To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

«Vienīgais veids, kā Igaunija varētu tikt vaļā no baumām par devalvāciju, ir pievienošanās eirozonai, cik ātri vien tas ir iespējams,» žurnālistiem sacījis Igaunijas premjers Andrus Ansips, noslēdzot vizīti Zviedrijā, ziņo ft.com.

A. Ansips sacījis, ka Igaunijai ir jāsasniedz Māstrihtas kritēriji šā gada laikā un tā varētu eirozonai pievienoties pat 2010.gada vidū, ja turpināsies deflācija. Taču 2011.gada janvāris joprojām ir noteiktais datums eiro ieviešanai.

Igaunijas premjers sacījis, ka, viņaprāt, Latvija nedevalvēs latu, bet, ja tomēr tā notiks, Igaunijas valūtu tas neietekmēs. Viņš akcentējis, ka tikai 9% no Igaunijas eksporta ir uz Latviju, līdz ar to Igaunijas kompānijas situācija Latvijā pārāk neietekmēs.

«Kā gan šī mazā Latvija varētu nodarīt pāri Igaunijas ekonomikai, ja pat lielā Zviedrija to nespēja?,» viņš paziņojis.

Akcīzes nodokļu palielināšana labi ietekmējusi budžeta ieņēmumu palielināšanos, paziņoja Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips.

Viņš norādīja, ka ekonomiskās krīzes iespaidā budžeta ieņēmumi samazinājās par 10%, taču, palielinot akcīzes nodokli alkoholam un tabakai, ieņēmumi no akcīzes nodokļa palielinājušies līdz pagājušā gada līmenim.

Atbildot uz jautājumu, kā lai cilvēki izvairās no akcīzes nodokļa palielināšanās, A. Ansips atbildēja: «Lai nesmēķē un nedzer, tad nebūs jāmaksā akcīzes nodoklis.»

A. Ansips arī uzsvēra, ka, lai gan valstī ienākumi no akcīzes nodokļa ir pagājušā gada līmenī, bet valsts izmaksas, ārstējot šos pacientus, kuriem ir veselībai kaitīgi ieradumi, ir ievērojami palielinājušies.

Igaunijas bijušais premjerministrs un pašreizējais Eiropas Komisijas viceprezidents Andruss Ansips neplāno nākotnē kandidēt uz Igaunijas premjera vai prezidenta amatu, viņš teicis intervijā laikrakstam Eesti Paevaleht.

«Man nav tāda sapņa vai vēlmes, un es izslēdzu abus scenārijus,» Ansips sacīja. Viņš piebilda, ka ir pilnībā piepildījis savas ambīcijas Igaunijas premjerministra amatā un nevēlas vēlreiz atrasties šajā amatā.

Ansips intervijā uzstāja, ka plāno visu savu enerģiju ielikt Eiropas Savienības komisāra amata pienākumu izpildē.

Bijušais Igaunijas Reformu partijas līderis atzina, ka nav domājis par to, kas notiks nākotnē.

«Es nezināju pirms diviem gadiem, ka notiks šādi, un es nesaku, ka tāda attieksme ir pareiza vai ka ar to esmu labs piemērs jauniem cilvēkiem,» viņš teica. «Jaunam cilvēkam ir jāplāno dzīve daudz rūpīgāk, bet mana dzīve pašlaik ir kā Forestam Gampam - lietas vienkārši notiek,» Igaunijas bijušais premjers salīdzināja savu dzīvi ar Vinstona Grūma romāna galveno varoni.

Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips otrdien prezidentam Tomasam Hendrikam Ilvesam iesniedzis demisijas rakstu, vēsta Igaunijas nacionālā raidsabiedrība ERR.

Ansips ar Ilvesu tikās plkst.11.

Ilvess pieņēmis Ansipa demisiju, norādot, ka neredz iemeslu to nedarīt.

Valdošajā koalīcijā ietilpstošā Tēvzemes un ResPublica apvienība (IRL) saistībā ar notikumiem Ukrainā bija aicinājusi Ilvesu nepieņemt Ansipa demisiju.

Pēc Ansipa demisijas pieņemšanas Ilvess preses konferencē uzsvēra, ka pašreizējā valdība saglabās visas pilnvaras.

«Tādēļ es nesaskatu šeit loģiku. Ko mēs tad darīsim? Teiksim, ka, lai gan valdībai joprojām ir visas pilnvaras, valdība nedemisionēs? Šāds signāls drīzāk izraisītu paniku,» skaidroja Igaunijas prezidents.

Otrdien Ansips par savu nolūku rakstiski informēja arī parlamentu.

Latvijas sniegums diskusijās par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu bijis viens no iespaidīgākajiem un ir grūti saprast, kāpēc Latvijas iedzīvotāji sūdzas, kamēr igauņi un lietuvieši ir vairāk nekā apmierināti, sacīja Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips.

Sarunā ar Latvijas Radio A. Ansips norādīja, ka lielākie ieguvēji no nākamā Eiropas Savienības budžeti ir tieši Latvija, Lietuva un Igaunija. «Mēs panācām atvieglojumus kohēzijas finansējuma griestiem. Mūsu valstis saņems 2.59% no Nacionālā kopprodukta, bet citām valstīm šie griesti ir 2,35%. Šī ir patiešām milzīga Baltijas valstīm piešķirta nauda,» sacīja Igaunijas premjers.

Viņš uzsvēra, ka lielākais pieaugums tiešmaksājumos lauksaimniekiem ir tieši Latvijā un līdz 2020. gadam visas Baltijas valstis sasniegs 75% līmeni no vidējā ES rādītāja. «Protams, mēs cerējām iegūt vēl vairāk, taču es atkal gribu atgādināt, ka lielākais pieaugums bija tieši Latvijai,» sacīja A. Ansips.

Igaunijas galvenā problēma ir augstā inflācija, kas ievērojami pārsniedz vidējo inflāciju Eiropas Savienībā (ES), pavēstījis kaimiņvalsts ministru prezidents Andruss Ansips (Andrus Ansip), vēsta ERR News.

«Inflācija vēl joprojām ir pārāk augsta, tā ir pat vēl augstāka nekā vidēji ES,» norādīja Igaunijas ministru prezidents. «Daudzi vēl joprojām uzskata, ka bezdarbs ir lielāka problēma, tomēr bezdarbnieku skaits strauji sarūk, bet inflācija ir augsta gan Igaunijā, gan ES kopumā. ES inflācija 2,5%-2,7% līmenī jau ir neierasti augsta, bet Igaunijas 5% inflācijas līmenis ievērojami pārsniedz ES līmeni,» skaidroja A. Ansips.

Viņš izteica cerību, ka inflācijas līmenis sāks samazināties šī gada otrajā pusē.

Intervijā ETV A. Ansips eirozonas nākotni vērtēja optimistiksi, neraugoties uz Grieķijas, Īrijas un Portugāles parādu krīzi. «Eiropa un eirozona kā vienots veselums nav ieslīgusi krīzē,» viņš norādīja.

Igaunija saņēmusi ielūgumu pievienoties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD) un tiklīdz Igaunijas parlaments un premjerministrs Andruss Ansips parakstīs līgumu kļūs par pilntiesīgu OECD biedru.

A. Ansips paredzējis līgumu parakstīt šī gada 3.jūnijā, OECD galvenās sekretāres Andželas Gurrias (Angel Gurría) vizītes Igaunijā laikā.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) galvenā sekretāre Andžela Gurria (Angel Gurría), Itālijas premjerministrs un šī gada ministru padomes sanāksmes priekšsēdētājs Silvio Berluskoni (Silvio Berlusconi) un pievienojošos valstu premjerministri - Andrus Ansip (Igaunija), Benjamins Netanjahu (Benjamin Netanyahu) (Izraēla) un Boruts Pahors (Borut Pahor) (Slovēnija) apmeklēja uzņemšanas viesības un preses konferenci.

OECD ir demokrātisku valstu forums, kas ir bāzēts Parīzē. Organizācija tika izveidota 1961.gadā, uz tās priekšteces, Eiropas ekonomiskās sadarbības organizācijas (OEEC) pamata. Šobrīd OECD ir 31 dalībvalsts. Galvenais organizācijas mērķis ir veicināt globālās ekonomikas attīstību un paplašināt globālo tirdzniecību.

«Nabadzīgajiem» igauņiem bija grūti saprast, kādēļ viņiem ir jāmaksā «bagātajiem» grieķiem, kas dzer ouzo un dejo sirtaki, intervijā amerikāņu televīzijai CNN pauda Igaunijas ministru prezidents Andruss Ansips (Andrus Ansip).

Patiesībā Grieķijā dzīvo ļoti strādīgi cilvēki, bet igauņiem ir grūti samierināties, ka viņiem kā eirozonas valstij ir jāpiedalās daudz lielākas un bagātākas valsts glābšanā, CNN piebilda A. Ansips.

Viņš norādīja, ka Grieķijai novirzītie līdzekļi bija «aizdevums», nevis «glābšana» - grieķiem parāds būs jāatdod, tāpat būs jāsamaksā arī procentu likme.

Tas, ka valstij jāsniedz ieguldījums Eiropas Fiansiālās Stabilitātes Fondā, Igaunijā bija «ļoti nepopulāri», stāsta A. Ansips. «Cilvēki vēlētos saņemt augstākas algas tūlīt pat – nekavējoties, un igauņi nesaprot, kādēļ «mums viss šis ir vajadzīgs»,» Igaunijas premjers skaidro noskaņojumu pašu mājās.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Lai arī Latvija vēl vismaz tuvākos 5 gadus paliks līdere Baltijā bezdarba un valsts parāda ziņā, 2012. gadā tās ekonomikas izaugsme jau varētu pat nedaudz apsteigt Igauniju un Lietuvu, sasniedzot 5% no IKP.

To Baltijas infrastruktūras un enerģijas investīciju un finanšu forumā teica Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) Centrālās un Austrumeiropas pārstāvniecības vadītājs Marks Allens (Mark Allen). Kamēr pārējā pasaule no finanšu krīzes pamazām sāk jau atkopties un lielākajā daļā Eiropas valstu ekonomikas izaugsme sagaidāma jau šī gada 3. ceturksnī, Baltijā par ekonomikas izaugsmi varētu sākt runāt tikai 2011. gadā.

Gan Igaunijā, gan Latvijā šo izaugsmi balstīs eksports. Latvijas gadījumā īpaša nozīme būs Krievijas tirgum, kam SVF prognozē strauju ekonomikas atkopšanos jau šogad. Lietuvā ekonomikas pieaugumu 2011. gadā veicinās arī augošs privātais patēriņš, kamēr Latvijā šajā ziņā būtiskas izmaiņas nav gaidāmas pat 2012. gadā, kad Latvijā varētu sākt atgriezties investīcijas. Negatīvas sekas uz Latvijas ekonomiku tuvākajos 3 gados vēl arvien izrādīs nemotivēti vairāk nekā 2 reizes pieaugušās darba algas 2007. un 2008. gadā.

Latvija, veicot strukturālās reformas, parādījusi lielisku piemēru citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, tikšanās laikā ar ārlietu ministru Māri Riekstiņu norādīja Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips, ziņo Postimees.

«Latvija spējusi veikt vairākas strukturālās reformas, un tas ir jāatzīst,» sacījis A. Ansips, norādot, ka nozīmīgākās reformas, kas notikušas Latvijā pērn, bijušas izglītības un veselības jomā, kā arī valsts sektorā, kur samazināts valsts departamentu skaits un darbinieku skaits.

Igaunijas premjers uzskata, ka Latvija parādījusi citām ES valstīm lielisku piemēru, kā ietaupīt valsts sektorā. Abu valstsvīru tikšanās laikā tika apgalvots, ka situācija Igaunijas un Latvijas ekonomikā uzlabojas.

M. Riekstiņš un A. Ansips izteikuši arī pārliecību, ka, Igaunijai iestājoties eirozonai, labumu gūs visa reģiona ekonomika.

Igaunijas premjers Andrus Ansips uzskata Baltijas reģionā ir pārāk daudz atomenerģijas staciju projektu un ka ES būtu jāpievēršas sava elektroenerģijas tirgus aizsardzībai no negodīgas konkurences.

«Tagad mēs runājam par daudziem jauniem atomelektrostaciju projektiem šajā reģionā: Somijā, Igaunijā, Lietuvā, Baltkrievijā un Kaļiņingradā,» norādīja A. Ansips, vēsta Monsters and Critics.

Viņš piebilda, ka «iespējams, tik mazam reģionam šāds atomelektrostaciju projektu skaits ir pārāk liels». Viņš uzsvēra, ka iestājas pret protekcionismu, tomēr ES tirgus ir jāpasargā no importētās elektrības.

Igaunijas premjers atzina, ka ir nedaudz vīlies par to, ka Lietuvai iepirkumā nav izdevies atrast jaunās atomstacijas būvnieku Lietuvas pilsētā Visaginā, tomēr viņš pauda cerību, ka partneris tiks sameklēts.

Aizvadītajā nedēļā panāktā vienošanās par eirozonas fnanšu stabilitātes «ugunsmūra» palielināšanu līdz 800 miljardiem eiro nozīmē, ka Igaunijas garantijas parādu krīzes nomocītajām Eiropas valstīm būs 1,8 miljardu eiro apmērā, vēsta kaimiņvalsts raidsabiedrība ERR.

Par to informējis Igaunijas Finanšu ministrijas Eiropas Savienības (ES) lietu padomnieks Mēlis Meigas (Meelis Meigas). Tāpat viņš pastāstīja, ka vienošanās arī nozīmē divkārt samazinātus termiņus Igaunijas iemaksām Starptautiskajā Valūtas fondā (SVF). Kopumā Igaunija eirozonas aizsardzības mehānismā garantēs 1,8 miljardu eiro.

Palielināt Eiropas monetārās savienības finanšu stabilitātes fonda finansējumumu līdz 800 miljardiem eiro, eirozonas dalībvalstu finanšu ministri vienojās pagājušajā piektdienā.

Finanšu līdzekļus veidos Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) rīcībā esošais finansējums 500 miljardu eiro apmērā, kuram tiks pievienoti Eiropas Finanšu stabilitātes fonda (EFSF) 200 miljardi. ESM darbu uzsāks jūlijā un aizstās EFSF. Papildus 53 miljardus eiro plānots iegūt no jaunajām Grieķijas parādzīmēm, bet 49 miljardus no Eiropas Finanšu stabilitātes mehānisma (EFSM).

«Ir ļoti sarežģīti izskaidrot vēlētājiem, kādēļ valdības nevar atrast papildus finansējumu tādām politiski jūtīgām lietām kā skolotāju algas, bet, neskatoties uz to, atrod naudu, lai finansiāli atbalstītu Grieķiju,» apgalvo Eirozonas jaunākās dalībvalsts Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips.

Ansips norāda, ka eirozonas valstu vēlētāji kļūst arvien neiecietīgāki pret pieaugošajām palīdzības programmu paketēm tādām finansiālu problēmu skartām valstīm kā Grieķija, ziņo Reuters.

«Eiropas finanšu stabilitātes fonds un Eiropas stabilitātes mehānisms ir vērtējami kā solidaritātes simboli Eiropas mērogā. Tomēr, arvien uzstājīgāk sabiedrība uzdod jautājumus, kādēļ ir nepieciešams investēt tik milzīgus naudas līdzekļus šajos fondos, ja rezultātā sanāk, ka nabadzīgie Igaunijas iedzīvotāji palīdz bagātajiem Grieķiem,» norāda Ansips.

Neskatoties uz izveidojušos situāciju, Eiropas un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) partneriem nāksies pārskatīt Grieķijas aizdevuma programmas nosacījumus šajā vasarā, otrdien paziņoja kāda anonīma Eiropas Savienības (ES) amatpersona. Šī nepieciešamība tiek skaidrota ekonomikas vides ir pasliktināšanoss gan Grieķijā, gan ārpus tās.

Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips, kurš šonedēļ iesniedza prezidentam Tomasam Hendrikam Ilvesam demisijas rakstu, pauda, ka labākais premjera amata kandidāts ir Sīms Kallass (Siim Kallas), ziņo BBN.

A. Ansips pauda, ka S. Kallass, kurš pašlaik ir Eiropas Transporta lietu komisāra amatā, ir labākais viņa pēctecis. Viņš norādīja, ka Igaunijas kā ES prezidējošās valsts tituls 2018. gadā tikai vēlreiz pastiprina to, ka S. Kallass ir labākā izvēlē premjera amatam. Pēc viņa vārdiem, S. Kallasam darbā noderēs desmit gadu pieredze darbā Briselē.

Jau vēstīts, ka Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips otrdien prezidentam Tomasam Hendrikam Ilvesam iesniedzis demisijas rakstu. T. H. Ilvess pieņēmis Ansipa demisiju, norādot, ka neredz iemeslu to nedarīt. Pēc A. Ansipa demisijas pieņemšanas T. H. Ilvess preses konferencē uzsvēra, ka pašreizējā valdība saglabās visas pilnvaras. Saskaņā ar Igaunijas likumiem demisionējusī valdība turpina darbu līdz jaunas valdības apstiprināšanai.

Igaunijas iekšzemes kopprodukts (IKP) varētu sasniegt 75% apjomu no vidējā Eiropas Savienības (ES) kopprodukta jau 2020. gadā, citējot Igaunijas premjerministra Andrusa Ansipa pausto, vēsta ERR News.

Pirms vairākiem gadiem A. Ansips izteicās, ka grasās padarīt Igauniju par vienu no pārtikušākajām Eiropas valstīm. Savukārt viņa apgalvojums, ka šīs dekādes beigās Igaunijas IKP apjoms būtiski pietuvosies vidējās ES valsts IKP apjomam, tika pausts kā atbilde uz viņa koalīcijas partnera jautājuma - kad algas Igaunijā varētu sākt līdzināties algām pārējā Eiropā?

«Nākamajā plānošanas periodā mēs vēl aizvien saņemsim finansējumu, kas mums palīdzēs pietuvoties Eiropai,» norādīja A. Ansips.

Tāpat, atbildot uz kolēģa jautājumu, viņš norādīja, ka algu līmenis varētu tikt sasniegts mazāk nekā vienas paaudzes laikā.

Igaunijas premjers Andrus Ansips nosaucis pēdējās Finanšu ministrijas prognozes par neticamām, jo tās esot pārāk pesimistiskas, ziņo ERR News.

«Šis ekonomikas kritums (14.5%) man šķiet neticams, es drīzāk ticu Igaunijas Centrālās bankas datiem par 12.3% kritumu,» teicis Ansips, uzsverot, ka Igaunija vēl arvien cer pēc iespējas ātrāk pievienoties eirozonai. «Es uzskatu, ka Igaunija ieviesīs eiro 2011. gadā. Mēs to neizdarīsim tikai tad, ja notiks kāda katastrofa līdzīga Lehman Brothers gadījumam,» viņš piebilda.

Ministru prezidentam esot ļoti skaidrs plāns, kā budžeta deficītu saglabāt zem 3%, tas balstīs uz ES fondu efektīvāku izmantošanu un dividenžu izņemšanu no valsts kompānijām. Tāpat tiks samazināti arī valsts pārvaldes sektora izdevumi. A.Ansips piebildis, pat ja Igaunijai neizdosies iecerētā pievienošanās eirozonai, tad īstenotie valsts izdevumu samazinājumi būs ekonomikai ļoti noderīgi.

«Ja mēs šādā garā turpināsim, mēs būsim viena no bagātākajām valstīm,» sacījis Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips, paužot pārliecību, ka Eiropas mērogā Igaunija varētu iekļūt veiksmīgāko valstu pirmajā pieciniekā. To viņš pamato Igaunijas ekonomikas izaugsmi, kas, pēc viņa sacītā, ir straujāka nekā citās eirozonas valstīs, raksta Dzd.ee.

Jau 2007. gadā pirms parlamenta vēlēšanām Reformu partija, kuru pārstāv A. Ansips, solīja panākt, ka līdz 2022. gadam Igaunija kļūs par vienu piecām Eiropas bagātākajām valstīm.

Portāls E24 aprēķinājis, ka šāda mērķa izpildīšanai nepieciešams, lai Igaunijas ekonomika laika posmā no 2011. līdz 2022. gadam augtu par vidēji 8% gadā.

A. Ansips gan norāda, ka šāda strauja ekonomiskā izaugsme nav nepieciešama, ņemot vērā, ka citās Eiropas valstīs ekonomikas izaugsme nesokas tik labi, cik Igaunijā.

Pārdodot 10 miljonus oglekļa izmešu kvotas japāņu Mitsubishi, gūtos ieņēmumus ziemeļvalstu kaimiņi igauņi plāno ieguldīt, izveidojot valsti aptverošu elektrisko automašīnu uzlādes tīklu.

Igaunijas premjers Andruss Ansips paskaidroja, ka valdība ir atbalstījusi neizmantoto kvotu pārdošanu. «Ieņēmumi no kvotu pārdošanas tiks izmantoti, lai investētu visu valsti aptverošā uzlādes tīklā, kas būs paredzēts elektromašīnu izmantošanai», stāstīja A. Ansips. Eiropas Savienība savām dalībvalstīm piešķir noteiktu daudzumu oglekļa izmešu kvotu, lai cīnītos ar siltumnīcas efektu izraisošo gāžu emisiju skaitu.

Ap 500 Mitsubishi i-MiEV elektrisko automašīnu tiks nodotas pašvaldību rīcībā, lai nodrošinātu ar transportu sociālos darbiniekus. Ir izveidota arī grantu sistēma, privātpersonu atbalstam elektrisko automašīnu iegādē.

Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips izsūtījis vēstuli visiem ministriem, norādot, ka aizvien vairāk viņu satrauc opozīcijā esošās Centristu partijas uzbrukumi, kuru mērķis ir valdības gāšana.

Šie uzbrukumi notiek uz ekonomiskās krīzes mazināšanās, gaidāmās budžeta pieņemšanas un pārejas uz eiro fona, A.Ansipa vēstulē teikto atstāsta portāls dv.ee. A.Ansips raksta, ka Igaunijas ekonomikā iestāsies labāki laiki, taču centristu uzbrukumi nemazinās. «Draugi, mēs nedrīkstam pieļaut, ka politiskie spēlmaņi sasniegtu savu mērķi, jo pašreizējā parlamentā es neredzu nevienu citu koalīciju, kas varētu vai gribētu īstenot atbildīgu finanšu un ekonomikas politiku Igaunijas interesēs. Es neredzu nevienu citu spēku, kas varētu atnest Igaunijai eiro, neapdraudot sociālo stabilitāti un ekonomikas vidi. Mums jāsaliedējas vēl vairāk un jāturpina cīņa par eiro!» mudinājis A.Ansips.

Andruss Ansips, Igaunijas premjerministrs, ir laimīgs cilvēks. Neatkarīgi no tā, kāds nākamo pāris nedēļu laikā būs koalīcijas sarunu rezultāts, spēcīgais sniegums svētdien notikušajās parlamenta vēlēšanās nozīmē - viņš noteikti saglabās premjera amatu, kurā ir kopš 2005.gada, raksta The Economist.

Pēc Žana Kloda Junkera no Luksemburgas (kurš pārspēj viņu par desmit gadiem), Hosē Sokrateša no Portugāles un Hosē Luisa Rodrigeza Sapatero no Spānijas, tas viņu padara par visilgāk strādājošo valdības vadītāju Eiropā. Polijas Donalds Tusks no viņa atpaliekot par dažiem mēnešiem.

Ansipa sniegums vēlēšanās esot ievērojams, jo viņa valdība īstenojusi taupības programmu (aptuveni 9% no IKP), kas lielākajā daļā valstu būtu rezultējusies ar vēlētāju protestiem ielās, nevis valdības pārvēlēšanu.

Kvalitatīva izglītība un valsts enerģētiskā neatkarība kopā ar efektīvu valsts aparāta darbību ir tuvākie Igaunijas mērķi, norādījis Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips.

Par to raksta Dv.ee. gaidāmā eiro ieviešana, norādījis Ansips, ir ļoti nopietns panākums, kura pozitīvo ietekmi uz ekonomisko vidi un Igaunijas starptautisko reitingu ir grūti pārvērtēt. Ekonomikas izaugsme, ražošanas pieaugums un bezdarba samazināšanās arī ir ļoti pozitīvas tendences, uzsvēris Igaunijas valdības vadītājs. Tomēr uz lauriem dusēt vēl esot par agru, atzinis Ansips.

Pēc viņa teiktā, kvalitatīva izglītība, ņemot vērā Ziemeļvalstu pieredzi, lēta enerģija un konkurētspējīga uzņēmējdarbība varētu Igauniju pārvērst par «Skandināvijas tīģeri». Tomēr vispirms vairākās jomās esot jāpanāk Zviedrija un Somija.