Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips otrdien prezidentam Tomasam Hendrikam Ilvesam iesniedzis demisijas rakstu, vēsta Igaunijas nacionālā raidsabiedrība ERR.

Ansips ar Ilvesu tikās plkst.11.

Ilvess pieņēmis Ansipa demisiju, norādot, ka neredz iemeslu to nedarīt.

Valdošajā koalīcijā ietilpstošā Tēvzemes un ResPublica apvienība (IRL) saistībā ar notikumiem Ukrainā bija aicinājusi Ilvesu nepieņemt Ansipa demisiju.

Pēc Ansipa demisijas pieņemšanas Ilvess preses konferencē uzsvēra, ka pašreizējā valdība saglabās visas pilnvaras.

«Tādēļ es nesaskatu šeit loģiku. Ko mēs tad darīsim? Teiksim, ka, lai gan valdībai joprojām ir visas pilnvaras, valdība nedemisionēs? Šāds signāls drīzāk izraisītu paniku,» skaidroja Igaunijas prezidents.

Otrdien Ansips par savu nolūku rakstiski informēja arī parlamentu.

Igaunijas bijušais premjerministrs un pašreizējais Eiropas Komisijas viceprezidents Andruss Ansips neplāno nākotnē kandidēt uz Igaunijas premjera vai prezidenta amatu, viņš teicis intervijā laikrakstam Eesti Paevaleht.

«Man nav tāda sapņa vai vēlmes, un es izslēdzu abus scenārijus,» Ansips sacīja. Viņš piebilda, ka ir pilnībā piepildījis savas ambīcijas Igaunijas premjerministra amatā un nevēlas vēlreiz atrasties šajā amatā.

Ansips intervijā uzstāja, ka plāno visu savu enerģiju ielikt Eiropas Savienības komisāra amata pienākumu izpildē.

Bijušais Igaunijas Reformu partijas līderis atzina, ka nav domājis par to, kas notiks nākotnē.

«Es nezināju pirms diviem gadiem, ka notiks šādi, un es nesaku, ka tāda attieksme ir pareiza vai ka ar to esmu labs piemērs jauniem cilvēkiem,» viņš teica. «Jaunam cilvēkam ir jāplāno dzīve daudz rūpīgāk, bet mana dzīve pašlaik ir kā Forestam Gampam - lietas vienkārši notiek,» Igaunijas bijušais premjers salīdzināja savu dzīvi ar Vinstona Grūma romāna galveno varoni.

Latvijas sniegums diskusijās par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu bijis viens no iespaidīgākajiem un ir grūti saprast, kāpēc Latvijas iedzīvotāji sūdzas, kamēr igauņi un lietuvieši ir vairāk nekā apmierināti, sacīja Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips.

Sarunā ar Latvijas Radio A. Ansips norādīja, ka lielākie ieguvēji no nākamā Eiropas Savienības budžeti ir tieši Latvija, Lietuva un Igaunija. «Mēs panācām atvieglojumus kohēzijas finansējuma griestiem. Mūsu valstis saņems 2.59% no Nacionālā kopprodukta, bet citām valstīm šie griesti ir 2,35%. Šī ir patiešām milzīga Baltijas valstīm piešķirta nauda,» sacīja Igaunijas premjers.

Viņš uzsvēra, ka lielākais pieaugums tiešmaksājumos lauksaimniekiem ir tieši Latvijā un līdz 2020. gadam visas Baltijas valstis sasniegs 75% līmeni no vidējā ES rādītāja. «Protams, mēs cerējām iegūt vēl vairāk, taču es atkal gribu atgādināt, ka lielākais pieaugums bija tieši Latvijai,» sacīja A. Ansips.

«Nabadzīgajiem» igauņiem bija grūti saprast, kādēļ viņiem ir jāmaksā «bagātajiem» grieķiem, kas dzer ouzo un dejo sirtaki, intervijā amerikāņu televīzijai CNN pauda Igaunijas ministru prezidents Andruss Ansips (Andrus Ansip).

Patiesībā Grieķijā dzīvo ļoti strādīgi cilvēki, bet igauņiem ir grūti samierināties, ka viņiem kā eirozonas valstij ir jāpiedalās daudz lielākas un bagātākas valsts glābšanā, CNN piebilda A. Ansips.

Viņš norādīja, ka Grieķijai novirzītie līdzekļi bija «aizdevums», nevis «glābšana» - grieķiem parāds būs jāatdod, tāpat būs jāsamaksā arī procentu likme.

Tas, ka valstij jāsniedz ieguldījums Eiropas Fiansiālās Stabilitātes Fondā, Igaunijā bija «ļoti nepopulāri», stāsta A. Ansips. «Cilvēki vēlētos saņemt augstākas algas tūlīt pat – nekavējoties, un igauņi nesaprot, kādēļ «mums viss šis ir vajadzīgs»,» Igaunijas premjers skaidro noskaņojumu pašu mājās.

Igaunija saņēmusi ielūgumu pievienoties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD) un tiklīdz Igaunijas parlaments un premjerministrs Andruss Ansips parakstīs līgumu kļūs par pilntiesīgu OECD biedru.

A. Ansips paredzējis līgumu parakstīt šī gada 3.jūnijā, OECD galvenās sekretāres Andželas Gurrias (Angel Gurría) vizītes Igaunijā laikā.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) galvenā sekretāre Andžela Gurria (Angel Gurría), Itālijas premjerministrs un šī gada ministru padomes sanāksmes priekšsēdētājs Silvio Berluskoni (Silvio Berlusconi) un pievienojošos valstu premjerministri - Andrus Ansip (Igaunija), Benjamins Netanjahu (Benjamin Netanyahu) (Izraēla) un Boruts Pahors (Borut Pahor) (Slovēnija) apmeklēja uzņemšanas viesības un preses konferenci.

OECD ir demokrātisku valstu forums, kas ir bāzēts Parīzē. Organizācija tika izveidota 1961.gadā, uz tās priekšteces, Eiropas ekonomiskās sadarbības organizācijas (OEEC) pamata. Šobrīd OECD ir 31 dalībvalsts. Galvenais organizācijas mērķis ir veicināt globālās ekonomikas attīstību un paplašināt globālo tirdzniecību.

Igaunijas galvenā problēma ir augstā inflācija, kas ievērojami pārsniedz vidējo inflāciju Eiropas Savienībā (ES), pavēstījis kaimiņvalsts ministru prezidents Andruss Ansips (Andrus Ansip), vēsta ERR News.

«Inflācija vēl joprojām ir pārāk augsta, tā ir pat vēl augstāka nekā vidēji ES,» norādīja Igaunijas ministru prezidents. «Daudzi vēl joprojām uzskata, ka bezdarbs ir lielāka problēma, tomēr bezdarbnieku skaits strauji sarūk, bet inflācija ir augsta gan Igaunijā, gan ES kopumā. ES inflācija 2,5%-2,7% līmenī jau ir neierasti augsta, bet Igaunijas 5% inflācijas līmenis ievērojami pārsniedz ES līmeni,» skaidroja A. Ansips.

Viņš izteica cerību, ka inflācijas līmenis sāks samazināties šī gada otrajā pusē.

Intervijā ETV A. Ansips eirozonas nākotni vērtēja optimistiksi, neraugoties uz Grieķijas, Īrijas un Portugāles parādu krīzi. «Eiropa un eirozona kā vienots veselums nav ieslīgusi krīzē,» viņš norādīja.

«Ja mēs šādā garā turpināsim, mēs būsim viena no bagātākajām valstīm,» sacījis Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips, paužot pārliecību, ka Eiropas mērogā Igaunija varētu iekļūt veiksmīgāko valstu pirmajā pieciniekā. To viņš pamato Igaunijas ekonomikas izaugsmi, kas, pēc viņa sacītā, ir straujāka nekā citās eirozonas valstīs, raksta Dzd.ee.

Jau 2007. gadā pirms parlamenta vēlēšanām Reformu partija, kuru pārstāv A. Ansips, solīja panākt, ka līdz 2022. gadam Igaunija kļūs par vienu piecām Eiropas bagātākajām valstīm.

Portāls E24 aprēķinājis, ka šāda mērķa izpildīšanai nepieciešams, lai Igaunijas ekonomika laika posmā no 2011. līdz 2022. gadam augtu par vidēji 8% gadā.

A. Ansips gan norāda, ka šāda strauja ekonomiskā izaugsme nav nepieciešama, ņemot vērā, ka citās Eiropas valstīs ekonomikas izaugsme nesokas tik labi, cik Igaunijā.

Igaunijas iekšzemes kopprodukts (IKP) varētu sasniegt 75% apjomu no vidējā Eiropas Savienības (ES) kopprodukta jau 2020. gadā, citējot Igaunijas premjerministra Andrusa Ansipa pausto, vēsta ERR News.

Pirms vairākiem gadiem A. Ansips izteicās, ka grasās padarīt Igauniju par vienu no pārtikušākajām Eiropas valstīm. Savukārt viņa apgalvojums, ka šīs dekādes beigās Igaunijas IKP apjoms būtiski pietuvosies vidējās ES valsts IKP apjomam, tika pausts kā atbilde uz viņa koalīcijas partnera jautājuma - kad algas Igaunijā varētu sākt līdzināties algām pārējā Eiropā?

«Nākamajā plānošanas periodā mēs vēl aizvien saņemsim finansējumu, kas mums palīdzēs pietuvoties Eiropai,» norādīja A. Ansips.

Tāpat, atbildot uz kolēģa jautājumu, viņš norādīja, ka algu līmenis varētu tikt sasniegts mazāk nekā vienas paaudzes laikā.

Igaunijas premjers Andrus Ansips uzskata Baltijas reģionā ir pārāk daudz atomenerģijas staciju projektu un ka ES būtu jāpievēršas sava elektroenerģijas tirgus aizsardzībai no negodīgas konkurences.

«Tagad mēs runājam par daudziem jauniem atomelektrostaciju projektiem šajā reģionā: Somijā, Igaunijā, Lietuvā, Baltkrievijā un Kaļiņingradā,» norādīja A. Ansips, vēsta Monsters and Critics.

Viņš piebilda, ka «iespējams, tik mazam reģionam šāds atomelektrostaciju projektu skaits ir pārāk liels». Viņš uzsvēra, ka iestājas pret protekcionismu, tomēr ES tirgus ir jāpasargā no importētās elektrības.

Igaunijas premjers atzina, ka ir nedaudz vīlies par to, ka Lietuvai iepirkumā nav izdevies atrast jaunās atomstacijas būvnieku Lietuvas pilsētā Visaginā, tomēr viņš pauda cerību, ka partneris tiks sameklēts.

Andruss Ansips, Igaunijas premjerministrs, ir laimīgs cilvēks. Neatkarīgi no tā, kāds nākamo pāris nedēļu laikā būs koalīcijas sarunu rezultāts, spēcīgais sniegums svētdien notikušajās parlamenta vēlēšanās nozīmē - viņš noteikti saglabās premjera amatu, kurā ir kopš 2005.gada, raksta The Economist.

Pēc Žana Kloda Junkera no Luksemburgas (kurš pārspēj viņu par desmit gadiem), Hosē Sokrateša no Portugāles un Hosē Luisa Rodrigeza Sapatero no Spānijas, tas viņu padara par visilgāk strādājošo valdības vadītāju Eiropā. Polijas Donalds Tusks no viņa atpaliekot par dažiem mēnešiem.

Ansipa sniegums vēlēšanās esot ievērojams, jo viņa valdība īstenojusi taupības programmu (aptuveni 9% no IKP), kas lielākajā daļā valstu būtu rezultējusies ar vēlētāju protestiem ielās, nevis valdības pārvēlēšanu.

Aizvadītajā nedēļā panāktā vienošanās par eirozonas fnanšu stabilitātes «ugunsmūra» palielināšanu līdz 800 miljardiem eiro nozīmē, ka Igaunijas garantijas parādu krīzes nomocītajām Eiropas valstīm būs 1,8 miljardu eiro apmērā, vēsta kaimiņvalsts raidsabiedrība ERR.

Par to informējis Igaunijas Finanšu ministrijas Eiropas Savienības (ES) lietu padomnieks Mēlis Meigas (Meelis Meigas). Tāpat viņš pastāstīja, ka vienošanās arī nozīmē divkārt samazinātus termiņus Igaunijas iemaksām Starptautiskajā Valūtas fondā (SVF). Kopumā Igaunija eirozonas aizsardzības mehānismā garantēs 1,8 miljardu eiro.

Palielināt Eiropas monetārās savienības finanšu stabilitātes fonda finansējumumu līdz 800 miljardiem eiro, eirozonas dalībvalstu finanšu ministri vienojās pagājušajā piektdienā.

Finanšu līdzekļus veidos Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) rīcībā esošais finansējums 500 miljardu eiro apmērā, kuram tiks pievienoti Eiropas Finanšu stabilitātes fonda (EFSF) 200 miljardi. ESM darbu uzsāks jūlijā un aizstās EFSF. Papildus 53 miljardus eiro plānots iegūt no jaunajām Grieķijas parādzīmēm, bet 49 miljardus no Eiropas Finanšu stabilitātes mehānisma (EFSM).

Pārdodot 10 miljonus oglekļa izmešu kvotas japāņu Mitsubishi, gūtos ieņēmumus ziemeļvalstu kaimiņi igauņi plāno ieguldīt, izveidojot valsti aptverošu elektrisko automašīnu uzlādes tīklu.

Igaunijas premjers Andruss Ansips paskaidroja, ka valdība ir atbalstījusi neizmantoto kvotu pārdošanu. «Ieņēmumi no kvotu pārdošanas tiks izmantoti, lai investētu visu valsti aptverošā uzlādes tīklā, kas būs paredzēts elektromašīnu izmantošanai», stāstīja A. Ansips. Eiropas Savienība savām dalībvalstīm piešķir noteiktu daudzumu oglekļa izmešu kvotu, lai cīnītos ar siltumnīcas efektu izraisošo gāžu emisiju skaitu.

Ap 500 Mitsubishi i-MiEV elektrisko automašīnu tiks nodotas pašvaldību rīcībā, lai nodrošinātu ar transportu sociālos darbiniekus. Ir izveidota arī grantu sistēma, privātpersonu atbalstam elektrisko automašīnu iegādē.

Šodien ir pēdējā diena, kad 57 gadus vecais Andruss Ansips atrodas Igaunijas premjera amatā. Viņš bija premjerministrs gandrīz deviņus gadus, konkrēti - 8 gadus, 11 mēnešus un divas nedēļas, raksta Postimees.

Intervijā Ansips sacījis, ka viņš ir ļoti pateicīgs Igaunijas iedzīvotājiem par viņam veltīto uzticību.

«Pagājušajā nedēļā Turu-uuringute AS publicēja savu pētījumu par sabiedrības uzticību. Valdībai uzticas 46% iedzīvotāju. Tas ir ļoti augsts rādītājs, īpaši salīdzinot ar pārējo Eiropu, kur valdības parasti atbalsta aptuveni 25% iedzīvotāju. Kad Juhana Pārta valdība atkāpās, tai bija 31% atbalsts, un Marta Lāra valdībai bija 25%. Es esmu ļoti pateicīgs, ka man ir tik daudz spēcīgu atbalstītāju un tik daudz spēcīgu ienaidnieku,» skaidrojis Ansips.

«Ir ļoti sarežģīti izskaidrot vēlētājiem, kādēļ valdības nevar atrast papildus finansējumu tādām politiski jūtīgām lietām kā skolotāju algas, bet, neskatoties uz to, atrod naudu, lai finansiāli atbalstītu Grieķiju,» apgalvo Eirozonas jaunākās dalībvalsts Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips.

Ansips norāda, ka eirozonas valstu vēlētāji kļūst arvien neiecietīgāki pret pieaugošajām palīdzības programmu paketēm tādām finansiālu problēmu skartām valstīm kā Grieķija, ziņo Reuters.

«Eiropas finanšu stabilitātes fonds un Eiropas stabilitātes mehānisms ir vērtējami kā solidaritātes simboli Eiropas mērogā. Tomēr, arvien uzstājīgāk sabiedrība uzdod jautājumus, kādēļ ir nepieciešams investēt tik milzīgus naudas līdzekļus šajos fondos, ja rezultātā sanāk, ka nabadzīgie Igaunijas iedzīvotāji palīdz bagātajiem Grieķiem,» norāda Ansips.

Neskatoties uz izveidojušos situāciju, Eiropas un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) partneriem nāksies pārskatīt Grieķijas aizdevuma programmas nosacījumus šajā vasarā, otrdien paziņoja kāda anonīma Eiropas Savienības (ES) amatpersona. Šī nepieciešamība tiek skaidrota ekonomikas vides ir pasliktināšanoss gan Grieķijā, gan ārpus tās.

Latvija, veicot strukturālās reformas, parādījusi lielisku piemēru citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, tikšanās laikā ar ārlietu ministru Māri Riekstiņu norādīja Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips, ziņo Postimees.

«Latvija spējusi veikt vairākas strukturālās reformas, un tas ir jāatzīst,» sacījis A. Ansips, norādot, ka nozīmīgākās reformas, kas notikušas Latvijā pērn, bijušas izglītības un veselības jomā, kā arī valsts sektorā, kur samazināts valsts departamentu skaits un darbinieku skaits.

Igaunijas premjers uzskata, ka Latvija parādījusi citām ES valstīm lielisku piemēru, kā ietaupīt valsts sektorā. Abu valstsvīru tikšanās laikā tika apgalvots, ka situācija Igaunijas un Latvijas ekonomikā uzlabojas.

M. Riekstiņš un A. Ansips izteikuši arī pārliecību, ka, Igaunijai iestājoties eirozonai, labumu gūs visa reģiona ekonomika.

Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips, kurš šonedēļ iesniedza prezidentam Tomasam Hendrikam Ilvesam demisijas rakstu, pauda, ka labākais premjera amata kandidāts ir Sīms Kallass (Siim Kallas), ziņo BBN.

A. Ansips pauda, ka S. Kallass, kurš pašlaik ir Eiropas Transporta lietu komisāra amatā, ir labākais viņa pēctecis. Viņš norādīja, ka Igaunijas kā ES prezidējošās valsts tituls 2018. gadā tikai vēlreiz pastiprina to, ka S. Kallass ir labākā izvēlē premjera amatam. Pēc viņa vārdiem, S. Kallasam darbā noderēs desmit gadu pieredze darbā Briselē.

Jau vēstīts, ka Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips otrdien prezidentam Tomasam Hendrikam Ilvesam iesniedzis demisijas rakstu. T. H. Ilvess pieņēmis Ansipa demisiju, norādot, ka neredz iemeslu to nedarīt. Pēc A. Ansipa demisijas pieņemšanas T. H. Ilvess preses konferencē uzsvēra, ka pašreizējā valdība saglabās visas pilnvaras. Saskaņā ar Igaunijas likumiem demisionējusī valdība turpina darbu līdz jaunas valdības apstiprināšanai.

«Mazā informācijas tehnoloģiju lielvalsts» Igaunija eksportē savu e-valdības tehnoloģiju uz visu pasauli un pašlaik gatavo jaunus projektus arī palestīniešu teritorijām, Afganistānai un Haiti.

Igaunija jau palīdzējusi Armēnijai, Gruzijai un Moldovai, kā arī vēl 40 valstīm ieviest uz internetu balstītu pārvaldi un pakalpojumus, kas Igaunijā tiek izmantoti jau gadiem ilgi, bet vēl nav plaši pieejami citviet.

«Pateicoties šai e-valdības sistēmai, lēmumu pieņemšanas process ir daudz caurskatāmāks. Pāris minūtes pēc lēmuma pieņemšanas šeit visi cilvēki Igaunijā vai visā pasaulē zina, kas ir noticis,» sacīja Ansips.

Izmantojot speciālas identifikācijas kartes, igauņi var piekļūt faktiski visiem sabiedriskajiem pakalpojumiem caur internetu īpašā vietnē www.eesti.ee, arī elektroniski balsot vispārējās un vietējās vēlēšanās, kā arī pārbaudīt savus medicīnas vai policijas datus.

«Galvenais faktors, kādēļ cilvēki izvēlas dzīvot ārzemēs, ir algas apmērs. Īstais reemigrācijas plāns, ir valsts izaugsmes plāns,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze sacījis Igaunijas valdības vadītājs Andruss Ansips.

«Ja mūsu ekonomikai būs labi izaugsmes rādītāji, varēsim maksāt lielākas algas. Tā ir lielākā motivācija, lai atgrieztos Igaunijā,» viņš uzsvēris, vaicāts par daudzu igauņu izvēli strādāt kaimiņvalstī Somijā.

«Mums ir konkrēti pasākumi attiecībā uz augsti izglītotiem cilvēkiem un labākajiem zinātniekiem. Šiem cilvēkiem ir svarīga ne tikai alga, bet arī darba apstākļi, lai radītu jaunas idejas. Mēs ieguldām daudz līdzekļu izglītības jomā, pētniecībā un attīstībā,» teicis Igaunijas premjers.

«Bezdarba līmenis Igaunijā strauji samazinās. Tikai viens iemesls – iestāšanās eirozonā – padarīja Igauniju interesantu jaunām ārvalstu investīcijām, radās jaunas darba vietas. Bezdarba līmenis visstraujāk krītas Igaunijā, otrajā vietā ir Latvija.

Igaunijā skolotāji pievienojušies lielākajam streikam, kopš valsts neatkarības atgūšanas un trešdien uzsākuši trīs dienas ilgas nacionāla mēroga akcijas.

Streiks Igaunijā sākās pirmdien ar sabiedriskā transporta darbinieku streiku. Vairākus streikus šonedēļ rīko arī Igaunijas transporta darbinieku arodbiedrība.

Streikam pievienosies izglītības, medicīnas, enerģijas sektora un citu nozaru darbinieki, tāpat protesta akciju piektdien ieplānojusi arī Narvas elektrostacija, kas streika laikā varētu samazināt elektroenerģijas ražošanas jaudu.

Streikotāji norāda, ka akciju iemesls ir varas iestāžu nevēlēšanās uzsākt dialogu ar arodbiedrībām. Skolotāju streikā piedalīties varētu pat 20 tūkstoši cilvēku visā Igaunijā. Ceturtdien Tallinā streikos arī sabiedriskā transporta vadītāji un Igaunijas galvaspilsētā darbosies tikai deviņas autobusu līnijas, transportlīdzekļi kurās «kursēs pēc brīva grafika», vēsta ERR.

Igaunijā situācija nodokļu jomā gadiem ilgi nav bijusi tik labā līmenī, kāda tā ir tagad. Tā preses konferencē žurnālistiem norādījis Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips, ziņo Postimees.

Iepriekš tika lēsts, ka šogad Igaunijas budžeta ieņēmumi varētu būt par diviem miljardiem kronu (89,8 miljoniem latu) lielāki nekā paredzēts. Konferencē A. Ansips atzina, ka patiesībā šī summa, kas iekasēta virs paredzētās normas varētu pat pārsniegt šos divus miljardus kronu.

Igaunijas premjers norāda, ka lielākās ienākumu pozīcijas valsts budžetā ir no akcīzes nodokļa un sociālā nodokļa.

Līdz šim Igaunija iekasējusi līdzekļus 86% apmērā no plānotā. Citus gadus šajā laikā iekasētā summa bija aptuveni 63 līdz 65 % apmērā no plānotā.

Premjers arī kliedējis baumas, ka valstij nav naudas, lai izmaksātu pensijas, paskaidrojot, ka visi saņems pensijas paredzētajā apjomā un laikā.

Atkarībā no apstiprinātā biznesa plāna Igaunijas valsts aviokompānijā Estonian Air varētu ieguldīt no 200 līdz 400 miljoniem kronu (no 9 līdz 18 miljoniem Ls), norāda Igaunijas premjers Andruss Ansips.

Viņš skaidro, ka Estonian Air kapitāla vajadzības ir atkarīgas no biznesa plāna. «Maksimālā summa iekļautu arī Bombardier lidaparāta izmantošanu, taču gala lēmumi tiks pieņemti akcionāru sapulcē. Igaunija ir mazākumakcionārs un nevar pieņemt šādus lēmumus citu akcionāru vietā,» skaidro A. Ansips.

Viens no plāna variantiem paredz Igaunijai iegādāties daļu no SAS īpašumā esošajām akcijām, tādējādi Igaunijai palielinot savu klātbūtni Estonian Air līdz 66%.

Patlaban Igaunijai pieder 34% Estonain Air, SAS kontrolē ir 49% lidsabiedrības akciju, savukārt atlikušie 17% pieder investīciju bankai Cresco.

Riski Lietuvas jaunās atomelektrostacijas būvniecībai, kur Latvija un Igaunija varētu kļūt par partnerēm, ir būtiski pieauguši. Tas saistīts ar Lietuvas vēlētāju pagājušajā nedēļas nogalē izdarīto izvēli, atzinis Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips, ziņo bbn.ee.

Lietuvā notikušajā referendumā vairāk nekā 60 procenti vēlētāju bija pret stacijas celtniecību.

Pēc padomju laika Ignalinas reaktora slēgšanas 2009. gadā, Lietuva importē apmēram 70 procentus no elektroenerģijas. Ar šo apstākli arī skaidrojama valsts vēlme būvet jauno atomelektrostaciju.

Visagino Atomine Elektrine UAB, projekta attīstītājs, vakar paziņoja, ka turpinās sagatavošanās darbus.

«Mums ir nepieciešams segt aptuveni 300 megavatu elektroenerģijas pieprasījumu no dažiem citiem resursiem, jauniem resursiem,» teicis Ansips. «Mēs esam plānojuši piedalīties jaunajā Visaginas atomelektrostacijā un mēs gribētu iegūt 300 megavatus no turienes. Mēs ceram, ka šis projekts tomēr tiks īstenots, lai gan, ņemot vērā Lietuvas referendumu, riski, kas saistīti ar šo projektu, ir būtiski pieauguši,» skaidrojis Igaunijas premjerministrs.

«Tikai pirms 15 gadiem katrā Igaunijas ciematā bija maza šūšanas fabrika. Tās atnāca no Zviedrijas un Somijas. Bet tagad vairs nevienā no šiem ciemiem šūšanas fabrikas nav atrodamas. Tās ir prom.»

Tā intervijā DB stāsta Igaunijas premjers Andruss Ansips, skaidrojot, ka eiro ieviešana palīdzēšot Igaunijai pāriet no lēta darbaspēka valsts ar ziemeļvalstu šūšanas fabrikām uz produktīvu ražošanu ar pievienoto vērtību

Eiro piesaistīs investīcijas un investīcijas rada darba vietas. Valdības un pašvaldības nevar radīt īstas darba vietas,» saka A. Ansips.

Igaunijai vajadzēs piedalīties jaunajā Grieķijas glābšanas paketē, bet tāda ir dzīve, sacījis Igaunijas premjers Andruss Ansips Vašingtonā intervijā Bloomberg. «Kad kādam ir lielas nepatikšanas, draugiem ir jāpalīdz,» viņš piebildis.

Neskaoties uz satricinājumiem monetārajā savienībā, Igaunija gūst labumu no šīs valūtas, apgalvojis Ansips.

Pievienošanās eirozonai «bija patiešām labs lēmums Igaunijai», akcentējis valsts premjers un norādījis: «Mums bija cerības, un tagad es varu teikt, ka realitāte ir pat labāka nekā bijām gaidījuši.»

Saskaņā ar Ansipa teikto kļūšana par bloka 17. dalībnieci palīdzēja pārliecināt investorus, piesaistīt kapitālu, veicināt eksportu un radīt darbavietas.

Vienlaikus viņš atzinis: «Mēs neuzskatām, ka esam ekonomikas modelis pārējai pasaulei.»