«Nezinu, ko vakar teica Anta Rugāte, taču zinu, par ko mēs pagājšnedēļ balsojām,» tā DB atbildēja TP biedrs un Saeimas deputāts Mareks Segliņš, lūgts komentēt savas partijas biedres A. Rugātes kļūmi Latvijas Televīzijas raidījumā Kas notiek Latvijā?, kur deputāte apgalvoja, ka nav balsojusi pret amatpersonu algu publiskošanu, lai gan Saeimas stenogramma liecina par pretējo.

«Par saviem vārdiem katrs cilvēks atbild pats,» viņš turpināja, uzsverot, ka tas droši vien bijis kāds pārpratums, jo «Anta Rugāte nav no tiem melīgākajiem deputātiem, gluži pretētji — viņa ir ļoti tieša un prātīga».

Arī TP Saeimas frakcijas vadītājas vietnieks Vents Armands Krauklis uzskata, ka «televīzijā tā mēdz gadīties» un ir sacelta «pilnīgi nepamatota ažiotāža», jo notikušais esot vienkārši kļūda.

Db jau rakstīja, ka LTV raidījumā par Neo publiskoto datu juridiskajām sekām kā arī policijas rīcības pamatotību, veicot kratīšanu LTV žurnālistes Ilzes Naglas dzīvesvietā, Anta Rugāte asi kritizēja Iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces darbību. A. Rugāte bija viena no deputātiem, kas pieprasīja L.Mūrnieces demisiju saistībā ar šiem notikumiem.

Raidījumā Kas notiek Latvijā? Saeimas deputāte Anta Rugāte (Tautas partija) apgalvoja, ka nesenajā balsojumā nav balsojusi pret amatpersonu algu publiskošanu, lai gan Saeimas stenogramma liecina par pretējo.

Taču uz L. Mūrnieces repliku par TP pārstāves divkosību, jo pagājušajā nedēļa A. Rugāte līdz ar lielāko daļu TP deputātu nobalsoja pret grozījumiem Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kas noteiktu, ka internetā katru mēnesi tiks publiskoti valsts amatpersonu atalgojumi ar vārdu, A. Rugāte apgalvoja, ka nav balsojusi «pret».

No šī apgalvojuma viņa neatkāpās arī tad, kad Neo atbalstīta akcijas rīkotājs Armands Leimanis iepazīstināja ar stenogrammas datiem, kas apstiprina A. Rugātes «pret» balsojumu.

«Jūs šī raidījuma laikā samelojāt un tēlojat ieinteresētību šajā lietā. Ir pilnīgi skaidrs, ka jūs uz šī pamata cenšaties uzlekt uz vilciena, uz sabiedrības noskaņojuma un iegūt šādi lētu popularitāti.»

Saeimas ārkārtas sēde pirmdienas rītā tomēr notiks. Pusstundu pirms tās sākuma sanākušais Saeimas Prezidijs nesaskatīja iemeslu sēdes atcelšanai, lai gan netika gaisinātas šaubas, vai nav viltots Saskaņas centra (SC) deputāta Andreja Klementjeva paraksts uz 34 opozīcijas deputātu iesnieguma par sēdes sasaukšanu.

Šaubas par paraksta autentiskumu Saeimas prezidijam iesniegumā pauda Jaunā laika (JL) deputāts Ainārs Latkovskis. Viņa šaubas balstījās informācijā, ka 9. augustā, kad datēts deputātu iesniegums, A. Klementjevs atradies ārpus valsts. Saskaņā ar Satversmi, Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanai nepieciešami vismaz trešdaļas jeb 34 deputātu paraksti.

Pats A. Klementjevs pirmdienas rītā izvairījās atbildēt uz žurnālistu vairakkārt atkārtoto jautājumu, vai viņš pats ir parakstījis iesniegumu par ārkārtas sēdes sasaukšanu. Viņaprāt, būtiskāk ir, ka ārkārtas sēdes sasaukšanu viņš ir atbalstījis jau no paša sākuma, vēl pirms tika vākti paraksti. Uz jautājumu, vai parakstīšanās laikā ir bijis Latvijā, politiķis atvaicāja, «kāpēc jūs domājat, ka nebiju?».

Latvijas darba devēju prognozes liecina, ka 2018. gadā lielākais vairums jeb 89% uzņēmumu turpinās palielināt savu darbinieku atalgojumu, secināts Fontes atalgojuma pētījumā.

Ņemot vērā, ka darbinieku noturēšana kļūst arvien dārgāka, gandrīz puse no aptaujātajiem jeb 49% darba devēju kā vienu no lielākajiem izaicinājumiem min darbinieku produktivitātes paaugstināšanu. «Jau šobrīd darba tirgū ir novērojams darbinieku trūkums. Prognozes liecina, ka konkurence par darbiniekiem arvien pieaugs un darba devējiem būs jādomā, kā noturēt esošos darbiniekus. Daļai uzņēmēju tas nozīmē pārskatīt atalgojuma līmeni, citiem – labāk izprast darbinieku motivāciju,» komentē pētījuma grupas Fontes vadītāja Anta Praņēviča

Būtisks aspekts darbinieku motivēšanā ir atalgojums. Pētījumā analizēti dati par 61 585 darbiniekiem no 286 organizācijām, un gūtie rezultāti parāda, ka šajā gadā mēneša pamatalga tikusi palielināta 68,9% darbinieku, kas veic līdzīgus pienākumus kā pērn. Mēneša pamatalgas palielinājums vidēji bijis 6.3% - tas ir straujāks pieaugums nekā iepriekšējos 8 gados. «Arī domājot par nākamo gadu, darba devēji plāno palielināt ikmēneša atalgojumu saviem darbiniekiem. Uz to norādījuši 86,7% organizāciju. Runājot par atalgojuma pieaugumu, būtiski ir ņemt vērā arī prognozes par plānotajām darbinieku skaita izmaiņām. 2018. gadā 58% organizāciju plāno saglabāt esošo darbinieku skaitu, savukārt 38% – palielināt strādājošo skaitu,» norāda Anta Praņēviča.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai «Jaunā Vienotība» - astoņi mandāti.

13.Saeimas vēlēšanās kopā piedalījušies 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs - 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Salīdzinot statistikas rādītājus par 8., 9. un 10.Saeimas deputātu kandidātiem, jāsecina, ka kandidāti kļūst jaunāki un mazāk izglītoti.

No 8.Saeimas deputātu kandidātiem augstākā izglītība bija 81,5% kandidātu, no 9.Saeimas kandidātiem - 81,8%, bet no 10.Saeimas kandidātiem - tikai 79,8%.

8.Saeimas deputātu kandidātu sarakstā vidējā izglītība bija 8,1% kandidātu, 9.Saeimas vēlēšanās -18,1%, bet 10.Saeimas vēlēšanās - 20% jeb katram piektajam.

Katrās Saeimas vēlēšanās atrodas kāds, kurš uzskata, ka pietiek ar pamatskolas izglītību, lai izstrādātu likumus, pēc kuriem dzīvos valsts. 8.Saeimas vēlēšanās pamata izglītība bija vienam kandidātam, 9.Saeimas vēlēšanās - vienam kandidātam, bet 10.Saeimas vēlēšanās - diviem kandidātiem, abi viņi ir no apvienības Ražots Latvijā.

Saeimas deputātiem joprojām maksā arī par tām sēdēm, kas netiek apmeklētas, raksta Neatkarīgā. Vairāki deputāti nav apmeklējuši sēdes mēnešiem ilgi, par to saņemot atalgojumu.

Iepriekš tika ziņots, ka deputāts Viktors Ščerbatihs pusgadu ilgā nepiedalīšanās Saeimas darbā, par to saņemot algu un kompensācijas, bijis izņēmuma gadījums, jo viņam esot bijis jātrenējas pasaules čempionātam.. Taču, analizējot 2009. gada tautas kalpu atalgojuma un kompensāciju datus, laikraksts pārliecinājās, ka tā vis nav.

Tomēr izrādās, ka saņemot algu un kompensācijas, likumdošanas darbā komisijās, piemēram, martā vispār nepiedalījās Artis Pabriks (SCP), jūlijā – Inese Šlesere (LPP/LC), Anta Rugāte (TP), Janīna Kursīte-Pakule (PS), Uldis Grava (JL). Savukārt tagadējais Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC), kurš līdz vēlēšanām bija Saeimas deputāts, saspringtajā priekšvēlēšanu periodā komisiju darbā nepiedalījās divus mēnešus pirms vēlēšanām. Taču algu, kas tobrīd vēl bija 1047 lati, kā arī kompensācijas N. Ušakovs turpināja saņemt. Arī tajos mēnešos 2009. gada pavasarī, kad viņš uz sēdēm ieradās, tas nebija biežāk par divām trim reizēm mēnesī.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.

1. Valsts prezidenta rīkojums par Saeimas atlaišanu

1) Satversmes 48.pants nosaka, ka Valsts Prezidentam ir tiesība ierosināt Saeimas atlaišanu. Pēc tam izdarāma tautas nobalsošana. Satversmē nav noteikti termiņa ierobežojumi Valsts prezidenta tiesībām saistībā ar tuvojošamies Valsts prezidenta, Saeimas vai citām vēlēšanām. Valsts prezidents ir pilntiesīgs, t.i., viņam ir visas Satversmē noteiktās kompetences, līdz savu pilnvaru termiņa pēdējai dienai. Amata pildīšanas termiņa beigu tuvums neietekmē viņa kompetences apjomu.

2) Valsts prezidents pieņem lēmumu rosināt Saeimas atlaišanu nevis patstāvīgu lēmumu atlaist Saeimu. Lēmumu par Saeimas atlaišanu pieņem tauta tautas nobalsošanā.

Pirmo reizi 74 diasporas pārstāvju biznesa idejas sākušas dalību Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā, lai tās noslīpētu par eksportspējīgām, inovatīvām precēm vai pakalpojumiem, kas spētu mērogoties ar pasaules ražojumiem.

Martā izsludinot jaunu dalībnieku uzņemšanu LIAA biznesa ideju kalvēs – inkubatoros – pirmo reizi tika uzrunāta Latvijas diaspora ārvalstīs, aicinot pieteikties tiešsaistes pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai. "Mūsu rīcībā ir pasaules līmeņa programma, kura ir veidota, iedvesmojoties no jaunuzņēmumu biznesa kultūras un darba metodoloģijas, un ir praksē pārbaudīta vairāku gadu garumā. Tāpēc bija vēlme ar to dalīties arī ārpus Latvijas robežām, dodot iespēju tautiešiem jebkurā pasaules vietā sākt biznesu Latvijā, tādējādi uzturot īpašo saiti ar dzimteni," saka Arta Krūze, Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos.

Akcīzes nodokļa likme cigaretēm pagaidām netiks samazināta – Saeimas vairākuma atbalstu nav guvis opozīcijā esošās Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijāierosinājums nodokļa likmi samazināt par aptuveni 20 %.

Toties parlamenta vairākums atbalstījis stingrākus tabakas izstrādājumu ievešanas ierobežojumus, kuri gan skars tikai personas, kuras Latvijas robežu šķērso pa sauszemi vai jūru.

Proti, šīm personām Latvijā būs atļauts ieviest tikai 2 paciņas cigarešu līdzšinējo 10 paciņu vietā. Db jau vēstījis, ka šādi plānots ierobežot iespējas Latvijā ievest lētas cigaretes no kaimiņvalstīm – Baltkrievijas un Krievijas.

Savukārt alkoholisko dzērienu ieviešanas ierobežojumi pagaidām netiks pastiprināti – arī turpmāk Latvijā varēs ieviest vienu litru stipro alkoholisko dzērienu un divus litrus alkoholisko dzērienu, kuros alkohola saturs nepārsniedz 22 tilpumprocentus. Saeimas deputāte Anta Rugāte (Tautas partija) bija iesniegusi priekšlikumu stingrāk ierobežot arī alkoholisko dzērienu ievešanu Latvijā, taču savu ierosinājumu atsauca.

Trešdien, 8.jūlijā, Saeimas deputāti atbalstīja lēmumprojektu par Aināra Dimanta atbrīvošanu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļa amata. Par A.Dimanta atbrīvošanu balsoja 50 deputāti, pret bija 8, bet atturējās 3 deputāti, informē Saeimas Preses dienests.

Deputāti arī noraidīja pārējos trīs lēmumprojektus par Aijas Dulevskas, Daiņa Mjartāna un Ivara Zviedra atbrīvošanu no NEPLP locekļa amata.

Iesniegumu par NEPLP locekļu atlaišanu Saeimas Prezidijam 17.jūnijā iesniedza 11 deputāti. Prezidijs iesniegumu nodeva izskatīšanai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. 2.jūlijā komisija vienojās lēmumprojektus iesniegt Saeimas Prezidijam, lūdzot tos iekļaut tuvākajā Saeimas ārkārtas sesijas sēdē.

NEPLP padomes locekli amatā pēc Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas ierosinājuma uz pieciem gadiem apstiprina Saeima.

Politiskā spēka "Likums un kārtība" pārstāvji Saeimā Aldis Gobzems un Karina Sprūde tomēr ir iesnieguši parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai savus Covid-19 drošības sertifikātus, kas apliecina vakcinēšanos vai slimības pārslimošanu.

Vēl pirms pāris stundām, kad notika Mandātu komisijas sēde, abi minētie deputāti to nebija izdarījuši, taču pirms ārkārtas Saeimas sēdes politiķi bija paguvuši informēt atbildīgo parlamenta komisiju.

Tas nozīmē, ka šobrīd Covid-19 pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikātu parlamenta Administrācijai un Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai nav uzrādījuši četri Saeimas deputāti.

Šo deputātu vidū ir Vladimirs Nikonovs (S), spiegošanā aizdomās turētais parlamentārietis Jānis Ādamsons, kurš atrodas apcietinājumā un Saeimas darbā nepiedalās, Jūlija Stepaņenko (LPV) un Nacionālās apvienības pārstāvis Romāns Naudiņš.

Komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule (NA) informēja, ka šorīt no Stepaņenko ir saņēmusi negatīvu Covid-19 testa rezultātu un viņas apliecinājumu piedalīties šīs dienas Saeimas sēdē, ja vien tas būšot iespējams. Tomēr likums paredz, ka negatīvs testa rezultāts uzskatāms par derīgu Saeimas darbā, ja to pavada mediķu konsīlija atzinums par to, ka persona nevar vakcinēties.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Vienotības deputātei Lolitai Čigānei atsaucot parakstu, Saeima izslēdz no darba kārtības likumprojektu, kas mainītu kompensāciju kārtību nepārvēlētajiem deputātiem.

Likumprojektā piedāvātais grozījums paredzēja diferencēt izmaksājamā pabalsta apmēru atkarībā no Saeimas deputāta pilnvaru termiņa ilguma. Spēkā esošā Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma redakcija paredz, ka Saeimas deputāts, kura mandāts izbeidzas līdz ar attiecīgās Saeimas pilnvarām, ja viņš nav ievēlēts nākamajā Saeimā, saņem vienreizēju pabalstu triju mēnešalgu apmērā.

Atbilstoši piedāvātajam grozījumam Saeimas deputāts, kura mandāts izbeidzas līdz ar attiecīgās Saeimas pilnvarām, ja viņš nav ievēlēts nākamajā Saeimā, saņemtu vienreizēju pabalstu vienas mēnešalgas apmērā, ja Saeimas deputāta pilnvaru termiņš nepārtraukti bijis lielāks nekā seši mēneši, bet nepārsniedz vienas Saeimas pilnvaru laiku. Saeimas deputāts saņemtu vienreizēju pabalstu divu mēnešalgu apmērā, ja Saeimas deputāta pilnvaru termiņš nepārtraukti bijis lielāks par vienas Saeimas pilnvaru laiku, bet nepārsniedz divu Saeimu pilnvaru laiku, savukārt trīs mēnešalgu apmērā - gadījumā, ja Saeimas deputāta pilnvaru termiņš nepārtraukti bijis lielāks par divu Saeimu pilnvaru laiku. Savukārt Saeimas deputāts, kura mandāts izbeidzas līdz ar attiecīgās Saeimas pilnvarām, ja viņš nav ievēlēts nākamajā Saeimā un ja Saeimas deputāta pilnvaru termiņš nepārtraukti nav bijis lielāks nekā seši mēneši, pabalstu nesaņemtu.

Jūtos droši, ka turpināšu darbu iekšlietu ministra amatā, dažas stundas pirms balsojuma Saeimā intervijā LNT 900 sekundēm sacīja Linda Mūrniece.

Parlamentā šodien notiks balsojums par neuzticības izteikšanu L. Mūrniecei saistībā ar policijas veikto kratīšanu žurnālistes Ilzes Naglas mājās Neo lietas ietvaros, raksta Diena.lv.

«Demisija ir Tautas partijas histērisks mēģinājums atriebties par to, ko esmu darījusi Veselības ministrijā un pēc būtības Tautas partiju neinteresē motivācija manām darbībām. (…) TP atriebjas un vienlaikus mēģina ieriebt valdībai,» uzsver L. Mūrniece.

Cik viņai zināms, Saeimā vakar nav notikušas sarunas starp Jauno laiku un citiem partiju deputātiem. L. Mūrnieces izredzes amatā tiek vērtētas kā 50/50, norādīja LNT. Uz to ministre atbildēja, ka neskaita balsis un tās nemeklē, jo «esmu izdarījusi visu, kas man darāms, jo atlaist ministri par to, ka policija labi dara savu darbu ir diezgan absudri.»

Dāvinājumus uz ziedojumus, kas izmantoti ārstniecībai un izglītībai, neapliks ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN).

To paredz IIN likuma grozījumi, ko Saeima šodien atbalstīja pirmajā lasījumā. Turklāt likumprojekts atzīts par steidzamu, tādējādi otrais lasījums būs arī galīgais. Priekšlikumu Saeimā iesnieguši Tautas partijas frakcijas deputāti, kas to sauc par «kļūdu labojumu».

Jau ziņots, ka no šī gada sākuma spēkā ir norma, kas paredz aplikt ar IIN dāvinājumus, kuru vērtība ir lielāka par 1000 latiem, ja dāvinātājs nav tuvs radinieks. Šī likuma panta izpratnē ar nodokli apliekami arī ziedojumi, ko privātpersonas veic, lai palīdzētu citiem saņemt medicīnisko aprūpi vai izglītību.

Finanšu ministrija neatbalsta dāvinājumu izglītībai neaplikšanu ar IIN.

Pēc vairāk nekā 99% balsu saskaitīšanas iezīmējies provizoriskais 12.Saeimas sastāvs.V airāk nekā puse jeb 59 pašreizējie Saeimas deputāti varētu saglabāt savu mandātu arī pēc 12.Saeimas vēlēšanām, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas publicētā informācija par provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem.

Tātad 41 no ievēlētājiem deputātiem būs jaunpienācēji vai arī deputāti, kuri 11.Saeimā bija ievēlēti, tomēr nolika savu mandātu šī sasaukuma laikā.

Atbilstoši pašlaik apkopotajiem provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem Saskaņa jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 24 deputātu vietas, Vienotība - 23, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 21, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) - 17, Latvijas Reģionu apvienība (LRA) - astoņas vietas, bet No sirds Latvijai (NSL) Saeimā pārstāvēs septiņi deputāti.

Rīgā no partijas Saskaņa varētu būt ievēlēti pašreizējie Saeimas deputāti Jānis Urbanovičs, Andrejs Klementjevs, Boriss Cilevičs, Sergejs Mirskis, Ivans Klementjevs, Artūrs Rubiks, Sergejs Potapkins, Igors Pimenovs, Ņikita Ņikiforovs un Mihails Zemļinskis. Tāpat Saskaņu varētu pārstāvēt zvērināta advokāte Jūlija Stepaņenko un biedrības Zolitūde 21.11 pārstāve Regīna Ločmele-Luņova.

Neraugoties uz divas reizes notikušo aizklāto balsojumu, valdošajā koalīcijā esošajai Tautas partijai (TP) šodien neizdevās panākt parlamenta vairākuma atbalstu TP deputātes Antas Rugātes ievēlēšanai par Saeimas priekšsēdētāja biedri.

TP virzītā Saeimas vicespīkera amata kandidāte A. Rugāte pirmajā atklātajā balsojumā saņēma tikai 23 Saeimas deputātu atbalstu, bet atkārtotajā balsojumā «par» viņas ievēlēšanu parlamenta priekšsēdētāja biedres amatā nobalsoja tikai 20 deputāti. «Pret» A. Rugātes ievēlēšanu augstajā amatā otrajā balsojumā nobalsoja 68 Saeimas deputāti, un tas liecina, ka pret viņas ievēlēšanu bijis arī vairums TP koalīcijas partiju deputātu.

Līdz šim Saeimas priekšsēdētāja biedra amatu ieņēma TP deputāte Vineta Muižniece, kura no šī amata atkāpās, jo ir kļuvusi par TP Saeimas frakcijas vadītāju.

Saeimas kuluāros neveiksmīgais balsojums par A. Rugāti tiek saistīts ar «karastāvokli» starp TP un premjera Valda Dombrovska pārstāvēto Jauno laiku.

Lai izceltu Latvijas videi draudzīgo attieksmi un digitālos risinājumus, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne (V) lūgusi parlamenta Prezidiju atbalstīt divu līdz trīs bišu stropu izvietošanu uz Saeimas ēkas jumta.

(Papildināta pēdējā rindkopa.)

Lai izceltu Latvijas videi draudzīgo attieksmi un digitālos risinājumus, Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē Parlamentārās dimensijas laikā 2015.gada pavasarī iecerēts sākt ilgtermiņa projektu, kam pagaidām dots nosaukums Saeimas bišu drava.

Uz Saeimas nama Jēkaba ielā 11 jumta bišu stropus varētu izvietot ES parlamentu ekonomikas un digitālo lietu komiteju priekšsēdētāju sanāksmes laikā 19.aprīlī. Tos būtu iespējams aprīkot ar interneta pārraides kamerām, tāpat stropus iecerēts novietot uz digitālajiem interneta pārraides svariem. Interesenti tādējādi varētu aplūkot ikdienas Saeimas bišu dravas pienesuma un dravas palielināšanās dinamiku.

Pēc aptuveni 98% balsu saskaitīšanas iezīmējies provizoriskais 12.Saeimas sastāvs.

Atbilstoši pašlaik apkopotajiem provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem, Saskaņa jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 25 deputātu vietas, Vienotība - 23, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 21, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) - 17, bet No sirds Latvijai (NSL) un Latvijas Reģionu apvienība (LRA) Saeimā pārstāvēs pa septiņiem deputātiem.

Rīgā no partijas Saskaņa varētu būt ievēlēti pašreizējie Saeimas deputāti Jānis Urbanovičs, Andrejs Klementjevs, Boriss Cilevičs, Sergejs Mirskis, Ivans Klementjevs, Artūrs Rubiks, Sergejs Potapkins, Igors Pimenovs, Ņikita Ņikiforovs, Mihails Zemļinskis un Igors Zujevs. Tāpat Saskaņu pārstāvēs zvērināta advokāte Jūlija Stepaņenko un biedrības Zolitūde 21.11 pārstāve Regīna Ločmele-Luņova.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pirmdien ir parakstījis un nosūtījis Saeimas Prezidijam grozījumus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, kas paredz uz laiku apturēt valsts un pašvaldību uzņēmumu valdes un padomes locekļu atlīdzības pieaugumu, informē prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris.

Ja grozījumi tiks pieņemti, publisko personu kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atalgojums nākamos divus gadus nedrīkstēs pārsniegt šā gada 31.augustā noteikto apmēru.

Valsts prezidents lūdz Saeimu šo likumprojektu izskatīt steidzamības kārtībā.

Vēstulē Saeimas Prezidijam E.Rinkēvičs norāda, ka Latvijas sabiedrībai ir svarīgi, lai valstij un pašvaldībām piederošo kapitālsabiedrību pārvaldība būtu efektīva un pārredzama, kā arī to valdes un padomes locekļiem noteiktā atlīdzība būtu konkurētspējīga, bet arī samērīga.

"Sabiedrības interesēs ir gūt maksimālu labumu no publiskas personas īpašumā esošajiem aktīviem, un to izmantošanai ir jāatbilst valsts vai pašvaldības izvirzītajiem mērķiem," uzsver Valsts prezidents.