Anglijas Banka mārciņas bāzes procentlikmi par 25 bāzes procentpunktiem līdz 0,75% palielinās šā gada trešajā ceturksnī, liecina jaunākā Reuters 67 ekonomistu aptauja.

Tiesa gan, liela daļa 45% respondentu norādījuši, ka Anglijas CB mārciņas bāzes likmi var paaugstināt agrāk – gada pirmajā pusē (maija vai jūnija sanāksmēs).

Likmes Anglijas CB paaugstināt var likt arvien pieaugošais inflācijas spiediens. Jāpiebilst, ka patēriņa cenu līmenis Anglijā februārī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu gadu izrādījās palielinājies par 4,4% (Anglijas CB mērķis ir turēt inflāciju pie 2% atzīmes).

«Šobrīd turpinās liela neskaidrība par to, kad mārciņas bāzes likme varētu sākt pieaugt. Tas, vai Anglijas CB palielinās mārciņas likmi jau otrajā ceturksnī, būs atkarīgs no tā, cik labi tuvākajā laikā ies Anglijas ekonomikai, ņemot vērā to, ka tā sāks just fiskālās taupības pasākumus,» norāda IHS Global Insight analītiķi.

Pēdējā laika Anglijas ekonomikas dati (piemēram, bezdarbs sasniedzis 15 gadu augtāko līmeni) un valsts centrālās bankas vadošo amatpersonu noskaņojums liek domāt, ka monetārās politikas noteicēji nav izsmēluši savas iespējas mārciņu drukāšanas frontē, ziņo Reuters.

Anglijas Bankas vadītājs Mervins Kings ziņojis, ka situācija ekonomikā pasliktinājusies un valsts ekonomika līdz nākamā gada vidum varētu stagnēt. Banka prognozē, ka šīs valsts ekonomika nākamgad augs par nepilnu procentu. Tāpat tiek gaidīta inflācijas samazināšanās līdz bankai vēlamajai 2% atzīmei (oktobrī gada inflācija Apvienotajā Karalistē bija pie 5% atzīmes).

Tiek lēsts, ka Anglijas CB uz drūmajām ekonomikas perspektīvām, visticamāk, reaģēs ar papildu kvantitatīvās mīkstināšanas programmu realizēšanu. Tiek lēsts, ka Anglijas galvenie baņķieri pie šādiem pasākumiem varētu ķerties jau nākamā gada sākumā. Nomura International, piemēram, prognozē, ka Anglijas CB jau februārī paziņos par 50 miljardu vērtu mārciņu drukāšanas programmu un maijā par papildu QE (Quantitative Easing jeb kvantitatīvā mīkstināšana) 25 miljardu GBP apjomā.

Anglijas Banka būs pirmā, kas cels rekordzemās procentu likmes, atsaucoties uz starptautisko banku ekonomistu prognozēm, raksta Bloomberg.

Citigroup un Nomura International ekonomisti uzskata, ka spēcīgākais kāpums kopš 2007. gada liks Anglijas Centrālajai bankai palielināt bāzes procentu likmi no 0,5% līmeņa jau šajā gadā. Naudas tirgus likmju nākotnes kontrakti uzrāda pieaugumu 2015.gada sākumā. Tas ir vismaz trīs mēnešus, pirms kontrakti uzrāda ASV Centrālās bankas noteikto likmju paaugstināšanu. Savukārt Eiropas Centrālās bankas prezidents Mario Dragi un Japānas Bankas vadītājs Haruhiko Kuroda likmes varētu saglabāt esošajā līmenī vai pat pazemināt.

«Anglijas Bankas amatpersonas skatīsies uz vietējā tirgus atveseļošanos, un ja tā būs pietiekami spēcīgā, viņi izmantos iespēju celt likmes jau pirma FRS,» uzskata Morgan Stanley eksperts Džonatans Ešvorts. «Lielākās attīstīto valstu centrālās bankas stingrāku monetāro politiku ieviesīs pakāpeniski,» viņš paredz.

Šodienas Anglijas Bankas sanāksmes laikā, Apvienotās Karalistes noteicēji lēmuši ekonomiku stimulēt ar papildu 75 miljardiem sterliņu mārciņu, kas tiks tērēti valsts obligāciju atpirkšanai, lai pasargātu valsts ekonomiku no eirozonas parādu krīzes negatīvās ietekmes un nosargātu trauslo valsts ekonomikas izaugsmi.

Tāpat Anglijas centrālā banka lēma nemainīt mārciņas bāzes procentlikmi – tā palika pie 0,5% atzīmes.

Katrā ziņā Anglijas rīcība atkal drukājot marciņas var ietekmēt arī Latviju, spriež eksperti. Pagaidām gan par kādām ļoti izteiktām sekām uz mūsu valsti runāt ir pāragri. «Ja mārciņa rezultātā vājināsies pret eiro un latu, tad latu izteiksmē samazināsies maksājumi, ko Lielbritānijā strādājošie mūsu tautieši sūta savām ģimenēm Latvijā. Varētu samazināties pieprasījums pēc Latvijas eksportprecēm Lielbritānijā, ja tām ir pieejami vietējie aizvietotāji par konkurētspējīgām cenām,» secina SEB Wealth Management Pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Jānis Rozenfelds.

Pagaidām Anglijas Bankai nav nepieciešamība uzreiz celt aizņemšanās procentu likmes, BBC sacījis Anglijas Centrālās bankas vadītājs Marks Karnijs.

Viņš gan devis signālus, ka ir sākušās sarunas par Anglijas Bankas turpmāko politikas kursu, ņemot vērā, ka bezdarbs Lielbritānijā ir sarucis straujāk nekā gaidīts.

Jautāts, vai banka samazinās bezdarba līmeņa mērķi, kas patlaban noteikts 7% un tiek saistīts ar aizņemšanās likmju paaugstināšanu, viņš norādījis, ka ir plašs klāsts ar lietām, ko banka varētu darīt, tādēļ nevajadzētu pieņemt pārsteidzošus secinājumus. Viņš uzsvēris, ka ikviens lēmums tiks pieņemts, to apstiprinot Monetārās Politikas komitejas deviņiem dalībniekiem, un viņi turpmāko kursu pārskatīs nākamajā mēnesī.

M. Karnijs situāciju komentēja pēc tam, kad ceturtdien jaunākie darba tirgus dati uzrādīja, ka Lielbritānijas bezdarba līmenis negaidīti sarucis līdz 7,1%, kas ir tikai nedaudz virs līmeņa, kuru Anglijas Banka noteikusi kā mērķi, kad tiks pārskatītas rekordzemās bāzes procentu likmes.

Lielbritānijas centrālā banka - Anglijas Banka - pirmdien prezentēja jauno 50 mārciņu nomināla banknotes dizainu, un uz jaunās banknotes būs matemātiķa un kriptogrāfa Alana Tjūringa attēls.

Tjūrings ir pazīstams kā slepeno kodu uzlauzējs, palīdzot sabiedroto spēkiem Otrā pasaules kara laikā. Viņš sniedza savu ieguldījumu, lai palīdzētu sabiedroto spēkiem nolasīt vācu jūras spēku ziņojumus, kas kodēti ar šifrēšanas mašīnu "Enigma".

50 mārciņu nomināla banknote būs pēdējā Anglijas Bankas izlaistā banknote, kurā papīrs tiks nomainīts pret polimēru materiālu. Jaunā banknote apgrozībā nonāks 2021.gada beigās.

Šī nomināla banknotes agrāk tika raksturotas kā "korumpētās elites valūta", un tā ir ikdienas darījumos vismazāk izmantotā nomināla banknote.

"Alans Tjūrings bija izcils matemātiķis, kura darbam bijusi milzu ietekme uz mūsu dzīvi pašlaik," prezentācijas pasākumā sacīja Anglijas Bankas prezidents Marks Kārnijs.

Šodienas Anglijas centrālās bankas sanāksmes laikā valsts monetārās politikas noteicēji mārciņas bāzes procentlikmi atstāja rekordzemu - 0,5% apmērā.

Jāpiebilst, ka Apvienotajā Karalistē inflācija februārī pieauga līdz 4% atzīmei, kas ir divas reizes vairāk nekā inflācijas līmeni vēlētos redzēt Anglijas Banka (tai mērķis tāpat kā Eiropas Centrālajai bankai ir inflācija pie 2% atzīmes). Tiesa gan, analītiķi norāda, ka Anglijas ekonomikas izaugsme vēl nav tik spēcīga, lai varētu sadzīvot ar augstākām likmēm.

Šobrīd lielākā daļa analītiķi prognozē, ka Anglijas Banka mārciņas bāzes likmi paaugstinās šā gada maijā. Jāatgādina, ka Anglijas CB kaimiņš – Eiropas Centrālā banka savā pagājušas nedēļas sanāksmē finanšu tirgiem deva zīmīgus mājienus, ka eiro bāzes procentlikme tiks celta jau aprīlī.

Pēdējā mēneša laikā pieaugusi iespēja, ka Anglijas CB varētu lemt par papildu mārciņu drukāšanas pasākumiem, norādījusi Reuters ekonomistu septembra aptauja.

Uz jautājumu, ka Anglijas CB tuvākajā laikā varētu ieviest jaunu mārciņu drukāšanas (kvantitatīvās mīkstināšanas jeb quantitative easing) programmu norādījuši 16 no aptaujātā 51 ekonomista (jeb 31%). Vēl augustā par to, ka Anglijas CB ķersies pie papildus pasākumiem ekonomikas izaugsmes nodrošināšanai bija pārliecināti tikai 9% aptaujāto ekonomistu. Jānorāda, ka pašlaik Anglijas Bankas tā saucamā aktīvu uzpirkšanas programma ir 200 miljardu mārciņu apjomā.

Aptauja arī atklāja, ka Anglijas Banka savu galveno monetārās politikas ietekmēšanas instrumentu – mārciņas bāzes procentlikmi paaugstinās tikai nākamā gada trešajā ceturksnī (aptaujas rezultātu mediāna).

Šodien notiekošās Anglijas Bankas sanāksmes laikā mārciņas bāzes procnetlikme atstāta rekordzemā - 0,5% apmērā.

Kopumā šobrīd palielinājušās bažas par Anglijas ekonomikas izaugsmes tempiem, kurus vēl vairāk apdraudētu situācija, ja mārciņas bāzes likme tiktu celta, raksta Reuters. Jāpiebilst, ka pagājušā gada pēdējā ceturksnī Anglijas ekonomika negaidīti saruka par 0,5% (gada griezumā), savukārt šā gada pirmajā ceturksnī tā auga par 0,5%. Tikmēr patēriņa cenu līmenis Anglijā februārī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu gadu izrādījās palielinājies par 4,4% (Anglijas CB mērķis ir turēt inflāciju pie 2% atzīmes).

Šobrīd tiek lēsts, ka Anglijas Banka varētu vēlāk nekā pirms tam domāts sekot Eiropas Centrālās bankas (ECB) piemēram un celt likmes.

Anglijas Centrālā banka ceturtdien nolēma atstāt bāzes procentu likmi esošajā līmenī – 0,5%, liecina centrālās bankas paziņojums.

Bankas vadītājs Marks Karnijs uzsvēris, ka nav steigas tirgū mazināt ekonomikas stimulēšanas pasākumus, neskatoties uz to, ka straujākā ekonomikas izaugsme kopš 2007. gada ir samazinājusi bezdarba līmeni tuvu 7%, ko Anglijas Banka iepriekš minēja kā rādītāju, lai sāktu apsvērt likmes paaugstināšanu, raksta Bloomberh.

Ņemot vērā, ka ekonomikas atveseļošanās signāli kļūst spēcīgāki, tirgus dalībnieki prognozē, ka banka likmes paaugstinās nākamajā gadā. Nesen Anglijas Bankas vadītāji paaugstinājuši Lielbritānijas ekonomikas prognozi.

Anglijas Banka ir atstājusi bāzes procentu likmi rekordzemu kopš 2009. gada, kas ir ilgākais periods, kad politika nav mainīta kopš 1940. gadiem.

Ceturtdien notikušajā ikmēneša sanāksmē Anglijas Centrālā banka nolēma atstāt bāzes procentu likmi esošajā līmenī, raksta Bloomberg.

Likme saglabāta rekordzemajā 0,5% līmenī.

Eiropas ekonomikas situācijas pasliktināšanās un pazīmes, ka arī Lielbritānijas ekonomikas atveseļošanās sāk bremzēties, rada spiedienu uz Anglijas Bankas amatpersonām. Eirozona ir Lielbritānijas lielākais tirdzniecības partneris un tās ekonomikas pasliktināšanās ir veicinājušas spekulācijas investoru vidū, ka likmi Anglijas Banka cels ne vēlāk par 2015. gada otro pusi.

Augustā Anglijas Banka prognozēja šā gada ekonomikas izaugsmi 3,5% apmērā, bet nākamgad 3%. Tāpat banka ziņoja, ka inflācija saglabāsies zem 2% mērķa šajā laika periodā. Jaunās prognozes tiks paziņotas preses konferencē 12. novembrī.

Eiropas valstu valdību cīņas laikā ar parādu krīzi, bankām un vērstpapīru tirgus spēlētājiem ir jābūt gataviem iznīcinošām tirgus konvulsijām, brīdinājusi Anglijas Banka, vēsta britu laikraksts The Telegraph.

Tā, piemēram, valstu ieviestās kapitāla plūsmas kontroles kā arī rūkošā uzticība eiro apdraud tirgus pieeju likvīdiem aktīviem, Globālajā Alternatīvo investīciju vadības konferencē Monako, sacīja Anglijas Bankas Finanšu politikas komisijas pārstāvis Roberts Dženkinss (Robert Jenkins).

Gadījumā, ja tirgum nebūs vieglas pieejas likvīdiem aktīviem, tas var piedzīvot tādu pašu kredītresursu trūkumu, kāds sekoja ASV finanšu giganta Lehman Brothers sabrukumam.

«Vēršanās pret vērtspapīru īstermiņa pārdošanu Eiropā rada ieskatu gaidāmajā nākotnē. Tirgus likviditāte vairs nav bezgalīga un bez maksas,» sacīja bankas pārstāvis.

Anglijas Banka necels likmes, kamēr bezdarba līmenis valstī nesamazināsies līdz 7%, trešdien paziņojis jaunais centrālās bankas vadītājs Marks Karnijs.

Šie izteikumi ir līdzīgi nesenajiem ASV Federālo Rezervju sistēmas paziņojumiem.

Jāatzīmē, ka Anglijas Bankai, tāpat kā citām lielajām centrālajām bankām, patlaban ir maz iespēju manevrēt ar procentu likmēm, kas jau vairāk nekā četrus gadus ir rekordzemā līmenī - 0,5%. Eksperti prognozē, ka likmes vismaz gadu turēsies esošajā līmenī.

Anglijas Bankas vadītājs paziņojumā norāda, ka pastāv skaidri signāli, ka ekonomiskā aktivitāte šajā gadā kļūs spēcīgāka. Pēdējā laika pozitīvie rādītāji ir likuši bankas Monetārās politikas komitejai pārskatīt izaugsmes prognozes. Tuvāko gadu laikā bankas pārstāvji prognozē 2,4% IKP pieaugumu, kas gan aizvien ir nedaudz zemāks par vēsturisko vidējo rādītāju.

Mārciņu turpina balstīt ekonomikas dati un cerības, ka procentu likmes varētu kāpt agrāk, nekā iepriekš ticis prognozēts, stāsta SEB bankas eksperti.

Uz kopējā fona mārciņai joprojām klājas labi, un tās cena šonedēļ pakāpās virs 84 santīmu atzīmes.

Nākošnedēļ būs kārtējais ekonomikas veselības tests, jo tiks publicēti inflācijas, darba tirgus dati un šī mēneša Anglijas Centrālās bankas sanāksmes protokols. Tā kā šie ir ļoti nozīmīgi notikumi, šīs nedēļas beigās attieksme pret mārciņu bija nedaudz piesardzīga, kas materializējās mārciņas cenas pazemināšanā, uzsver eksperti.

Decembra sanāksmē Anglijas Centrālā banka saglabāja bāzes procentu likmi rekordzemā līmenī, uzsverot, ka ekonomika patlaban kļūst spēcīgāka, raksta Bloomberg. Likme patlaban ir rekordzemā 0,5% līmenī. Tāpat Anglijas Banka atstāja savu aktīvu iepirkumu programmu esošajā – 375 miljardu mārciņu apmērā.

Šā gada pirmajā ceturksnī Lielbritānijas bezdarba līmenis sarucis līdz piecu gadu zemākajam līmenim, pastiprinot runas par Anglijas Bankas rīcību, lemjot par likmju paaugstināšanu, raksta Bloomberg.

Bezdarba līmenis saruka līdz 6,8%, salīdzinot ar 6,9% februārī. Trešdienas dati liecināja arī, ka algu kāpums pirmo reizi kopš 2010. gada ir pārspējis inflāciju.

Bezdarbnieku skaits sarucis par 133 tūkstošiem līdz 2,21 miljonam, kas ir zemākais līmenis kopš 2009. gada februāra. Jauniešu bezdarbs sarucis līdz zemākajam līmenim kopš 2009. gada.

Pērn Anglijas Bankas vadītājs Marks Karnijs sacīja, ka Anglijas Banka neapsvērs likmju celšanu, kamēr bezdarbs būs virs 7%, taču banka neprognozēja, ka tas samazināsies tik strauji. Tagad bankas pārstāvji ir paziņojuši, ka necels likmes, kamēr ekonomikas izaugsme nebūs pietiekami strauja.

Šodien notiekošās Anglijas Bankas sanāksmes laikā valsts monetārās politikas noteicēji mārciņas bāzes likmi nemainīja un tā palika pie 0,5% atzīmes. Šādos līmeņos šī likme ir jau kopš 2009. gada marta.

Šobrīd vairums tirgus dalībnieku prognozē, ka Anglijas CB par papildu monetārās stimulēšanas pasākumiem varētu paziņot februārī. Proti, Anglijas Banka savu kvantitatīvās mīkstināšanas programmu palielinās par 50 miljardiem sterliņu mārciņu līdz 325 miljardiem mārciņu.

Šobrīd inflācija Apvienotajā Karalistē ir augta un atrodas tuvu 5% atzīmei. Tiesa gan, Anglijas CB ekonomisti paredz, ka inflācija gada beigās valstī būs noslīdējusi zem 2% atzīmes.

Šodien notiks arī Eiropas Centrālās bankas sanāksme.

Šodien notiekošās Anglijas Bankas sanāksmes laikā mārciņas bāzes likme palikta neskarta un tā palika neskarta - rekordzemajā 0,5% apmērā.

Tādējādi mārciņas bāzes likme šādos līmeņos paliek jau 20 mēnesi pēc kārtas. Jāpiebilst, ka Anglijas CB no pašreizējajiem 200 miljardiem mārciņu nepalielināja arī savu aktīvu uzpirkšanas programmu.

Vairums ekspertu sagaida, ka Anglijas Banka mārciņas bāzes likmi agrākais var palielināt tikai nākamā gada vidū. Savukārt aptuveni trešdaļa ekspertu (atsaucoties uz Reuters aptaujām) šobrīd uzskata, ka Anglijas CB nāksies palielināt savu aktīvu uzpirkšanas programmu.

Valdot šādam fonam, šodien mārciņas cena pakāpās līdz 1,602 ASV dolāru atzīmei, kas ir augstākais minētā kursa līmenis pēdējo astoņu mēnešu laikā.

Īstermiņā stagflācija dažās pasaules ekonomikās ir ļoti reāls scenārijs, piemēram, Lielbritānijā, uzskata Latvijas Krājbankas galvenā analītiķe Olga Ertuganova.

Šonedēļ Apvienoto Karalisti pārsteiguši nepatīkami inflācijas rādītāji. Tie atklājuši, ka patēriņa cenu līmenis Lielbritānijā septembrī, salīdzinot ar attiecīgo periodu vēl pirms gada, palielinājies par 5,2%. Jāteic, ka Anglijas ekonomika pie augstas inflācijas pieradusi nav, un līdzīgā apmērā patēriņu cenu pieauguma indeksi pēdējo padsmit gadu laikā ir bijuši vien pirms 2008. gadā aizsākās globālā finanšu krīze. Šādai ekonomikai augsta inflācija ir bīstama, jo kropļo gan normālus ekonomiskos nosacījumus, gan uzņēmēju un patērētāju uzvedību.

Šobrīd straujais inflācijas kāpums ir arguments kritiķiem, lai kristu krāgā Anglijas centrālās bankas vadītājam par neīstā laikā uzsākto kvantitatīvās mīkstināšanas programmu. Katrā ziņā situācija ir sarežģīta, jo Anglijas ekonomika faktiski stagnē, un šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar gadu iepriekš, auga vien par 0,6%, savukārt pret ceturksni vien par 0,1% (jautājums, vai gaida stagflācija?).

Aizvadītais gads mežsaimniecības nozarē ir bijis sarežģīts. Problēmas ar nepieredzēto sausumu pavasarī, astoņzobu mizgrauža plosīšanās, aizvien jauni valsts plāni par aizsargājamo teritoriju paplašināšanu bez paralēliem plāniem par kompensāciju palielināšanu meža īpašniekiem ir ietekmējušas kopējo mežsaimnieku noskaņojumu. Taču par jautājumu numur viens ir izvirzījies – kas tālāk notiks ar koksnes cenām? Pirkt mežu vai pārdot? Nezināmo ir bijis pārāk daudz, ieskaitot ģeopolitiskos faktorus.

Kā zināms, 2022. gads koksnes cenu ziņā bija izcils. To ietekmēja gan Krievijas un Baltkrievijas izkrišana jeb izmešana no tirgus, gan ārkārtīgi augstās energoresursu, tostarp malkas, granulu u.tml. resursu cenas tās pašas Krievijas uzsāktā kara dēļ, gan pasaules ekonomikas atkopšanās pēc kovida krīzes. Latvijas meža produkcijas eksporta vērtība togad pārsniedza 4 miljardus eiro, kas ir vēsturiski augstākais rādītājs. Dažiem šķita, ka sācies pavisam jauns nozares attīstības cikls.

Taču jau pērnā gada sākumā svārsts pavērsās pretējā virzienā. Koksnes cenas strauji samazinājās. Piemēram, vidējā zāģbaļķu cena Latvijas tirgū no 2022. gada septembra, kad tā sasniedza 108,17 eiro par kubikmetru, līdz 2024. gada janvārim bija sarukusi līdz 74,96 eiro par kubikmetru, rāda portāla latvianwood.lv dati. Tajā pašā laika periodā vidējā papīrmalkas cena kritās no 99,62 eiro par kubikmetru līdz 56,93 eiro par kubikmetru, bet malkas cena – no 77,13 līdz 45,74 eiro par kubikmetru.

Lielbritānijas centrālā banka - Anglijas Banka - ceturtdien pieņēma lēmumu nemainīt bāzes procentu likmi un saglabāt kvantitatīvās stimulēšanas pasākumu apjomu nemainīgu.

Tādējādi centrālās bankas bāzes procentu likme saglabāta 0,25% apmērā, kas ir rekordzems līmenis.

Augustā Anglijas Banka īstenoja pirmās izmaiņas bāzes procentu likmē kopš 2009.gada marta, samazinot to par 0,25 procentpunktiem.

Arī analītiķi bija prognozējuši, ka decembrī bāzes procentu likme tiks saglabāta nemainīga.

Tāpat Anglijas Banka ceturtdien paziņoja, ka ekonomikas stimulēšanai paredzētās aktīvu iegādes programmas apjoms saglabāts 435 miljardu mārciņu apmērā pēc augustā īstenotā palielinājuma par 60 miljardiem eiro.

Centrālā banka arī saglabājusi Lielbritānijas korporatīvo obligāciju iegādes programmu augustā noteiktajā desmit miljardu mārciņu apmērā.

Lielbritānijas centrālā banka - Anglijas Banka - ceturtdien pieņēma lēmumu nemainīt bāzes procentu likmi un vienlaikus paaugstināja ekonomikas izaugsmes prognozes.

Tādējādi centrālās bankas bāzes procentu likme saglabāta 0,25% apmērā, kas ir rekordzems līmenis.

Pērn augustā Anglijas Banka īstenoja pirmās izmaiņas bāzes procentu likmē kopš 2009.gada marta, samazinot to par 0,25 procentpunktiem.

Tāpat Anglijas Banka ceturtdien paziņoja, ka ekonomikas stimulēšanai paredzētās aktīvu iegādes programmas apjoms saglabāts 435 miljardu mārciņu apmērā pēc augustā īstenotā palielinājuma par 60 miljardiem eiro.

Centrālā banka arī saglabājusi Lielbritānijas korporatīvo obligāciju iegādes programmu augustā noteiktajā desmit miljardu mārciņu apmērā.

Tikmēr centrālās bankas jaunākās prognozes liecina, ka Lielbritānijas ekonomika šogad pieaugs par 2%, nevis 1,4%, kā tika lēsts iepriekš. Nākamajam gadam ekonomikas izaugsmes prognoze paaugstināta no 1,5% uz 1,6%.

Lielbritānijas centrālā banka - Anglijas Banka - ceturtdien pieņēma lēmumu nemainīt bāzes procentu likmi un samazināja ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam.

Tādējādi centrālās bankas bāzes procentu likme saglabāta 0,25% apmērā, kas ir rekordzems līmenis.

Pērn augustā Anglijas Banka īstenoja pirmās izmaiņas bāzes procentu likmē kopš 2009.gada marta, samazinot to par 0,25 procentpunktiem.

Tāpat Anglijas Banka ceturtdien paziņoja, ka ekonomikas stimulēšanai paredzētās aktīvu iegādes programmas apjoms saglabāts 435 miljardu mārciņu apmērā pēc augustā īstenotā palielinājuma par 60 miljardiem eiro.Banka arī norādīja, ka varētu paaugstināt bāzes procentu likmi straujāk nekā gaidīts, ja pārrunas par Lielbritānijas izstāšanos noritēs veiksmīgi un ekonomika saglabāsies stabila.Tikmēr centrālās bankas jaunākās prognozes liecina, ka Lielbritānijas ekonomika šogad pieaugs par 1,9%, nevis 2%, kā tika lēsts iepriekš.

Pagājušajā nedēļā centrālo banku apgalvojumi izbrāzās cauri tirgiem gluži kā viesulis. Postījumi ir redzami visā lielā desmitnieka valstu apkaimē, jo pārvērtēšana aptvēra visu monetārās politikas pozīciju uztveri.

Ir pienācis gals dalījumam: ASV Federālās rezervju bankas «vanagi» (kas par augstāko prioritāti izvirza inflācijas uzraudzību) un pārējā pasaule. Dažu pēdējo dienu laikā ECB, Anglijas Centrālā banka un Kanādas Centrālā banka ierosināja, ka šīm institūcijām vajadzētu izbeigt galēji brīvas monetārās politikas neprātu.

Neatliekamas monetārās ekspansijas pārtraukšana nenozīmē, ka tūdaļ pat tās ķersies pie stingrākas politikas. Viena lieta ir labot pārmērīgi piesardzīgo monetāro politiku, bet pavisam cita – nopietni apsvērt sākt monetārās politikas skrūvju piegriešanas ciklu. Nevienam nav noslēpums, ka ECB plāno nākamā gada sākumā samazināt kapitāla iepirkšanu, taču pirmo izmaiņu dati pagaidām vēl ir tālu aiz horizonta (varbūt tās notiks 2019. gadā?).

Eiropas Centrālās bankas likmes celšana cerībā slāpēt inflāciju Latvijā izraisījusi ne vienu vien diskusiju. Nodoklis avansā? Virspeļņas nodoklis? Necelt likmes iepriekš aizņemtai naudai, kaut arī līgums par mainīgo likmi (balsojums portālā ManaBalss)?

Jēga ir inflācijas slāpēšanā, un komercbankas to var veicināt, citās valstīs tā dara, nekropļojot tirgu un noslēgtos līgumus. Proti, bankas aizdod aizņemtu naudu, un, ja vien tās aizdevēji, depozītu noguldītāji arī pelnītu, būtu nodoklis.

Ir skaidrs, ka straujā centrālo banku bāzes likmju celšana beidzot ir atgriezusi bankas pie tām pierastajām peļņas maržām, tomēr vietvietām komercbankas cenšas ignorēt savu dalību inflācijas apkarošanā, ko realizē centrālās bankas, liecina Financial Times publiskotie reitingu aģentūras S&P dati un analīze.

Kā un kāpēc bankas pelna?

Banku neto procentu ienākumi veidojas no procentu ieņēmumiem no aizdevumiem, atņemot no tiem procentu izdevumus, ko veido depozīta un noguldījuma procentu izmaksas, kā arī izmaksas par aizņēmumiem no Centrālās bankas, kā apmēru nosaka Centrālā banka caur Centrālās bankas procentu likmes palielināšanu vai samazināšanu. Lai arī Centrālās bankas procentu likmes komercbankas nevar ietekmēt, procentu ieņēmumi, it īpaši Eirozonā, tiek veidoti no mainīgās likmes (jeb Centrālās bankas procentu likmes, pieskaitot tai klāt maržu), lai samazinātu bankas risku par tās pelnītspēju dažādās ekonomiskās situācijās, nodrošinot finanšu sektora stabilitāti.

Rietumu klienti Latvijas bankām uzticēsies, ja būs normāla tiesu sistēma. Tiekot galā ar likumu piemērošanas problēmām, finanšu pakalpojumus varēsim eksportēt arī uz rietumiem, jo mums ir galvenā konkurences priekšrcība - cena

Tā intervijā saka Norvik bankas īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs.

Vai vēlēšanās iegādāties banku Eiropas Savienībā saistījās ar likuma ievērošanas un lielākas stabilitātes vidi?

Esmu uzaudzis Sibīrijā, un kopš bērnības Rīga vienmēr man ir saistījusies ar ārzemēm un Eiropu. Arī tagad uzskatu, ka Latvija ir lieliska vieta, kur dzīvot un veidot biznesu. Tā ir valsts ar lielām konkurences priekšrocībām. Es patiesi uzskatu, ka te tik tiešām augstā līmenī strādā finanšu regulators, par ko daudzas valstis varētu Latviju apskaust. To pašu var teikt par daudzām valsts iestādēm. Norvik banka pagājušajā gadā visu peļņu novirzīja rezervju veidošanai, taču, neskatoties uz to, pagājušajā gadā mēs nodokļos samaksājām 6,5 miljonus eiro, un šogad esam samaksājuši jau 2,5 miljonus eiro. Man par to ir atnākusi pateicības vēstule no Valsts iņēmumu dienesta, kuru es pārtulkošu angļu valodā un parādīšu saviem bērniem. Joprojām uzskatu, ka Latvija ir pievilcīga vieta un tās finanšu sektoram ir ļoti labas perspektīvas. Runājot par investīcijām, nez kāpēc joprojām domā galvenokārt ražošanu, rūpniecību. Jāsaprot, ka tehnoloģiskās attīstības līmenis ir tik augsts, ka tādām valstīm kā Latvija nav jātiecas iekļūt industriālajā jomā. Masu ražošanā uzvar zemo izmaksu modeļi, diemžēl ar lētu darbaspēku un sliktu ekoloģiju. Tāpēc sacensties ar Ķīnu un Dienvidaustrumāziju nav jēgas. Bet sacensties ar augsti tehnoloģisko rūpniecību arī nav iespējams, jo to bāze tiek būvēta gadsimtu garumā. Latvijai ir jākonkurē pakalpojumu jomā. Tas, ka Latvijai ir finanšu sektors, kas nodrošina gan vietējās vajadzības, gan sniedz finanšu pakalpojumu eksportu, ir labākais, kas var būt, no pašas valsts interešu viedokļa raugoties. Latvijas bankas austrumos vienmēr ir pozicionējušas sevi kā Eiropas bankas, kas runā jūsu valodā, domājot ar to krievu valodu. Šī ziņa ļoti labi darbojas gan Kazahstānā, gan Ukrainā. Tā ir milzīga Latvijas banku konkurences priekšrocība. Finanšu sektors neprasa milzu ieguldījumus, tas neprasa kosmiskus varoņdarbus, tas Latvijā augs normālā lietu kārtībā, vienkārši attīstoties ekonomikai un eksportam. Latvijai ir ļoti veicies, ka tās finanšu sektoram kādā brīdī ir izdevies ieņemt šo nišu.