Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) saistībā ar tiesvedību Anglijas tiesā cer no prasītājiem saņemt tiesāšanās izdevumu un zaudējumu kompensāciju vairāku simtu tūkstošu sterliņu mārciņu apmērā.

Kā šodien preses konferencē informēja Lembergs, lēmumam par kompensācijas apmēru vajadzētu būt zināmam aptuveni desmit dienu laikā pēc 19.jūnija, kad Anglijas un Velsas Apelācijas tiesa noraidīja Antonio Gramsci Shipping Corporation un 29 citu AS Latvijas kuģniecība (LK) meitassabiedrību iesniegto apelācijas sūdzību strīdā ar Lembergu par frakts līgumu, atkārtoti apstiprinot, ka pret viņu celtā prasība ir nepamatota un izbeidzama Anglijas tiesas jurisdikcijas neesamības dēļ.

«Pirmās instances tiesā es uzvarēju kompāniju Vitol šajā prasībā, viņi tiesas lēmumu pārsūdzēja apelācijas instances tiesā, un apelācijas instances tiesa arī viņu apelācijas sūdzību noraidīja. Jāsaka, ka tiesa bija plānota divas dienas, bet notika dažas stundas. Apelācijas instances tiesa trīs tiesnešu sastāvā pēc tam, kad bija noklausījusies prasītāju argumentus, noklausīšanos pārtrauca, jo uzskatīja par bezjēdzīgu tērēt laiku un klausīties vēl manus advokātus. Tiesa uzreiz turpat tiesas zālē pieņēma lēmumu, ka apelācijas sūdzība tiek noraidīta. Tas, protams, prasītājam bija milzīgs šoks, jo viņi domāja, ka divas dienas varēs skalot smadzenes tiesnešiem, bet no tā nekas neiznāca,» norādīja Lembergs.

Anglijas un Velsas apelācijas tiesa par labu Ventspils mēram Aivaram Lembergam (Latvijai un Ventspilij) ir piedzinusi 270 000 Lielbritānijas mārciņu (216 000 latu) un liegusi prasītājiem - Antonio Gramsci Shipping Corporation un 29 citām AS Latvijas Kuģniecības (LK) meitassabiedrībām - iesniegt kasācijas sūdzību, paziņoja Lemberga pārstāve, zvērināta advokāte Vineta Čukste.

Pēc advokātes vārdiem, Anglijas un Velsas apelācijas tiesa ir pieņēmusi lēmumu, ar kuru prasītājiem uzlikts pienākums atlīdzināt Lembergam izdevumus 270 000 mārciņu apmērā, kas esot tikai daļa no kopējiem izdevumiem, bet pārējā summa tiks aprēķināta tiesas noteiktajā kārtībā, norādīja Čukste.

Advokāte paskaidroja, ka pārējo summu aprēķinās pēc taksācijas metodes, kuru veiks tiesas darbinieki.

Vienlaikus Anglijas apelācijas tiesa noraidījusi prasītāju lūgumu atļaut iesniegt kasācijas sūdzību Lordu palātai. «Tagad prasītājiem atliek vienīgi lūgt atļauju pašai Lordu palātai, bet Lemberga advokāti uzskata šādas atļaujas sniegšanu par apšaubāmu, jo apelācijas instances tiesas lēmums ir stingrs un viennozīmīgs,» skaidro advokāte. Lordu palātas lēmums varētu būt zināms līdz jūlija beigām.

Rīgas lielākais biznesa parks „Abava” atrodas netālu no Rīgas centra, taču vienlaikus tā stratēģiskais izvietojums nodrošina ērtu piekļuvi kravas transportam, izvairoties no galvaspilsētas sastrēgumiem, kas ir būtisks faktors izdevīgai loģistikai.

Biznesa parka teritorijas kopējā platība ir 18 hektāri, savukārt dažādu noliktavu un ražošanas ēku kopējā platība ir vairāk nekā 60 tūkstoši kvadrātmetru, tajā skaitā 5500 kvadrātmetru platībā ir pieejamas modernas un visām vides prasībām atbilstoši sertificētas aukstuma kameras un saldētavas dažādu pārtikas produktu uzglabāšanai. Parka apsaimniekotāja SIA Abava galvenais darbības virziens ir uzņēmējdarbībai nepieciešamās infrastruktūras sagatavošana un iznomāšana, nodrošinot klientus ar pilnu servisu to biznesa veiksmīgai attīstībai. „Pašos darbības pirmsākumos uzņēmums pats arī darbojās noliktavu pakalpojumu jomā, taču ar laiku tika secināts – ja gribi sniegt augstas kvalitātes biznesa parka pakalpojumus, viss pārējais šajā objektā ir jāliek malā. Tādēļ šobrīd mūsu komanda pilnībā nodarbojas ar servisa nodrošināšanu biznesa parka klientiem un nekustamā īpašuma apsaimniekošanu,” uzsver Abava valdes loceklis, izpilddirektors Guntis Zvilna.

Savu 55 gadu pieredzi Lietuvas ledusskapju ražotājs Snaigė izmanto arī šodien, izgatavojot vairāk nekā 200 tūkstošus ledusskapju gadā un eksportējot tos uz vairāk nekā 30 valstīm

«Pēc 50 gadiem biznesā zinām, ko darām – ražojam kvalitatīvus ledusskapjus par labu cenu. Kā ražošanas partneri esam elastīgi un uzticami, atrodamies tuvu, mums ir Eiropas izpratne par kvalitāti un sadarbību, kas mūsu partneriem ir svarīgi,» saka Ģedimins Čeika (Gediminas Čeika), Snaigė AB ģenerāldirektors. Uzņēmums ražo arī saldētavas un komerciālo dzesēšanas aprīkojumu. Šis segments nodrošina aptuveni 5% no uzņēmuma apgrozījuma.

Snaigė ražotnes kapacitāte ir aptuveni 550 tūkstoši ledusskapju gadā, tomēr saražoti tiek nedaudz vairāk nekā 200 tūkstoši. G. Čeika skaidro, ka vajadzības gadījumā apjomus var palielināt, taču tad būtu jāstrādā divās maiņās. Pērn uzņēmuma apgrozījums nedaudz samazinājās. Tas saistīts ar to, ka izejmateriālu cenas paaugstinājās, bet produktu cenas nav mainījušās. Šī gada pirmie mēneši iesākušies labi, un Snaigė saražojusi un pārdevusi vairāk ledusskapju nekā pērn šajā laikā.

Anglijas un Velsas Augstās tiesas Karalienes sēdekļa Komerctiesa pieņēmusi Aivaram Lembergam nozīmīgu lēmumu, ar kuru tiek sagrauta prasība, kuru pret viņu 2011. gada aprīlī cēla Antonio Gramsci Shipping Corporation un 29 citas Latvijas kuģniecības meitas sabiedrības.

Šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz Aivara Lemberga pieteikumu par jurisdikcijas apstrīdēšanu, kas tika skatīts četras dienas ilgā tiesas sēdē 2011.gada nogalē un 2012.gada aprīlī. Anglijas tiesa ir pilnībā piekritusi Aivara Lemberga argumentiem un atzinusi, ka ne Anglijas, ne Eiropas Savienības tiesības nedod pamatu uzskatīt, ka Aivars Lembergs būtu slēdzis apstrīdētos frakta līgumus.

Šā lēmuma rezultātā Augstā tiesa tuvākajā laikā lems arī par Aivara Lemberga aktīvu iesaldēšanas rīkojuma atcelšanu. Tādejādi tiks atcelti visi no šī rīkojuma izrietošie ierobežojumi rīcībai ar Aivara Lemberga mantu, informē A. Lembergu pārstāvošais advokātu birojs Kronbergs & Čukste. Pozitīva tiesas lēmuma gadījumā prasītājiem, Latvijas kuģniecības meitas sabiedrībām, būs pienākums atlīdzināt Aivaram Lembergam tiesāšanās izdevumus un zaudējumus, kas viņam radušies no nelikumīgā iesaldēšanas rīkojuma pieņemšanas un ar to saistītajām prasītāju prettiesiskajām darbībām.

Rīgas apgabaltiesa atzinusi par izpildāmu Anglijas tiesas pērn izdoto rīkojumu, kas paredz Ventspils mēra Aivara Lemberga aktīvu iesaldēšanu 135 miljonu ASV dolāru (66,69 miljonu latu) vērtībā.

Jāmin, gan, ka apgabaltiesa nolēma A. Lemberga un Antonio Gramsci Shipping Corporation un citu blakussūdzības tomēr apmierināt daļēji. Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2011. gada 13.jūnija lēmumu grozīt un daļēji atcelt, bet gada 25. jūlija lēmumu atcelt pilnībā.

Kā arī atzīt un izpildīt Latvijā Augstās tiesas Karalienes tiesas departamenta Komerctiesas tiesneša 2011.gada 20.aprīļa iesaldēto rīkojumu pret A. Lembergu daļā, ar kuru viņam tika aizliegts atsavināt vai veikt darījumus, kas samazina viņam piederošās mantas vērtību, kas atrodas vai ir reģistrēta Latvijā ar kopējo vērtību līdz 135 milj. ASV dolāru. Nosakot mantas kopējo vērtību, ņemama vērā arī Anglijā un Velsā u.c. atrodošās mantas vērtība.

Visa Ventspils mēra Aivara Lemberga (Latvijai un Ventspilij) manta jau sen esot arestēta, tāpēc Anglijas tiesas lēmums par viņam piederošo aktīvu iesaldēšanu neko nemainot.

Neko nemaina arī tas, ka tiesas rīkojuma izpratnē būtu jāiesaldē arī tie aktīvi, kas nav uz Lemberga paša vārda, bet ar kuriem viņam ir vara rīkoties kā ar paša aktīviem.

Ventspils mērs aģentūrai LETA skaidroja, ka tādā gadījumā viņš varētu norādīt tiesai jebkuru citu personu, kuras īpašumā it kā ir manta, pār kuru vara patiesībā ir viņam. «Tās visas ir tukšas spekulācijas. Tas, kas pieder man, tas pieder man atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanai,» sacīja Lembergs.

«Tas pilnīgi neko nemaina, absolūti nemaz, jo es Anglijas tiesai nosūtīju sarakstu, kas man pieder,» apgalvoja Ventspils mērs. Jautāts, cik liela ir viņam piederošo īpašumu vērtība naudas izteiksmē, Lembergs aicināja ieskatīties viņa amatpersonas deklarācijā, kur viss esot redzams.

Pagājuši gandrīz desmit gadi kopš tika publicēts pirmais raksts ar tādu pašu nosaukumu (bet bez skaitļa 2, skatīt Bizness&Baltija Nr. 183, 2002). Šajā laikā notikušas pietiekami daudz pārbīdes arī situācijā ar amerikāņu valsts parādu un arī paša autora uzskatos par šo problēmu. Pacentīsimies noformulēt to, kā atbilde uz šo jautājumu skanētu šodien.

Brīdī, kad tika gatavots pirmais raksts, Amerika pēc vairāku gadu budžeta proficīta atgriezās pie ievērojama valsts budžeta deficīta. Valsts parāda līmenis toreiz pārsniedza 6 triljonus ASV dolāru, kas bija 60% no IKP. Tas arī bija pirmais signāls par to, ka ne viss ir kārtībā «pasaulē drošākajam» parādu saistību emitentam. Tomēr 9 gadus atpakaļ, virsrakstā minētais jautājums praktiski neradās nevienam no pasaules finanšu tirgus dalībniekiem. Ja arī radās, tad tūdaļ saņēma atbildē spārnoto frāzi, kas tika citēta pirmā raksta sākumā - «tas nevar būt, jo tas nekad nenotiks». Lai gan pēc pārdomām vairāku lappušu garumā, šī atbilde tomēr transformējās citā ne mazāk pazīstamā frāzē - «nekad nesaki nekad». Runa nebija par atteikšanos izmaksāt parādu, bet par strauju dolāra devalvāciju, kas ārējiem kreditoriem būtu kas līdzīgs defoltam.

Ventspils brīvostas industriālajā teritorijā Talsu ielā 200 biedrība «Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācija» pabeigusi zivju saldētavas ēkas būvdarbus. Vēl turpinās teritorijas labiekārtošana un ēkas aprīkošana ar saldēšanas iekārtām. Saldētava darbu sāks nākamā gada pavasarī.

7,3 hektārus plašā teritorija Talsu ielā 200, kur padomju laikā darbojās zvēraudzētava, jau ilgstoši netiek izmantota. Šī gada februārī Ventspils brīvostas pārvalde sāka teritorijas sakārtošanas darbus – nojauca vecos graustus, izveda būvgružus un nolīdzināja teritoriju tādā apjomā, lai varētu sākt saldētavas būvniecības darbus.

Biedrība «Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācija» saldētavu ēkas vajadzībām nomā 1,6 hektārus no bijušās zvēraudzētavas teritorijas. Ēkas būvdarbi ir pabeigti, bet vēl turpinās saldētavai pieguļošās teritorijas labiekārtošanas darbi. Tuvāko mēnešu laikā ēkā tiks pabeigta saldēšanas iekārtu uzstādīšana un ieregulēšana. Biedrības pārstāvji ir gandarīti par paveikto un cer, ka saldētava būs nozīmīgs palīgs visa reģiona zivsaimniekiem. Saldētavas būvniecībai piesaistīts Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda finansējums, un projekta kopējās izmaksas ir 2,1 miljons eiro.

Kas ir kopīgs futbola stadionam, jāšanas skolai, gaisa mitrinātājam cigāriem un miljoniem skaidrā naudā? Tie ir aktīvi, ko policija pēdējos gados konfiscējusi likumpārkāpējiem visā Eiropā. Pieaug tendence, ka organizēti noziedzīgi pārrobežu grupējumi pārvērš iegūto peļņu namīpašumos, automašīnās vai luksusprecēs, vai paslēpj to citās ES valstīs. Likumsargiem nav viegli turēt līdzi. Noteikumi par likumpārkāpējiem piederošas mantas atsavināšanu dažādās valstīs atšķiras, un tas nevajadzīgi sarežģī konfiskācijas procesu, padaro to neefektīvu gan pie mums, gan ārzemēs. Šodien es ierosinu vairākus ES tiesību aktus, lai labotu šo situāciju un atvieglotu likumsargu darbu, ļaujot dot triecienu mafijas grupējumiem pa vājāko vietu, proti, atsavinot viņu peļņu.

Organizētā noziedzība Eiropā ienes vairāku miljardu peļņu gadā. Globālā narkotiku tirdzniecība vien ģenerē gandrīz 240 miljardus eiro ieņēmumus gadā - vairāk nekā Eiropas lielie, daudznacionālie uzņēmumi Nestlé, Statoil un Carrefour kopā. Ieņēmumi no šīm aktivitātēm, tāpat kā no cilvēku tirdzniecības, ieroču nelikumīgas tirdzniecības, krāpniecības un citiem noziegumiem, ieripo tieši noziedznieku kabatā vai tiek pārvērsti materiālās vērtībās. Savukārt ienākumi tiek izmantoti, lai finansētu jaunas noziedzīgas darbības, un tas atkal nodara kaitējumu Latvijas un Eiropas legālajai ekonomikai. Eiropas pilsoņiem tiek ne vien atņemta nodokļu nauda, ko varētu ieguldīt sabiedriskos pakalpojumos, piemēram, veselības aprūpē vai skolās, bet arī tiek kavēta ekonomikas izaugsme, jo tiek kropļoti tirgi un liegti legāli ieguldījumi. Krīzes laikā, kad mums jādabū daudz cietusī Eiropas ekonomika uz kājām, ir vēl svarīgāk novērst tiesību aktu nepilnības, kuras savā labā izmanto likumpārkāpēji.

Rīgas apgabaltiesa sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu atzīt un izpildīt Anglijas tiesas izdoto rīkojumu par Aivara Lemberga aktīvu iesaldēšanu 135 milj. ASV dolāru vērtībā skatīs nākamā gada 3. februārī.

Apgabaltiesa nolēmusi pieprasīt vēl no pieteicējiem, atbildētāja un Augstās tiesas Karalienes tiesas departamenta Komerctiesas papildu ziņas, DB uzzināja tiesā.

Anglijas tiesa šā gada pavasarī lēma, ka Ventspils mēram aizliegts jebkādus savus aktīvus ar vērtību līdz 135 milj. ASV dolāru izvest, atbrīvoties vai rīkoties ar tiem. DB jau rakstīja, ka iesaldēšanas arests attiecas uz visiem A.Lemberga aktīviem neatkarīgi no tā, vai aktīvi ir vai nav uz viņa paša vārda, un neatkarīgi no tā, vai aktīvi ir atsevišķs īpašums vai kopīpašums. Tiesas rīkojuma izpratnē aktīvi ietver jebkuru aktīvu, no kura personai ir tieša vai netieša vara atbrīvoties vai vara rīkoties ar to tā, it kā tas šai personai piederētu.

Iespēja, ka es varētu aiziet [no LNT], pastāv vienmēr. Ja tā notiks, taisīšu filmas. Tā intervijā žurnālam Lietišķā diena norāda telekompānijas dibinātājs un pagaidām vēl īpašnieks Andrejs Ēķis. Pagaidām gan galīgas vienošanās ar MTG līderiem par šo jautājumu neesot.

Uz jautājumu, kāpēc tika nolemts apvienot ar MTG tikai pirms pāris gadiem no ārzemju mediju magnāta Newa Corporation pārpirkto LNT, A. Ēķis norāda: «Es vienmēr esmu bijis liels optimists, un uzskatīju, ka krīze mūs tik ļoti vairs neietekmēs. Tomēr nebiju ņēmis vērā vienu citu apstākli, ko gan vajadzēja darīt – mediju ir TIK daudz, un šeit parādās amerikāņu mediji, to lielās studijas. Tās studijas, kas kādreiz ražoja filmas, tagad tās ne tikai taisa, bet arī sakomplektē un, palaižot kabeļkanālos, tepat arī izplata. Piemēram, tas pats MTG ilgi rādīja seriālu Bīstamās mājsaimnieces, bet pēkšņi ienāca Fox Live un pateica – neskatieties tās MTG Bīstamās mājsaimnieces, jo viņi rāda sešus mēnešus vecas sērijas – mēs rādīsim jaunākās! Iznāk, ka vietējais kanāls par savu naudu ir iesildījis vietu, lai pēc tam varētu nākt amerikāņu un rādīt jaunākās sērijas. Mums arvien ātrāk būtu jāatsakās no jebkādas ārzemju produkcijas, un, cik vien ātri var, jātaisa sava ražošana. Bet, lai uztaisītu savu ražošanu, vajag noteiktu muskuļu koncentrāciju.»

Katru kalendāro gadu februāra pirmā svētdiena ir amerikāņu futbola finālspēles Super Bowl laiks. Šo pasaulē finansiāli ienesīgāko sporta un arī izklaides pasākumu svētdienas vakarā pie televizoru ekrāniem noskatās aptuveni 100 miljonu cilvēku, turklāt vidēji katrs sestais pēc tam pirmdien nespēj aiziet uz darbu.

Un tas ir saprotams – visu amerikāņu futbolu apvij milzīga jezga un Super Bowl ir sezonas kulminācija. Tas spēj aizraut pat pret sportu visvienaldzīgāko skatītāju. Šova mērogs un pompozitāte ir kā ekskluzīvs klubs, kur jebkuram ir iespēja būt piederīgam kaut vienu vakaru.

Jādomā, ne tikai manu sākotnējo interesi par šo sporta veidu lielā mērā ir ietekmējusi Holivuda. Ikviens zina kādu filmu, kur amerikāņu futbola treneri, visslavenāko Holivudas aktieru atveidoti, ar prātam neaptverami iedvesmojošu runu pilnībā maina spēles ritējumu un uzvar komanda, kuras spēlētāji jau bija atmetuši pēdējās cerības.

Man šīs filmas ir kā mūsdienu vesterni, kur kovbojus ar viskija pudeli rokās ir nomainījuši sportisti ar milzīgām alus reklāmām fonā. Tajās mēs varam aizrautīgi vērot viņu cīņu ar visdažādākajiem mūsdienu vilinājumiem un problēmām, ar kurām tad tiek vēl vairāk kairināta interese par šo sporta veidu. Tā ir neatņemama Amerikas popkultūras sastāvdaļa.

Interneta izpētes un konsultāciju uzņēmums Gemius publicējis datus par Latvijas interneta auditoriju 2014. gadā. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī aizvadītajā gadā internetā dominēja sievietes. Decembrī katra sieviete pieslēdzās internetam vidēji 107 reizes un pavadīja tajā par stundu vairāk laika nekā vīrieši. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir pieaudzis interneta lietotāju vecums.

Ja iepriekšējos gados lielāko daļu interneta auditorijas veidoja gados jauni cilvēki (15 līdz 34 gadi), tad aizvadītā gada tendence rāda, ka interneta lietotāju vecums pieaug. Decembrī teju puse (46 procenti) no visiem interneta lietotājiem bija vecuma grupā no 25 līdz 44 gadiem. Atskatoties uz statistikas datiem vairāku gadu griezumā, skaidri redzams, ka ievērojami sarucis interneta lietotāju skaits vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem - salīdzinot jaunāko statistiku ar pirmajiem auditorijas datiem 2006.gadā, auditorijas daļa vecumā no 15 līdz 24 gadiem ir samazinājusies par 18 procentiem.

Saskaņā ar gemiusAudience pētījuma datiem, 2014.gada decembrī sievietes veidoja 52 procentus no visas interneta auditorijas, kamēr vīrieši nedaudz mazāk - 48 procentus. Sievietes bija arī tās, kas pavadīja internetā visvairāk laika (vidēji 23 stundas un 10 minūtes no datoriem), kamēr vīrieši sērfoja internetā par stundu mazāk, vidēji 21 stundu un 49 minūtes.

Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) visus savus īpašumus esot deklarējis ikgadējā valsts amatpersonas deklarācijā, tāpēc viņu nebiedējot uzliktais pienākums ar zvērestu Anglijas un Velsas Augstākajai tiesai atklāt visus aktīvus, kas viņam pieder visā pasaulē un kuru vērtība pārsniedz 10 000 mārciņu (7970 latu).

Lembergs ir pārliecināts, ka no tiesas procesa Anglijā nekas nevar sanākt, jo viņam neesot nekāda sakara ne ar uzņēmēja Oļega Stepanova un viņa kompanjonu veiktajām «mahinācijām», ne uzņēmuma Vitol «iespējamām blēdībām» Latvijā un aiz tās robežām.

Kā paziņojumā medijiem norāda Ventspils mērs, AS Latvijas Kuģniecība (LK) starptautiskie auditori pirms vairāk nekā pieciem gadiem, veicot kompānijas ikgadējo auditu, konstatējuši, ka LK ir veikusi ar tās vadību saistītām personām darījumus par kuģu īres likmēm, kas ir ievērojami zemākas nekā tirgus likmes. Aizdomas kritušas uz tā laika vairākām vadošām LK amatpersonām - Stepanovu, Valēriju Godunovu un citiem.

Austrija un Šveice iesaldējušas aktīvus gāztajam Ukrainas prezidentam Viktoram Janukovičam un vēl 17 bijušajām amatpersonām, kuras tiek turētas aizdomās par cilvēktiesību pārkāpšanu un saistību ar korupciju.

Austrija, kura pretojusies Eiropas centieniem palielināt caurskatāmību banku sektorā, Kijevā tikusi uzskatīta par finansiāli drošu patvērumu ar Janukoviču saistītajiem oligarhiem.

Austrijas Ārlietu ministrija norādījusi, ka aktīvu iesaldēšana ir sākotnējs drošības pasākums, līdz tiks īstenotas sankcijas, ko apņēmusies piemērot Eiropas Savienība (ES).

Austrijā iesaldēti Janukoviča, viņa dēla Oleksandra Janukoviča, bijušā premjerministra Mikolas Azarova, viņa vietnieka Sergeja Arbuzova, kā arī citu bijušo amatpersonu līdzekļi.

Savukārt Šveicē iesaldēti Janukoviča, viņa dēla, kā arī Arbuzova, Azarova un citu bijušo amatpersonu līdzekļi.

Eiropas Savienības (ES) līderi ceturtdien sāks ārkārtas samitu, lai spriestu par to, kā atbildēt Krievijas solim – militāro spēku ievešanai Ukrainas Krimas pussalā. Daži ES pārstāvji, pārsvarā no Austrumeiropas, uzstāj uz sankcijām, tikmēr pārējās valstis uzstāj uz dialogu, vēsta BBC.

Jāatgādina, ka trešdien Parīzē notika Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova un un ASV valsts sekretāra Džona Kerija tikšanās. Tā noslēdzās bez vērā ņemama progresa.

Krievijas militārie spēki vēl aizvien faktiski sagrābuši varu Krimas pussalā. Reģionā saspringtā situācija nav atslābusi, un Ukrainas armijas bāzes vēl aizvien ir nobloķējuši Krievijas militāristi.

Ceturtdien notiekošajā ES līderu samitā piedalīsies 28 savienības valstu pārstāvji. Par sankcijām pret Krieviju iestājas Austrumeiropas valstis, Zviedrija un Lielbritānija. Paredzams, ka šīs valstis tikšanās laikā uzstās uz nopietnāku sankciju pret Krieviju ieviešanu. Tikmēr pārējās valstis ar Vāciju priekšgalā uzskata, ka labākais krīzes risinājums ir dialogs.

Jo ilgāk Latvijas valsts domās, ko, kā un kad darīt ar savu līdzdalību daudzos uzņēmumos, jo, iespējams, vairāk naudas tā zaudēs, komentējot aktualitātes telekomunikāciju tirgū un valsts rīcību ar tai daļēji piederošo Latvijas Mobilo telefonu (LMT) un Lattelecom, uzsver Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

Kā atgādina Rostovskis, Komerclikuma 2.pants noteic, ka komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants. «Tāpēc gribu jautāt - ko valsts ir darījusi, lai kā akcionārs vairotu un attīstītu šīs kapitālsabiedrības? Ko valsts ir darījusi, lai šie uzņēmumi nevis nodrošinātu valsts budžeta ieņēmumus dividenžu veidā, bet palielinātu nodarbinātību nozarē, palielinātu ilgtermiņā tiešo un netiešo nodokļu nomaksu?» jautā Rostovskis. «Tas ir valsts pienākums - rūpēties par savu aktīvu vairošanu, nevis tikai tiesības saņemt dividendes.»

Tiesām nosūtīta informācija par Baltkrievijas un Krievijas valsts struktūrām piederošām sanatorijām "Belorusija" un "Jantarnij bereg" Jūrmalā, lai iesaldētu viņu finanšu aktīvus, trešdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".

Tiesu administrācija lūgusi tiesai izvērtēt divu sanatoriju nekustamo īpašumu iesaldēšanu Jūrmalā. Sanatorija "Belorusija" pieder Baltkrievijai Prezidenta lietu pārvaldes personā un līdz ar to faktiskais kontrolētājs ir sankcionētais prezidents Aleksandrs Lukašenko.

Savukārt sanatorija "Jantarnij bereg" ir Krievijas Prezidenta lietu pārvaldes "Atveseļošanas kompleksa "BOR"" filiāle, tātad kontrolētājs ir prezidents Vladimirs Putins.

Abas sanatorijas iekļautas arī Uzņēmumu reģistra ar sankcijām saistīto juridisko personu sarakstā.

Jau vēstīts, ka Tieslietu ministrija (TM) ir nolēmusi iesaldēt arī "Maskavas nama" aktīvus, šodien Saeimas Pieprasījumu komisijā sacīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K).

Biznesa kultūras atšķirības starp Ameriku un Eiropu nav šķērslis, lai ASV investori ieguldītu Latvijā, bet mūsu vadītājiem un darbiniekiem jāspēj pielāgoties citai darba kultūrai.

Tādu ainu DB Uzņēmēju kluba biedriem iezīmēja a/s Citadele banka, kurai daļa akcionāru ir ar amerikāņu izcelsmi, valdes locekle Santa Purgaile. Viņa atzīst, ka Latvijas ekonomika ir salīdzinoši jauna, tāpēc vēsturiski vietējiem uzņēmumiem nav bijusi iespēja uzkrāt kapitālu un sekmīgi attīstīties, lai būtu situācija, ka pašmāju kapitāls dominētu.

Faktiski biznesa vide Latvijā vēsturiski veidojusies, balstoties uz citu valstu kapitāla ieplūšanu. Kopš tūkstošgades mijas ASV investīcijas Latvijā bijušas aptuveni 200 milj. eiro apmērā, bet 2013. gadā investīciju apjoms pakāpās līdz pat 360 milj. eiro. Interesanti, ka, raugoties pēc uzņēmumu skaita, vērojama pretēja tendence: tūkstošgades mijā ASV investīcijas bija 1600 uzņēmumos, bet patlaban – aptuveni 600. Tas nozīmē, ka ir lielākas investīcijas mazākā skaitā uzņēmumu. S. Purgaile uzskata, ka ASV investīciju klātbūtne Latvijā bija, ir un būs. Jautājums ir tikai, vai Latvijas uzņēmējdarbības vide ir atvērta ASV investoriem un investīcijām. Viņa nenoliedz, ir kulturālās un arī dažādu jautājumu izpratnes atšķirības starp eiropiešiem un amerikāņiem. «Latvijā esam pieraduši pie dažādām kultūrām, kaut nevar noliegt, ka biznesa kultūra Latvijā vairāk ir aizgūta no ģeogrāfiski tuvās Skandināvijas, it sevišķi banku sektorā, kurā dominē šī reģiona kapitāls, to apliecina arī investīciju apmērs Latvijā,» skaidro S. Purgaile. Latvijā ir bijuši dažādi laiki un varas, kurām vēsturiski esam pielāgojušies, un tāpēc Latvijas uzņēmēji spēj pielāgoties jebkurai biznesa kultūrai, kura šeit ienāk, un arīdzan rast kopsaucējus.

Astoņi vizītes dalībnieki ieradās Latvijā vakar, 15.jūlijā, pēc piecu dienu ilgas iepazīšanās vizītes Igaunijā. ASV ir tālais tirgus, kurā baltieši strādā kopīgi - šai reizē ciešā sadarbībā ar Igaunijas Tūrisma padomi, pastāstīja Tūrisma attīstības valsts aģentūras pārstāve Inta Briede.

Tūrisma attīstības valsts aģentūras tūrisma tirgus speciāliste Lelde Beņķe stāsta: «Veidojot programmu, aizvien paturējām prātā, ka gandrīz visiem ciemiņiem šī būs pirmā iepazīšanās ar Latviju un Baltiju.»

Pirmo iespaidu par mūsu valsti amerikāņi ieguva lauku mājās Lantus Kocēnu novadā, kur notika nakšņošana, bet jau šodien viņi dodas uz Valmiermuižas alus darītavu, lai apskatītu ražotni un nogaršotu miestiņu.

Piecu dienu ilgo vizītes programmu amerikāņu ciemiņiem TAVA gatavojusi sadarbībā ar Cēsu kultūras un tūrisma centru, Siguldas attīstības aģentūru un Zemgales tūrisma asociāciju.

Elektrisko mājsaimniecības ierīču vairumtirgotāja SIA LG Electronics Latvia peļņa pēc nodokļiem pērn salīdzinājumā ar 2016.gadu pieauga par 78% un bija 1,312 miljoni eiro, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Savukārt uzņēmuma apgrozījums 2017.gadā nedaudz sarucis. Tas pērn bija 77,152 miljoni eiro, kas bija par 2% jeb 1,540 miljoniem eiro mazāk nekā 2016.gadā.

SIA LG Electronics Latvia gada pārskatā, kas pieejams Lursoft norāda, ka uzņēmums koncentrē savus resursus, lai attīttītos TV, veļas mazgājamo mašīnu un ledusskapju jomā. Pēc uzņēmuma norādītā, televizoru pārdošanas ieņēmumi sasniedza 62,6 miljonus eiro, ieņēmumi no veļas mazgājamo mašīnu pārdošanas - 9,7 miljonus eiro, abām produktu grupām nodrošinot 7% pieaugumu salīdzinājumā ar 2016.gadu. Ieņēmumi no ledusskapju pārdošanas sasniedza 4,9 miljonus eiro, pieaugot par 40% salīdzinājumā ar 2016.gada rādītājiem. Taču uzņēmums pagājušajā gada otrajā pusgadā pārtrauca mobilo telefonu pārdošanu, kas ietekmēja SIA LG Electronics Latvia neto apgrozījumu.

Igaunijas prezidents Alars Kariss ceturtdien izsludināja likumu, kas ļauj izmantot Krievijas fizisko un juridisko personu aktīvus, kas iesaldēti saskaņā ar starptautiskajām sankcijām, lai kompensētu Ukrainai Krievijas militārās darbības radītos zaudējumus, vēsta Igaunijas prezidenta preses dienests.

Šo likumu parlaments pieņēma 15.maijā, 65 deputātiem balsojot par, bet trim deputātiem - pret.

Rīgikogu Konstitucionālās komisijas priekšsēdētājs Hendriks Johanness Terrass iepriekš teica, ka Igaunijai šajā procesā ir celmlauža loma.

"Krievija ir agresorvalsts. Kompensācijai par tās militāro operāciju laikā nodarītajiem zaudējumiem nevajadzētu gult uz Ukrainas un tās sabiedroto pleciem. Krievija ir atbildīga par nodarīto kaitējumu, un tai būtu jāuzņemas šī atbildība," viņš sacīja.

Pēc Terrasa teiktā, lai nodrošinātu Ukrainai agresijas kara laikā nodarītā kaitējuma kompensācijas tiesisko regulējumu, var izmantot aktīvus, kas jau ir iesaldēti, pamatojoties uz starptautiskajām sankcijām, un kuru īpašnieki nekādā gadījumā nevar tos izmantot vai ar tiem rīkoties.

Kompānija no Krievijas pilsētas Kazaņas vēlas iegādāties Lietuvas ledusskapju ražotāju Snaige, vēsta baltic-course.com.

Saskaņā ar informācijas avotu vēstīto izdevumam Lietuvos Rytas vienīgo Baltijas ledusskapju ražotāju noskatījis Polair, kas ir viens no lielākajiem dzesēšanas iekārtu un vitrīnu ražotājiem Krievijā.

Kompānija pieder Krievijas magnātam Aleksejam Kovalčukam, kurš uzkrāja savu kapitālu ar krāsaino metālu pārdošanu.

To, ka ir interese iegādāties Snaige, netieši izdevumam apstiprinājuši arī Polair pārstāvji.

Snaige vadītājs Gediminas Ceika 22. jūlijā sacīja, ka kompānija saņēmusi piedāvājumu no stratēģiska investora, bet atteicies to nosaukt vārdā.

Investoru asociācija pieprasījusi Lietuvas ledusskapju ražotājam "Snaige" paskaidrojumus par vairāk nekā 11 miljonu eiro aizdevumu, ko tas izsniedzis savam lielākajam īpašniekam - Krievijas uzņēmumam "Polair".

""Snaige" [kopš 2011.gada] nav maksājis dividendes, bet vairāk nekā 10 miljonu eiro vērta summa mīklaini pazudusi no uzņēmuma bilances, izgaistot ārzonas kompāniju tīklā," otrdien izplatītajā paziņojumā uzsvēris Lietuvas Investoru asociācijas prezidents Vītauts Plunksnis.

Paziņojums izplatīts dienu pēc tam, kad "Snaige" pavēstīja par nodomu pārtraukt kotēt savas akcijas Viļņas biržā. "Snaige" akcionāru sapulce, kurā paredzēts izskatīt šo jautājumu, notiks 4.februārī.

Lietuvas ledusskapju ražotājs Snaigė investē ražošanā 

Savu 55 gadu pieredzi Lietuvas ledusskapju ražotājs Snaigė izmanto arī šodien, izgatavojot...

2011.gadā, kad "Polair" netieši ieguva savā īpašumā "Snaige" akciju kontrolpaketi, "Snaige" akcija maksāja 0,54 eiro, tātad uzņēmuma vērtība bija 21,4 miljoni eiro, norāda investoru asociācija.

Uzņēmumam aizejot no biržas, plānots piedāvāt no mazākuma akcionāriem vienu akciju atpirkt par 0,183 eiro, tātad uzņēmums novērtēts par 7,25 miljoniem eiro, teikts Investoru asociācijas paziņojumā.

"Snaige" nav saņēmusi nekādas investīcijas, taču tā aizdevusi līdzekļus "Polair" grupas kompānijām Krievijā, piebilst asociācija.

91% "Snaige" akciju pieder Krievijas grupas "Polair" kontrolētajai Kipras kompānijai "Sekenora Holdings".

"Snaige" akcijas kotē Viļņas biržas otrajā sarakstā.