Jaunākais izdevums

Brazīlijā apturēts pretrunīgi vērtētās Belo Monte hidroelektrostacijas (HES) būvniecības darbs pēc tam, kad vienu no trijiem būvlaukumiem ieņēmuši Amazones baseina pamatiedzīvotāju grupas.

Amazones indiāņi topošajā Belo Monte HES ieradušies ar autobusu un bijuši bruņoti ar tradicionālajiem ieročiem, kā arī nav ļāvuši būvlaukumā ierasties strādniekiem, vēsta hydroworld.com. Pamatiedzīvotāju pārstāvji arī nosūtījuši vēstuli Brazīlijas valdībai, kurā norādīts, ka HES būvniecības procesā nav ņemti vērā to iebildumi.

«Mēs vēlamies dialogu, bet jūs mums neļaujat runāt. Tāpēc mēs esam ieņēmuši jūsu hidroelektrostacijas būvlaukumu. Jums ir vienkārši jāieklausās mūsos,» teikts vēstulē.

Amazones indiāņi jau iepriekš centušies apturēt HES celtniecību. Pirms sešām nedēļām Brazīlijas varasiestādes uz reģionu nosūtīja 250 policistu, lai nepieļautu līdzīgas situācijas. Neskatoties uz saspīlēto gaisotni, pagaidām nav notikušas nozīmīgas sadursmes valdības un pirmiedzīvotāju grupu starpā.

Belo Monte HES celtniecība apdraud reģiona pamatiedzīvotājus. Saskaņā ar Brazīlijas valdības aplēsēm, no HES apkaimes nāksies pārcelt 20 tūkstošus cilvēku, kuru mājas, pēc objekta pabeigšanas, atradīsies zem ūdens. Tiek prognozēts, ka reģionā arī samazināsies bioloģiskā daudzveidība.

Paredzēts, ka pēc pabeigšanas Belo Monte HES būs otrs lielākais pasaulē un spēs saražot 11,233 MW elektroenerģijas, tādējādi sniedzot lielu atspaidu Brazīlijas tautsaimniecībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Amazone: Zemnieki iegādājas arvien precīzāku un modernāku lauksaimniecības tehniku

LETA,20.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ražojošie lauksaimnieki, kuriem pieder lauksaimniecības zeme vairāku tūkstošu hektāru platībā, iegādājas aizvien precīzāku un modernāku lauksaimniecības tehniku, aģentūrai LETA pastāstīja lauksaimniecības tehnikas tirgotāja Amazone valdes locekle Baiba Mikāla.

Viņa piebilda, ka lauksaimnieki arvien vairāk iegādājas dažādus pašgājējus un miglotājus, kas ir diezgan nopietnas investīcijas. Tāpat kopš piena iepirkuma cenas stabilizēšanās arī lopbarības savākšanas tehnikas tirgus kļuvis aktīvāks.

Mikāla pastāstīja, ka, pateicoties kartupeļu audzēšanas platību pieaugumam saistībā ar Latvijas vadošā kartupeļu pārstrādes uzņēmuma Latfood, cietes ražotāja Aloja Starkelsen pieprasījumu un Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības aktivitāti, palielinās pieprasījums arī pēc attiecīgās tehnikas.

Pēc Mikālas teiktā, tieši Latgales lauksaimnieki pēdējos gados ļoti nopietni domājuši par investīcijām un nopietnos apmēros ieguldījuši attīstībā, tostarp iegādājoties arī agrotehniku. «Reģions jūtami strauji attīstījies, arī mūsu dati parāda, ka mums ir daudz jauni klienti un esošie klienti visu laiku uzlabo savu tehnikas parku,» sacīja Mikāla.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēsturiski Kuldīga nekad nav bijusi attīstīta rūpniecības pilsēta. Tur bija sērkociņu fabrika Vulkāns, kas bankrotēja 2002. gadā, taču tādas rūpniecības zonas kā, piemēram, Līvānos tur nekad nav bijis un, visticamāk, nebūs, turpinot Latvijas pilsētu apskatu, raksta laikraksts Diena.

Kokapstrādes firmas, no kurām lielākā daļa nav pilsētas, bet novada teritorijā, šūšanas uzņēmumi, apkalpojošās sfēras uzņēmumi, kas rēķinās ar tūristu plūsmu - tās ir darbavietas, no kurām Kuldīga barojas šobrīd, norāda laikraksts.

«Izstādē Balttour paņemtā vizītkarte aizved mani pie zemnieku saimniecības Smilškalni īpašnieka Alvila Elkšņa. Viņš apvienojis Bulduru tehnikumā iegūtās zināšanas dārzkopībā ar filologa izglītību – devies uz bibliotēku un senos rakstos atradis vīna recepti, ko pielāgojis mūsdienu iespējām. Tā nu bijušās lauktehnikas ēkas vienā telpā metāla mucās rūgst aveņu, smiltsērkšķu un kazeņu vīns. Sezonā pie ogu novākšanas darbs ir 30 cilvēkiem, bet pie vīna pildīšanas – diviem,» stāsta Dienas žurnālists Atis Rozentāls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jebkura biznesa veiksmes pamatā primāri ir cilvēki, domā Baiba Mikāla, SIA Amazone vadītāja.

Lai uzņēmējs būtu veiksmīgs, viņam ir jābūt līderim, taču tādam līderim, kurš ciena savu komandu un uzticas tai, spriež B.Mikāla. Ikvienam vadītājam būtu jāsaprot, ka viens nav karotājs, jo, lai sasniegtu nospraustos mērķus, līdzās nepieciešami cilvēki, kuri tic uzņēmuma idejām un ir gatavi ieguldīt savu darbu un laiku, lai tās realizētu, atzīmē SIA Amazone vadītāja.

Mācās būt radoša

Savu pirmo naudu nopelnīju, vēl būdama skolniece, atminas B.Mikāla. “Tie bija Padomju laiki un es, kā jau daudzi citi bērni un jaunieši, vasarās kolhozā ravēju bietes. Tolaik man bija vien apmēram astoņi gadi, tāpēc jāsaka, ka faktu, ka nauda nenāk tāpat vien, es apzinājos diezgan agri. Savu pirmo lielo naudu savukārt nopelnīju 14 gados - dabūju ļoti labi apmaksātu darbu un kopā ar savu draudzeni kolhozā ganīju govis. Tā tiešām bija ļoti liela nauda - 140 rubļi! Par to es nopirku magnetafonu un velosipēdu Tūrists,” stāsta B.Mikāla, piebilstot, ka savā būtībā viņa vienmēr ir bijusi ļoti radošs cilvēks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Circle K Latvia izpilddirektore Gunta Jēkabsone ir pārliecināta, ka ledus ir salūzis un uzņēmuma klienti tik iemīļoto Staķiku ikdienā sauc jau par Circle K. Viņa salīdzina zīmola maiņu ar laulībām, kad sieviete pārņem vīra uzvārdu, – daļa draugu ātri vien pieņems jauno, bet daļa, iespējams, vēl ļoti ilgi izmantos ierasto uzvārdu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 31. maija laikrakstā Dienas Bizness:

Vai bez īpašas lojalitātes programmas, jūsuprāt, konkurences apstākļos būtu grūtāk izdzīvot?

Nepārtrauktus jaunumus, interesantus cenu piedāvājumus un vēl citas konkurences priekšrocības, pirmkārt, pieprasa nozare, kurā darbojamies. Nekur citur Eiropā nav tik blīvs DUS pārklājums uz vienu iedzīvotāju kā Latvijā. Līdz ar to, lai noturētu tirgus līdera statusu, ir jābūt labākajiem nemitīgi. Tomēr arī zīmola maiņa ir ienesusi savas korekcijas. Jaunā zīmola stāsta pamatā ir mūsu filozofija, kur mēs esam pieturas punkts tiem cilvēkiem, kuri ir ceļā un kuru ikdiena ir nemitīga steiga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LMT viedtelevīzija nominēta starptautiskajai nozares balvai Global Mobile Awards 2019 (GLOMO Awards), paziņojusi starptautiskā telekomunikāciju nozares asociācija GSMA.

LMT Mājas viedtelevīzija saņēmusi nomināciju divās kategorijās: «Labākā mobilo tehnoloģiju inovācija» (Best Mobile Technology Breakthrough) un «Eiropas 5G celmlauzis» (European 5G Pioneer).

«GLOMO ir pasaules mēroga iespēja atzīmēt visiedvesmojošākos un inovatīvākos risinājumus mūsu nozarē, izceļot tos uzņēmumus un personības, kas ir celmlauži it visā – no 5G līdz jaunām biznesa iespējām un inteliģentai savienojamībai,» norādīja GSMA vadītājs Džons Hofmans. «Balvas piesaista ļoti daudz augstas kvalitātes pieteikumu, tāpēc saņemt nomināciju ir liels panākums,» paziņojumā uzsvēra Džons Hofmans.

«Viedtelevīzija, kas darbojas mobilajā platformā, ir viens no mūsu visizaicinošākajiem projektiem, kuru pilnībā attīstījām atbilstoši LMT jaunajai inovāciju stratēģijai. Turklāt tas ir viens no pirmajiem šāda veida risinājumiem Eiropā. Prognozēju, ka līdz ar 5G tīkla attīstību pieprasījums pēc viedtelevīzijas arvien pieaugs. Jau šobrīd katrs ceturtais LMT Internets mājai pakalpojuma lietotājs izmanto arī LMT viedtelevīziju. Priecājos, ka mūsu paveikto novērtē arī starptautiskā līmenī,» uzskata Juris Binde, LMT prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Nosauc 2012. gada labākos lauksaimniecības kooperatīvus

Dienas Bizness,04.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) kopā ar sadarbības partneriem godinājusi konkursa «Gada labākais lauksaimniecības kooperatīvs 2012» laureātus, par kuriem šogad balsots trīs reizes aktīvāk nekā iepriekšējā gadā.

Mazo kooperatīvu grupā balva tika piešķirta bioloģiskajam augļu un dārzeņkopības LPKS Zaļais grozs un vadītājai Ingrīdai Vāverei, vidēji lielo kooperatīvu grupā par labākajiem tika atzīti piena lopkopības LPKS Viļāni un vadītāja Aija Kiserovska, savukārt lielo kooperatīvu grupā laurus plūca LPKS Piena ceļš un vadītāja Ilze Aizsilniece.

Konkursa, kas norisinājās jau trešo reizi, mērķis ir noteikt labāko Latvijas kooperatīvu, kurš, realizējot kooperācijas ideju, ieguvis lauksaimnieku atzinību un uzticību, skaidro LLKA.

Labākie tika noteikti balsojot ar anketām Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra birojos, kā arī internetā balso.llka.lv. Šogad balsotāju atsaucība bijusi trīs reizes lielāka kā iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Komplekss Rāmava: izstāžu bizness neizzudīs

Laura Mazbērziņa,12.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz straujo tehnoloģiju attīstību, izstāžu bizness neizzudīs

Cilvēkiem būs svarīgi tikties klātienē, aplūkot un aptaustīt specializēto tehniku, tā uzskata SIA A.M.L. (izstāžu komplekss Rāmava) valdes loceklis Gusts Lūsis.

Kompleksa Rāmava specializācija ir lauksaimniecība un mežsaimniecības izstāžu rīkošana. Vairums apmeklētāju ir no reģioniem – saimniecību īpašnieki, zemnieki, mežu īpašnieki un apsaimniekotāji, uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji un citi interesenti. «Apmeklētāji kļūst aizvien izglītotāki un prasīgāki. Izstādē viņiem ir iespēja aprunāties ar speciālistiem, izrunāt katra konkrētā jautājuma būtību, rast labākos risinājumus. Rīkojam izglītojošo programmu ar semināriem un diskusijām, kur piedalās nozaru eksperti un kur var smelties ne vienu vien labu ideju saimniecību attīstībai un efektīvākai saimniekošanai,» stāsta G. Lūsis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #18

DB,30.04.2024

Dalies ar šo rakstu

Neskaidrību mākonis pār kūdras nozares nākotni ir būtiski mazinājis uzņēmēju vēlmi investēt pasaulē pieprasīto lauksaimniecībā izmantojamo kūdras substrātu ražotnēs Latvijā, vienlaikus nozarei ir jāvelta ļoti daudz pūļu, lai dokumentāri spētu izpildīt visa veida nosacījumus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Nacionālās kūdras biedrības jaunievēlētā valdes locekle Ilze Ozola.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 30.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Ārējā tirdzniecība ar Krieviju skaitļos

Tēma

Vai kažokzvēru audzēšanas aizliegums bija atbalsts agresorvalstu eksportam?

Uzņēmējdarbība

Uz Krieviju eksportējošo koncernu meitas kompānijas – Latvijas lielo uzņēmēju organizāciju biedri

Politika

Valstij visilgāk kalpojošie. 34 gados 17 valdībās vairāk nekā 190 ministri

Mežsaimniecība

Pēc caurmēra ieguva ap 10% koksnes resursu

Portrets

Baiba Mikāla, SIA Amazone vadītāja

Brīvdienu ceļvedis

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Sākas balsošana par labākajiem lauksaimniecības kooperatīviem 2013. gadā

Dienas Bizness,02.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 2. janvārī, Latvijā uzsākas balsošana Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) rīkotajā konkursā «Gada labākais lauksaimniecības kooperatīvs». Konkursa mērķis ir noteikt labāko Latvijas kooperatīvu, kurš, realizējot kooperācijas ideju, ieguvis lauksaimnieku atzinību un uzticību.

No šodienas balsošanas anketas būs pieejamas Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra birojos, lauksaimnieku nevalstisko organizāciju birojos un Zemkopības ministrijā, tāpat ikviens var balsot par sev tīkamāko kooperatīvu elektroniski šeit.

Ar sabiedriskā balsojuma palīdzību tiks noteikts 2013. gada labākais kooperatīvs, savukārt nozares ekspertu žūrija noteiks uzvarētāju nominācijā «Gada kooperatīvs izaugsmē».

Labākie lauksaimniecības kooperatīvi tiks noteikti trīs grupās – lielie, vidēji lielie un mazie kooperatīvi, ņemot vērā to apgrozījumu. Lielo kooperatīvu grupa ar apgrozījumu no 1 miljons LVL (1.424 miljoni EUR) un vairāk, vidēji lielo kooperatīvu grupa – no 201 000 līdz 1 miljons LVL (286 325 līdz 1.424 miljoni EUR) un mazo kooperatīvu grupa – ar apgrozījumu līdz 200 000 LVL (284 900 EUR).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veiksmes gadījumā ASV uzņēmējus vilina ar iespējami lieliem biznesa apjomiem, taču nonākt tirgū ir sarežģīti

2013. gadā Latvijas kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar ASV bija 333,6 milj. eiro, kas ierindoja ASV 18.vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru starpā, liecina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras sniegtā informācija. Kopējais preču un pakalpojumu eksports uz ASV bija 188,2 milj. eiro, kas veido 1,4% no Latvijas kopējā eksporta, savukārt preču un pakalpojumu imports – 145,4 milj. eiro, kas veido 1% no Latvijas importa. Salīdzinot ar 2012. gadu, eksports ir palielinājies par 5%, bet imports ir samazinājies par 16%. 2013. gadā ASV bija Latvijas 15.nozīmīgākais eksporta un 19.nozīmīgākais importa partneris. Tirdzniecības bilance ar ASV bija pozitīva (42,8 milj. eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kurzemes biznesa ideju konkursā uzvar iecere par eko-circeņu izmantošanu pārtikā

LETA,14.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rīkotajā reģionālo biznesa ideju konkursa Biznesa ekspresis Kurzemes finālā uzvarējusi ideja par ekoloģiski audzētu un kaltētu circeņu izmantošanu pārtikas produktu ražošanā, informēja konkursa organizatoru pārstāve Sabīne Dzene.

13.decembrī Liepājas koncertzālē Lielais dzintars norisinājās biznesa ideju konkursa Kurzemes fināls. Par konkursa uzvarētāju Kurzemes plānošanas reģionā kļuva Egija Gitendorfa ar savu biznesa ideju, kas paredz ražot pārtikas produktu ar augstu olbaltumvielu, dzelzs, B12 vitamīnu un šķiedrvielu daudzumu, izmantojot ekoloģiski audzētus un kaltētus circeņus. Idejas autore ieguva 5000 eiro savas idejas īstenošanai.

«Ir liels prieks, jo Latvijā šāda produkta nav, turklāt ir gūts novērtējums no žūrijas - ir saņemta ne tikai pirmā vieta, bet arī simpātiju balva. Tas ir liels gods un būs man kā impulss darboties uz priekšu, jo arī citi saskata šai idejai nākotni,» izteicās Gitendorfa.

Komentāri

Pievienot komentāru