Bijušais «Latvijas Krājbankas» un Lietuvas bankas «Snoras» īpašnieks Vladimirs Antonovs pilnībā atzinis Krievijas izmeklētājiem savu vainu apsūdzībās par bankas «Sovetskij» līdzekļu izlaupīšanu, vēsta laikraksts «Vedomosti».

Kā Sanktpēterburgas Viborgas rajona tiesas sēdē paziņojis izmeklētājs, aprīlī aizturētais Antonovs «pilnībā atzinis savu vainu un noslēdzis pirmstiesas vienošanos». Ziņots, ka Antonovs arī sniedzis liecību pret bijušo šīs bankas vadītāju Staņislavu Mitrušinu.

Neraugoties uz Antonova atzīšanos, tiesa tomēr noraidījusi viņa lūgumu aizstāt apcietinājumu ar mājas arestu, pieļaujot, ka viņš varētu mēģināt bēgt.

Krimināllieta pret Antonovu tika ierosināta saistībā ar aizdomām, ka viņš 2015.gadā kopā ar vairākiem bankas «Sovetskij» vadītājiem izstrādājis plānu, kas paredzēja atklāt šai bankā kredītlīniju, lai izkrāptu no tās naudu līdz 150 miljonu rubļu apmērā. Kā skaidro izmeklētāji, kredītlīnija atklāta uz laiku līdz šā gada oktobrim ar procentu likmi 18% gadā. Krāpnieciskās shēmas rezultātā Antonovs ieguvis 15 miljonus rubļu, no kuriem 10 miljonus jau atdevis.

Bijušais AS Latvijas Krājbanka īpašnieks Vladimirs Antonovs gatavs personīgi ierasties pie Raimonda Paula un atdot viņam bankā zaudētos ietaupījumus ar procentiem.

Tā pusotru gadu pēc Snoras un Krājbankas kraha portālam Delfi atzīst V. Antonovs.

«Manuprāt, patiesībā tas, kas notika ar Snoras bija politiski motivēts, lai arī tiek saukti citi iemesli,» uzsver V. Antonovs. «Godīgi sakot, tik lielas bankas nemēdz būt ideāli veselas. Visas Austrumeiropas un Krievijas bankas ar kaut ko slimo, īpaši tad, ja pārdzīvota krīze. Visām ir problēmas,» viņš norāda.

«Visas zviedru bankas saņēma valsts palīdzību, lai tiktu galā ar saviem sliktajiem kredītiem. Mēs to nekad nedarījām. Bet jebkurai bankai ir problēmas, un parasti, ja regulatori tādas redz, notiek sarunas ar īpašniekiem. Ja ir vajadzīga nacionalizācija, tas notiek civilizēti, kā Parex gadījumā, kad banku pārņēma, sadalīja labajā un sliktajā bankā un tā turpina strādāt. Ar Snoras notika pavisam citādi, banku, manuprāt, pretlikumīgi pārņēma. Manuprāt, tam, kas notika ar Snoras, ir vairāki iemesli,» uzskata V. Antonovs. «Lietuvas vara, saprotot, ka tuvojas vēlēšanas un Convers Group faktiski ir pieejami neierobežoti finansiālie resursi. Mēs vienmēr ieņēmām politiski neitrālu pozīciju, bet visi lieliski zināja, ka Baranauskam ir ļoti labas attiecības ar sociāldemokrātiem, ka mūsu rīcībā ir ļoti ievērojami finanšu resursi, kas pieder Krievijas pilsonim. »

Krievijas tiesa pirmdien piespriedusi bijušajam «Latvijas krājbankas» un Lietuvas bankas «Snoras» līdzīpašniekam Vladimiram Antonovam divarpus gadu ieslodzījumu lietā par Krievijas bankas «Sovetskij» līdzekļu izkrāpšanu.

Sanktpēterburgas Viborgas rajona tiesa atzina Antonovu par vainīgu krāpšanā lielā apmērā.

Tiesa nolēma, ka ieslodzījums Antonovam jāizcieš vispārēja režīma kolonijā.

Antonovs savu vainu tiesā atzina. Pēc sprieduma pasludināšanas viņš tika apcietināts tiesas zālē.

Jau ziņots, ka Antonovs tika aizturēts 2018.gada 12.aprīlī. Dienu vēlāk viņam tika noteikts drošības līdzeklis apcietinājums, kas 26.septembrī tika nomainīts pret mājas arestu.

Pēc izmeklēšanas materiāliem, Antonovs saziņā ar vairākiem bankas «Sovetskij» vadītājiem šajā bankā noformējis 150 miljonu rubļu (divi miljoni eiro) kredītlīniju ar procentu likmi 18% gadā. Kredītlīnija piešķirta īpaši nodibinātai firmai, kas nav veikusi reālu darbību. Antonovs ar līdzdalībniekiem saņemtos līdzekļus piesavinājušies, un viņiem nav bijis nodoma tos atdot, teikts lietas materiālos.

Izvērtējot ierēdņa vainu, ir secināms, ka pārkāpumu, izdodot rīkojumu par finansējuma piešķiršanu Karvas hidroelektrostacijas (HES) būvniecībai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretārs Aleksandrs Antonovs ir izdarījis apzināti.

Šādu secinājumu izdarījusi disciplinārlietas izmeklēšanas komisija, izvērtējot Antonova atbildību par lēmuma pieņemšanu, piešķirot finansējumu Karvas HES būvniecības projektam, neskatoties uz to, ka projekts ir vidi degradējošs un neatbilst Ministru kabineta noteikumiem, kam atbalsts ir jāpiešķir. Komisijas atzinumā apgalvots, ka ierēdnim šajā gadījumā ir bijis viegli apzināties savas rīcības prettiesisko saturu.

Komisija arī norāda, ka Antonovs lēmumu par finansējuma piešķiršanu bija pieņēmis vienpersoniski, nesaskaņojot to ar nevienu citu ministrijas atbildīgo amatpersonu. Viņš arī vienpersoniski ir pārvērtējis Vides investīciju fonda lēmumu finansējumu nepiešķirt, kas arī esot vērtējama kā apzināta rīcība. Turklāt līdz šim šāda satura vienpersoniska lēmuma sagatavošana un pieņemšana nav bijusi Antonova profesionālās darbības pieredzē, teikts atzinumā. Dokumentā arī apgalvots, ka Antonovs apzināti vēlējies panākt, lai viņa rezolūcija par finansējuma piešķiršanu tiktu izpildīta.

Bijušais Latvijas Krājbankas un Lietuvas bankas Snoras īpašnieks Vladimirs Antonovs, ko Lietuva grib saukt pie atbildības par Snoras īpašumu piesavināšanos lielā apmērā un dokumentu viltošanu, Maskavas arbitrāžas tiesā iesniedzis prasību pret Lietuvas valsti, vēloties pietiesāt 40 miljardus rubļu (555 miljonus eiro) par kaitējumu, kas, viņaprāt, nodarīts viņa mantai un reputācijai.

Kā atbildētāja lietā norādīta Lietuvas Tieslietu ministrija. Prasība iesniegta 5.augustā, bet pirmā tiesas sēde paredzēta 22.septembrī.

Savus materiālos zaudējumus Antonovs novērtējis par aptuveni 20,2 miljardiem rubļu, bet kaitējumu savai lietišķajai reputācijai - par 19,9 miljardiem rubļu.

Turklāt viņš vēlas, lai tiktu atzīti par nepatiesiem Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites 2011.gadā izskanējušie izteikumi, ka Snoras darbība vērtējama kā nekaunīgs uzbrukums Lietuvas banku sistēmai un Lietuvas pilsoņu interesēm.

Kā liecina tiesas materiāli, Antonova prasības nodrošināšanai tiesa aizliegusi atsavināt Snoras nekustamā īpašuma objektus Krievijas teritorijā - divpadsmit nedzīvojamās ēkas Maskavā un vēl dažas Maskavas apgabalā, kā arī divus betona žogus Krievijas galvaspilsētā aptuveni 400 metru kopgarumā.

Par svešas mantas prettiesisku iegūšanu lielā apmērā, grāmatvedības un statistiskās informācijas slēpšanu, kā arī pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu apsūdzētais bijušais AS Latvijas Krājbanka (Krājbanka) prezidents Ivars Priedītis nekad, ne pie kādiem apstākļiem nav piesavinājies svešu mantu ne lielākā, ne mazākā apmērā, apgalvoja viņa advokāts Jānis Davidovičs.

Advokāts norādīja, ka Priedītis noliedz vienošanos ar Vladimiru Antonovu, noliedz abu kopīgu noziedzīgu nolūku esamību un noziedzīgu darbību veikšanu. Starp Priedīti un Antonovu esot valdījušas tikai lietišķas attiecības - padotā un priekšnieka, bankas galvenā līdzīpašnieka attiecības, sacīja Davidovičs.

Advokāts norādīja, ka saskaņā ar bankas normatīvajiem dokumentiem Priedītis ir bijis tiesīgs parakstīt ķīlas līgumus ar visām bankām, tāpat Priedītis noliedz apgalvojumus par apzinātu nepatiesu gada pārskatu sniegšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) un Latvijas Bankai.

Dokumentu parakstīšana bijusi nepieciešama, lai sagatavotu dokumentus atvasināto finanšu vērtspapīru izlaišanai un kotēšanai Rietumeiropas fondu biržās. Antonovs Priedītim apgalvojis, ka tiek gatavota Air Baltic Corporation (airBaltic) un Baltijas Aviāciju sistēmu (BAS) pārkreditēšana ar vērtspapīru izlaišanu un kotēšanu fondu biržās un ka visu šo periodu no attiecīgo dokumentu parakstīšanas līdz vērtspapīru izlaišanai naudas līdzekļi būšot pieejami, un šīs ķīlas esot formālas.

Bijušais Latvijas Krājbankas līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs savā kontrolē pārņēmis Krievijas banku Russkij investicionnij aļjans (RIA-bank), tādējādi atgriežoties banku biznesā pēc vairāku savā īpašumā esošu banku sabrukuma, anonīmi avoti atklājuši Krievijas lietišķajam laikrakstam Vedomosti.

Vairāki baņķieri un Antonova paziņas laikrakstam atklājuši, ka kopš šā gada janvāra Anotonovs faktiski kontrolē RIA-bank, bet tuvākajā laikā viņa uzticības personas varētu pārņemt arī banku Russkij meždunarodnij bank (RMB). Vedomosti savus avotus identificēja kā cilvēku, kas tādu informāciju saņēmis no Krievijas centrālās bankas, baņķieri, kas sadarbojas ar RIA-bank, un kādas Antonova kompānijas līgumpartnerfirmas darbinieku.

Ar RIA-bank strādājošais baņķieris Vedomosti norādīja, ka nez vai pats Antonovs Krievijā var iegūt kādus banku aktīvus, jo centrālās bankas vērtējumā viņš nav uzticams īpašnieks, lai gan «formālu pretenziju pret Antonovu [Krievijas] varasiestādēm nav». Viņš sacīja, ka Krievijas centrālajā bankā ir informācija par Antonova iesaisti banku tirgū un viņš pat esot uzaicināts ierasties uz tikšanos centrālajā bankā.

Lielbritānijas Augstā tiesa trešdien noraidījusi bijušo Latvijas Krājbankas un bankas Snoras īpašnieku Vladimira Antonova un Raimonda Baranauska pārsūdzību par pagājušā gada sākumā pasludināto Londonas Vestminsteras tiesas lēmumu izdot abus bijušos baņķierus Lietuvai, vēsta ziņu aģentūra Press Association.

Tiesa atzinusi par pamatotu Lietuvas Ģenerālprokuratūras lēmumu izdot Eiropas aresta orderi viņu aizturēšanai un noraidījusi Antonova un Baranauska apgalvojumus, ka viņu lieta esot politiski motivēta.

Lietuva abus šobrīd Londonā dzīvojošos bijušos baņķierus tur aizdomās, ka viņi piesavinājušies Snoras īpašumus aptuveni 490 miljonu eiro vērtībā. Prokurori arī ierobežojuši viņu tiesības uz īpašumiem 233 miljonu eiro vērtībā.

Šis tiesas lēmums vēl gan var tikt pārsūdzēts Lielbritānijas Augstākajai tiesai, tomēr Lietuvas Ģenerālprokuratūra cer, ka izdošanas process neiekavēsies, vēsta Vz.lt. Kā preses konferencē norādījis prokurors Toms Krušna, visticamāk, pārsūdzība netiktu pieņemta. Antonovs un Baranausks tagad var apstrīdēt tikai līdzšinējo lietas izskatīšanas kārtību, bet ne tiesas noskaidrotos lietas faktiskos apstākļus, un šie procesi notiek krietni vien ātrāk.

Izdalītajā Latvijas Krājbankas krimināllietā apsūdzība celta bijušajam bankas līdzīpašniekam Vladimiram Antonovam, informē Antonova advokāts Viesturs Zauls.

Advokāts atklāja, ka Antonovam apsūdzība ir celta pēc tā paša panta, kas bijušajam bankas prezidentam Ivaram Priedītim, un neattiecas uz grāmatvedības un statistiskās informācijas noteikumu pārkāpšanu.

Priedītim celta apsūdzība, kur pirmā apsūdzības daļa ir par svešas mantas prettiesisku iegūšanu lielā apmērā. Apsūdzība celta pēc Krimināllikuma 179.panta trešās daļas, proti, par piesavināšanos, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās.

Savukārt otra apsūdzības daļa ir par statistisko atskaišu sniegšanu, proti, Priedītis, pēc likumsargu domām, šīs atskaites un informāciju slēpis. Apsūdzība celta pēc Krimināllikuma 217.panta otrās daļas par grāmatvedības un statistiskās informācijas noteikumu pārkāpšanu.

Lietas skatīšanu par finanšu noziegumos apsūdzētā Krievijas miljonāra un bijušā bankas Snoras akcionāra Vladimira Antonova izdošanu Lietuvai Londonas Vestminsteres rajona Maģistrātu tiesa atsāks nākamā janvārī, vēsta britu plašsaziņas līdzekļi.

V. Antonovs un bijušais Snoras vadītājs Raimonds Baranausks tiesas priekšā stāsies 21. janvārī. Tiesa iepriekš bija devusi ilgāku laiku V. Antonova un R. Baranauska advokātiem aizstāvības sagatavošanai.

Abi finansisti Lielbritānijā saistībā ar Lietuvas izdoto Eiropas aresta orderi tika aizturēti aizvadītā gada novembrī. Lietuvā V. Antonovs un R. Baranausks tiek turēti aizdomās par Snoras bankas līdzekļu piesavināšanos lielos apmēros, dokumentu viltošanu un krāpšanos ar finanšu pārskatiem. V. Antonovs un R. Baranausks tiek apsūdzēti kopumā 200 miljonu latu piesavināšanā.

Londonas tiesas priekšā pirmo reizi apsūdzētie stājās aizvadītā gada decembrī, kad tika atbrīvoti par drošības naudu. Šā gada maijā tiesa pēc maksātnespējīgās bankas Snoras administratora prasības arestēja V. Antonova īpašumus 492 miljonu eiro vērtībā.

Krievijas pilsētā Sanktpēterburgā trešdien tika aizturēts bijušais «Latvijas Krājbankas» un Lietuvas bankas «Snoras» īpašnieks Vladimirs Antonovs, kurš tiek turēts aizdomās par Krievijas bankas «Sovetskij» līdzekļu izlaupīšanu, ziņoja Krievijas mediju grupa RBK.

Antonovu aizturēja Sanktpēterburgas policijas galvenās izmeklēšanas pārvaldes darbinieki. Aizturēšana tika veikta, izmeklējot krimināllietu pēc Krievijas kriminālkodeksa panta par krāpšanu.

Banka «Sovetskij» oficiāli nepiederēja Antonovam, un par viņa saistību ar šo banku nav ziņots. 2015.gadā tika veikta šīs bankas sanācija, un tās finanšu atveseļošanai sākotnēji piesaistīja banku «Rossijskij kapital». No 2016.gada marta bankas «Sovetskij» sanāciju veica «Tatfondbank», bet tās licence 2017.gada martā tika atsaukta. Šī gada februārī Krievijas centrālā banka uzticēja bankas «Sovetskij» sanāciju Banku sektora konsolidācijas fondam.

Marta beigās Lietuvas Ģenerālprokuratūra nosūtīja Krievijas Ģenerālprokuratūrai pieprasījumu par juridiskas palīdzības sniegšanu lietas izmeklēšanā pret bijušajiem «Snoras» īpašniekiem Antonovu un Raimundu Baranausku.

Latvijas aviosabiedrību airBaltic no maksātnespējas faktiski izglāba Latvijas Krājbanka un citas bankas bijušā īpašnieka Vladimira Antonova finanšu struktūras, šādu viedokli intervijā laikrakstam Vesti paudis bijušais bankas prezidents Ivars Priedītis.

Viņš uzsvēris, ka šis ir jautājums, par ko valdība joprojām kategoriski atsakās runāt. «Ja banka laikā no 2008. līdz 2011.gadam nebūtu kreditējusi nacionālo aviopārvadātāju, kompānija jau sen būtu kļuvusi maksātnespējīga,» uzskata Priedītis.

Iepriekš intervijā Latvijas Televīzijai arī Latvijas Krājbankas bijušā īpašnieka Vladimira Antonova tēvs - Krievijas baņķieris Aleksandrs Antonovs - atzina, ka Latvijas Krājbankai problēmas sāka rasties pēc tam, kad tika izsniegti lieli kredīti Latvijas aviosabiedrības airBaltic attīstībai.

«Sākām kreditēt airBaltic, kurai bija lieli attīstības plāni, un līdz ar to radās lieli operacionāli zaudējumi. Līdz ar to bija nepieciešams liels kredīts, kura apjoms sasniedza to normatīvu, kāds pieļaujams viena klienta kreditēšanā,» skaidroja A.Antonovs.

No amata atstādinātais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretārs Aleksandrs Antonovs trešdien, 26.martā, iecelts par Rīgas namu pārvaldnieka (RNP) valdes priekšsēdētāju, vēsta Diena.lv.

Šo faktu Dienai apstiprinājis arī pats Antonovs, piebilstot, ka piekritis šo posteni ieņemt, jo labi orientējas pašvaldību jautājumos.

Antonovs nav arī neslēpis, ka apzinās – tiesāšanās par atbrīvošanu no VARAM valsts sekretāra amata varētu būt ilgstoša, taču viņš arī necerot, ka uzvaras gadījumā tiks amatā atjaunots.

Antonovs Rīgas namu pārvaldnieka valdes priekšsēdētāja krēslā nomainīs Ervīnu Straupi (GKR), kurš šo amatu pameta 3.martā. Straupe RNP vadīja kopš tā dibināšanas 2011.gada decembrī.

Savukārt Antonovs no VARAM valsts sekretāra amata atstādināts pēc toreizējā VARAM minsitra Eināra Cilinska (NA) ierosinājuma, kam par pamatu minēta «būtiska kaitējuma radīšana valsts interesēm».

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra amatā plānots iecelt pašreizējo Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāru Gunti Puķīti.

Valdībai rīt būs jālemj par VARAM valsts sekretāra Aleksandra Antonova atbrīvošanu no amata un G. Puķīša iecelšanu šajā amatā.

Ministru kabineta rīkojuma projektā teikts, ka Antonovs no amata atbrīvojams, ņemot vērā pret viņu ierosinātās disciplinārlietas komisijas atzinumu.

Lai nodrošinātu labu pārvaldību valsts interesēs, Antonova vietā šajā amatā plānots apstiprināt KM līdzšinējo valsts sekretāru G. Puķīti. G. Puķītis šādai pārcelšanai ir piekritis, un, ja valdība lems par labu Puķīša pārcelšanai, viņš amata pienākumus pildīs no trešdienas, 12.marta.

VARAM skaidro, ka ir izvērtēta G. Puķīša ilgstošā darba pieredze valsts pārvaldē VARAM un LM valsts sekretāra amatos un zināšanas VARAM darbības jomās, kas ir nepieciešamas sekmīgas VARAM darbības nodrošināšanai.

Krievija novembrī nosūtījusi tiesiskās palīdzības lūgumu Latvijai, prasot piedzīt vairāk nekā 20 miljonus eiro no nacionālās lidsabiedrības «airBaltic», liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Prasība saistīta ar bijušajam «Latvijas Krājbankas» lielākajam akcionāram Vladimiram Antonovam savulaik piederējušo, nu jau bankrotējušo Krievijas banku «Investbank», kas 2012.gada martā sāka trīs civillietas pret bijušo «airBaltic» akcionāri SIA «Baltijas aviācijas sistēmas» (BAS) un «airBaltic» kā līdzatbildētāju, prasot atmaksāt it kā izsniegto aizdevumu 18,4 miljonu apmērā, procentus un līgumsodu.

Latvijas Tieslietu ministrijā (TM) aģentūrai LETA apstiprināja, ka ministrijas lietvedībā ir saņemti tiesiskās palīdzības lūgumi no Krievijas Tieslietu ministrijas par spriedumu atzīšanu un izpildi Latvijas teritorijā. Lūgumi, kas attiecas uz parādu piedziņu no «airBaltic» un BAS, saņemti šī gada 21.novembrī, taču to saturu TM nevarot komentēt.

Viļņas apgabala tiesa piespriedusi bankrotējušās Lietuvas bankas Snoras bijušajam lielākajam akcionāram Vladimiram Antonovam atmaksāt bankai neatdotu aizdevumu 20 miljonu litu (5,8 miljonu eiro) apmērā, vēsta Lietuvas biznesa ziņu portāls Vz.lt.

Kā izdevumam pastāstījusi Antonova advokāte Aušra Ižičkiene, viņas klients un viņa tēvs Aleksandrs kredītlīgumu ar banku noslēguši 2010.gadā, taču kopš 2011.gada beigām, kad banka tika nacionalizēta un Antonova īpašums arestēts, kredīta maksājumus viņi nav veikuši. Bankas prasību tiesa apmierinājusi pilnā apmērā - pietiesātā summa ietver arī kredīta procentus un kavējuma naudu.

Advokāte pagaidām nav varējusi atbildēt uz jautājumu, vai Antonovs tiesas lēmumu pārsūdzēs. Portāls atgādina, ka no Antonova nesen jau pietiesāts cits aizdevums aptuveni 12 miljonu litu apmērā un šo lēmumu viņš nav pārsūdzējis.

Lielbritānija izdevusi aresta orderi bijušajiem Bankas Snoras AB īpašniekiem, kuri pazuda pēc tam, kad zaudēja cīņu pret izdošanu, lai tiktu tiesāti par krāpšanu Lietuvā, raksta Bloomberg.

Londonas tiesa izdevusi orderi Vladimira Antonova un Raimonda Baranauska arestam pēc tam, kad Antonova advokāti paziņojuši, ka viņš ir aizbēdzis uz Krieviju, pārkāpjot viņa drošības naudas nosacījumus.

Lietuva 3,5 gadu garumā ir centusies panākt Krievijas pilsoņa Antonova un viņa Lietuvas biznesa partnera Baranauska izdošanu. Abi pazuda, lai kavētu viņu izdošanu Baltijas valstīm, kur viņi tiek vainoti dokumentu viltošanā un kontu pārskaitījumu veikšanā 490 miljonu eiro apmērā laikā, kad Snoras bija valsts trešā lielākā banka pēc noguldījumu apjoma, tādējādi radot bankas sabrukumu.

2014.gada janvārī Londonas Vestminsteras tiesa jau lēma, ka Antonovam un Baranauskam jāstājas taisnīgas tiesas priekšā saistībā ar apsūdzībām krāpšanā, un noraidīja argumentus, ka viņu izdošana būtu cilvēktiesību pārkāpums, bet viņi drīz vien pārsūdzēja šo spriedumu Augstajai tiesai.

Pēc bijušā ekonomikas ministra Daniela Pavļuta (RP) rīkojuma izveidotā starpinstitūciju darba grupa ir rosinājusi sākt disciplinārlietu pret Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāru Aleksandru Antonovu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK) pastāstīja, ka pēc dienesta pārbaudēm komisija ir rosinājusi sākt disciplinārlietu pret Antonovu saistībā ar viņa atbildību par pieņemtajiem lēmumiem, kas paredz līdzekļu piešķiršanu Karvas hidroelektrostacijas (HES) būvniecībai.

Visticamāk, ka šodien vai rīt tiks parakstīts rīkojums par disciplinārlietas sākšanu.

Cilinskis atzina, ka patlaban vēl negrib vērtēt, vai Antonova amata vieta ir apdraudēta. «Negribētu skriet notikumiem pa priekšu,» noteica ministrs.

Savukārt Antonovs ir pārliecināts, ka viņš savu amatu disciplinārlietas izmeklēšanas rezultātā nezaudēs. «Man ir divas kājas, jūtos stabili,» teica Antonovs.

Viļņas apgabaltiesa piektdien arestējusi bijušo Latvijas Krājbankas un Snoras īpašnieku Vladimira Antonova un Raimunda Baranauska līdzekļus un kontus Šveices bankās.

Tiesa norāda, ka apmierinājusi Snoras bankrota administratora Valneto lūgumu veikt pret Antonovu un Baranausku pagaidu drošības pasākumus.

Tā nolēmusi arestēt Baranauska līdzekļus gandrīz 70 miljonu eiro vērtībā un Antonova līdzekļus vairāk nekā 338 miljonu eiro vērtībā, kā arī viņu abu kopējos līdzekļus vairāk nekā 92 miljonu eiro vērtībā. Nolemts arestēt arī abu bijušo baņķieru kontus Šveices bankās.

Snoras bankrota administrators Gintars Adomonis ziņu aģentūrai BNS sacījis, ka situāciju varēs komentēt nākamnedēļ.

Kā skaidrojusi tiesa, minētais lūgums iesniegts, lai varētu izskatīt Adomoņa iesniegto prasību pret Baranausku un Antonovu, kurā banka vēlas pietiesāt no viņiem vairāk nekā 500 miljonus eiro.

Lietuvas tiesa likvidējamās "Latvijas krājbankas" kādreizējās mātesbankas, likvidētās Lietuvas bankas "Snoras" bijušajiem īpašniekiem Vladimiram Antonovam un Raimondam Baranauskam, kuri slēpjas Krievijā, aizmuguriski piespriedusi 10,5 gadu cietumsodu par bankas līdzekļu piesavināšanos lielā apmērā.

Viļņas apgabaltiesa šo spriedumu pasludināja otrdien, pabeidzot izskatīt krimināllietu, ko Ģenerālprokuratūra tiesai nodeva vēl 2019.gadā pēc nedaudz vairāk nekā septiņus gadus ilgas pirmstiesas izmeklēšanas.

Antonovam un Baranauskam tika piespriests cietumsods par astoņiem tīšiem noziegumiem. Antonovs tika atzīts arī par noziegumu galveno organizatoru.

Krievijas pilsonis Antonovs un Lietuvas pilsonis Baranausks tika notiesāti aizmuguriski - to pieļauj 2017.gadā pieņemtie Lietuvas Kriminālprocesa kodeksa grozījumi, kas paplašina iespēju notiesāt personas viņu prombūtnē par noziegumiem, kas nodarījuši būtisku kaitējumu.

Tiesa konstatēja, ka viņi piesavinājās īpašumu aptuveni 509 miljonu eiro vērtībā, nodarīja zaudējumus aptuveni 460 miljonu eiro apmērā bankai "Snoras" un tās kreditoriem, kā arī piesavinājās vēl 14,5 miljonus eiro.

«Mūsu valstī nepastāv nedz profesionālā, nedz politiskā atbildība. Ja vēl kādai citai bankai rastos tādas pašas problēmas kā Parex un Latvijas Krājbanka, es nezinu, vai kaut kas būtu citādāk. Man nav pārliecības, ka to bankrots ir devis pietiekami lielu mācību, lai nekas tāds vairāk neatkārtotos,» uzskata Latvijas kredītņēmēju apvienības valdes loceklis Jānis Āboliņš, uzsverot, ka Latvijā būtu jāmainās Finanšu un kapitāltirgus uzraudzības komisijas lomai.

Viņš norāda – tā kā abu minēto banku bankroti jau pieskaitāmi vēsturei, tagad tos var uzlūkot bez sakāpinātām emocijām. «Un ko mēs redzam - neviens tā arī nav uzņēmies vainu par notikušo. Nav nedz apsūdzēto, nedz sodīto. Absurdi sanāk – cietušie ir, bet vainīgo nav,» norāda J. Āboliņš.

«Ironizējot varētu teikt, ka ikviens Latvijas iedzīvotājs kļuva par Parex bankas līdzīpašnieku, jo tajā tika ieguldīta mūsu nodokļos samaksātā nauda. Taču Latvijas Krājbankas gadījumā viss bija citādāk. Atbildīgās amatpersonas izlēma šo banku neglābt, un tas daudziem radīja finansiālus zaudējumus. Pēdējās bankas «aiziešanu pa burbuli» mēs varējām nepiedzīvot, ja vien mūsu valstī bankās notiekošo uzraudzītu daudz striktāk,» pauž Latvijas kredītņēmēju apvienības valdes loceklis.

Lietuvas bankrotējušās bankas Snoras kredītportfelis, kura vērtība ir 1,6 miljardi litu (563,77 miljoni eiro), tiks pārdots starptautiskam konsorcijam, kuru vada investīciju banka, kas pagaidām nevēlas, lai tiktu publiskots tās nosaukums.

Iepriekš plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka par portfeļa pārdošanu tiek runāts ar Vācijas banku Deutsche Bank un vēl diviem pretendentiem, kas iepriekš izteikuši interesi par Lietuvas bankas Finasta un tās meitasuzņēmumu iegādi no Snoras.

Savukart Snoras piektdien paziņoja, ka bankas bankrota administrators turpinās sarunas ar konsorciju, kas ir iesniedzis vislabāko priekšlikumu.

«Kreditoru komiteja ir apstiprinājusi cenas grīdu aizdevuma portfelim un tā pārdošanas metodi. Uzskatām šo aktīvu pārdošanu par prioritāti, un mēs ceram, ka šis darījums tiks noslēgts - ar kreditoriem visizdevīgākajiem nosacījumiem - līdz šā gada beigām,» aģentūrai BNS sacīja Lietuvas valstij piederošā noguldījumu un investīciju apdrošināšanas fonda Indeliu ir investiciju draudimas vadītāja un Snoras kreditoru komitejas priekšsēdētāja Aurēlija Mažintiene.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis (VL-TB/LBNNK) nolēmis no amata pienākumu pildīšanas atstādināt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāru Aleksandru Antonovu.

Šāds lēmums pieņemts, jo Antonovs varot ietekmēt tiesiska risinājuma sasniegšanu saistībā ar Karvas hidroelektrostacijas (HES) projekta finansēšanu, informēja VARAM Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Gala lēmums par Antonova atbilstību ieņemamajam amatam tiks pieņemts pēc disciplinārlietas komisijas gala ziņojuma saņemšanas, norāda ministrs. Viņš sola, ka tas notiks tuvākās nedēļas laikā.

Jau ziņots, ka pret Antonovu ir ierosināta disciplinārlieta saistībā ar rīkojuma parakstīšanu par finansējuma piešķiršanu Karvas HES.

Komisijas atzinumā teikts, ka Antonovs ir pārkāpis vairākas tiesību normas un radījis priekšnoteikumus prettiesiskam finanšu izlietojumam. Pret viņu disciplinārlietu rosināts sākt par pienākumu kvalitatīvu nepildīšanu, kā rezultātā valstij nodarīts būtisks mantisks kaitējums aptuveni 498 005 eiro apmērā.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien nolēma tā dēvēto Latvijas Krājbankas krimināllietu, kurā apsūdzēts bankas bijušais vadītājs Ivars Priedītis un bijušais īpašnieks Vladimirs Antonovs, skatīt slēgtās sēdēs, jo lietas materiāli saturot informāciju par bankas bijušajiem klientiem.

Lūgumu par lietas iztiesāšanu slēgti tiesā pieteica par cietušo atzītās likvidējamās Krājbankas pārstāve Agnese Hartpenga. Lūgumam pievienojās otrs Krājbankas pārstāvis Romualds Vonsovičs.

Iebildumus par pieteikto lūgumu neizteica nedz prokurors, nedz apsūdzēto Antonova un Priedīša aizstāvji.

Hartpenga lūgumu pamatoja, norādot, ka lietā esošie materiāli satur līgumus, kuru izpaušana varētu kaitēt likvidācijas procesam un bankas aktīvu atgūšanai. Turklāt Kredītiestādes likums paredz iestādei garantēt klientu datu aizsardzību. Rezultātā krimināllietas izskatīšanā tiks minēta komercnoslēpumu saturoša informācija.

Nedienas ar Ūkio Banku Lietuvā varētu salauzt daudzu Lielbritānijas futbola līdzjutēju sirdis, jo patlaban neskaidrs Vladimiram Romanovam piederošā, 1874. gadā dibinātā futbola kluba Heart of Midlothian tālākais liktenis.

Tādējādi Heart of Midlothian pievienojies futbola klubam Portsmouth F. C., kuru bijušais īpašnieks Vladimirs Antonovs, pēc bankas Snoras sabrukuma, arī atstājis neapskaužamā situācijā.

V. Romanovs futbola klubu iegādājās pirms astoņiem gadiem, un solīja, ka atrisinās kluba finansiālās problēmas, uzcels jaunu stadionu un palielinās spēļu apmeklējuma skaitu, vēsta Bloomberg. Tomēr, pēc V. Romanova finanšu impērijas centra - Ūkio Bankas kraha Lietuvā, visticamāk, klubs tiks atstās tādā pašā stāvoklī, kādā tika nopirkts – cīnoties par izdzīvošanu.