Anglijas Banka būs pirmā, kas cels rekordzemās procentu likmes, atsaucoties uz starptautisko banku ekonomistu prognozēm, raksta Bloomberg.

Citigroup un Nomura International ekonomisti uzskata, ka spēcīgākais kāpums kopš 2007. gada liks Anglijas Centrālajai bankai palielināt bāzes procentu likmi no 0,5% līmeņa jau šajā gadā. Naudas tirgus likmju nākotnes kontrakti uzrāda pieaugumu 2015.gada sākumā. Tas ir vismaz trīs mēnešus, pirms kontrakti uzrāda ASV Centrālās bankas noteikto likmju paaugstināšanu. Savukārt Eiropas Centrālās bankas prezidents Mario Dragi un Japānas Bankas vadītājs Haruhiko Kuroda likmes varētu saglabāt esošajā līmenī vai pat pazemināt.

«Anglijas Bankas amatpersonas skatīsies uz vietējā tirgus atveseļošanos, un ja tā būs pietiekami spēcīgā, viņi izmantos iespēju celt likmes jau pirma FRS,» uzskata Morgan Stanley eksperts Džonatans Ešvorts. «Lielākās attīstīto valstu centrālās bankas stingrāku monetāro politiku ieviesīs pakāpeniski,» viņš paredz.

Lielbritānijas centrālā banka - Anglijas Banka - pirmdien prezentēja jauno 50 mārciņu nomināla banknotes dizainu, un uz jaunās banknotes būs matemātiķa un kriptogrāfa Alana Tjūringa attēls.

Tjūrings ir pazīstams kā slepeno kodu uzlauzējs, palīdzot sabiedroto spēkiem Otrā pasaules kara laikā. Viņš sniedza savu ieguldījumu, lai palīdzētu sabiedroto spēkiem nolasīt vācu jūras spēku ziņojumus, kas kodēti ar šifrēšanas mašīnu "Enigma".

50 mārciņu nomināla banknote būs pēdējā Anglijas Bankas izlaistā banknote, kurā papīrs tiks nomainīts pret polimēru materiālu. Jaunā banknote apgrozībā nonāks 2021.gada beigās.

Šī nomināla banknotes agrāk tika raksturotas kā "korumpētās elites valūta", un tā ir ikdienas darījumos vismazāk izmantotā nomināla banknote.

"Alans Tjūrings bija izcils matemātiķis, kura darbam bijusi milzu ietekme uz mūsu dzīvi pašlaik," prezentācijas pasākumā sacīja Anglijas Bankas prezidents Marks Kārnijs.

Pagaidām Anglijas Bankai nav nepieciešamība uzreiz celt aizņemšanās procentu likmes, BBC sacījis Anglijas Centrālās bankas vadītājs Marks Karnijs.

Viņš gan devis signālus, ka ir sākušās sarunas par Anglijas Bankas turpmāko politikas kursu, ņemot vērā, ka bezdarbs Lielbritānijā ir sarucis straujāk nekā gaidīts.

Jautāts, vai banka samazinās bezdarba līmeņa mērķi, kas patlaban noteikts 7% un tiek saistīts ar aizņemšanās likmju paaugstināšanu, viņš norādījis, ka ir plašs klāsts ar lietām, ko banka varētu darīt, tādēļ nevajadzētu pieņemt pārsteidzošus secinājumus. Viņš uzsvēris, ka ikviens lēmums tiks pieņemts, to apstiprinot Monetārās Politikas komitejas deviņiem dalībniekiem, un viņi turpmāko kursu pārskatīs nākamajā mēnesī.

M. Karnijs situāciju komentēja pēc tam, kad ceturtdien jaunākie darba tirgus dati uzrādīja, ka Lielbritānijas bezdarba līmenis negaidīti sarucis līdz 7,1%, kas ir tikai nedaudz virs līmeņa, kuru Anglijas Banka noteikusi kā mērķi, kad tiks pārskatītas rekordzemās bāzes procentu likmes.

Anglijas Centrālā banka ceturtdien nolēma atstāt bāzes procentu likmi esošajā līmenī – 0,5%, liecina centrālās bankas paziņojums.

Bankas vadītājs Marks Karnijs uzsvēris, ka nav steigas tirgū mazināt ekonomikas stimulēšanas pasākumus, neskatoties uz to, ka straujākā ekonomikas izaugsme kopš 2007. gada ir samazinājusi bezdarba līmeni tuvu 7%, ko Anglijas Banka iepriekš minēja kā rādītāju, lai sāktu apsvērt likmes paaugstināšanu, raksta Bloomberh.

Ņemot vērā, ka ekonomikas atveseļošanās signāli kļūst spēcīgāki, tirgus dalībnieki prognozē, ka banka likmes paaugstinās nākamajā gadā. Nesen Anglijas Bankas vadītāji paaugstinājuši Lielbritānijas ekonomikas prognozi.

Anglijas Banka ir atstājusi bāzes procentu likmi rekordzemu kopš 2009. gada, kas ir ilgākais periods, kad politika nav mainīta kopš 1940. gadiem.

Ceturtdien notikušajā ikmēneša sanāksmē Anglijas Centrālā banka nolēma atstāt bāzes procentu likmi esošajā līmenī, raksta Bloomberg.

Likme saglabāta rekordzemajā 0,5% līmenī.

Eiropas ekonomikas situācijas pasliktināšanās un pazīmes, ka arī Lielbritānijas ekonomikas atveseļošanās sāk bremzēties, rada spiedienu uz Anglijas Bankas amatpersonām. Eirozona ir Lielbritānijas lielākais tirdzniecības partneris un tās ekonomikas pasliktināšanās ir veicinājušas spekulācijas investoru vidū, ka likmi Anglijas Banka cels ne vēlāk par 2015. gada otro pusi.

Augustā Anglijas Banka prognozēja šā gada ekonomikas izaugsmi 3,5% apmērā, bet nākamgad 3%. Tāpat banka ziņoja, ka inflācija saglabāsies zem 2% mērķa šajā laika periodā. Jaunās prognozes tiks paziņotas preses konferencē 12. novembrī.

Anglijas Banka necels likmes, kamēr bezdarba līmenis valstī nesamazināsies līdz 7%, trešdien paziņojis jaunais centrālās bankas vadītājs Marks Karnijs.

Šie izteikumi ir līdzīgi nesenajiem ASV Federālo Rezervju sistēmas paziņojumiem.

Jāatzīmē, ka Anglijas Bankai, tāpat kā citām lielajām centrālajām bankām, patlaban ir maz iespēju manevrēt ar procentu likmēm, kas jau vairāk nekā četrus gadus ir rekordzemā līmenī - 0,5%. Eksperti prognozē, ka likmes vismaz gadu turēsies esošajā līmenī.

Anglijas Bankas vadītājs paziņojumā norāda, ka pastāv skaidri signāli, ka ekonomiskā aktivitāte šajā gadā kļūs spēcīgāka. Pēdējā laika pozitīvie rādītāji ir likuši bankas Monetārās politikas komitejai pārskatīt izaugsmes prognozes. Tuvāko gadu laikā bankas pārstāvji prognozē 2,4% IKP pieaugumu, kas gan aizvien ir nedaudz zemāks par vēsturisko vidējo rādītāju.

Šā gada pirmajā ceturksnī Lielbritānijas bezdarba līmenis sarucis līdz piecu gadu zemākajam līmenim, pastiprinot runas par Anglijas Bankas rīcību, lemjot par likmju paaugstināšanu, raksta Bloomberg.

Bezdarba līmenis saruka līdz 6,8%, salīdzinot ar 6,9% februārī. Trešdienas dati liecināja arī, ka algu kāpums pirmo reizi kopš 2010. gada ir pārspējis inflāciju.

Bezdarbnieku skaits sarucis par 133 tūkstošiem līdz 2,21 miljonam, kas ir zemākais līmenis kopš 2009. gada februāra. Jauniešu bezdarbs sarucis līdz zemākajam līmenim kopš 2009. gada.

Pērn Anglijas Bankas vadītājs Marks Karnijs sacīja, ka Anglijas Banka neapsvērs likmju celšanu, kamēr bezdarbs būs virs 7%, taču banka neprognozēja, ka tas samazināsies tik strauji. Tagad bankas pārstāvji ir paziņojuši, ka necels likmes, kamēr ekonomikas izaugsme nebūs pietiekami strauja.

Mārciņu turpina balstīt ekonomikas dati un cerības, ka procentu likmes varētu kāpt agrāk, nekā iepriekš ticis prognozēts, stāsta SEB bankas eksperti.

Uz kopējā fona mārciņai joprojām klājas labi, un tās cena šonedēļ pakāpās virs 84 santīmu atzīmes.

Nākošnedēļ būs kārtējais ekonomikas veselības tests, jo tiks publicēti inflācijas, darba tirgus dati un šī mēneša Anglijas Centrālās bankas sanāksmes protokols. Tā kā šie ir ļoti nozīmīgi notikumi, šīs nedēļas beigās attieksme pret mārciņu bija nedaudz piesardzīga, kas materializējās mārciņas cenas pazemināšanā, uzsver eksperti.

Decembra sanāksmē Anglijas Centrālā banka saglabāja bāzes procentu likmi rekordzemā līmenī, uzsverot, ka ekonomika patlaban kļūst spēcīgāka, raksta Bloomberg. Likme patlaban ir rekordzemā 0,5% līmenī. Tāpat Anglijas Banka atstāja savu aktīvu iepirkumu programmu esošajā – 375 miljardu mārciņu apmērā.

Aizvadītais gads mežsaimniecības nozarē ir bijis sarežģīts. Problēmas ar nepieredzēto sausumu pavasarī, astoņzobu mizgrauža plosīšanās, aizvien jauni valsts plāni par aizsargājamo teritoriju paplašināšanu bez paralēliem plāniem par kompensāciju palielināšanu meža īpašniekiem ir ietekmējušas kopējo mežsaimnieku noskaņojumu. Taču par jautājumu numur viens ir izvirzījies – kas tālāk notiks ar koksnes cenām? Pirkt mežu vai pārdot? Nezināmo ir bijis pārāk daudz, ieskaitot ģeopolitiskos faktorus.

Kā zināms, 2022. gads koksnes cenu ziņā bija izcils. To ietekmēja gan Krievijas un Baltkrievijas izkrišana jeb izmešana no tirgus, gan ārkārtīgi augstās energoresursu, tostarp malkas, granulu u.tml. resursu cenas tās pašas Krievijas uzsāktā kara dēļ, gan pasaules ekonomikas atkopšanās pēc kovida krīzes. Latvijas meža produkcijas eksporta vērtība togad pārsniedza 4 miljardus eiro, kas ir vēsturiski augstākais rādītājs. Dažiem šķita, ka sācies pavisam jauns nozares attīstības cikls.

Taču jau pērnā gada sākumā svārsts pavērsās pretējā virzienā. Koksnes cenas strauji samazinājās. Piemēram, vidējā zāģbaļķu cena Latvijas tirgū no 2022. gada septembra, kad tā sasniedza 108,17 eiro par kubikmetru, līdz 2024. gada janvārim bija sarukusi līdz 74,96 eiro par kubikmetru, rāda portāla latvianwood.lv dati. Tajā pašā laika periodā vidējā papīrmalkas cena kritās no 99,62 eiro par kubikmetru līdz 56,93 eiro par kubikmetru, bet malkas cena – no 77,13 līdz 45,74 eiro par kubikmetru.

Eiropas Centrālās bankas likmes celšana cerībā slāpēt inflāciju Latvijā izraisījusi ne vienu vien diskusiju. Nodoklis avansā? Virspeļņas nodoklis? Necelt likmes iepriekš aizņemtai naudai, kaut arī līgums par mainīgo likmi (balsojums portālā ManaBalss)?

Jēga ir inflācijas slāpēšanā, un komercbankas to var veicināt, citās valstīs tā dara, nekropļojot tirgu un noslēgtos līgumus. Proti, bankas aizdod aizņemtu naudu, un, ja vien tās aizdevēji, depozītu noguldītāji arī pelnītu, būtu nodoklis.

Ir skaidrs, ka straujā centrālo banku bāzes likmju celšana beidzot ir atgriezusi bankas pie tām pierastajām peļņas maržām, tomēr vietvietām komercbankas cenšas ignorēt savu dalību inflācijas apkarošanā, ko realizē centrālās bankas, liecina Financial Times publiskotie reitingu aģentūras S&P dati un analīze.

Kā un kāpēc bankas pelna?

Banku neto procentu ienākumi veidojas no procentu ieņēmumiem no aizdevumiem, atņemot no tiem procentu izdevumus, ko veido depozīta un noguldījuma procentu izmaksas, kā arī izmaksas par aizņēmumiem no Centrālās bankas, kā apmēru nosaka Centrālā banka caur Centrālās bankas procentu likmes palielināšanu vai samazināšanu. Lai arī Centrālās bankas procentu likmes komercbankas nevar ietekmēt, procentu ieņēmumi, it īpaši Eirozonā, tiek veidoti no mainīgās likmes (jeb Centrālās bankas procentu likmes, pieskaitot tai klāt maržu), lai samazinātu bankas risku par tās pelnītspēju dažādās ekonomiskās situācijās, nodrošinot finanšu sektora stabilitāti.

Lielbritānijas centrālā banka - Anglijas Banka - ceturtdien pieņēma lēmumu nemainīt bāzes procentu likmi un saglabāt kvantitatīvās stimulēšanas pasākumu apjomu nemainīgu.

Tādējādi centrālās bankas bāzes procentu likme saglabāta 0,25% apmērā, kas ir rekordzems līmenis.

Augustā Anglijas Banka īstenoja pirmās izmaiņas bāzes procentu likmē kopš 2009.gada marta, samazinot to par 0,25 procentpunktiem.

Arī analītiķi bija prognozējuši, ka decembrī bāzes procentu likme tiks saglabāta nemainīga.

Tāpat Anglijas Banka ceturtdien paziņoja, ka ekonomikas stimulēšanai paredzētās aktīvu iegādes programmas apjoms saglabāts 435 miljardu mārciņu apmērā pēc augustā īstenotā palielinājuma par 60 miljardiem eiro.

Centrālā banka arī saglabājusi Lielbritānijas korporatīvo obligāciju iegādes programmu augustā noteiktajā desmit miljardu mārciņu apmērā.

Lielbritānijas centrālā banka - Anglijas Banka - ceturtdien pieņēma lēmumu nemainīt bāzes procentu likmi un vienlaikus paaugstināja ekonomikas izaugsmes prognozes.

Tādējādi centrālās bankas bāzes procentu likme saglabāta 0,25% apmērā, kas ir rekordzems līmenis.

Pērn augustā Anglijas Banka īstenoja pirmās izmaiņas bāzes procentu likmē kopš 2009.gada marta, samazinot to par 0,25 procentpunktiem.

Tāpat Anglijas Banka ceturtdien paziņoja, ka ekonomikas stimulēšanai paredzētās aktīvu iegādes programmas apjoms saglabāts 435 miljardu mārciņu apmērā pēc augustā īstenotā palielinājuma par 60 miljardiem eiro.

Centrālā banka arī saglabājusi Lielbritānijas korporatīvo obligāciju iegādes programmu augustā noteiktajā desmit miljardu mārciņu apmērā.

Tikmēr centrālās bankas jaunākās prognozes liecina, ka Lielbritānijas ekonomika šogad pieaugs par 2%, nevis 1,4%, kā tika lēsts iepriekš. Nākamajam gadam ekonomikas izaugsmes prognoze paaugstināta no 1,5% uz 1,6%.

Lielbritānijas centrālā banka - Anglijas Banka - ceturtdien pieņēma lēmumu nemainīt bāzes procentu likmi un samazināja ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam.

Tādējādi centrālās bankas bāzes procentu likme saglabāta 0,25% apmērā, kas ir rekordzems līmenis.

Pērn augustā Anglijas Banka īstenoja pirmās izmaiņas bāzes procentu likmē kopš 2009.gada marta, samazinot to par 0,25 procentpunktiem.

Tāpat Anglijas Banka ceturtdien paziņoja, ka ekonomikas stimulēšanai paredzētās aktīvu iegādes programmas apjoms saglabāts 435 miljardu mārciņu apmērā pēc augustā īstenotā palielinājuma par 60 miljardiem eiro.Banka arī norādīja, ka varētu paaugstināt bāzes procentu likmi straujāk nekā gaidīts, ja pārrunas par Lielbritānijas izstāšanos noritēs veiksmīgi un ekonomika saglabāsies stabila.Tikmēr centrālās bankas jaunākās prognozes liecina, ka Lielbritānijas ekonomika šogad pieaugs par 1,9%, nevis 2%, kā tika lēsts iepriekš.

Pagājušajā nedēļā centrālo banku apgalvojumi izbrāzās cauri tirgiem gluži kā viesulis. Postījumi ir redzami visā lielā desmitnieka valstu apkaimē, jo pārvērtēšana aptvēra visu monetārās politikas pozīciju uztveri.

Ir pienācis gals dalījumam: ASV Federālās rezervju bankas «vanagi» (kas par augstāko prioritāti izvirza inflācijas uzraudzību) un pārējā pasaule. Dažu pēdējo dienu laikā ECB, Anglijas Centrālā banka un Kanādas Centrālā banka ierosināja, ka šīm institūcijām vajadzētu izbeigt galēji brīvas monetārās politikas neprātu.

Neatliekamas monetārās ekspansijas pārtraukšana nenozīmē, ka tūdaļ pat tās ķersies pie stingrākas politikas. Viena lieta ir labot pārmērīgi piesardzīgo monetāro politiku, bet pavisam cita – nopietni apsvērt sākt monetārās politikas skrūvju piegriešanas ciklu. Nevienam nav noslēpums, ka ECB plāno nākamā gada sākumā samazināt kapitāla iepirkšanu, taču pirmo izmaiņu dati pagaidām vēl ir tālu aiz horizonta (varbūt tās notiks 2019. gadā?).

Rietumu klienti Latvijas bankām uzticēsies, ja būs normāla tiesu sistēma. Tiekot galā ar likumu piemērošanas problēmām, finanšu pakalpojumus varēsim eksportēt arī uz rietumiem, jo mums ir galvenā konkurences priekšrcība - cena

Tā intervijā saka Norvik bankas īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs.

Vai vēlēšanās iegādāties banku Eiropas Savienībā saistījās ar likuma ievērošanas un lielākas stabilitātes vidi?

Esmu uzaudzis Sibīrijā, un kopš bērnības Rīga vienmēr man ir saistījusies ar ārzemēm un Eiropu. Arī tagad uzskatu, ka Latvija ir lieliska vieta, kur dzīvot un veidot biznesu. Tā ir valsts ar lielām konkurences priekšrocībām. Es patiesi uzskatu, ka te tik tiešām augstā līmenī strādā finanšu regulators, par ko daudzas valstis varētu Latviju apskaust. To pašu var teikt par daudzām valsts iestādēm. Norvik banka pagājušajā gadā visu peļņu novirzīja rezervju veidošanai, taču, neskatoties uz to, pagājušajā gadā mēs nodokļos samaksājām 6,5 miljonus eiro, un šogad esam samaksājuši jau 2,5 miljonus eiro. Man par to ir atnākusi pateicības vēstule no Valsts iņēmumu dienesta, kuru es pārtulkošu angļu valodā un parādīšu saviem bērniem. Joprojām uzskatu, ka Latvija ir pievilcīga vieta un tās finanšu sektoram ir ļoti labas perspektīvas. Runājot par investīcijām, nez kāpēc joprojām domā galvenokārt ražošanu, rūpniecību. Jāsaprot, ka tehnoloģiskās attīstības līmenis ir tik augsts, ka tādām valstīm kā Latvija nav jātiecas iekļūt industriālajā jomā. Masu ražošanā uzvar zemo izmaksu modeļi, diemžēl ar lētu darbaspēku un sliktu ekoloģiju. Tāpēc sacensties ar Ķīnu un Dienvidaustrumāziju nav jēgas. Bet sacensties ar augsti tehnoloģisko rūpniecību arī nav iespējams, jo to bāze tiek būvēta gadsimtu garumā. Latvijai ir jākonkurē pakalpojumu jomā. Tas, ka Latvijai ir finanšu sektors, kas nodrošina gan vietējās vajadzības, gan sniedz finanšu pakalpojumu eksportu, ir labākais, kas var būt, no pašas valsts interešu viedokļa raugoties. Latvijas bankas austrumos vienmēr ir pozicionējušas sevi kā Eiropas bankas, kas runā jūsu valodā, domājot ar to krievu valodu. Šī ziņa ļoti labi darbojas gan Kazahstānā, gan Ukrainā. Tā ir milzīga Latvijas banku konkurences priekšrocība. Finanšu sektors neprasa milzu ieguldījumus, tas neprasa kosmiskus varoņdarbus, tas Latvijā augs normālā lietu kārtībā, vienkārši attīstoties ekonomikai un eksportam. Latvijai ir ļoti veicies, ka tās finanšu sektoram kādā brīdī ir izdevies ieņemt šo nišu.

Lielbritānijas centrālā banka - Anglijas Banka - ceturtdien saglabāja bāzes procentu likmi rekordzemā līmenī un deva mājienus, ka tā varētu to samazināt arī līdz negatīvam līmenim.

Bankas Monetārās politikas komiteja bāzes procentu likmi saglabāja 0,1% apmērā, kas ir visu laiku zemākais līmenis.

Šādu likmi Anglijas Bankas noteica martā, lai veicinātu cīņu pret koronavīrusa pandēmijas radītajām negatīvajām sekām ekonomikai.

Tāpat banka rūpīgi seko līdzi Lielbritānijas un Eiropas Savienības sarunām par pēcbreksita tirdzniecības līgumu.

Monetārās politikas komiteja savā šīsnedēļas sēdē arī apstiprinājusi, ka Anglijas Banka turpinās aktīvu iegādes programmu līdzšinējā 745 miljardu sterliņu mārciņu apmērā.

Vienlaikus komiteja pavēstīja, ka izvērtēs iespēju ieviest negatīvu bāzes procentu likmi, ja prognozes par inflāciju un ekonomikas izaugsmi liecinās, ka tas būs nepieciešams.

Ceturtdienas sanāksmē Anglijas Banka atstāja bāzes procentu likmi esošajā, rekordzemajā līmenī, jo tās pārstāvji vēlas veicināt ekonomikas kapacitāti, raksta Bloomberg.

Bāzes likme saglabāta 0,5% līmenī, un tā nav mainīta kopš 2009. gada.

Bankas pārstāvji norāda, ka ekonomikas atveseļošanās kļūst spēcīgāka, un šajā nedēļā publicētie dati liecina, ka ražošanas apjomi februārī ir auguši straujāk nekā prognozēja ekonomisti.

Anglijas Banka tāpat atstāja aktīvu iepirkumu programmu esošajā līmenī – 375 miljardu mārciņu apmērā.

Savās nākotnes vadlīnijās Anglijas Bankas pārstāvji iepriekš norādījuši, ka neapsvērs aizņemšanās izmaksu palielināšanu, kamēr vien bezdarba līmenis turēsies virs 7%. Patlaban tas ir 7,2%. Kā liecina ekspertu prognozes, banka likmi par 25 bāzes punktiem varētu palielināt nākamā gada maijā.

Otrajā ceturksnī bezdarba līmenis Lielbritānijā saglabājās 7,8%, liecina Nacionālā statistikas biroja dati.

Salīdzinot ar pirmo ceturksni, bezdarba līmenis nav mainījies. Kopumā cilvēku skaits, kas meklē darbu, otrajā ceturksnī saruka par 4000 līdz 2,51 miljonam.

Prognozes saskanēja ar Bloomberg aptaujāto ekonomistu aplēsēm. Savukārt bezdarbnieku pieteikumu apjoms bija divreiz mazāks, nekā tika prognozēts jūlijā. Pieteikumu skaits saruka par 29,2 tūkstošiem līdz 1,44 miljoniem.

Jāpiebilst, ka savā pirmajā preses konferencē pagājušajā nedēļā jaunais Anglijas Bankas vadītājs Marks Karnijs informēja, ka monetārā politika tiks mainīta tad, kad bezdarba līmenis samazināsies līdz 7%. Tāpat premjerministrs Deivids Kamerons norāda, ka centrālās bankas noteiktā bāzes likme 0,5% līmenī paliks kādu laiku rekordzema, lai veicinātu privāto darbavietu veidošanu, jo publiskajā sektorā darba vietu skaits ir samazinās, lai palīdzētu mazināt budžeta deficītu.

Šā gada trešajā ceturksnī Lielbritānijā bezdarba līmenis sarucis jau 12. mēnesi pēc kārtas, tuvojoties Anglijas Bankas noteiktajam mērķim un kārtējo reizi apliecinot, ka ekonomikas atveseļošanās kļūst spēcīgāka, raksta Bloomberg.

Bezdarba līmenis samazinājies līdz 7,6%, kas ir zemākā atzīme kopš 2009. gada. Otrajā ceturksnī bezdarba līmenis bija 7,7%. Bezdarbnieku pabalsta pieteikumi pagājušajā mēnesī ir sarukuši par 41,7 tūkstošiem.

Bezdarba līmenis Anglijā samazinās straujāk nekā prognozēja Anglijas Banka un citas amatpersonas. Iepriekš izteiktās aplēses paredzēja, ka trešajā ceturksnī bezdarba līmenis turēsies 7,8% apmērā, bet 7,6% sasniegs vien nākamā gada pirmajā ceturksnī. Anglijas Bankas vadītājs Marks Karnijs savā pirmajā preses konferencē vasarā sacīja, ka centrālā banka monetāro programmu nemainīs tikmēr, kamēr bezdarba līmenis nesamazināsies līdz 7%, un tas visdrīzāk notiks ne ātrāk par 2016. gada vidu.

Ceturtdien Anglijas Centrālā banka saglabāja bāzes procentu likmi rekordzemā līmenī, uzsverot, ka ekonomika patlaban kļūst spēcīgāka, raksta Bloomberg.

Likme patlaban ir rekordzemā 0,5% līmenī.

Anglijas Bankas vadītājs Marks Karnijs augustā norādīja, ka likmes paaugstināšana tiks sasaistīta ar bezdarba līmeni, un uzsvēra, ka patlaban nekavēs izaugsmi ar stingrākas monetārās politikas ieviešanu.

Tāpat Anglijas Banka atstāja savu aktīvu iepirkumu programmu esošajā – 375 miljardu mārciņu apmērā.

Savukārt Lielbritānijas finanšu ministrs Džordžs Osborns uzsvēris, ka Lielbritānijas ekonomikas plāns darbojas, taču viss darbs vēl nav padarīts, un ekonomika jāpasargā vēl ilgāku laika periodu. Viņš sacīja, ka šā gada ekonomikas izaugsmes prognoze paaugstināta no 0,6% līdz 1,4%, bet nākamā gada ekonomikas izaugsme prognoze paaugstināta no 1,8% līdz 2,4%. Tāpat Dž. Osborns norādījis, ka Lielbritānijas ekonomika aug straujāk nekā jebkura cita liela ekonomika, tomēr pastāv riski saistībā ar tirdzniecības partneru vājo ekonomiku.

Lielbritānijas valdība trešdien atļāva Toda Bolija investoru grupai pārņemt Anglijas premjerlīgas futbola klubu Londonas "Chelsea", ka pieder sankciju sarakstā iekļautajam Krievijas oligarham Romanam Abramovičam.

Lielbritānijas Digitālā, kultūras, mediju un sporta departamenta valsts sekretāre Nadīne Dorīsa paziņoja, ka otrdien vēlu vakarā ļāvusi notikt darījumam, kuru apstiprinājusi arī Anglijas premjerlīga.

"Esam gandarīti, ka darījuma rezultātā Romans Abramovičs vai kāds cits sankcijām pakļautais negūs nekādu peļņu," norāda Dorīsa. "Ņemot vērā sankcijas, ko piemērojām tiem, kas ir saistīti ar [Krievijas prezidentu Vladimiru] Putinu un asiņaino iebrukumu Ukrainā, kluba ilgtermiņa nākotni var nodrošināt tikai jauna īpašnieka vadībā."

Jau ziņots, ka investoru grupa Beisbola augstākās līgas (MLB) kluba Losandželosas "Dodgers" līdzīpašnieka Toda Bolija vadībā iegādāsies Londonas "Chelsea" futbola klubu par 4,97 miljardiem eiro.

Anglijas Centrālās bankas amatpersonas varētu lemt par bāzes likmes celšanu no rekordzemā līmeņa jau nākamā gada pavasarī, jo algu kāpums uzņem tempus un arī ekonomikas atveseļošana notiek straujāk, sacījis bankas vadītājs Marks Karnijs.

Viņš sacījis, ka, ja procentu likmes sekos tirgus gaidām, un sāks augt no pavasara, palielinoties pakāpeniski, inflācija sasniegs 2% mērķi un tiks izveidoti 1,2 miljoni darbavietu, viņš uzsvēris, piebilstot, ka, citiem vārdiem – Anglijas Banka sasniegtu savu mērķi.

Šajā gadā Lielbritānijas ekonomika uzrāda labākos rezultātus starp G7 valstīm. Anglijas Bankas pārstāvji kā būtiskākos rādītājus, kad celt likmes, min darba tirgus situāciju un algas. Patlaban likme ir 0,5%.

Inflācija valstī patlaban ir 1,6%, un zem bankas noteiktā mērķa ir turējusies jau septiņus mēnešus.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pieauga, kā arī palielinājās britu mārciņas vērtība pēc Anglijas Bankas negaidītas intervences tirgū.

Reaģējot uz vēsturisku britu mārciņas vērtības krišanos pret ASV dolāru, Anglijas Banka paziņoja, ka tā uz laiku uzpirks Lielbritānijas valdības obligācijas ar garu dzēšanas termiņu, "lai atjaunotu mierīgus tirgus apstākļus".

Šī "intervence palīdzēja nomierināt tirgus un noveda pie šorīt redzētā [obligāciju ienesīguma] kāpuma maiņas uz pretēju tendenci", sacīja "Edward Jones" analītiķis Andželo Kurkafass.

Anglijas Bankas intervence notika pēc Starptautiskā valūtas fonda (SVF) paustas kritikas par jauno Lielbritānijas budžetu, kas tas varot palielināt nevienlīdzību un saasināt inflāciju.

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru, kas bija noslīdējusi līdz visu laiku zemākajam līmenim, pēc šīs intervences pieauga par apmēram 1,5%.

Lielbritānijas gaidāmā izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) palielinājusi finanšu grūtībās nonākušo Latvijas pilsoņu interesi par bankrota procedūru Lielbritānijā. Tur šis process ir ievērojami lētāks un vienkāršāks, kā arī ļauj dzēst parādsaistības Latvijā, ceturtdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Dzīvojot Lielbritānijā, latviešu emigranti spēj gada laikā pilnībā atbrīvoties no parādiem Latvijā. Tiek dzēsti patēriņa kredīti, apjomīgi komunālo pakalpojumu parādi, desmitos un simtos tūkstošos eiro mērāmi hipotekārie kredīti. To, ka bankrota procesa sākšana Lielbritānijā attiecas arī uz parādiem Latvijā, paredz ES regula par pārrobežu maksātnespēju.

Anglijas pilsētā Mančestrā bāzētais parādu konsultāciju birojs Insolbaltika līdz šim palīdzējis 117 latviešiem.

«60 000-130 000 eiro - šī ir vidējā kredīta summa, ko latvieši ar bankrotu dzēš. Pēdējā laikā ir arī nekustamo īpašumu darboņi no Latvijas, kas lūguši konsultēt viņus uzsākt bankrotu, lai atbrīvotos no ievērojami lielākām parādsaistībām - diviem līdz trīs miljoniem eiro,» stāstīja Insolbaltika kvalificētais parādu konsultants Andrejs Smoļenko.

Neskatoties uz to, ka vēsturiski augusts ir slavens kā atvaļinājumu mēnesis, kura laikā šogad galvenā uzmanība ir veltīta Brazīlijā notiekošajām olimpiskajām spēlēm, finanšu tirgi turpina pārsteigt.

Anglijas Banka izziņo vairākas izmaiņas monetārajā politikā, savukārt ASV akciju tirgus indeksi sasniedz jaunas vēsturiski augstākās virsotnes.

Lai mazinātu Brexit referenduma ietekmi uz ekonomiku, Anglijas Banka pagājušajā nedēļā veica vairākas izmaiņas monetārajā politikā. Pirmkārt, no 0,5% līdz 0,25% ir samazināta refinansēšanas likme. Līdz šim vairākus gadus diskusija ir notikusi par to, kad un par cik likmi paaugstinās, jo britu ekonomikas izaugsme pēdējo gadu laikā ir bijusi daudz augstāka salīdzinājumā ar Rietumeiropu, arī bezdarbs ir noslīdējis tuvu dabiskajam līmenim. Banka arī signalizē par vēl vienu iespējamu likmes pazeminājumu šogad. Otrkārt, tiek paplašināti kvantitatīvās stimulēšanas (QE) pasākumi ar papildu valsts vērtspapīru pirkumiem 60 miljardu mārciņu apmērā, kopējo apjomu palielinot līdz 435 miljardiem. Visbeidzot, banka pirks nefinanšu uzņēmumu investīciju reitinga obligācijas par 10 miljardiem. Tātad diezgan visaptverošs pasākumu kopums, taču banka arī signalizē, ka tās iespējas ir ierobežotas, jo Brexit šoks ir strukturāls — tas atšķirīgi ietekmēs dažādas ekonomikas daļas. Procentu likmju samazinājumu gaidīja gandrīz visi aptaujātie ekonomisti, bet izsludinātie QE pasākumi bija brašāki par prognozētajiem, liekot nedaudz samazināties mārciņas vērtībai. Monetārās politikas veidotāji sagaida, ka nākamgad IKP pieaugums samazināsies līdz 0,8 %, tam atkal pakāpjoties līdz 1,8 % 2018. gadā.