Paredzēts, ka 11. Jūnijā Latviju apmeklēs Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips. Igaunija nupat piedzīvoja pamatīgu konfrontāciju ar Krieviju, kas valstij draudēja ar svarīgu biznesa kontaktu zaudēšanu. Intervijā Db Andruss Ansips atklāj, kā Igaunijas ekonomika izjūt attiecību pasliktināšanās sekas un kā tā cīnās ar augsto inflāciju.
Sākotnēji Igaunijas varas iestādes, kā arī mūsu sabiedrotie uzskatīja, ka nekārtību celšana un veikalu izlaupīšana ir veidojusies spontāni un ir vērtējama kā Igaunijas iekšējā lieta. Tomēr, attīstoties notikumiem, ārvalstu aģitatoru darbība, izplatot propagandu Tallinā, apliecināja, ka Krievijas loma šajos notikumos bija daudz lielāka, nekā liecināja sākotnējās aplēses. Pie daudziem tā saucamajiem miermīlīgajiem demonstrantiem jau nemieru pirmajā naktī tika atrastas pudeles ar degmaisījumu, kas liecina par zināmu nemieru organizēšanu. Tāpat arī nedēļu ilgā Igaunijas vēstniecības bloķēšana Maskavā, uzbrukums mūsu vēstniecei Marinai Kaljurandai, kiberuzbrukumi, dezinformācija Krievijas masu medijos un īslaicīga ekonomiska ietekmēšana liecina par iepriekš nolemtu un tīšu darbību. Igaunijas valdība nav veikusi oficiālu analīzi par Krievijas lomu Tallinas nemieros aprīļa beigās, taču sabiedriskā organizācija Starptautiskais Aizsardzības centrs ir tādu veicis un tas ir pieejams internetā.
Vai Igaunija vēl arvien izjūt spiedienu no Krievijas puses?
Situācija ir normalizējusies.
No Krievijas puses ir izskanējuši aicinājumi ieviest Igaunijas preču embargo, kā arī apturēt investīciju projektus un novirzīt tranzītu uz citām Baltijas jūras ostām. Vai Igaunija izjūt šo draudu sekas?
Krievijas valdība Igaunijai ir apsolījusi, ka nekāds preču embargo nesekos. Runājot par investīcijām - 80% tiešo investīciju Igaunijā nāk no Somijas un Zviedrijas. Pārējie 20% ir sadalīti starp 50 valstīm. Krievijas investīciju apjomi Igaunijā ik gadus pieaug, pašlaik tās veido 2,3% jev 4.4 miljardus kronu (Red. - Ls ~200 200 000) no kopējā investīciju apjoma.
Protams, tranzīts ir visjūtīgākais punkts, jo no tā ir atkarīgs dzelzceļš, ostas, termināļi u. t. t. Tomēr dažādi pētījumi par to, kā Igaunijas un Krievijas attiecību pasliktināšanās varētu ietekmēt tranzītu, liecina, ka ilgtermiņā tranzīta apjoms atjaunosies un turpinās pieaugt. Tas jau ir apstiprinājies -maija sākumā īslaicīgi bija jūtama tranzīta samazināšanās, bet tagad tas jau ir sasniedzis pērnā gada līmeni.
Cik ļoti ir sašaurinājušās Igaunijas un Krievijas ekonomiskās attiecības?
Pašlaik vēl ir ļoti sarežģīti spriest par tādām lietām.
Cik ilgi, jūsuprāt, varētu saglabāties abu valstu vēsās attiecības?
Mēs ceram, ka tas nebūs pārlieku ilgi. Igaunija ir ieinteresēta labās un pragmatiskās attiecībās ar visiem tās kaimimiņiem. Kaut gan neesam līdz šim pamanījuši labo gribu no Krievijas puses, mēs ceram, ka Krievija atradīs politisko gribu, lai uzlabotu attiecības.
Latvijā pastāv viedoklis, ka Latvijas uzņēmumi, uz Igaunijas un Krievijas slikto attiecību rēķina, varētu pārņemt igauņu biznesa partnerus Krievijā, piemēram, tranzīta biznesā. Cik reāla ir šāda iespēja?
Jā, uz brīdi Krievijas tranzīts tika novirzīts no Igaunijas ostām, bet kravas jau ir atgriezušās! Igaunijā ir augsti attīstīta tranzīta infrastruktūra, dzelzceļu un ostas ieskaitot, tāpēc novirzīt kravas uz citām Baltijas ostām daudziem Krievijas uzņēmējiem būtu neizdevīgi.
Laikā, kad daudzas ES un citas Rietumu valstis pauda atbalstu Igaunijai un nosodīja notikumus pie Igaunijas vēstniecības Maskavā, Latvijas parlaments sākotnēji diemžēl noraidīja deklarāciju Igaunijas atbalstam. Vai tas ir iedragājis Latvijas un Igaunijas attiecības?
Latvija 10. maijā ir pieņēmusi deklarāciju par atbalstu Igaunijai. Latvijas premjerministrs un ārlietu ministrs arī ir izteikuši atbalstu Igaunijai pēc nemieriem Tallinā, tāpēc uzskatu, ka izteikt varbūtību par attiecību pasliktināšanos Latvijas un Igaunijas starpā būtu krietni vien pārspīlēti.
Vai Igaunijai pašlaik ir svarīgi noslēgt robežlīgumu ar Krieviju?
Igaunija nepārtraukti ir gatava un vēlas sazināties ar Krieviju, lai panāktu jau parakstītu un daļēji ratificētu līgumu stāšanos spēkā. Jācer, ka Latvijas un Krievijas robežlīguma parakstīšana pamudinās Krieviju legalizēt robežlīgumu arī ar Igauniju. Katrā gadījumā Latvijas veiksme šajā jautājumā ir daļēji ar mūsējā.
Vai Igaunijai ir plāni attiecībā uz šo gāzes vadu un, ja ir, kādi?
Igaunija līdzdarbojas starptautiskā vides izpētes programmā, kuras mērķis ir noskaidrot, kādas sekas uz vidi varētu atstāt Vācijas un Krievijas gāzes vads NordStream. Pētījuma rezultāti solās būt pieejami jau 2007. gada rudenī. Pēc pētījumu rezultātu paziņošanas, visticamāk, notiks pārrunas starp gāzes vadā iesaistītajām valstīm - Latviju, Lietuvu, Poliju, Somiju, Zviedriju, Dāniju, Vāciju un Krieviju, kurā tiks risināts jautājums par atļaujas piešķiršanu gāzes vada būvniecībai. Ja pētījuma rezultāti apliecinās, ka gāzes vads nerada draudus videi, Igaunija, atbilstoši starptautiskajiem līgumiem, nevarēs atturēt iesaistītās puses no gāzes vada būvniecības.
Baltijas valstu valdības ir vienojušās par kopīgas AES celtniecību Lietuvas teritorijā. Lietuvas valdība vēlas pieņemt likumu, kas noteiktu, ka Lietuvai pieder par vienu procentu lielāka daļa nekā pārējām projekta dalībvalstīm. Vai Igaunijai šādā gadījumā līdzdalība vēl arvien šķiet interesanta?
Es pagaidām negribētu izdarīt kādas spekulācijas par šo tēmu. Tad, kad pienāks sarunu laiks, mēs arī precīzi noformulēsim savu viedokli.
Latvijas valdība izmisīgi cenšas samazināt augsto inflāciju. Kāda ir Igaunijas recepte, cīnoties ar ekonomikas pārkaršanu?
Igaunija saglabās stingru fiskālo politiku ar vienkāršu, transparentu un preventīvu nodokļu politiku. Tāpat tiek plānots budžeta pārpalikums un akcīzes preču patēriņa, piemēram, tabakas vai alkohola ierobežošana. Esmu pārliecināts, ka laba biznesa vide garantē labākus rezultātus, un tieši tāpēc valsts intervencei ir jābūt iespēju robežās limitētai, radot pamatu ekonomikai, kas balstās uz privāto kapitālu.
Daudzi eksperti uzsver, ka Igaunija ekonomikas attīstības ziņā ir dažus gadus priekšā Latvijai, kas ļauj izdarīt pieņēmumu, ka mūs drīzumā varētu piemeklēt līdzīga situācija, kāda pašlaik ir Igaunijā. Kas ir lielākās problēmas Igaunijas ekonomikai pašlaik un kā ar tām cīnīties?
Viena no galvenajām problēmām, ar ko pašlaik saskaras Igaunija, ir katastrofālais darbaspēka trūkums. Lai risinātu šo problēmu un darbaspēka tirgu padarītu elastīgāku, Igaunijas valdība plāno izveidot stratēģiju ārvalstu darbaspēka piesaistīšanai. Tas paredz vienkāršot darbības ar šāda darbaspēka ievešanu, pārskatīt termiņus tā ievešanai un galu galā samazināt birokrātiskās procedūras. Taču šī stratēģija nekādā gadījumā nevar tik skatīta kā imigrācijas politikas liberalizēšana. Tās galvenais uzdevums ir samazināt birokrātiju, tajā pašā laikā būs viens jautājums mazāk, ar ko ikdienā jānodarbojas valdībai valdības un galu galā tiem, kas tiešām vēlas strādāt Igaunijā, tas atvieglos šo iespēju. Tāpat viens no galvenajiem uzdevumiem ir palielināt produktivitāti, bet tas nedrīkst notikt uz ārvalstu lētā darbaspēka rēķina. Tāpēc Igaunijas valdība dod priekšroku kvalificētam darbaspēkam ar vienlīdzīgu apmaksas sistēmu notiek ilgtermiņa ārzemju darbaspēka algošana.
Jāpiebilst arī, ka ievestie darbinieki tiks uzskaitīti, lai tiktu kontrolētu imigrācija. Pašlaik Igaunijā gada laikā drīkst ievest 650 jaunus vai 0,05% darbinieku no kopējā Igaunijas iedzīvotāju skaita. Plānots šo limitu palielināt līdz 1% no Igaunijas iedzīvotāju skaita.
