšanā patlaban tiek izmantots situācijai neatbilstošs produktu grozs un jau sen bija jāmaina tā aprēķināšanas metode. Jāpiebilst, ka CSP jau 2010. gadā rosināja pārtraukt rēķināt iztikas minimumu, tomēr ideja netika īstenota un joprojām katru mēnesi tas tiek rēķināts, ņemot vērā, pēc ekspertu domām, novecojušus datus.

No 1990. gada šī struktūra nav atjaunota un papildināta ar jaunām, patēriņam būtiskām pozīcijām, piemēram, maksas medicīnas, izglītības pakalpojumiem, kā arī mobilā tālruņa, interneta rēķiniem un citiem produktiem.

Piemērotas atskaites sistēmas trūkums neļauj saprast, kas sociālajā sistēmā īsti notiek, atzīst labklājības ministre Ilze Viņķele.

Pasaules Bankas pētījums un iztikas minimums – kad tas būs? Un kāda ir tā nozīme kā atskaites punktam, lai Latvijas sociālajā sfērā vispār kaut ko plānotu?

Neesmu vēl redzējusi starprezultātus, kas pamazām jau sāk ienākt, bet visam pētījumam jābūt gatavam maijā. Runājot par iztikas minimumu, ir skaidrs, ka šis rādītājs ir novecojis, un tajā ietvertais preču grozs neatbilst mūsdienām. Mazs piemērs – tajā nav interneta. Tāpēc Pasaules Banka pēc citu Eiropas valstu labākās prakses pieredzes Latvijai rēķina sabiedrības ienākumu mediānu – vidējo ieņēmumu līmeni, izslēdzot ekstrēmos rādītājus. Un tad ir jāvienojas par saprātīgu procentu no šīs mediānas, kas tiek uzstādīts kā jaunais iztikas minimums.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likums pašreiz paredz, ka šī nodokļa samaksas termiņš ir 15 dienas pēc deklarācijas iesniegšanas termiņa (1.jūnijs), līdz ar to 2019. gadā termiņš, kad vajadzētu samaksāt šo nodokli, iestāsies 17. jūnijā.

Pēc šī datuma jau parādniekam jārēķinās ar nokavējuma naudu par nesamaksāto summu.

Tiesa, valdība šonedēļ lēma, ka iedzīvotāji, kuri palikuši valstij parādā, IIN parādu varēs samaksāt līdz 2020.gada 1.decembrim. Lai šādas izmaiņas stātos spēkā, par tām vēl jānobalso Saeimai, līdz kurai šis jautājums pašlaik vēl nav nonācis.

Iespēja izveidojušos IIN parādu sadalīt un samaksāt pakāpeniski pašlaik paredzēta tikai tiem, kam parāds ir 640 eiro un vairāk. Tie būs tiesīgi to sadalīt trijos vienādos maksājumos: pirmais – līdz 17. jūnijam, otrais – līdz 16. jūlijam un trešais – pēdējais – līdz 16. augustam. Tiesa, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Kristīne Prusaka-Brinkmane DB norāda, ka algota darba darītājiem 640 eiro piemaksa valsts budžetam varētu izveidoties tikai kādos īpašos gadījumos.

Iztikas minimuma apmērs jūlijā nedaudz krities, sasniedzot 174,27 Ls. Tas ir vēsturiski trešais augstākais rādītājs, jo visaugstākais iztikas minimums bija jūnijā – 176,33 Ls, bet maijā tas bija 176,11 Ls.

Pirms gada jūlijā iztikas minimums bija 167,70 Ls, tātad gada laikā tas audzis par 3.9%. Savukārt šā gada aprīlī iztikas minimums bija 174,22 Ls, martā – 173,51 Ls, februārī – 172,28 Ls, bet janvārī – 171,41 Ls, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Jāpiebilst, ka iztikas minimuma patēriņa grozs tika izstrādāts, balstoties uz minimālā pārtikas patēriņa normatīviem, kurus bija izstrādājuši uztura zinātnieki. Minimālā patēriņa preču un pakalpojumu groza nomenklatūrā nav iekļauti alkoholiskie dzērieni un tabakas izstrādājumi, luksus preces, veselības aprūpes un izglītības maksas pakalpojumi. Iztikas minimuma patēriņa groza lietiskais saturs un patēriņa normatīvi visumā palikuši nemainīgi kopš 1991. gada.

Latvijas iecerei jau no 2016. gada ieviest progresīvo neapliekamo minimumu maz salīdzināmu piemēru Eiropas Savienības dalībvalstu vidū , piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Par to liecina BDO Tax veiktais pētījums. «Lielākajā daļā ES valstu nav noteikts progresīvais neapliekamais minimums, proti, tā apmērs atkarībā no cilvēka ienākumu līmeņa – jo lielāks ienākums, jo mazāks ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums,» pētījuma rezultātu izskaidro SIA BDO Tax nodokļu eksperts Edgars Vilnis. Viņš uzsver, ka tikai dažās ES dalībvalstīs – Lietuvā, Slovākijā, Slovēnijā un Spānijā – ir noteikts progresīvais neapliekamais minimums. «Tās visas, izņemot Spāniju, ir jaunās ES dalībvalstis. Daļēji tāds ir noteikts arī Dānijā, tomēr šajā valstī tiek izmantota atšķirīga pieeja neapliekamā minimuma diferenciācijai,» skaidro E. Vilnis.

Maijā, salīdzinot ar aprīli, iztikas minimums nedaudz pieaudzis, sasniedzot jaunu rekordu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Iztikas minimums maijā bijis 177,9 lati, mēneša laikā pieaugot par 0,46 latiem, jo aprīlī tas bija 177,44 lati. Savukārt gada laikā iztikas minimums audzis par 1,64 latiem.

Pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza vērtība tiek aprēķināta vidēji vienam Latvijas iedzīvotājam. Dzimuma, vecuma vai teritoriālajā dalījumā pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza vērtība netiek rēķināta, skaidro CSP. Tāpēc grozā ielikti gan bērnam, gan sievietei, gan vīrietim paredzēti apavi, apģērbi un citi individuālā patēriņa priekšmeti, lieko priekšmetu un pakalpojumu patēriņa vērtību eventuālā gadījumā katrs iedzīvotājs varētu izmantot atbilstoši savām personiskajām vajadzībām un ieskatiem.

Aprīlī iztikas minimums sasniedzis 177,44 latus, liecina Centrālā statistikas biroja dati.

Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, iztikas minimums palielinājies par 0,63 latiem, savukārt gada laikā tas audzis par 1,66 latiem.

Pagājušajā mēnesī iztikas minimums sasniedzis rekordaugstu līmeni, jo iepriekš augstākais rādītājs bija pērn jūnijā – 177,26 lati.

Pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza vērtība tiek aprēķināta vidēji vienam Latvijas iedzīvotājam. Dzimuma, vecuma vai teritoriālajā dalījumā pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza vērtība netiek rēķināta, skaidro CSP. Tāpēc grozā ielikti gan bērnam, gan sievietei, gan vīrietim paredzēti apavi, apģērbi un citi individuālā patēriņa priekšmeti, lieko priekšmetu un pakalpojumu patēriņa vērtību eventuālā gadījumā katrs iedzīvotājs varētu izmantot atbilstoši savām personiskajām vajadzībām un ieskatiem.

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Maskavas varasiestādes parakstījušas rīkojumu saskaņā ar kuru Krievijas galvaspilsētā šā gada trešajā ceturksnī noteikts iztikas minimums 9,2 tūkstošu rubļu (aptuveni 151 lata) apmērā, vēsta Krievijas plašsaziņas līdzekļi.

Saskaņā ar dokumenta tekstu iztikas minimums Maskavā noteikts 9,188 tūkstošu rubļu apmērā. Darbspējīgajiem iedzīvotājiem iztikas minimums veido 10,417 tūkstošus rubļu (aptuveni 171 lats), pensionāriem 6,254 tūkstošus latu (aptuveni 102 lati), bet bērniem 7,866 tūkstoši rubļu (aptuveni 129 lati).

Šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, iztikas minimums Maskavā samazinājies par trīs procentiem.

Iztikas minimums Latvijā oktobrī bija 172,75 lati, liecina Centrālās statistikas biroja dati. Salīdzinot ar septembri, tas palielinājies par 50 santīmiem.

Mazinās iespējas cilvēkiem kļūt par iedzīvotāju ienākuma nodokļa parādniekiem tikai tāpēc, ka tiek piemērots likumīgs, bet neatbilstošs diferencētais ar šo nodokli neapliekamais minimums, kā arī piemērota zemāka nodokļa likme, nekā tai būtu jābūt

To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā skatītie iespējamie grozījumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā. Pēc Saeimas informācijas, atbildīgās komisijas deputāti nolēma šos grozījumus virzīt izskatīšanai steidzamības kārtībā. Vairāki DB aptaujātie iespējamās izmaiņas vērtēja pozitīvi, norādot, ka šāda problēma tikusi identificēta jau nodokļu reformas laikā, tikai pērn tai nav pievērsuši vajadzīgo uzmanību.

Sarežģīta sistēma

DB jau vēstīja, ka no 2018. gada ir spēkā jauna kārtība, kādā katram iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātājam individuāli tiek noteikts savs ar nodokli neapliekamais minimums. Lai arī ar IIN neapliekamais minimums tiek palielināts līdz 200 eiro iepriekšējo 60 līdz 115 eiro apmērā, tomēr tiem, kuru bruto alga mēnesī pārsniedz 1000 eiro, neapliekamais minimums ir 0. Turklāt neapliekamais minimums 200 eiro apmērā būs tikai tiem, kuri saņem minimālo (430 eiro) un nedaudz augstāku par to bruto algu, visiem pārējiem tas jau būs mazāks. Jāņem vērā, ka katram IIN maksātājam ir savs neapliekamais minimums, ko aprēķina un nosūta VID uzņēmumiem elektroniskās deklarēšanās sistēmā. Proti, 2018. gada pirmajam pusgadam katram IIN maksātājam ir noteikts savs neapliekamais minimums, kas aprēķināts pēc konkrētā cilvēka ienākumiem 12 mēnešu periodā, kas beidzās 2017. gada 1. oktobrī. Savukārt 2018. gada otrajam pusgadam šis neapliekamais minimums tiks rēķināts, ņemot vērā cilvēka ienākumus laikā no 2017. gada 1. decembra līdz 2018. gada 31. maijam. Savulaik Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja nenoliedza, ka šis diferencētais neapliekamais minimums rada risku, ka pēc pārskata gada beigām nodokļu maksātājam zināmos apstākļos var būt parāds valstij. Iepriekš tiem, kuriem pienācās lielāks neapliekamais minimums par fiksēto, pēc gada beigām bija jāiesniedz iedzīvotāju ienākumu deklarācija un nodokļu administrācija samaksāja starpību.

Septembrī iztikas minimums sasniedzis 178,13 latus, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, iztikas minimums palielinājies par 0,5 latiem, jo augustā tas bija 177,63 lati, savukārt gada laikā tas audzis par 2,25 latiem.

Septembrī pārtikas preču minimums veidoja 54,02 latus, nepārtikas preces – 61,93 latus, pakalpojumi – 55,33 latus, bet pārējie maksājumi 6,85 latus.

Jāatzīmē, ka jūnijā iztikas minimums sasniedza rekordaugstu līmeni - 180,43 latus.

Laikraksts Dienas Bizness jau rakstīja, ka eksperti norāda, ka iztikas minimuma aprēķināšanā patlaban tiek izmantots situācijai neatbilstošs produktu grozs un jau sen bija jāmaina tā aprēķināšanas metode. Jāpiebilst, ka CSP jau 2010. gadā rosināja pārtraukt rēķināt iztikas minimumu, tomēr ideja netika īstenota un joprojām katru mēnesi tas tiek rēķināts, ņemot vērā, pēc ekspertu domām, novecojušus datus.

Pabalstus un pensijas Latvijā nosaka «uz aci», bez iedzīvotāju dzīves līmeni apliecinošiem rādītājiem.

Tas izriet no vairāku amatpersonu atbildēm uz DB jautājumiem par to, kā tiek aprēķināti pabalsti. Izrādās, ne viens no rādītājiem, kas apliecinātu minimālās iedzīvotāju dzīves līmeņa prasības, normatīvajos aktos nav iekļauts. Brīžiem kā salīdzinošs rādītājs tiek piesaukts iztikas minimums, taču tā aprēķiniem vairs nav likumīga pamata un rādītājs īsti neatbilst realitātei, jo metodoloģija iztikas minimuma groza aprēķināšanai nav mainīta kopš 1991. gada. Atbilstoši Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) datiem šā gada maijā iztikas minimuma patēriņa grozs vienam iedzīvotājam pieaudzis līdz 176,26 latiem.

Labklājības ministre Ilze Viņķele cer, ka kādu raksturojušu rādītāju, pret ko varētu adekvāti noteikt pabalstu lielumu, radīs Pasaules Banka savā pētījumā. «Tas ir viens no pētījuma uzdevumiem,» saka I. Viņķele. Viņa min, ka Pasaules Banka kā kontrolskaitli izmanto absolūtās nabadzības slieksni dažādos pasaules reģionos, tomēr vienlaikus I. Viņķele nav pārliecināta, ka tas būtu piemērotākais risinājums Latvijai.

Finanšu ministra Jāņa Reira vadībā atbilstoši valdības deklarācijai ministrijas speciālisti izstrādājuši un virza diskusijai priekšlikumu diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanai ar 2016. gadu, informē Finanšu ministrija.

«Šobrīd esam izstrādājuši konceptuālo ziņojumu, lai jau no 2016. gada mēs varētu spert pārliecinošu soli pretī nodokļu progresivitātei Latvijā. Pamatojoties uz solidaritātes, taisnīguma un atklātības principiem, esmu gatavs sabiedrībai, valdības kolēģiem un sociālajiem partneriem piedāvāt izvērtēšanai izstrādāto diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu jau no nākamā gada,» norāda ministrs Jānis Reirs.

Finanšu ministrija ir izstrādājusi priekšlikumu diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanai, kas to paredz ieviest pakāpeniski līdz 2020. gadam.

Tas paredz, ka 2016. gadā tiek piemērots mēneša neapliekamais minimums 75 eiro apmērā (tāpat kā līdz šim). 2017. gadā nodokļa maksātāji ar zemākām algām, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam (VID) gada ienākumu deklarāciju, var saņemt pārmaksāto nodokli. To pārrēķina, piemērojot diferencēto neapliekamo minimumu. Mazo algu saņēmējiem (līdz 380 eiro mēnesī) – neapliekamais minimums ir 100 eiro mēnesī. Strādājošajiem, kuri saņem darba algu no 380 līdz 1 000 eiro mēnesī, neapliekamais minimums, piemērojot formulu, pakāpeniski samazinās, līdz darba algai virs 1000 eiro mēnesī neapliekamais minimums paliek 75 eiro mēnesī.

Jūnijā iztikas minimums Latvijā sasniedza kārtējo rekordu – 176,63 latus, gada laikā pieaugot par 6,2% jeb 10,28 latiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp izdevumi pārtikas preču iegādei no iztikas minimuma jūnijā bija 54,60 latu, kas ir par 17,4% jeb 8,09 latiem vairāk nekā 2010.gada attiecīgajā laika periodā. Izdevumi nepārtikas precēm gada laikā pieauguši par 1,6% jeb 0,97 latiem un jūnijā bija 60,94 lati, bet izdevumi pakalpojumiem no iztikas minimuma veidoja 54,30 latu, kas ir pieaugums par 1,6% jeb 0,83 latiem.

Savukārt jūnijā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi viena iedzīvotāja pilna iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtība Latvijā pieaugusi par 0,3% jeb 0,52 latiem. Pēc pārvaldes datiem, 2011.gada jūnijā iztikas minimumu galvenokārt ietekmēja izdevumu pieaugums pakalpojumiem (+0,7%) un pārtikas produktu iegādei (+0,5%), bet samazinoša ietekme bija izdevumu kritumam nepārtikas iegādei (-0,3%).

Savulaik sparīgi (un visai pamatoti) tika kritizēta metodoloģija, atbilstoši kurai Latvijā tika rēķināta minimālā alga. Laika gaitā dažādas runas par šo tēmu noveda pie tā, ka iepriekšējo metodoloģiju likvidēja, bet jaunu tā arī neradīja. Vai nu aizmirsa, vai nevienam nav skaidrības, kā to darīt, bet šīs metodoloģijas vienkārši nav.

Tā vietā ir tikai klusa čiepstēšana, ka varbūt Pasaules Banka saņemsies un kaut ko šajā jomā izstrādās, un tad arī mums būšot, ko pārņemt.

Tikmēr dažādi pabalsti un arī vecuma pensijas Latvijā tiek noteikti vienkārši «uz aci». Principā var teikt, ka sistēma ir vienkārša – cik naudas budžetā attiecīgajā gadā ir, tik arī sadala «uz galviņām», pasakot, ka iegūtais aprēķins atbilst kādai ļoti gudrai formulai, kuras būtību izskaidrot nemaz nav tik vienkārši un to nemaz nevajag darīt. Iespējams, tāpēc arī nav jābrīnās, ka iztikas minimums, neapliekamais minimums un minimālā alga Latvijā ir trīs pilnīgi dažādi lielumi, lai gan zināmai saskaņai tajos pēc loģikas tomēr vajadzētu būt. Respektīvi, būtu tikai loģiski, ja vismaz minimālā alga un neapliekamais minimums neatšķirtos. Nepārsteidz arī Ekonomikas ministrijas paziņojums, ka iztikas minimums ir lielums, kuru nemaz nevajagot rēķināt.

Tiesībsarga Jura Jansona uzstādījums, saskaņā ar kuru minimālā mēnešalga Latvijā, jau tuvākajā laikā būtu jāpalielina līdz 300 Ls, nav reālistisks.

To otrdien pēc valdības sēdes, kurā tika apstiprināta valdības atbildes vēstule tiesībsargam, uzsvēra Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība).

Viņš atgādināja, ka Finanšu ministrija jau nākusi klajā ar ierosinājumu no nākamā gada minimālo mēnešalgu paaugstināt no 200 Ls līdz 225 Ls mēnesī.

Tomēr arī pret šo iniciatīvu nopietni iebildumi ir Latvijas Darba devēju konfederācijai, sacīja valdības vadītājs, norādot, ka minimālās algas celšana Latvijā ir jāveic, raugoties arī uz tendencēm tuvākajās kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā.

Atbildot uz tiesībsarga Jura Jansona aicinājumu valdībai nekavējoties lemt par grozījumiem normatīvajos aktos, kas iespējami ātrākā periodā nodrošinātu strādājošajiem, kas saņem valsts noteikto minimālo algu, tās pieaugumu līdz iztikas minimuma līmenim, valdība norādījusi, ka Latvijā minimālo mēneša darba algu nosaka, ņemot vērā ekonomisko stāvokli valstī, darba tirgus attīstību, bezdarba līmeni un valsts budžeta iespējas.

Jaunā diferencētā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma noteikšanas kārtība palielina risku nodokļu maksātājam palikt parādā valstij, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

No 2018. gada ir spēkā jauna kārtība, kādā katram iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātājam individuāli tiek noteikts savs ar šo nodokli neapliekamais minimums. Lai arī IIN neapliekamais minimums tiek palielināts līdz 200 eiro iepriekšējo 60 līdz 115 eiro apmērā, tomēr tiem, kuru bruto alga mēnesī pārsniedz 1000 eiro, neapliekamais minimums ir 0. Turklāt neapliekamais minimums 200 eiro apmērā būs tikai tiem, kuri saņem minimālo algu (430 eiro) un nedaudz augstāku par to bruto algu, visiem pārējiem tas jau būs mazāks.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule Latvijas Radio 4 raidījumā Darbojošās personas atzina, ka katram IIN maksātājam ir savs neapliekamais minimums, ko aprēķina un nosūta VID, uzņēmumiem elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Proti, 2018. gada I pusgadam katram IIN maksātājam ir noteikts savs neapliekamais minimums, kas aprēķināts pēc konkrētā cilvēka ienākumiem 12 mēnešu periodā, kas beidzās 2017. gada 1. oktobrī. Savukārt 2018. gada otrajam pusgadam šis neapliekamais minimums tiks rēķināts, ņemot vērā cilvēka ienākumus laikā no 2017. gada 1. decembra līdz 2018. gada 31. maijam. I. Cīrule nenoliedza, ka šis diferencētais neapliekamais minimums rada risku, ka pēc pārskata gada beigām nodokļu maksātājam zināmos apstākļos var būt parāds valstij. Iepriekš tiem, kuriem pienācās lielāks neapliekamais minimums (par fiksēto), pēc gada beigām bija jāiesniedz iedzīvotāju ienākumu deklarācija, un nodokļu administrācija samaksāja starpību.

Bruto algas 1000 eiro saņēmējam Latvijā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums būs 0 eiro, savukārt Igaunijā – 500 eiro, turklāt ziemeļu kaimiņvalstī lielo algu saņēmēji maksā mazāku ienākuma nodokli nekā Latvijā

Šādu ainu rāda zvērinātu advokātu biroja Lextal Igaunijas partnera Anta Karu dati. Kaut arī Latvijā no 2018. gada ir veiktas būtiskas pārmaiņas gan ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) neapliekamā minimuma apmēra noteikšanā, gan arī IIN likmēs, tomēr, iegūtos rezultātus salīdzinot ar analogu Igaunijas sistēmu, rodas pārsteidzoši secinājumi – Latvijā par turīgu cilvēku, kuram nepienākas ar IIN neapliekamais minimums, tiek uzskatīts tas, kam bruto alga (pirms nodokļu nomaksas) ir 1000 eiro mēnesī, savukārt Igaunijā ar šādu pašu ienākuma līmeni neapliekamais minimums ir 500 eiro.

Fundamentāla reforma

DB jau vēstīja, ka Latvijā no 2018. gada ir trīs IIN likmes – bruto ienākumiem līdz 20 004 eiro gadā tā būs 20%, no 20 004 eiro līdz 55 000 eiro – 23% un virs 55 000 eiro gadā jau 31,4% apmērā. Tādējādi visi sākotnēji maksās mazāku IIN likmi. Vienīgais izņēmums būs situācijā, ja darbiniekam ir vairākas darba vietas, tad otrās darba vietas (kur nav iesniegta algas nodokļa grāmatiņa) IIN jārēķina pēc 23% likmes, kaut arī cilvēka bruto alga kopā divās darba vietās nesasniedz 1667 eiro mēnesī. Ar IIN neapliekamais minimums tika palielināts līdz 200 eiro pašreizējo 60 līdz 115 eiro apmērā, tomēr tiem, kuru bruto alga mēnesī pārsniedz 1000 eiro, neapliekamais minimums ir 0. Turklāt neapliekamais minimums 200 eiro apmērā būs tikai tiem, kuri saņem minimālo algu (430 eiro) un nedaudz augstāku par to bruto algu, visiem pārējiem tas jau būs mazāks.

Saeima pirmdien, 30.novembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas no nākamā gada paredz pakāpeniski ieviest diferencēto neapliekamo minimumu, informē Saeimas Preses dienests.

Saskaņā ar likuma izmaiņām visām personām turpmāk tiks piemērots nevis vienāds ar nodokli neapliekamais minimums, bet gan gada diferencētais neapliekamais minimums. Tā apmērs būs atkarīgs no maksātāja gūto ar nodokli apliekamo ienākumu apjoma, un tajā tiks ieskaitīti gan saskaņā ar vispārējo likmi apliekamie ienākumi, gan arī tādi ienākumi, kurus ar nodokli apliek pēc samazinātās likmes.

Likums papildināts ar normu, kas noteic, ka maksātāja gada diferencēto neapliekamo minimumu aprēķina pēc formulas, ko nosaka Ministru kabinets (MK). Formulā ņem vērā maksātāja gada apliekamos ienākumus, kā arī MK noteikto minimālo mēneša un maksimālo gada neapliekamo minimumu, gada apliekamā ienākuma apmērus, līdz kuram piemēro maksimālo un virs kura tikai minimālo gada neapliekamo minimumu. Valdība noteiks arī kārtību, kādā aprēķina un piemēro maksātāja gada diferencēto neapliekamo minimumu par nepilnu taksācijas gadu.

Jūnijā iztikas minimums sasniedzis 180,43 latus, kas ir augstākais līmenis kopš dati tiek apkopoti, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pagājušajā mēnesī iztikas minimums bija 177,9 lati, savukārt pērnā gada jūnijā – 177,26 lati.

Jūnijā pārtikas preču minimums veidoja 56,15 latus, nepārtikas preces - 61,82 latus, pakalpojumi – 55,52 latus, bet pārējie maksājumi 6,94 latus.

Laikraksts Dienas Bizness jau rakstīja, ka eksperti norāda, ka iztikas minimuma aprēķināšanā patlaban tiek izmantots situācijai neatbilstošs produktu grozs un jau sen bija jāmaina tā aprēķināšanas metode. Jāpiebilst, ka CSP jau 2010. gadā rosināja pārtraukt rēķināt iztikas minimumu, tomēr ideja netika īstenota un joprojām katru mēnesi tas tiek rēķināts, ņemot vērā, pēc ekspertu domām, novecojušus datus.

Krievijā 2015.gada pirmajā ceturksnī zem nabadzības robežas dzīvojuši 22,9 miljoni cilvēku jeb 15,9% no visas sabiedrības. Salīdzinājumā ar attiecīgo laika posmu pērn viņu skaits pieaudzis par 3,1 miljonu, ceturtdien paziņojis Krievijas Federālais Statistikas dienests.

Šāda nabadzības līmeņa celšanās skaidrojama galvenokārt ar būtisku iztikas minimuma pieaugumu, kas savukārt saistīts ar augsto inflāciju. Proti, salīdzinājumā ar 2014.gada pirmā ceturksni iztikas minimums palielinājies no 7688 līdz 9662 rubļiem.

Pagājušā gada pirmajā ceturksnī Krievijā zem nabadzības robežas dzīvoja 19,8 miljoni cilvēku.

Šā gada pirmajos trijos mēnešos Krievijā vidējie ienākumi, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija 25 200 rubļi mēnesī jeb 261% iztikas minimuma. Attiecīgajā laika posmā pērn tie bija 22 700 rubļi jeb 295% iztikas minimuma.

Nabadzības līmenim ir izteikti sezonāls raksturs - pēdējā ceturksnī tas ir viszemākais, jo gada nogalē tiek izmaksātas prēmijas. Tā, pagājušā gada pirmajā ceturksnī to cilvēku īpatsvars, kuri ienākumi bija zemāki par iztikas minimumu, Krievijā bija 13,8%, otrajā - 12,1%, trešajā - 11,5%, ceturtajā - 9,1%, bet kopumā visā pagājušajā gadā - 11,2%, kamēr 2013.gadā - 10,8%.